Ugunsgrēkā tirdzniecības centrā Krievijas pilsētā Kemerovā dzīvību zaudējuši vismaz 64 cilvēki, pirmdien paziņoja Krievijas ārkārtējo situāciju ministrs Vladimirs Pučkovs.

Bojāgājuso vidū ir bērni.

Viņš sacīja žurnālistiem, ka ir bez vēsts pazudušie, degošajā tirdzniecības centrā atrodas vēl vismaz seši cilvēki, un nav zināms, cik no viņiem gājuši bojā. Iepriekš tika ziņots par vairākiem desmitiem pazudušo.

Pučkovs arī sacīja, ka liesmas, kas bija lielākoties apdzēstas, atsākušās ar jaunu spēku.

Pēc oficiāliem datiem, ievainoti 84 cilvēki.

Ārkārtējo situāciju ministrijas sēdē iepriekš tika sniegta informācija, ka sabrukušas divas no trim tirdzniecības centrā esošajām kinozālēm. Vēlāk sabruka tirdzniecības centra jumts.

Pučkovs sēdē arī sacīja, ka pagaidām nav noskaidrots, kurā vietā tirdzniecības centrā ugunsgrēks izcēlies. Ugunsgrēks sākās svētdien.

Uzņēmums SIA Prima M, kura apsaimniekotajā teritorijā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, noraida Valsts vides dienesta (VVD) pausto informāciju, ka teritorijā varētu būt atradušies arī bīstamie atkritumi, aģentūrai LETA teica Prima M valdes locekle Lūcija Uzkliņģe.

Viņa uzsvēra, ka šajā teritorijā atradās tikai otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli.

«Nevar būt nekādas runas, ka šajā teritorijā atradušies jebkāda veida bīstamie atkritumi. Šajā teritorijā atradās tikai un vienīgi otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli - polimēri un citas derīgas izejvielas,» atzīmēja Uzkliņģe.

Viņa arī pauda neizpratni par to, kādā veidā VVD ir atklājis bīstamos atkritumus, iepriekš nesaskaņojot inspektora ierašanos ar uzņēmumu. Uzkliņģe piebilda, ka pēc notikušā ugunsgrēka uzņēmums nav komunicējis ar VVD.

Prima M vadītāja teica, ka šodien ugunsgrēka skarto teritoriju apmeklēs kāds no uzņēmuma pārstāvjiem, lai to apsekotu un varētu izlemt, kādā veidā teritoriju sakopt.

Sadūmojums Latvijas Okupācijas muzeja ēkā radās metāla griešanas laikā, un patlaban tas ir novērsts, informēja būvuzņēmumā SIA «Skonto būve», tomēr ugunsdzēsēji joprojām turpina darbu notikuma vietā, lai pārliecinātos, ka gruzdēšana neturpinās.

Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas laikā tiek veikti arī ugunsbīstami darbi. Ceturtdien, konstatējot pastiprinātu sadūmojumu darbu veikšanas vietā, «Skonto būves» vadība pieņēma lēmumu notikuma vietā piesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālistus. Atklāta liesma notikuma vietā netika konstatēta.

«Metāla griešanas darbu laikā izveidojās pastiprināts sadūmojums. Lai mazinātu aizdegšanās riskus, nolēmām piesaistīt VUGD speciālistus, kuriem ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums. Situācija tika kontrolēta. Ugunsdzēsējus piesaistījām preventīvi un šobrīd sadūmojums ir novērsts,» norādīja «Skonto būves» valdes loceklis Juris Pētersons.

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītājs «Novira Capital» Raņķa dambī 14, kas atrodas līdzās šonedēļ degušajai ēkai Kalnciema ielā 2B, plāno attīstīt dzīvojamo māju, informēja «Novira Capital» pārstāve Marina Lehtmetsa.

Viņa stāstīja, ka «Novira Capitlal» caur Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem SIA «NC K2A» un SIA «NC K2C» pieder īpašumi Kalnciema ielā 2C un Raņķa dambī 14. Savukārt šonedēļ degušais īpašums Kalnciema ielā 2B nepiederot «Novira Capital».

Kā liecina SIA «Firmas.lv» informācija, nams Kalnciema ielā 2B pieder SIA «K2B», kuras īpašniece ir Igaunijas kompānija «Tradesman EU». Šī uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Igaunijas pilsonis Augusts Kāra, kurš, pēc publiski pieejamās informācijas, ir arī jurists kompānijā «Novira Corporate Services». Informācija šīs kompānijas mājaslapā liecina, ka tā piedalījusies «Novira Capital» izveidē.

Turklāt «Novira Capital» piederošo Latvijas uzņēmumu «NC K2A» un «NC K2C» valdes priekšsēdētājs ir «Novira Corporate Services» galvenais jurists Aleksejs Nikolajenko.

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šā gada 16.janvāra plkst. 6.30 līdz 17. janvāra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis 40 izsaukumus – 13 uz ugunsgrēku dzēšanu, 20 uz glābšanas darbiem, bet septiņi izsaukumi bija maldinājumi.

Vakar Latvijā reģistrēts šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks – Rīgā, Lucavsalā dega pērnā zāle 100 m² platībā.

Izsaukums tika saņemts plkst. 22.44 un nepilnas stundas laikā ugunsgrēks likvidēts.

Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts vairāk nekā mēnesi agrāk – 2019. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts 21.februārī Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā.

Savukārt 2018. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts 11. martā Liepājā, kur dega niedres 5m² platībā.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība, kas nodara kaitējumu dabai un apdraud gan cilvēku veselību un dzīvību, gan nekustamo īpašumu.

Bijušās Radiotehnikas teritorijas kopīpašnieki iecerējuši attīstīt vai nojaukt viņiem piederošās būves, tikmēr Rīgas dome sola stingri kontrolēt šos procesus.

Ar teritorijas kopīpašniekiem šodien tikās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR), domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) un citu attiecīgu pašvaldības struktūru pārstāvji, kā arī valsts institūciju pārstāvji.

Īpašnieki klātesošos informēja par viņiem piederošās teritorijas attīstīšanas un sakārtošanas plāniem. Teritorijā esošās būves daļas, kur savulaik atradās veikals Prisma, īpašnieku pārstāvis Igors Kukainis skaidroja, ka ēku plānots attīstīt kā tirdzniecības centru, kā arī ierīkot daudzstāvu autostāvvietu. Tehniskās dokumentācijas sakārtošana pašlaik esot procesā.

Ugunsgrēks Juglas vidusskolā un sākumskolā, Rīgā, ir lokalizēts un aplēstā degšanas platība ir 400 kvadrātmetri, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste.

Ugunsgrēks lokalizēts īsi pirms plkst.17. Degšanas platība veido 400 kvadrātmetrus, un tā ir uz skolas jumta.

Skolas direktore Aija Melle aģentūrai LETA pastāstīja, ka šonedēļ 1.klases skolēni mācības turpinās Ezerkrasta pamatskolā, savukārt 2.-4.klases skolēni - Rīgas 63.vidusskolas filiālē Pāles ielā 9. Šīs klases atrodas skolas daļā, kuru skāris ugunsgrēks. Kad ugunsgrēka dzēšanas darbi tiks noslēgti, tiks apsekotas telpas, skaidrojot, kurās no tām nedrīkstēs ienākt ilgāku laika posmu. Melle cer, ka nākamajā nedēļā skolēni varēs atgriezties skolas telpās, kuras nav skāris ugunsgrēks.

Jau ziņots, ka šodien pēcpusdienā Rīgā, Juglas vidusskolā un sākumskolā, izcēlies ugunsgrēks, ir evakuēti aptuveni 155 cilvēki. Bērni tika evakuēti uz blakus esošo stadionu, tāpat, ņemot vērā spēcīgo sadūmojumu, tika evakuēti cilvēki no blakus esošā veikala.

Lai uzņēmums spētu darboties veiksmīgi, tā vadītājam ir jāparedz dažādas problēmsituācijas un riski un jāzina, kā no tiem izvairīties vai kā tos risināt. Šāda plānošana attiecas uz visiem uzņēmuma darbībai būtiskajiem faktoriem, tostarp ugunsdrošību.

Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par to, lai darba vieta atbilstu ugunsdrošības prasībām un darbinieki saņemtu regulāru teorētisko un praktisko apmācību, neatkarīgi no tā, vai pasākumus veic vadītājs pats vai deleģē tos citai personai. FN Serviss ugunsdrošības eksperti iesaka veltīt pietiekami daudz laika darba vides piemērošanai un, rūpējoties par savu uzņēmumu, neattiekties pret ugunsdrošību kā pret birokrātisku procedūru. Raksta turpinājumā uzziniet, kādas ir ugunsdrošības pamatprasības uzņēmumā, kas katram darbiniekam būtu jāzina par ugunsdrošību un kādi ir rīcības pamatprincipi, ja darba vietā izcēlies ugunsgrēks.

Ugunsdrošības instrukcija – normatīvo aktu pamatpaketē

Ceturtdienas rītā industriālā parka «NP Jelgavas biznesa parks» rūpnieciskajā teritorijā Jelgavā aizdegusies kāda ražotne.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) apstiprināja, ka Aviācijas ielā ar atklātu liesmu deg vienstāva ražošanas ēka. Notikuma vietā jau strādā trīs autocisternas-autokāpnes. Savukārt ceļā ir vēl trīs brigādes. Kopumā ugunsgrēkā dzēšanā iesaistīts 21 ugunsdzēsējs.

VUGD norādīja, ka ugunsgrēks ir klasificēts kā paaugstinātas bīstamības, jo tas ir izcēlies lielā platībā. Tāpat dzēšanas darbus apgrūtina lietus un vējš.

Ugunsgrēks izcēlies bijušajā RAF rūpnīcas teritorijā. Tuvējās ielas piepildījuši dūmu mutuļi.

Industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja SIA «NP Properties» valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja apstiprināja, ka ugunsgrēks izcēlies «NP Jelgavas biznesa parka» teritorijā.

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājusi iepirkumu par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu, kura prognozētā līgumcena ir 252,066 miljoni eiro.

Iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa.

Tostarp Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas - 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas - 920 kilometru, Ogres nodaļas - 741 kilometra, Cēsu nodaļas - 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas - 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas - 1390 kilometru, Limbažu nodaļas - 808 kilometru, Valmieras nodaļas - 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas - 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas - 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas - 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas - 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas - 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas - 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas - 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas - 1427 kilometru, Bauskas nodaļas - 697 kilometru un Jelgavas nodaļas - 571 kilometra garumā.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Ugunsgrēks, kas ceturtdien ap plkst. 10.35 izcēlās AS Latvijas balzams (LB) gatavās produkcijas noliktavā Rīgā, A. Čaka ielā 160, ir likvidēts un turpinās ugunsgrēka seku likvidācijas darbi, informē LB Komunikācijas vadītāja Dana Hasana.

Ugunsgrēkā cietušo nav. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegto informāciju ugunsgrēks skāris aptuveni 1000 kvadrātmetru lielu platību.

Kā norāda LB valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš, šādi negadījumi ir ārkārtīgi reti un ir drīzāk izņēmuma negadījums. Uzņēmums pievēršot ārkārtīgi lielu uzmanību darba drošībai – darbinieki tiek regulāri informēti un apmācīti, kā arī tiek pastāvīgi apsekota darba vide un tiek apzināti visi iespējamie riska faktori darbinieku veselībai.

D. Hasana atzīmē, ka visas LB ēkas un telpas, tostarp gatavās produkcijas noliktava, kurā izcēlās ugunsgrēks, ir aprīkotas ar dūmu atklāšanas detektoriem, pārvietojamiem ugunsdzēšanas aparātiem un ugunsdzēsības krāniem, kā arī uzņēmumā ir stingri noteikta ugunsdzēsības noteikumu ievērošanas kārtība. Ugunsgrēka izcelšanās brīdī nostrādājušas uzņēmuma ugunsdzēsības signalizācija.

Jelgavas novada Vilcē kādā lauksaimniecības remonta angārā izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kurā sabojātas vairāk nekā desmit lauksaimniecības tehnikas vienības, Db.lv stāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Šembele.

Kopumā ugunsgrēks plosījies 1200 kvadrātmetru platībā – dega angāra sienu un jumta siltumizolācija. Ugunsgrēks izcēlās otrdien plkst. 16:28 kopā ar angāra saimniekiem un strādniekiem tika veikta smagās tehnikas evakuācija, un ugunsgrēks tika lokalizēts pēc vienas stundas, savukārt pilnībā tas tika likvidēts plkst. 19:30, stāstīja VUGD pārstāve.

Ugunsgrēkā sadegusi vai/un bojāta ar ūdeni smagā automašīna, teleskopiskais iekrāvējs, septiņi traktori, divi kombaini, graudu sējmašīna, miglotājs un cita tehnika.

Ugunsgrēka dzēšanā piedalījās Ugunsdzēsēji glābēji no Jelgavas, Elejas un Dobeles.

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 25. jūnija plkst. 6:30 līdz 26.jūnija plkst. 6:30, VUGD saņēma 54 izsaukumus. Kopumā dzēsti 22 ugunsgrēki, veikti 26 glābšanas darbi, bija arī seši maldinoši izsaukumi. Ugunsgrēkos nav cietuši vai bojā gājuši cilvēki.

Rīgā paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks dzēsts kādā ražošanas ēkā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Biznesa portālam Db.lv VUGD pastāstīja, ka izsaukums saņemts vakar plkst.16.50, jo Lizuma ielā, Rīgā ražošanas ēkā bija izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka deg ražošanas ēkas piebūve 200 kvadrātmetru platībā. Pēc VUGD rīcībā esošās informācijas degusi piebūves ārsiena. Dienests norāda, ka, iespējams, degusi uzņēmuma krāsu kamera. Konkrēts uzņēmums, kurā izcēlies ugunsgrēks, netiek atklāts. No ēkas pirms VUGD ierašanās evakuējās 20 cilvēki. Pēc pāris stundām ugunsgrēks tika likvidēts.

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.

Saeimas Pieprasījuma komisijas deputāti trešdien pauda neapmierinātību ar Rīgas pils apdrošinātāja Baltijas Apdrošināšanas nams atteikumu maksāt apdrošināšanu par ugunsgrēka zaudējumiem un nolēma vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu pārbaudīt apdrošinātāja licenci.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināts Baltijas Apdrošināšanas nama padomes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns, tomēr viņš nebija ieradies, par ko vairāki deputāti neslēpa dusmas.

Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka tā ir ignorēšana, savukārt deputāte Ingūna Rībena (NA) sacīja, ka viņai būtu daudz jautājumu Teilāna kungam, bet viņš parlamentāriešus «nemaz nav pagodinājis ar savu klātbūtni».

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols informēja, ka pirms pāris dienām ticies ar apdrošināšanas kompāniju. «Nav gluži tā, ka viņi izliekas par beigtiem, bet nav konkrētas atbildes, vai viņi ir gatavi maksāt,» viņš teica.

Par farmācijas kompānijā "Olainfarm" piektdien notikušo ugunsgrēku un tā radītajiem zaudējumiem spriest ir pāragri, atzina "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Tāpat viņš sacīja, ka tā izcelšanās iemesli pašlaik nav zināmi.

"Patlaban mūs vairāk satrauc cietušo ģimenes un tas, kā varam tām palīdzēt, ko noteikti arī darīsim," piebilda Buks.

"Visas uzņēmuma vadības vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību bojāgājušās kolēģes ģimenei. Mēs no uzņēmuma puses sniegsim visu nepieciešamo atbalstu. Tāpat visu šajā situācijā nepieciešamo aprūpi un palīdzību sniegsim arī cietušajai kolēģei un viņas ģimenei. Mēs sadarbojamies ar atbildīgajām institūcijām negadījuma apstākļu noskaidrošanā, un sniegsim papildus informāciju, kad mūsu rīcībā būs jaunas ziņas par notikušo," teica Buks.

Tāpat viņš sacīja, ka notikuma vietu ceturtajā ražošanas cehā ierobežojusi policija, tādēļ kompānijas darbiniekiem to ir problemātiski apsekot. Buks norādīja, ka pašlaik ceha telpas iespēju robežās apseko ražošanas un tehniskais direktors, taču arī pats valdes priekšsēdētājs sestdien dosies aplūkot notikušo dabā.

Valsts policija nav konstatējusi ļaunprātīgu dedzināšanu riepu noliktavā Andrejsalā, informēja Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska.

Viņa stāstīja, ka saistībā ar nedēļas nogalē Andrejsalā izcēlušos ugunsgrēku Valsts policija ir sākusi resorisko pārbaudi, kuras ietvaros tiks skaidroti notikušā apstākļi.

Vienlaikus Gžibovska norādīja, ka Valsts policija nav konstatējusi ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes, un, iespējams, ka ugunsgrēks riepu noliktavā izcēlies, neuzmanīgi rīkojoties ar uguni.

28.decembra vakarā plkst.22.33 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma izsaukumu uz Andrejostas ielu, Rīgā, kur saskaņā ar sākotnējo informāciju dega angārs ar riepām, informēja VUGD pārstāve Agrita Vītola.

Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka ar atklātu liesmu deg noliktavas tipa ķieģeļu ēka 750 kvadrātmetru platībā, bija izveidojies spēcīgs sadūmojums un pastāvēja uguns izplatīšanās draudi.

Apdrošinātājs "Compensa" uzņēmumam "Lido" pēc ugunsgrēka izmaksājis 1,2 miljonus eiro lielu atlīdzību.

11. jūnija vakarā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks uzņēmuma "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā, kas atrodas Rīgā, Ķengaraga ielā 3C. Liesmas bija skārušas divstāvu ražošanas ēku – angāra tipa noliktavu, administratīvās telpas un kūpināšanas cehu. Ugunsgrēka laikā kopumā tika bojātas telpas 600 kvadrātmetru platībā.

Degšana sākās elektrības īssavienojuma dēļ. Tiklīdz ieslēdzās cehā izvietotie dūmu detektori, uzņēmuma apsardze, balstoties uz iekšējās kārtības noteikumiem, izsauca ugunsdzēsējus, kuri objektā ieradās plkst. 21.27. Divi "Lido" darbinieki, kas aizdegšanās brīdī atradās cehā, paguva pamest telpas pirms ugunsdzēsēju ierašanās.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) trešdien izdevies likvidēt naktī uz svētdienu izcēlušos ugunsgrēku sešstāvu graustā Rīgā, Kalnciema ielā 2b, blakus Raņķa dambim, informēja VUGD.

Līdz ar ugunsgrēka likvidēšanu Valsts policija (VP) arī atjaunojusi satiksmi Meža ielas posmā no Raņķa dambja virzienā uz Kalnciema ielu, informē VP.

Ugunsgrēku glābēji lokalizēja pēc četru stundu darba, taču līdz pat trešdienas pusdienlaikam glābēji turpināja tā likvidēšanu. Plkst.13.19 ugunsgrēks pilnībā likvidēts.

Kopējā degšanas platība ēkas visos stāvos un jumtā ir 4650 kvadrātmetri.

Dzēšanas darbi notika tikai no ārpuses, jo sagruvušo starpstāvu pārsegumu dēļ ēkas iekšpusē atrasties ir bīstami.

Naktī uz svētdienu kvartālā starp Raņķa dambi, Kalnciema, Daugavgrīvas un Meža ielu, izcēlās ugunsgrēks neapsaimniekotā jūgendstila sešstāvu ēkā Kalnciema ielā 2b. Dega ēkas visi stāvi un jumts.

Par Rīgas pils ugunsgrēka izraisīšanu aizdomās tiek turētas trīs personas, kuras objektā veikušas darbus un bijušas atbildīgas par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu, šodien žurnālistiem paziņoja Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Tuvāko nedēļu laikā Rīgas pils ugunsgrēka lieta tiks nodota kriminālvajāšanai, bet paralēli tiks sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskām personām - būvuzņēmumiem.

Ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā, iepriekš vēstīja LTV. Būvnieki 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar fleksi griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši.

Jelgavas naftas bāzē pirmdien notika sprādziens degvielas pārvadāšanas cisternas nodalījumā, izraisot ugunsgrēku, Db.lv stāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona priekšnieks Dainis Bērziņš.

Izsaukumu uz valsts naftas produktu apgādes uzņēmuma Latvijas nafta filiāli Jelgavas naftas bāze VUGD saņēma plkst. 13.12, un ugunsdzēsēji ieradās notikuma vietā 13.16. Ierodoties notikuma vietā, atklājies, ka deg degvielas pārvadāšanas cisternu uzpildīšanas vietas nojume aptuveni desmit kvadrātmetru platībā, stāstīja D. Bērziņš. «Degšanas platība bija salīdzinoši neliela, un to diezgan ātri izdevās neitralizēt,» skaidro VUGD Zemgales reģiona priekšnieks. Viņš norāda, ka objekts, kurā notika ugunsgrēks uzskatāms par «nopietnu». Ugunsgrēks tika lokalizēts plkst. 13.33.