Starptautiskais finanšu žurnāls Euromoney gadskārtējā nekustamā īpašuma nozares pētījumā par labāko nekustamā īpašuma attīstītāju Latvijā atzinis Hanner Real Estate.

Starptautisko ekspertu veidotajā Latvijas nekustamā īpašuma attīstītāju topa pirmajā desmitniekā pēc Hanner Real Estate secīgi ierindojies Linstow, E.L.L., YIT, Akropolis, Merko, Larix Property, NP Properties, ICA un Ektornet.

Šobrīd Hanner Real Estate nekustamo īpašumu portfelī Latvijā ir projekts Jaunā Teika, ko veido biznesa centrs, kurā šobrīd iznomāti 99% platību, un divas daudzdzīvokļu mājas. Hanner Real Estate mārketinga un pārdošanas vadītāja Dana Jasone-Aleksandroviča paziņojumā presei skaidro, ka jaunu dzīvokļu būvniecību kompānija plāno uzsākt nākamajā gadā – pēc tam, kad būs realizēta lielākā daļa šobrīd uzcelto dzīvokļu. Tālākie kompānijas attīstības plāni paredz vēl vienas biroju ēkas un tirdzniecības centra būvniecību; šo projektu realizācijas uzsākšana atkarīga no tirgus situācijas komercplatību segmentā.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju patlaban dzīvo padomju laikā celtos daudzdzīvokļu namos, un teju 80% vēlētos dzīvot citur – visbiežāk jaunā privātmājā, kas celta pēc 1990. gada.

Tas secināts dzīvojamā nama Futuris attīstītāju SIA Larix Property veiktajā pētījumā.

Pētījuma rezultāti arī atklāj, ka iedzīvotāji nevēlas dzīvot debesskrāpjos – tikai seši procenti labprāt izvēlētos ēku, kas augstāka par septiņiem stāviem, turklāt 62% no tiem, kas dzīvotu daudzstāvu namos, mājokli ierīkotu ēkas pirmajā līdz trešajā stāvā.

Par vienu no būtiskākajām mājokļa kvalitātēm iedzīvotāji aptaujā atzinuši logus saules pusē – šis kritērijs ir nozīmīgs 60% respondentu. Nozīmīgs aptaujātajiem šķiet arī plašs balkons (50%), atsevišķa telpa dzīvoklī saimniecības un aktīvās atpūtas inventāra uzglabāšanai (51%), piemājas autostāvvieta (48%), lifts (24%) un rotaļu laukums bērniem (23%).

Latvijas arhitektūras gada balvu 2012 ieguvusi Saldus mūzikas un mākslas skola, kuras projekta autori ir birojs MADE Arhitekti - Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Evelīna Ozola, Uldis Sedlovs un Liena Amoliņa.

Atzinības saņēma Likteņdārza skatu terase, kuras projekta autori ir Didzis Jaunzems un Laura Laudere sadarbībā ar Māru Ābeli un biroju Jaunromāns un Ābele, un Mākslas akadēmijas jaunais korpuss, kura autori ir SZK un partneri jeb Andis Sīlis, Guntis Ziņģis un Pēteris Kļava.

Divas atzinības tika Žaņa Lipkes memoriālajam muzejam, kura projekta autors ir Zaigas Gailes birojs.

Latvijas arhitektūras gada balvas 2012 finālā bija izvirzīts arī GlaxoSmithKline Latvia birojs Rīgā, būvniecības uzņēmuma Samrode biroja ēka Ventspilī, kā arī Ventspils pils interjers un ekspozīcija un Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs Rēzeknē.

«Galveno būvprojektā nepieciešamo spējam izdarīt paši – mums ir arhitektūra, būvprojektu vadība un ainavu arhitektūra. Pirms krīzes attīstījām būvkonstrukciju projektēšanas vienību. Šobrīd tajā strādā tikpat daudz cilvēku, cik birojā ir arhitektu. Ar to mēs esam spējuši noturēt savu nišu, tas bija viens no stratēģiski veiksmīgākajiem soļiem uzņēmuma attīstībā,» stāsta DEPO projekts valdes priekšsēdētājs Uldis Zanders. Uzņēmumam pēc krīzes ir izdevies palielināt apgrozījumu, tas pērn DB un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu – Gazeļu – sarakstā ierindojies 73. vietā.

Biroju pirms 15 gadiem izveidoja septiņi arhitekti. «Mēs visi esam partneri un lēmumus pieņemam sapulcēs, un mums visiem ir vienādas tiesības. Mums teica, ka šādi mēs ilgi nevilksim, jo ne jau septiņi cilvēki var pieņemt vienu lēmumu. Mums par laimi viņi kļūdījās,» stāsta U. Zanders. Pirms dažiem gadiem viens no partneriem savas daļas pārdevis un sācis biznesu, kurā koncentrējas uz energoefektīvo un pasīvo ēku projektēšanu, kļūdams par vienu no labākajiem speciālistiem šajā sfērā.

Kaujas gatavībā

«Krīze sākās ātri un tirgus nobruka visai strauji. Bijām savākuši labu komandu, tādēļ bija jāpieņem stratēģisks lēmums – vai mēs to izformējam vai mēģinām «izvilkt». Tas nebija viegli, – ja ir darbinieki, tiem ir jāmaksā alga, un, ja nav darba, vienā brīdī sāc investēt algās, neredzot nākotni,» stāsta U. Zanders. Turklāt uzņēmums pirms krīzes bija veicis ieguldījumus, paplašinot uzņēmuma darbības jomu, iegādājoties profesionālas un dārgas programmas. Šīs investīcijas uzņēmums nebija paguvis atpelnīt. «Nolēmām mēģināt izdzīvot, līdz krīze beigsies. Cilvēki ir mūsu galvenā vērtība, – bez profesionāla un lojāla kolektīva dārgas iekārtas, programmatūra un telpas ir bezjēdzīgas,» uzsver U. Zanders. Tā, viņaprāt, bijusi riskanti izspēlēta kārts, tomēr – veiksmīgi. «Varējām pilnībā noēst uzkrājumus un tad pazaudēt darbiniekus. Brīdī, kad tirgū atgriezās nopietnie spēlētāji, kas nāca ar lielākiem investīciju projektiem un vēlmi nopelnīt nevis šogad, bet pēc desmitiem gadu, viņi meklēja arhitektus, kas spētu šādus projektus «pacelt». Tādu biroju bija atlicis maz. Mēs bijām,» viņš turpina.

Inter IKEA Īpašumu daļas uzņēmumiem tiks mainīts zīmols uz vienotu nosaukumu Vastint, informē kompānijas pārstāvji.

Zīmola maiņa ir dabisks solis, lai atbalstītu organizācijas un tās darbības attīstību, kā arī sekmētu organizācijas izaugsmi nākotnē, skaidro uzņēmums.

Turomāk deviņi Inter IKEA Īpašumu daļas uzņēmumi – Larix Property (Latvija), Pinus Proprius (Lietuva), SwedeCenter (Polija), Pronam (Nīderlande), Galliford (Beļģija), Interprime Properties (Rumānija), LandProp (Apvienotā Karaliste), Vastint Land (pārstāvēts visā Eiropā) un Inter Hospitality (pārstāvēts visā Eiropā) – tiek apvienoti zem kopēja nosaukuma Vastint.

Vastint Holding B.V. ir Inter IKEA Īpašumu daļas holdinga sabiedrība, kas tika dibināta 1989. gadā Nīderlandē. Vastint ir saīsinājums no Vastgoed Internationaal, kas tulkojumā no holandiešu valodas nozīmē starptautiskie nekustamie īpašumi. Šis nosaukums apvieno uzņēmuma izcelsmi Nīderlandē ar 25 gadu pieredzes mantojumu nekustamo īpašumu investīcijās un to attīstīšanā.