AS LATEKO BANKA šā gada pirmā pusgada peļņa bija 3,530 milj. latu, kas ir 1.99 reizes vairāk kā aizvadītā gada pirmā pusgada laikā. Bankas aktīvi jūnija beigās bija 247,225 milj.latu, aktīvi pārvaldīšanā – 94,205 milj.latu. Noguldījumu apjoms bija 165,833 milj. latu, kredītu – 106,125 milj. latu. Bankas kapitāls un rezerves sasniedza 19,047 milj. latu.

LATEKO BANKA piedāvā norēķinu un finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem visā Latvijā 60 norēķinu grupās un 6 filiālēs, kā arī attālināti, izmantojot interneta un mūsdienu tehnoloģiju iespējas. Tuvāka informācija par LATEKO BANKU pieejama: http://www.lateko.lv .

Nozīmīgāko 2005.gada 1.pusgada notikumu apskats

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ceturtdien (19. novembrī) Ventspils nafta akcionāru sapulce nolēma izmaksāt akcionāriem dividendes. NASDAQ OMX Riga ir apkopojusi biežāk uzdotos jautājumus un atbildes par dividenžu saņemšanu.

Kuri uzņēmumi šogad plāno izmaksāt dividendes?

Lēmumus tuvākajā laikā izmaksāt dividendes pieņēmuši uzņēmumi Ventspils Nafta un SAF Tehnika.

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

"LATEKO BANKAS" valdes priekšsēdētājs Oskars Guļāns atstājis amatu bankā, liecina bankas paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis. LATEKO BANKAS Mārketinga un darba ar klientiem pārvaldes speciālists Ramils Db atzina, ka O. Guļāns no bankas valdes priekšsēdētāja amata aizgājis pēc paša vēlēšanās un bankā vairs nestrādā kopš 1.marta. Patlaban par "LATEKO BANKAS" valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāju iecelta valdes locekle Irēna Skobeļeva. R. Kadirov atzina, ka LATEKO BANKA jau iesniegusi jaunā bankas valdes priekšsēdētāja kandidātu apstiprināšanai Finanšu un kapitāa tirgus komisijā. Viņš vēl neatklāja potenciālā bankas vadītāja vārdu — tas būs zināms pēctā apstiprināšanas FKTK. O. Guļāns "LATEKO BANKAS" valdes priekšsēdētājs bija vairāk nekā piecus gadus. Amatu mainījis arī "LATEKO BANKAS" līdzšinējais valdes loceklis Jurijs Šapurovs, kurš turpmāk būs bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks, šajā amatā aizstājot Ēriku Rusbergu, kurš savukārt turpmāk būs bankas padomes loceklis. "LATEKO BANKA" ir dibināta 1992.gada aprīlī. Tās akcionāri ir Latvijas kompānijas un uzņēmēji.

Aktualizējusies ideja par iespējamo dividenžu aplikšanu ar ienākuma nodokli var likt mazajam biznesam pamest uzņēmējdarbību.Pēdējo divu gadu laikā, kopš samazināts uzņēmumu ienākuma nodoklis līdz 15 %, ir būtiski pieaugusi ne tikai Latvijā strādājošo uzņēmumu kopējā tīrā peļņa, bet arī izmaksāto dividenžu apmērs.

Uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem - fiziskajām personām -šobrīd ir izdevīgāk (lētāk) izmaksāt dividendes no tīrās peļņas, par kuru nomaksāts 15 % lielais uzņēmumu ienākuma nodoklis, nekā lielu darba algu, par kuras saņemšanu jāmaksā ne tikai 33 % lielais socnodoklis, bet arī 25 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Daļa īpašnieku arī legāli izmanto iespēju maksāt 15 % uzņēmumu ienākuma nodokli un saņemt dividendes, nevis saņemt lielas darba algas. Tieši šis fakts arī nereti tiek izmantots kā arguments, ka biznesmeņi - uzņēmumu vadītāji un īpašnieki vienā personā optimizējot savas izmaksas, kamēr strādājošie maksā ievērojami lielākus nodokļus.

Nav jauna ideja

Aplūkojot pēdējos ilgtermiņa akciju tirgus cenu indeksu grafikus, īpaši pēc šogad augustā un septembrī piedzīvotā straujā krituma, var viegli redzēt, ka akciju tirgus ir tādā pašā līmenī, kā tas bija 1997.gada vasarā. Tas nozīmē, ka akciju tirgus vērtība ir palikusi nemainīga pēdējos 14 gadus (skatīt 1.attēlu), ja par pamatu izmanto, piemēram, 600 Eiropas publisko akciju sabiedrību akciju cenu indeksu Stoxx 600.

Akciju tirgus šajā periodā ir bijis ne tikai ārkārtīgi svārstīgs, piedzīvojot divus lielus satricinājumus – interneta burbuļa pārplīšanu 2000.gadā un globālo finanšu krīzi 2008.gadā, bet arī nav spējis ieguldītājam nodrošināt kapitāla pieaugumu. Pirmā reakcija, aplūkojot grafiku, būtu jautāt, kādēļ vispār investēt akciju tirgū? Tomēr ir jāatceras, ka akciju tirgus kopējo ienesīgumu nodrošina ne tikai akciju cenu pieaugums, bet arī dividendes. Ilgtermiņā dividenžu ienesīgums var ievērojami ietekmēt investora peļņu no ieguldījumiem akcijās.

1.attēls. STOXX Europe 600 akciju tirgus indekss (STOXX Europe 600 price EUR)

LATEKO BANKA ir papildinājusi valūtas tirdzniecības jomā piedāvājamo pakalpojumu klāstu. Profesionālajiem tirgus dalībnieki, kuri ikdienā īpaši aktīvi un lielos apjomos pērk un pārdod visdažādākā veida valūtas, banka ir sākusi piedāvāt jaunu īpaši viņu vajadzībām piemērotu tirdzniecības platformu valūtu konvertācijai starpbanku valūtas tirgū - LATEKO PRIME FOREX. Ar šīs platformas palīdzību var veikt valūtu tirdzniecības operācijas no pirmdienas līdz piektdienai visu diennakti. Valūtu tirdzniecība notiek uz Today, Tomorrow, Spot, Forward noteikumiem, bez tam var tikt slēgtas valūtu mijmaiņas (Swap) operācijas. Platforma darbojas tiešsaistes (reālā laika) režīmā. LATEKO BANKAS Dīlinga produktu attīstības nodaļas vadītājs Aleksandrs Fedosejevs atzīmē, ka: “Pagājušajā gadā banka sāka piedāvāt elektronisko valūtu maiņas un tirdzniecības sistēmu LATEKO Trade, kas tika izstrādāta balstoties uz to uzņēmumu un privātpersonu darbu, kas ikdienas biznesa darījumos bieži izmanto valūtu konvertācijas pakalpojumus. Savukārt jaunā LATEKO PRIME FOREX platforma tapa vadoties no banku un lielo finanšu darījumu kompāniju darba specifikas. Tādējādi uz šo brīdi LATEKO BANKA nodrošina valūtu maiņas iespējas atbilstoši ikvienas klientu grupas individuālajām vajadzībām, vai tā būtu privātpersonu, uzņēmums vai arī banka”

LATEKO BANKA 2005.gada provizoriskā peļņa bija 5,795 milj. latu, Db informēja bankā. Tādējādi provizoriski, pērnā gada peļņa ir nedaudz lielāka kā gadu iepriekš. Bankas auditētā 2004.gada peļņa bija 5,203 milj.latu. Bankas aktīvi decembra beigās bija 264,991 milj.latu, aktīvi pārvaldīšanā – 58,378 milj.latu. Noguldījumu apjoms bija 172,855 milj. latu, kredītu – 109,336 milj. latu. Bankas kapitāls un rezerves sasniedza 21,068 milj. latu. Pērn bankas nozīmīgākie notikumu vidū bija pamatkapitāla palielināšana no 12 249 928 Ls līdz 15 499 928 Ls. LATEKO BANKA uzsāka piedāvāt automātisko rēķinu apmaksu (tiešo debetu) dažādu regulāru maksājumu veikšanai, banka atvēra jaunas norēķinu grupas un filiāles Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā, Ogrē, kā arī pārstāvniecību Baltkrievijā. Kopumā LATEKO BANKA piedāvā norēķinu un finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem visā Latvijā 67 norēķinu grupās un 9 filiālēs. LATEKO BANKA sāka piedāvāt privātpersonām VIVA karti – maksājumu karti ar kredītu preču un pakalpojumu iegādei, uzsāka norēķinu karšu - debetkaršu Maestro un kredītkaršu MasterCard Standard, Gold un Bussiness – izsniegšanu Lielbritānijas sterliņu mārciņās. LATEKO BANKA pērn novembra beigās bija 11. vietā 23 banku vidū.

“LATEKO BANKA” šogad pirmajā ceturksnī nopelnījusi 2,435 milj.latu, kas ir 1.78 reizes vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn, Db informēja bankā. Bankas aktīvi marta beigās bija 258,265 milj. latu, aktīvi pārvaldīšanā – 87,918 milj.latu. Noguldījumu apjoms bija 214,671 milj. latu, kredītu – 97,042 milj. latu. Bankas kapitāls un rezerves sasniedza 17,919 milj. latu. “Pirmajā ceturksnī sasniegtie rezultāti ir pārspējuši pat cerēto gan uzrādītās peļņas, gan ieviesto pakalpojumu ziņā. Bankas izvēlētā politika, piedāvājot jaunus un mūsdienīgus pakalpojumus, kā arī demokrātiskus tarifus, ļāvusi piesaistīt jaunus lietotājus un klientus gan biznesa vidē, gan arī starp privātpersonām,” atzīmēja LATEKO BANKAS valdes priekšsēdētājs Sergejs Gusarovs. Šogad pirmo trīs mēnešu laikā “LATEKO BANKA” audzējusi pamatkapitālu no 12 249 928 LVL līdz 15 452 723 LVL. LATEKO BANKA uzsāka piedāvāt automātisko rēķinu apmaksu (tiešo debetu) dažādu regulāru maksājumu veikšanai, banka atvērusi jaunas norēķinu grupas Rīgā un Liepājā. Tāpat uzsāka norēķinu karšu - debetkaršu Maestro un kredītkaršu MasterCard Standard, Gold un Bussiness – izsniegšanu Lielbritānijas sterliņu mārciņās. Vēl LATEKO BANKA sāka piedāvāt privātpersonām VIVA karti – maksājumu karti ar kredītu preču un pakalpojumu iegādei.

Akciju indeksā Standard&Poor’s 500 iekļauto uzņēmumu skaits, kas maksā dividendes, patlaban sasniedzis 15 gadu augstāko līmeni. Pēc FactSet apkopotajiem datiem, tikai nedaudz virs 80 kompānijām indeksā nemaksā dividendes.

Tādējādi pēdējā laikā dividenžu maksāšana kļuvusi par pievilcīgu dažāda lieluma uzņēmumiem. Tiesa gan, ne visas dividendes ir apjomīgas. No indeksā iekļautajiem 500 uzņēmumiem 99 maksā dividendes ar vismaz 3% ienesīgumu salīdzinājumā ar ASV valdības desmitgadu parādzīmju ienesīgumu 2,66% apmērā. Turklāt parādzīmju ienesīgums šajā gadījumā ir garantēts, savukārt šo uzņēmumu akcijas cenu prognozes liecina par pieaugumu, tādējādi akcionāriem nodrošinot vēl papildus peļņu, ko vēl palielina dividenžu maksājumi.

Daži uzņēmumi, piemēram, ConocoPhilips, var atļauties maksāt investoriem dividendes ar 3,9% ienesīgumu, un tā dividendes apjoms ir starp augstākajiem S&P 500 indeksā, turklāt uzņēmums var atļauties maksāt vēl lielākas dividendēs, jo ir starp pelnošākajiem uzņēmumiem valstī. Pārsteidzošā kārtā dažas kompānijas maksā dividendes arī zaudējot naudu. Piemēram, Windstream, kuru dividenžu ienesīgums ir 12%, izmaksāto dividenžu apjoms vairāk nekā divreiz pārsniedz tās ienesīgumu. Tiesa gan, šāda kombinācija ilgtermiņā nav uzturama, īpaši, ja ekonomika atkal piedzīvo kritumu.

LATEKO BANKA 3.oktobrī atver pirmo norēķinu grupu Ogrē, (t.c.”ELVI”). LATEKO BANKAS Mārketinga un darba ar klientu pārvaldes vadītājs teic: “Uzsākot darbu Ogrē, ceram gūt tikpat lielu popularitāti ogrēniešu un pilsētas viesu vidū, kā tas ir citviet Latvijā, kur piedāvāto pakalpojumu klāstu un demokrātiskos tarifus ir augstu novērtējuši gan esošie bankas klienti, gan apmeklētāji, kuri LATEKO BANKĀ iegriežas regulāri, kārtojot nepieciešamās finanšu un darījumu operācijas.” Ogres norēķinu grupā apmeklētāji varēs norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, mainīt valūtu, kārtot muitas, nodokļu un LATEKO Līzinga maksājumus, veikt pārskaitījumus, norēķinu karšu lietotāji varēs izņemt skaidru naudu. Tuvākā mēneša laikā piedāvājamo pakalpojumu klāsts tiks paplašināts – uzsākta norēķinu kontu atvēršana un apkalpošana, depozītnoguldījumu pieņemšana. u.c. uzņēmēju un iedzīvotāju pieprasīti pakalpojumi. Ogres iedzīvotājiem LATEKO BANKA ir sarūpējusi īpašu dāvanu un informē, ka pirmo mēnesi Ogres norēķinu grupā Lattelekom, TELE2, LMT, Latvenergo un Latvijas Gāzes rēķinus varēs apmaksāt bez bankas komisijas maksas.

“LATEKO BANKA” kopā ar divām investīciju bankām Dresdner Kleinwort Wasserstein un UBS ir piedalījusies Ukrainas Nadra bankas obligāciju emisijas organizēšanā un izplatīšanā kā emisijas līdzorganizators, Db informēja LATEKO BANKĀ. Emisijas līdzorganizatoru vidū bija arī Latvijas "Parex Banka" un Grieķijas Alpha Bank. Emisijas apjoms ir 100 miljoni ASV dolāri, termiņš līdz obligāciju dzēšanai – 3 gadi, ienesīgums 9.5%. „Mēs šo piedāvājumu pieņēmām, tā kā mūsu starptautiskajos tirgos strādājošie klienti ir ieinteresēti augsta ienākuma finanšu instrumentu iegādē. Saņemot šai darījumā līdzorganizatora (co-manager) statusu, LATEKO BANKA nostiprina savas pozīcijas starptautiskajā jaunemitēto vērtspapīru tirgū," saka Sergejs Gusarovs, LATEKO BANKAS Valdes priekšsēdētājs. „Ukraina pēdējā gada laikā ir piesaistījusi lielu starptautisku interesi finanšu aprindās. Nesen sekmīgi notika Krivorozstal privatizācija. To Indijas investori nopirka par 4.79 miljardiem USD, kā rezultātā valsts budžeta ieņēmumi palielinājās 1.5 reizes. Ukrainas lielākās kompānijas, tai skaitā komercbankas, ir guvušas iespēju piesaistīt finansējumu starptautiskajos kapitāla tirgos. Nadra bankas emisija ir viens no sekmīgajiem piemēriem, kurš apliecina ārzemju investoru ieinteresētību ieguldīt Ukrainas ekonomikā,” atzīmē LATEKO BANKAS Investīciju pārvaldes vadītājs Pēteris Antropovs.

Sākot no 1. jūlija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pabalstus un atlīdzības pārskaitīs uz bankas vai pasta norēķinu sistēmas kontu. Atgādinām ka, lai neaizkavētos pabalsta vai atlīdzības izmaksa, neatlieciet norēķinu konta atvēršanu. Tā numurs VSAA ir jāpaziņo līdz 2005.gada 15.jūnijam. Lai atvērtu norēķinu kontu LATEKO BANKĀ līdzi jāņem ir pase. Norēķinu konts “LATEKO BANKA” tiek atvērts bez maksas; norēķinu konta apkalpošana ir bez maksas; skaidras naudas iemaksa un izmaksa latos ir bez maksas. Bez tam bez maksas tiek izsniegta debetkarte Maestro un pieslēgta internetbanka. LATEKO BANKĀ iedzīvotāji var apmaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus pēc izdevīgiem tarifiem. LATEKO BANKA konta numuru VSAA paziņos pati.

Latvijā strādājošās bankas šogad dividendēs plāno izmaksāt kopumā par apmēram 70% lielāku summu nekā pagājušajā gadā, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā norādīja, ka šogad no peļņas, kas gūta 2023.gadā un arī iepriekšējos gados, atbilstoši aktuālajai informācijai par kredītiestāžu plāniem dividendēs paredzēts izmaksāt kopumā apmēram 400 miljonus eiro, kamēr pērn dividendēs no 2022.gadā un iepriekšējos gados gūtās peļņas tika izmaksāti kopumā 237 miljoni eiro.

Tostarp Latvijas "Swedbank" šogad dividendēs no pagājušā gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās kopumā 244 miljonus eiro, kamēr 2023.gadā "Swedbank" dividendēs izmaksāja 50,7 miljonus eiro.

"Swedbank" pārstāvji iepriekš skaidroja, ka attiecīgais lēmums pieņemts, ņemot vērā nākotnes attīstības prognozes, kapitāla pietiekamības prasības un izmaiņas nodokļu regulējumā. "Tā kā "Swedbank" Latvijā jau ir pārskaitījusi teju 60 miljonu eiro nodokļa maksājumu uz Valsts kasi, kā to nosaka Latvijā esošā likumdošana, tad arī dividenžu izmaksa tiks veikta attiecīgā apmērā," pauda bankā.

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Rīgas dome plāno noteikt lielākas dividendes pašvaldības uzņēmumiem, no kuriem daļa gan atrodas privatizācijas procesā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Plānots, ka turpmāk minimālās dividendes 27 % no tīrās pārskata peļņas līdzšinējo 25 % vietā būs jāmaksā sešām Rīgas pašvaldības kontrolētām kapitālsabiedrībām. Šobrīd dividendes maksā tikai četras kompānijas. Pieņemot šādu lēmumu, Rīgas dome papildinās savu budžetu, kas nākamgad plānots ar 6 % deficītu. Šogad peļņas dividendēs kopā iekasēti 1.3 milj. Ls.

Lēmumprojekts par lielāku dividenžu noteikšanu iekļauts šīs dienas Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas komitejas darba kārtībā teju tūlīt pēc tam, kad tiks izskatīts jautājums par pašvaldībai piederošo kapitāldaļu Latvijas un Vācijas kopuzņēmumā Reho (apsaimnieko viesnīcu Hotel de Rome un Konventa sēta) nodošanu privatizācijai. Reho ir viens no sešiem uzņēmumiem, no kura peļņas Rīgas dome iecerējusi paturēt lielāku daļu. Lielākas dividendes būs jāmaksā arī a/s Ceļu pārvalde. Rīgas domei piederošās šī uzņēmuma akcijas jau ir nolemts pārdot izsolē, nosakot, ka sākumcena būs 6.7 milj. Ls. Interesanti, ka Ceļu pārvaldes privatizācijas projektu izstrādāja nevis Rīgas dome, bet uzņēmuma bijušais padomes loceklis, zvērināts advokāts Egils Rubenis.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Zviedrijas apdrošināšanas kompānija Folksam palielina savu ietekmi Zviedrijas bankā Swedbank, tādējādi kļūstot par bankas lielāko akcionāru. Swedbank paziņojums presei arī liecina, ka banka plāno neizmaksāt dividendes par 2008. gadu.

emSwedbank/em mainās akcionāru sastāvs; plāno neizmaksāt dividendesFolksam pieprasījusi Swedbank akcijas no Zviedrijas uzkrājumu bankas fondiem, kas tai piederošās akcijas izmantoja kā garantu aizdevuma saņemšanai. "Lielais Swedbank akciju kritums nozīmē, ka esam izlēmuši pieprasīt aizdevumu nodrošinājumu, kas, savukārt, nozīmē, ka saņemsim aptuveni 45 miljonus Swedbank akciju," teicis Folksam izpilddirektors Andress Sandstroms (Andres Sundstrum).emSwedbank/em mainās akcionāru sastāvs; plāno neizmaksāt dividendes

«LATEKO BANKA» 2004.gada provizoriskā peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 6.295 milj. latu, bet provizoriskā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 5.498 milj. latu, kas ir 2.37 reizes vairāk nekā 2003.gada peļņa (2.319 milj. LVL). Ievērojamāko daļu no peļņas ir paredzēts novirzīt LATEKO BANKAS pamatkapitāla palielināšanai. LATEKO BANKAS aktīvi (bez aktīviem pārvaldīšanā) decembra beigās bija 314.152 milj. latu, kas ir par 17% vairāk nekā 2003.gada beigās (267.461 milj. LVL). Bankas aktīvi kopā ar aktīviem pārvaldīšanā decembra beigās sasniedza 395.736 milj. latu, kas ir par 24% vairāk nekā 2003. gada decembrī (319.707 milj. LVL). Noguldījumu apjoms decembra beigās bija 219.658 milj. latu, kas ir par 2% mazāk nekā 2003.gada decembrī (223.455 milj. LVL). Savukārt kredītportfeļa apjoms decembra beigās bija 75.268 milj. latu, kas ir par 84% vairāk nekā 2003. gada decembrī (40.948 milj. LVL). «Pateicoties piedāvātajām nestandarta kreditēšanas shēmām starptautisko tirdzniecības operāciju un kravu pārvadāšanas jomā, būtiski audzis klientiem izsniegto kredītu apjoms. Bez tam. banka ir ieņēmusi kuģu iegādes finansēšanas nišu. Banka ir izvērti piegājusi kredītportfelim kopumā, tādējādi tas ir diversificēts gan kredītņēmēju, gan tautsaimniecības nozaru, gan kredītu produktu aspektā,» teic LATEKO BANKAS valdes priekšsēdētāja vietniece Irēna Skobeļeva. Bankas kapitāls un rezerves decembrī sasniedza 17.756 milj. latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2003.gada decembrī (12.257 milj. LVL).

Banka 1 mēnesis 3 mēneši 6 mēneši 1 gads 2 gadi Depozīta apjoms: 100 – 9999 LVL Aizkraukles banka 2.57 % 3.07 % 3.28 % 3.41 % 3.45 % Baltic Trust Bank 3.20 % 3.30 % 3.70 % 4.10 % 4.15 % Hansabanka 2.00 % 2.75 % 2.80 % 2.90 % 3.10 % Hipotēku banka 3.10 % 3.30 % 3.50 % 3.85 % 4.05 % Komercbanka Baltikums**** – 2.70 % 2.95 % 4.35 % 4.65 % LATEKO banka 3.10 % 3.85 % 4.10 % 4.40 % 4.50 % Latvijas Biznesa banka** 2.30 % 3.50 % 4.00 % 4.20 % 4.50 % Latvijas Krājbanka – 3.81 % 3.93 % 4.18 % 4.42 % Multibanka*** 3.00 % 3.50 % 4.00 % 4.80 % 5.00 % Nordea banka* – 2.80 % 2.90 % 3.00 % – DnB NORD banka 3.50 % 3.75 % 3.80 % 3.90 % 4.00 % Parex banka 2.80 % 3.30 % 3.40 % 3.50 % 3.60 % Paritāte banka 3.00 % 3.30 % 3.70 % 4.30 % 4.60 % Reģionālā investīciju banka 3.80 % 4.00 % 4.25 % 4.75 % 5.00 % Rietumu banka 3.00 % 3.25 % 3.35 % 3.50 % 4.00 % Sampo Banka – 3.30 % 3.40 % 3.60 % – SEB Unibanka – 3.15 % 3.20 % 3.30 % 3.51 % Trasta komercbanka 3.50 % 3.75 % 4.05 % 4.40 % 4.75 % VEF banka – 3.20 % 3.50 % 4.25 % 4.75 % Depozīta apjoms: 100 – 9999 USD Aizkraukles banka 3.17 % 3.45 % 4.24 % 4.58 % 4.98 % Baltic Trust Bank 4.30 % 4.70 % 4.95 % 5.15 % 5.20 % Hansabanka 3.40 % 3.65 % 3.80 % 4.00 % 4.10 % Hipotēku banka 4.75 % 4.95 % 5.10 % 5.25 % 5.25 % Komercbanka Baltikums**** – 5.10 % 5.35 % 5.45 % 5.75 % LATEKO banka 4.15 % 4.50 % 5.00 % 5.25 % 5.35 % Latvijas Biznesa banka** 2.00 % 2.50 % 3.00 % 4.00 % 4.50 % Latvijas Krājbanka – 4.82 % 5.20 % 5.53 % 5.91 % Multibanka 0.70 % 1.25 % 2.00 % 2.70 % 3.10 % Nordea banka* – 3.90 % 4.10 % 4.30 % – DnB NORD banka 4.75 % 4.90 % 5.00 % 5.10 % 5.15 % Parex banka 4.30 % 4.50

Banka 1 mēnesis 3 mēneši 6 mēneši 1 gads 2 gadi Depozīta apjoms: 100 – 9999 LVL Aizkraukles banka 3.38 % 3.56 % 4.33 % 4.65 % 5.21 % Baltic Trust Bank 3.20 % 3.40 % 3.90 % 4.15 % 4.20 % Hansabanka 2.00 % 2.75 % 2.80 % 2.90 % 3.10 % Hipotēku banka 3.65 % 3.85 % 3.90 % 4.05 % 4.25 % Komercbanka Baltikums*** – 2.70 % 2.95 % 4.35 % 4.65 % LATEKO banka 3.10 % 3.85 % 4.10 % 4.40 % 4.50 % Latvijas Biznesa banka** – 3.80 % 4.10 % 4.90 % 5.00 % Latvijas Krājbanka – 3.81 % 3.93 % 4.18 % 4.42 % Multibanka 3.00 % 3.50 % 4.00 % 4.50 % 5.00 % Nordea banka* – 2.80 % 2.90 % 3.00 % – DnB NORD banka 3.85 % 3.95 % 4.05 % 4.15 % 4.20 % Parex banka 3.00 % 3.40 % 3.60 % 4.00 % 4.00 % Paritāte banka 3.00 % 3.30 % 3.70 % 4.30 % 4.60 % Reģionālā investīciju banka 3.80 % 4.00 % 4.25 % 4.75 % 5.00 % Rietumu banka*** – 3.35 % 3.50 % 3.70 % 4.00 % Sampo Banka – 3.30 % 3.40 % 3.60 % – SEB Unibanka – 3.75 % 3.80 % 3.92 % 4.10 % Trasta komercbanka 3.75 % 3.95 % 4.15 % 4.50 % 4.75 % VEF banka – 3.20 % 3.50 % 4.25 % 4.75 % Depozīta apjoms: 100 – 9999 USD Aizkraukles banka 4.45 % 4.70 % 5.42 % 5.63 % 5.87 % Baltic Trust Bank 5.00 % 5.20 % 5.30 % 5.50 % 5.65 % Hansabanka 3.40 % 3.65 % 3.80 % 4.00 % 4.10 % Hipotēku banka 5.00 % 5.15 % 5.25 % 5.45 % 5.55 % Komercbanka Baltikums*** – 5.10 % 5.35 % 5.45 % 5.75 % LATEKO banka 4.25 % 4.60 % 5.10 % 5.35 % 5.45 % Latvijas Biznesa banka** – 4.90 % 5.25 % 5.70 % 5.80 % Latvijas Krājbanka – 4.82 % 5.20 % 5.53 % 5.91 % Multibanka 0.70 % 1.25 % 2.00 % 2.70 % 3.10 % Nordea banka* – 3.90 % 4.10 % 4.30 % – DnB NORD banka 4.80 % 5.00 % 5.10 % 5.20 % 5.25 % Parex banka 4.80 %

Banka 1 mēnesis 3 mēneši 6 mēneši 1 gads 2 gadi Depozīta apjoms: 100 – 9999 LVL Aizkraukles banka 2.57 % 3.07 % 3.28 % 3.41 % 3.45 % Baltic Trust Bank 3.20 % 3.40 % 3.90 % 4.15 % 4.20 % Hansabanka 2.00 % 2.75 % 2.80 % 2.90 % 3.10 % Hipotēku banka 3.65 % 3.85 % 3.90 % 4.05 % 4.25 % Komercbanka Baltikums*** – 2.70 % 2.95 % 4.35 % 4.65 % LATEKO banka 3.10 % 3.85 % 4.10 % 4.40 % 4.50 % Latvijas Biznesa banka** – 3.80 % 4.10 % 4.90 % 5.00 % Latvijas Krājbanka – 3.81 % 3.93 % 4.18 % 4.42 % Multibanka 3.00 % 3.50 % 4.00 % 4.50 % 5.00 % Nordea banka* – 2.80 % 2.90 % 3.00 % – DnB NORD banka 3.85 % 3.95 % 4.05 % 4.15 % 4.20 % Parex banka 3.00 % 3.40 % 3.60 % 4.00 % 4.00 % Paritāte banka 3.00 % 3.30 % 3.70 % 4.30 % 4.60 % Reģionālā investīciju banka 3.80 % 4.00 % 4.25 % 4.75 % 5.00 % Rietumu banka*** – 3.35 % 3.50 % 3.70 % 4.00 % Sampo Banka – 3.30 % 3.40 % 3.60 % – SEB Unibanka – 3.75 % 3.80 % 3.92 % 4.10 % Trasta komercbanka 3.75 % 3.95 % 4.15 % 4.50 % 4.75 % VEF banka – 3.20 % 3.50 % 4.25 % 4.75 % Depozīta apjoms: 100 – 9999 USD Aizkraukles banka 3.17 % 3.45 % 4.24 % 4.58 % 4.98 % Baltic Trust Bank 5.00 % 5.20 % 5.30 % 5.50 % 5.65 % Hansabanka 3.40 % 3.65 % 3.80 % 4.00 % 4.10 % Hipotēku banka 5.00 % 5.15 % 5.25 % 5.45 % 5.55 % Komercbanka Baltikums*** – 5.10 % 5.35 % 5.45 % 5.75 % LATEKO banka 4.25 % 4.60 % 5.10 % 5.35 % 5.45 % Latvijas Biznesa banka** – 4.90 % 5.25 % 5.70 % 5.80 % Latvijas Krājbanka – 4.82 % 5.20 % 5.53 % 5.91 % Multibanka 0.70 % 1.25 % 2.00 % 2.70 % 3.10 % Nordea banka* – 3.90 % 4.10 % 4.30 % – DnB NORD banka 4.80 % 5.00 % 5.10 % 5.20 % 5.25 % Parex banka 4.80 % 4.90 % 5.00 %