AS LATEKO BANKA šā gada pirmā pusgada peļņa bija 3,530 milj. latu, kas ir 1.99 reizes vairāk kā aizvadītā gada pirmā pusgada laikā. Bankas aktīvi jūnija beigās bija 247,225 milj.latu, aktīvi pārvaldīšanā – 94,205 milj.latu. Noguldījumu apjoms bija 165,833 milj. latu, kredītu – 106,125 milj. latu. Bankas kapitāls un rezerves sasniedza 19,047 milj. latu.

LATEKO BANKA piedāvā norēķinu un finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem visā Latvijā 60 norēķinu grupās un 6 filiālēs, kā arī attālināti, izmantojot interneta un mūsdienu tehnoloģiju iespējas. Tuvāka informācija par LATEKO BANKU pieejama: http://www.lateko.lv .

Nozīmīgāko 2005.gada 1.pusgada notikumu apskats

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

LATEKO Banka piedāvā jaunu un mūsdienīgu elektronisko valūtu maiņas un tirdzniecības sistēmu LATEKO Trade. Tā jūtami uzlabo to uzņēmumu un personu darbu, kas ikdienas biznesa darījumos bieži izmanto valūtu konvertācijas pakalpojumus, informē bankā. Ar LATEKO Trade palīdzību var samazināt valūtu konvertācijas veikšanas laiku, uzzināt tekošos valūtu kursus, noslēgt valūtas maiņas darījumus ar visdažādākajiem valūtu piegādes termiņiem un apmaiņas noteikumiem (TOD, TOM, SPOT, FORWARD, SWAP). LATEKO Bankas Dīlinga pārvaldes Projektu nodaļas vadītājs Aleksandrs Fedosejevas atzīmē: «Jaunā sistēma LATEKO Trade ļauj veikt valūtu pirkšanas/pārdošanas darījumu dažu sekunžu laikā no jebkuras vietas, kur ir pieejams internets. LATEKO Trade sistēmā tiek izmantoti visjaunākie informācijas aizsardzības principi, kas veido daudzpakāpju drošības sistēmu. LATEKO Trade sistēmas galvenās priekšrocības ir ērtums, ātrums un drošums. Bez tam, sistēmas ietvaros pieejamais operāciju klāsts papildinās.»

LATEKO BANKA ir papildinājusi valūtas tirdzniecības jomā piedāvājamo pakalpojumu klāstu. Profesionālajiem tirgus dalībnieki, kuri ikdienā īpaši aktīvi un lielos apjomos pērk un pārdod visdažādākā veida valūtas, banka ir sākusi piedāvāt jaunu īpaši viņu vajadzībām piemērotu tirdzniecības platformu valūtu konvertācijai starpbanku valūtas tirgū - LATEKO PRIME FOREX. Ar šīs platformas palīdzību var veikt valūtu tirdzniecības operācijas no pirmdienas līdz piektdienai visu diennakti. Valūtu tirdzniecība notiek uz Today, Tomorrow, Spot, Forward noteikumiem, bez tam var tikt slēgtas valūtu mijmaiņas (Swap) operācijas. Platforma darbojas tiešsaistes (reālā laika) režīmā. LATEKO BANKAS Dīlinga produktu attīstības nodaļas vadītājs Aleksandrs Fedosejevs atzīmē, ka: “Pagājušajā gadā banka sāka piedāvāt elektronisko valūtu maiņas un tirdzniecības sistēmu LATEKO Trade, kas tika izstrādāta balstoties uz to uzņēmumu un privātpersonu darbu, kas ikdienas biznesa darījumos bieži izmanto valūtu konvertācijas pakalpojumus. Savukārt jaunā LATEKO PRIME FOREX platforma tapa vadoties no banku un lielo finanšu darījumu kompāniju darba specifikas. Tādējādi uz šo brīdi LATEKO BANKA nodrošina valūtu maiņas iespējas atbilstoši ikvienas klientu grupas individuālajām vajadzībām, vai tā būtu privātpersonu, uzņēmums vai arī banka”

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

"LATEKO BANKAS" valdes priekšsēdētājs Oskars Guļāns atstājis amatu bankā, liecina bankas paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis. LATEKO BANKAS Mārketinga un darba ar klientiem pārvaldes speciālists Ramils Db atzina, ka O. Guļāns no bankas valdes priekšsēdētāja amata aizgājis pēc paša vēlēšanās un bankā vairs nestrādā kopš 1.marta. Patlaban par "LATEKO BANKAS" valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāju iecelta valdes locekle Irēna Skobeļeva. R. Kadirov atzina, ka LATEKO BANKA jau iesniegusi jaunā bankas valdes priekšsēdētāja kandidātu apstiprināšanai Finanšu un kapitāa tirgus komisijā. Viņš vēl neatklāja potenciālā bankas vadītāja vārdu — tas būs zināms pēctā apstiprināšanas FKTK. O. Guļāns "LATEKO BANKAS" valdes priekšsēdētājs bija vairāk nekā piecus gadus. Amatu mainījis arī "LATEKO BANKAS" līdzšinējais valdes loceklis Jurijs Šapurovs, kurš turpmāk būs bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks, šajā amatā aizstājot Ēriku Rusbergu, kurš savukārt turpmāk būs bankas padomes loceklis. "LATEKO BANKA" ir dibināta 1992.gada aprīlī. Tās akcionāri ir Latvijas kompānijas un uzņēmēji.

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

LATEKO BANKA 2005.gada provizoriskā peļņa bija 5,795 milj. latu, Db informēja bankā. Tādējādi provizoriski, pērnā gada peļņa ir nedaudz lielāka kā gadu iepriekš. Bankas auditētā 2004.gada peļņa bija 5,203 milj.latu. Bankas aktīvi decembra beigās bija 264,991 milj.latu, aktīvi pārvaldīšanā – 58,378 milj.latu. Noguldījumu apjoms bija 172,855 milj. latu, kredītu – 109,336 milj. latu. Bankas kapitāls un rezerves sasniedza 21,068 milj. latu. Pērn bankas nozīmīgākie notikumu vidū bija pamatkapitāla palielināšana no 12 249 928 Ls līdz 15 499 928 Ls. LATEKO BANKA uzsāka piedāvāt automātisko rēķinu apmaksu (tiešo debetu) dažādu regulāru maksājumu veikšanai, banka atvēra jaunas norēķinu grupas un filiāles Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā, Ogrē, kā arī pārstāvniecību Baltkrievijā. Kopumā LATEKO BANKA piedāvā norēķinu un finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem visā Latvijā 67 norēķinu grupās un 9 filiālēs. LATEKO BANKA sāka piedāvāt privātpersonām VIVA karti – maksājumu karti ar kredītu preču un pakalpojumu iegādei, uzsāka norēķinu karšu - debetkaršu Maestro un kredītkaršu MasterCard Standard, Gold un Bussiness – izsniegšanu Lielbritānijas sterliņu mārciņās. LATEKO BANKA pērn novembra beigās bija 11. vietā 23 banku vidū.

Kopš 2012.gada būtiski pieaudzis un turpina palielināties virtuālo valūtu shēmu skaits, teikts Eirosistēmas publiskotajā jaunākajā ziņojumā par virtuālo valūtu shēmām.

Dažas no šīm shēmām tiek veidotas ar nelielajām tehniskajām atšķirībām, kas varētu uzlabot to funkcionalitāti vai dažus shēmas elementus. Savukārt par daudzām shēmām nav skaidrs to mērķis, un tikai dažas domātas un tiek lietotas maksājumu veikšanai. Virtuālo valūtu pieņemšana norēķinos nav plaši izplatīta, tomēr daži tirgotāji, galvenokārt e-komercijas jomā, ir paziņojuši, ka uzsāk virtuālās valūtas Bitcoin pieņemšanu.

Visi dati par virtuālo valūtu izmantošanu norēķiniem nav pieejami. Bitcoin ir populārākā no šīm shēmām, nodrošinot vairāk nekā 80% no vismaz 500 zināmo virtuālo valūtu shēmu tirgus kapitalizācijas. Ar Bitcoin tiek veikts vidēji 69 000 transakciju dienā (salīdzinājumam - Eiropas Savienībā vien dienā tiek veikti 274 miljoni bezskaidras naudas transakciju). Lielākā daļa no Bitcoin transakcijām ir maiņas darījumi, tomēr precīzi dati par Bitcoin izmantošanu maksājumos par precēm un pakalpojumiem nav pieejami.

“LATEKO BANKA” šogad pirmajā ceturksnī nopelnījusi 2,435 milj.latu, kas ir 1.78 reizes vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn, Db informēja bankā. Bankas aktīvi marta beigās bija 258,265 milj. latu, aktīvi pārvaldīšanā – 87,918 milj.latu. Noguldījumu apjoms bija 214,671 milj. latu, kredītu – 97,042 milj. latu. Bankas kapitāls un rezerves sasniedza 17,919 milj. latu. “Pirmajā ceturksnī sasniegtie rezultāti ir pārspējuši pat cerēto gan uzrādītās peļņas, gan ieviesto pakalpojumu ziņā. Bankas izvēlētā politika, piedāvājot jaunus un mūsdienīgus pakalpojumus, kā arī demokrātiskus tarifus, ļāvusi piesaistīt jaunus lietotājus un klientus gan biznesa vidē, gan arī starp privātpersonām,” atzīmēja LATEKO BANKAS valdes priekšsēdētājs Sergejs Gusarovs. Šogad pirmo trīs mēnešu laikā “LATEKO BANKA” audzējusi pamatkapitālu no 12 249 928 LVL līdz 15 452 723 LVL. LATEKO BANKA uzsāka piedāvāt automātisko rēķinu apmaksu (tiešo debetu) dažādu regulāru maksājumu veikšanai, banka atvērusi jaunas norēķinu grupas Rīgā un Liepājā. Tāpat uzsāka norēķinu karšu - debetkaršu Maestro un kredītkaršu MasterCard Standard, Gold un Bussiness – izsniegšanu Lielbritānijas sterliņu mārciņās. Vēl LATEKO BANKA sāka piedāvāt privātpersonām VIVA karti – maksājumu karti ar kredītu preču un pakalpojumu iegādei.

Hansabank Markets

Piesaistes ietekme: valūtu kursu risks

Jaunā valūtas kursa režīma ieviešana radīs izmaiņas valūtas kursu riska sadalījumā: norēķiniem dolāros valūtu kursu risks varētu pat dubultoties, bet operācijām, kas kā norēķinu valūtu izmanto eiro - gaidāms būtisks valūtas riska samazinājums (lai gan ne pilnīga tā izzušana).

Līdzšinējais lata piesaistes mehānisms nodrošināja salīdzinoši nelielas svārstības gan USD/LVL, gan EUR/LVL kursā. Valūtu kursu risks bija gan tiem uzņēmumiem, kuriem bija nesabalansētas dolāru naudas plūsmas, gan tiem, kuriem bija atklāta eiro pozīcija. Pēc 1.janvāra valūtu risks eiro darījumos būtiski samazināsies, jo EUR/LVL kurss svārstīsies šaurā +/-1% diapazonā ap oficiālo piesaistes kursu. Savukārt USD/LVL un GBP/LVL valūtas kursu svārstības sāks daudz vairāk līdzināties dolāra un mārciņas svārstībām pret eiro. Piemēram, dolāra - lata kursa svārstīgums varētu sasniegt to svārstību līmeni, kāds vērojams EUR/USD kursā. Tātad valūtu svārstību risks dolāros un mārciņās būtiski pieaugs.

LATEKO BANKA 3.oktobrī atver pirmo norēķinu grupu Ogrē, (t.c.”ELVI”). LATEKO BANKAS Mārketinga un darba ar klientu pārvaldes vadītājs teic: “Uzsākot darbu Ogrē, ceram gūt tikpat lielu popularitāti ogrēniešu un pilsētas viesu vidū, kā tas ir citviet Latvijā, kur piedāvāto pakalpojumu klāstu un demokrātiskos tarifus ir augstu novērtējuši gan esošie bankas klienti, gan apmeklētāji, kuri LATEKO BANKĀ iegriežas regulāri, kārtojot nepieciešamās finanšu un darījumu operācijas.” Ogres norēķinu grupā apmeklētāji varēs norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, mainīt valūtu, kārtot muitas, nodokļu un LATEKO Līzinga maksājumus, veikt pārskaitījumus, norēķinu karšu lietotāji varēs izņemt skaidru naudu. Tuvākā mēneša laikā piedāvājamo pakalpojumu klāsts tiks paplašināts – uzsākta norēķinu kontu atvēršana un apkalpošana, depozītnoguldījumu pieņemšana. u.c. uzņēmēju un iedzīvotāju pieprasīti pakalpojumi. Ogres iedzīvotājiem LATEKO BANKA ir sarūpējusi īpašu dāvanu un informē, ka pirmo mēnesi Ogres norēķinu grupā Lattelekom, TELE2, LMT, Latvenergo un Latvijas Gāzes rēķinus varēs apmaksāt bez bankas komisijas maksas.

Beidzot gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa virtuālo valūtu regulējuma, gan VID redzējuma tuksnesī ir parādījusies oāze, kura sniedz pirmo tik ilgi gaidīto veldzi tiem komersantiem, kuri saskaras ar tieša regulējuma neesamību attiecībā uz darbībām ar virtuālo valūtu.

Šī gada aprīlī Eiropas Parlaments atbalstīja jaunu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu (piektā AML direktīva), ar kuru citu starpā tiks ieviests pirmais ES līmeņa virtuālo valūtu regulējums. Ņemot vērā virtuālās valūtas fenomena pieaugošo lomu ES pilsoņu un uzņēmumu ikdienā, ES likumdevējs plāno ieviest ES līmeņa virtuālās valūtas definīciju un noteiktus subjektus, kuru darbība ir saistīta ar virtuālo valūtu, tieši pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma (AML) darbības jomai. Eiropas Parlaments piedāvā noteikt, ka virtuālā valūta ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistīta likumīgi izveidotai valūtai un kurai nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

“LATEKO BANKA” kopā ar divām investīciju bankām Dresdner Kleinwort Wasserstein un UBS ir piedalījusies Ukrainas Nadra bankas obligāciju emisijas organizēšanā un izplatīšanā kā emisijas līdzorganizators, Db informēja LATEKO BANKĀ. Emisijas līdzorganizatoru vidū bija arī Latvijas "Parex Banka" un Grieķijas Alpha Bank. Emisijas apjoms ir 100 miljoni ASV dolāri, termiņš līdz obligāciju dzēšanai – 3 gadi, ienesīgums 9.5%. „Mēs šo piedāvājumu pieņēmām, tā kā mūsu starptautiskajos tirgos strādājošie klienti ir ieinteresēti augsta ienākuma finanšu instrumentu iegādē. Saņemot šai darījumā līdzorganizatora (co-manager) statusu, LATEKO BANKA nostiprina savas pozīcijas starptautiskajā jaunemitēto vērtspapīru tirgū," saka Sergejs Gusarovs, LATEKO BANKAS Valdes priekšsēdētājs. „Ukraina pēdējā gada laikā ir piesaistījusi lielu starptautisku interesi finanšu aprindās. Nesen sekmīgi notika Krivorozstal privatizācija. To Indijas investori nopirka par 4.79 miljardiem USD, kā rezultātā valsts budžeta ieņēmumi palielinājās 1.5 reizes. Ukrainas lielākās kompānijas, tai skaitā komercbankas, ir guvušas iespēju piesaistīt finansējumu starptautiskajos kapitāla tirgos. Nadra bankas emisija ir viens no sekmīgajiem piemēriem, kurš apliecina ārzemju investoru ieinteresētību ieguldīt Ukrainas ekonomikā,” atzīmē LATEKO BANKAS Investīciju pārvaldes vadītājs Pēteris Antropovs.

LATEKO BANKA ir paplašinājusi elektroniskās valūtas maiņas un tirdzniecības sistēmas LATEKO Trade iespējas. Tagad sistēmā var noslēgt valūtas maiņas darījumus maržinālajos kontos – FOREX. Saskaņā ar maržinālās tirdzniecības (marginal trading) nosacījumiem, ir iespējams pirkt un pārdot ievērojamas valūtas summas, iemaksājot salīdzinošu nelielu depozītu (1%-3%). Galvenais uzdevums ir pareizi prognozēt valūtas kursa izmaiņu virzienu. Darījumus var veikt ar sekojošam valūtām: USD, EUR, GBP, CHF, RUR, JPY, LVL. LATEKO BANKAS Dīlinga produktu attīstības nodaļas vadītājs Aleksandrs Fedosejevs atzīmē, ka: “Jaunā LATEKO Trade sistēmas opcija lielāko interesi var izraisīt uzņēmēju un kompāniju vidū, kuras vēlas hedžēt (apdrošināt) valūtas riskus, vaidot īstermiņa un ilgtermiņa valūtu portfeļus”.

Turpinot paplašināt klientu apkalpošanas centru tīklu, Lateko banka Rīgā, 27.decembrī tirdzniecības centrā «Debesmanna» atver norēķinu grupu. Jaunajā norēķinu grupā Rīgas «Debesmannā» klienti varēs norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, mainīt valūtu, kārtot muitas, nodokļu un Lateko Līzinga maksājumus, veikt pārskaitījumus bez konta atvēršanas, norēķinu karšu lietotāji varēs izņemt skaidru naudu. Lateko bankas «Debesmannas» norēķinu grupa atvērta visu nedēļu. Lateko banka piedāvā norēķinu un finanšu pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem visā Latvijā 58 norēķinu grupās un 6 filiālēs, kā arī attālināti, izmantojot interneta un mūsdienu tehnoloģiju iespējas.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Sākot no 1. jūlija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pabalstus un atlīdzības pārskaitīs uz bankas vai pasta norēķinu sistēmas kontu. Atgādinām ka, lai neaizkavētos pabalsta vai atlīdzības izmaksa, neatlieciet norēķinu konta atvēršanu. Tā numurs VSAA ir jāpaziņo līdz 2005.gada 15.jūnijam. Lai atvērtu norēķinu kontu LATEKO BANKĀ līdzi jāņem ir pase. Norēķinu konts “LATEKO BANKA” tiek atvērts bez maksas; norēķinu konta apkalpošana ir bez maksas; skaidras naudas iemaksa un izmaksa latos ir bez maksas. Bez tam bez maksas tiek izsniegta debetkarte Maestro un pieslēgta internetbanka. LATEKO BANKĀ iedzīvotāji var apmaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus pēc izdevīgiem tarifiem. LATEKO BANKA konta numuru VSAA paziņos pati.

«LATEKO BANKA» 2004.gada provizoriskā peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 6.295 milj. latu, bet provizoriskā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 5.498 milj. latu, kas ir 2.37 reizes vairāk nekā 2003.gada peļņa (2.319 milj. LVL). Ievērojamāko daļu no peļņas ir paredzēts novirzīt LATEKO BANKAS pamatkapitāla palielināšanai. LATEKO BANKAS aktīvi (bez aktīviem pārvaldīšanā) decembra beigās bija 314.152 milj. latu, kas ir par 17% vairāk nekā 2003.gada beigās (267.461 milj. LVL). Bankas aktīvi kopā ar aktīviem pārvaldīšanā decembra beigās sasniedza 395.736 milj. latu, kas ir par 24% vairāk nekā 2003. gada decembrī (319.707 milj. LVL). Noguldījumu apjoms decembra beigās bija 219.658 milj. latu, kas ir par 2% mazāk nekā 2003.gada decembrī (223.455 milj. LVL). Savukārt kredītportfeļa apjoms decembra beigās bija 75.268 milj. latu, kas ir par 84% vairāk nekā 2003. gada decembrī (40.948 milj. LVL). «Pateicoties piedāvātajām nestandarta kreditēšanas shēmām starptautisko tirdzniecības operāciju un kravu pārvadāšanas jomā, būtiski audzis klientiem izsniegto kredītu apjoms. Bez tam. banka ir ieņēmusi kuģu iegādes finansēšanas nišu. Banka ir izvērti piegājusi kredītportfelim kopumā, tādējādi tas ir diversificēts gan kredītņēmēju, gan tautsaimniecības nozaru, gan kredītu produktu aspektā,» teic LATEKO BANKAS valdes priekšsēdētāja vietniece Irēna Skobeļeva. Bankas kapitāls un rezerves decembrī sasniedza 17.756 milj. latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2003.gada decembrī (12.257 milj. LVL).

Banka 1 mēnesis 3 mēneši 6 mēneši 1 gads 2 gadi Depozīta apjoms: 100 – 9999 LVL Aizkraukles banka 2.57 % 3.07 % 3.28 % 3.41 % 3.45 % Baltic Trust Bank 3.20 % 3.40 % 3.90 % 4.15 % 4.20 % Hansabanka 2.00 % 2.75 % 2.80 % 2.90 % 3.10 % Hipotēku banka 3.65 % 3.85 % 3.90 % 4.05 % 4.25 % Komercbanka Baltikums*** – 2.70 % 2.95 % 4.35 % 4.65 % LATEKO banka 3.10 % 3.85 % 4.10 % 4.40 % 4.50 % Latvijas Biznesa banka** – 3.80 % 4.10 % 4.90 % 5.00 % Latvijas Krājbanka – 3.81 % 3.93 % 4.18 % 4.42 % Multibanka 3.00 % 3.50 % 4.00 % 4.50 % 5.00 % Nordea banka* – 2.80 % 2.90 % 3.00 % – DnB NORD banka 3.85 % 3.95 % 4.05 % 4.15 % 4.20 % Parex banka 3.00 % 3.40 % 3.60 % 4.00 % 4.00 % Paritāte banka 3.00 % 3.30 % 3.70 % 4.30 % 4.60 % Reģionālā investīciju banka 3.80 % 4.00 % 4.25 % 4.75 % 5.00 % Rietumu banka*** – 3.35 % 3.50 % 3.70 % 4.00 % Sampo Banka – 3.30 % 3.40 % 3.60 % – SEB Unibanka – 3.75 % 3.80 % 3.92 % 4.10 % Trasta komercbanka 3.75 % 3.95 % 4.15 % 4.50 % 4.75 % VEF banka – 3.20 % 3.50 % 4.25 % 4.75 % Depozīta apjoms: 100 – 9999 USD Aizkraukles banka 3.17 % 3.45 % 4.24 % 4.58 % 4.98 % Baltic Trust Bank 5.00 % 5.20 % 5.30 % 5.50 % 5.65 % Hansabanka 3.40 % 3.65 % 3.80 % 4.00 % 4.10 % Hipotēku banka 5.00 % 5.15 % 5.25 % 5.45 % 5.55 % Komercbanka Baltikums*** – 5.10 % 5.35 % 5.45 % 5.75 % LATEKO banka 4.25 % 4.60 % 5.10 % 5.35 % 5.45 % Latvijas Biznesa banka** – 4.90 % 5.25 % 5.70 % 5.80 % Latvijas Krājbanka – 4.82 % 5.20 % 5.53 % 5.91 % Multibanka 0.70 % 1.25 % 2.00 % 2.70 % 3.10 % Nordea banka* – 3.90 % 4.10 % 4.30 % – DnB NORD banka 4.80 % 5.00 % 5.10 % 5.20 % 5.25 % Parex banka 4.80 % 4.90 % 5.00 %

Banka 1 mēnesis 3 mēneši 6 mēneši 1 gads 2 gadi Depozīta apjoms: 100 – 9999 LVL Aizkraukles banka 3.38 % 3.56 % 4.33 % 4.65 % 5.21 % Baltic Trust Bank 3.20 % 3.40 % 3.90 % 4.15 % 4.20 % Hansabanka 2.00 % 2.75 % 2.80 % 2.90 % 3.10 % Hipotēku banka 3.65 % 3.85 % 3.90 % 4.05 % 4.25 % Komercbanka Baltikums*** – 2.70 % 2.95 % 4.35 % 4.65 % LATEKO banka 3.10 % 3.85 % 4.10 % 4.40 % 4.50 % Latvijas Biznesa banka** – 3.80 % 4.10 % 4.90 % 5.00 % Latvijas Krājbanka – 3.81 % 3.93 % 4.18 % 4.42 % Multibanka 3.00 % 3.50 % 4.00 % 4.50 % 5.00 % Nordea banka* – 2.80 % 2.90 % 3.00 % – DnB NORD banka 3.85 % 3.95 % 4.05 % 4.15 % 4.20 % Parex banka 3.00 % 3.40 % 3.60 % 4.00 % 4.00 % Paritāte banka 3.00 % 3.30 % 3.70 % 4.30 % 4.60 % Reģionālā investīciju banka 3.80 % 4.00 % 4.25 % 4.75 % 5.00 % Rietumu banka*** – 3.35 % 3.50 % 3.70 % 4.00 % Sampo Banka – 3.30 % 3.40 % 3.60 % – SEB Unibanka – 3.75 % 3.80 % 3.92 % 4.10 % Trasta komercbanka 3.75 % 3.95 % 4.15 % 4.50 % 4.75 % VEF banka – 3.20 % 3.50 % 4.25 % 4.75 % Depozīta apjoms: 100 – 9999 USD Aizkraukles banka 4.45 % 4.70 % 5.42 % 5.63 % 5.87 % Baltic Trust Bank 5.00 % 5.20 % 5.30 % 5.50 % 5.65 % Hansabanka 3.40 % 3.65 % 3.80 % 4.00 % 4.10 % Hipotēku banka 5.00 % 5.15 % 5.25 % 5.45 % 5.55 % Komercbanka Baltikums*** – 5.10 % 5.35 % 5.45 % 5.75 % LATEKO banka 4.25 % 4.60 % 5.10 % 5.35 % 5.45 % Latvijas Biznesa banka** – 4.90 % 5.25 % 5.70 % 5.80 % Latvijas Krājbanka – 4.82 % 5.20 % 5.53 % 5.91 % Multibanka 0.70 % 1.25 % 2.00 % 2.70 % 3.10 % Nordea banka* – 3.90 % 4.10 % 4.30 % – DnB NORD banka 4.80 % 5.00 % 5.10 % 5.20 % 5.25 % Parex banka 4.80 %

Banka 1 mēnesis 3 mēneši 6 mēneši 1 gads 2 gadi Depozīta apjoms: 100 – 9999 LVL Aizkraukles banka 2.57 % 3.07 % 3.28 % 3.41 % 3.45 % Baltic Trust Bank 3.20 % 3.30 % 3.70 % 4.10 % 4.15 % Hansabanka 2.00 % 2.75 % 2.80 % 2.90 % 3.10 % Hipotēku banka 3.10 % 3.30 % 3.50 % 3.85 % 4.05 % Komercbanka Baltikums**** – 2.70 % 2.95 % 4.35 % 4.65 % LATEKO banka 3.10 % 3.85 % 4.10 % 4.40 % 4.50 % Latvijas Biznesa banka** 2.30 % 3.50 % 4.00 % 4.20 % 4.50 % Latvijas Krājbanka – 3.81 % 3.93 % 4.18 % 4.42 % Multibanka*** 3.00 % 3.50 % 4.00 % 4.80 % 5.00 % Nordea banka* – 2.80 % 2.90 % 3.00 % – DnB NORD banka 3.50 % 3.75 % 3.80 % 3.90 % 4.00 % Parex banka 2.80 % 3.30 % 3.40 % 3.50 % 3.60 % Paritāte banka 3.00 % 3.30 % 3.70 % 4.30 % 4.60 % Reģionālā investīciju banka 3.80 % 4.00 % 4.25 % 4.75 % 5.00 % Rietumu banka 3.00 % 3.25 % 3.35 % 3.50 % 4.00 % Sampo Banka – 3.30 % 3.40 % 3.60 % – SEB Unibanka – 3.15 % 3.20 % 3.30 % 3.51 % Trasta komercbanka 3.50 % 3.75 % 4.05 % 4.40 % 4.75 % VEF banka – 3.20 % 3.50 % 4.25 % 4.75 % Depozīta apjoms: 100 – 9999 USD Aizkraukles banka 3.17 % 3.45 % 4.24 % 4.58 % 4.98 % Baltic Trust Bank 4.30 % 4.70 % 4.95 % 5.15 % 5.20 % Hansabanka 3.40 % 3.65 % 3.80 % 4.00 % 4.10 % Hipotēku banka 4.75 % 4.95 % 5.10 % 5.25 % 5.25 % Komercbanka Baltikums**** – 5.10 % 5.35 % 5.45 % 5.75 % LATEKO banka 4.15 % 4.50 % 5.00 % 5.25 % 5.35 % Latvijas Biznesa banka** 2.00 % 2.50 % 3.00 % 4.00 % 4.50 % Latvijas Krājbanka – 4.82 % 5.20 % 5.53 % 5.91 % Multibanka 0.70 % 1.25 % 2.00 % 2.70 % 3.10 % Nordea banka* – 3.90 % 4.10 % 4.30 % – DnB NORD banka 4.75 % 4.90 % 5.00 % 5.10 % 5.15 % Parex banka 4.30 % 4.50