A/s Parex banka šodien atmaksās sindicēto kredītu devējiem 232.5 milj. eiro jeb 30 % no kopējās sindicētā kredīta pamatsummas, informē bankas Korporatīvo komunikāciju un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Indra Zinkeviča. Sindicētā kredīta atmaksai Parex banka izmanto Valsts kases aizdotos līdzekļus.

Šodien Parex banka noslēdza sarunas ar sindicēto kredītu devējiem, vienojoties par kredītu atmaksas nosacījumiem. Vienošanās paredz, ka šomēnes Parex banka atmaksā sindicēto kredītu devējiem 30 % no kredīta pamatsummas jeb 232.5 milj. eiro, nākamā gada februārī – 40 % no kredīta pamatsummas jeb 310 milj. eiro, bet 2011. gadā – atlikušo sindicētā kredīta pamatsummu, tas ir, vēl 232.5 milj. eiro.

«Vienošanās parakstīšana ar sindicēto kredītu devējiem apliecina, ka ir veiksmīgi noslēdzies būtisks posms bankas darbības stabilizēšanā. Pašreiz notiek intensīvs darbs pie bankas attīstības scenārijiem, kur būtiska uzmanība tiks veltīta pakalpojumu sniegšanai uzņēmējiem, mājsaimniecībām un privātā kapitāla pārvaldīšanai,» norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Sindicēto kredītu kārtējam maksājumam Parex bankai pietrūkst 100 miljonu latu, par kuru piešķiršanu noguldījuma veidā nākamnedēļ lems valdība.

Pārējos maksājumam nepieciešamos 118 miljonus latu banka spēs nodrošināt no saviem līdzekļiem. Kā informē Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace, trūkstošos līdzekļus plānots nodrošināt termiņnoguldījuma veidā. Kopumā valsts šādā veidā Parex bankā jau noguldījusi 622 milj. Ls. Savukārt procentu maksājumos Parex banka valstij ir samaksājusi 42.12 milj. Ls.

Finanšu ministrija gan uzsver, ka, veicot kārtējo sindicētā kredīta maksājumu kopējās Parex bankas saistības pret valsti samazināsies, jo valsts ir izsniegusi galvojumu par pilnu sindicēto kredītu apmēru, bet reālā nepieciešamā naudas summa ir mazāka nekā pērn tika prognozēts.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Valsts noguldīs Parex bankā 100 milj. Ls, kas tai pietrūkst sindicēto kredītu kārtējam maksājumam.

Pārējos maksājumam nepieciešamos 118 miljonus latu banka spēs nodrošināt no saviem līdzekļiem. Trūkstošos līdzekļus plānots nodrošināt termiņnoguldījuma veidā. Kopumā valsts līdz šim šādā veidā Parex bankā jau iepludinājusi 622 milj. Ls. Savukārt procentu maksājumos Parex banka valstij ir samaksājusi 42.12 milj. Ls.

Finanšu ministrija gan uzsver, ka, veicot kārtējo sindicētā kredīta maksājumu, kopējās Parex bankas saistības pret valsti samazināsies, jo valsts ir izsniegusi galvojumu par pilnu sindicēto kredītu apmēru, bet reālā nepieciešamā naudas summa ir mazāka nekā pērn tika prognozēts.

Valsts kā Parex bankas lielākais akcionārs jau 2009.gada martā, izsniedzot galvojumu, uzņēmusies sindicēto kredītu atmaksas saistības un pilnībā bija informēta par nepieciešamajiem papildu finanšu līdzekļiem šo saistību segšanai.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Vairākas bankas izmanto lielo Skandināvijas banku sākto kredītu tempu bremzēšanu, strauji kāpinot savus kredītportfeļus.

Šogad pirmajā pusgadā kreditēšanas tirgus līderes (jūnija beigās 13.18 mljrd. Ls kopējā kredītportfelī aizņem 45 %) - Hansabanka un SEB Unibanka - ievērojami atvēsinājušas savu izsniegto kredītu tempus, liecina Latvijas komercbanku asociācijas dati. No abu banku teiktā var secināt, ka tas darīts apzināti ekonomiskās situācijas dēļ. Tikmēr baņķieru aprindās mēļo, ka šīs bankas bailēs no problēmām kredītu izsniegšanu, arī mājokļa iegādei ir vienkārši nobloķējušas. Šī situācija ir izdevīga citām bankām, kuras neplāno speciāli bremzēt kredītu izsniegšanu un pat kaļ plānus par tirgus daļu iekarošanu. Dati liecina, ka lielai daļai banku izsniegto kredītu tempi paātrinājušies, tāpēc kopumā izsniegto kredītu apjoma kāpums šogad bija straujāks nekā pirms gada.

No 2008. gada 1.janvāra sācis darboties Kredītu reģistrs – datu bāze par visu kredītņēmēju saistībām pret Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki. Šādā pilna spektra Kredītu reģistrā integrēta arī Parādnieku reģistra datu bāze (veidota kopš 2003. gada vidus), ko arī turpmāk papildinās ar informāciju par negatīvo kredītvēsturi, t.sk. maksājumu kavējumiem, Db.lv informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Šādi reģistri darbojas lielākajā daļā ES valstu.

Reģistrs ļauj finanšu tirgus dalībniekiem precīzāk novērtēt aizņēmēju kredītspēju un efektīvāk vadīt kredītriskus, sniegs valstij papildu iespējas uzraudzības funkciju veikšanai un nodrošinās centrālo banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju ar papildu datiem makroekonomikas analīzei.

Aizdevējam rodas iespēja gūt pilnu priekšstatu, kādas ir kredītņēmēja saistības pret Latvijas tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki, iespēja precīzāk noteikt potenciālā aizņēmēja kredītrisku, efektivizēt kredīta cenas noteikšanu.

Reģistra esamība mēdz disciplinēt aizņēmējus, mudinot nopietnāk izvērtēt attieksmi pret kredītsaistību pildīšanu un kredītvēstures veidošanu. Savukārt visiem tiem, kuri godprātīgi pilda saistības, šis reģistrs ir labas kredītvēstures krātuve un apliecinājums.

Šodien panākta vienošanās ar visiem ar Parex bankas 60 sindicēto kredītu devējiem par sarunu pagarināšanu līdz šā gada 19. martam.

Bankā informēja, ka vienošanās paredz kredīta atmaksu atbilstoši Parex bankas piedāvājumam par aizdevumu pārstrukturizāciju un atmaksas termiņu pagarināšanu.

«Nevienam nav vajadzīga bankrotējusi Latvija – neliela valsts, kura ir ekonomiski svarīga visai Eiropas Savienībai. To apzinās ne tikai Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas eksperti, starptautiskā aizdevuma donori, bet arī globālā finanšu sektora pārstāvji. Šī banka ir Latvijai ļoti nozīmīga, tās problēmu atrisināšana ir Latvijas finanšu sistēmas stabilitātes pamatā,» norāda finanšu ministrs Atis Slakteris.

«Panāktā vienošanās par sarunu termiņa pagarināšanu apliecina, ka sindicēto kredītu aizdevēji ir gatavi vienoties par mūsu piedāvātajām līguma nosacījumu izmaiņām un ar Parex banku. Līdz sarunu noslēgšanai turpināsim darbu pie vienošanās saskaņošanas - sindicēto kredītu aizdevējiem pusē jāveic komplicēts lēmumu pieņemšanas process un juridiskās dokumentācijas sastādīšana, kas jāveic katrā sindikāta dalībnieku – 60 banku - kredītkomitejās,» atzina Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, kurš atbilstoši valsts pilnvarojumam vada sarunas ar sindikātu dalībniekiem.

Mājokļu kredītu dzēšanas un jaunu kredītu skaita būtiska samazinājuma dēļ 3. ceturksnī kredītu skaita pieaugums bijis 10 reizes mazāks nekā pērn.

Iespējams, daudzi iedzīvotāji dzēsuši pirms pieciem un vairāk gadiem banku izsniegtos kredītus, kuriem termiņš bija 5 - 10 gadi. Tāpat nav izslēgts, ka no kredītiem iedzīvotāji «atbrīvojušies» tieši pēdējā laikā, iedarbojoties inflācijas apkarošanas plānam, kam iemesli savukārt var būt dažādi, t.sk. pārdots spekulatīvos nolūkos kredītā pirktais dzīvoklis. Tā kā dažās lielajās bankās jaunu kredītu skaits 3. ceturksnī samazinājies pat 2.5 reizes, kopumā kredītu skaita pieaugums uzrādīja niecīgu kāpumu - vien 850 kredītus iepretim 8088 kredītiem pērnā gada 3. ceturksnī, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Arī FKTK speciāliste Irīna Ivanova Db atzina, ka nelielais pieaugums skaidrojams ar kredītu dzēšanu, bet jauni kredīti netiek izsniegti tik daudz. Diemžēl FKTK nevarēja pateikt, kādas bija tieši jauno kredītu skaita pieauguma izmaiņas. SEB Unibankas Privātpersonu apkalpošanas atbalsta pārvaldes vadītājs Arnis Škapars minēja, ka kredītu dzēšana notiek katru dienu pēc kredīta atmaksas grafika, kas ir atrunāts noslēgtajā kredīta līgumā un kas ir prognozējama, bet ir arī neprognozējamas kredītu dzēšanas situācijas, kad klients daļēji vai pilnībā pirms termiņa dzēš savu kredītu, pārdodot esošo īpašumu, iegūstot mantojumu vai sekmīgas biznesa attīstības rezultātā. «Mums reizēm ir grūti pieņemt, ka tik strauji dažādu rādītāju pieauguma tempi, arī kreditēšanas, nevar būt mūžīgi, tāpēc ir vēlēšanās meklēt kādas papildu nianses, kā skaidrot esošo situāciju kreditēšanā,» tā A.Škapars. Pēc viņa teiktā, inflācijas apkarošanas plānā iekļautās lietas ir ietekmējušas mājsaimniecību aizņemšanos, jo kredītu var saņemt tikai tad, ja ir legālie ienākumi, kā arī jānodrošina līdzekļi pirmajai iemaksai. Tāpat nogaidošā attieksme no klientu puses lielā mērā ir saistīta ar cerībām uz nekustamā īpašuma tirgus stabilizāciju. Cilvēki, kam dzīvokļa iegāde nav akūta, šobrīd nesteidzas, domā A.Škapars.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likmes pērn turpināja sarukt, sasniedzot zemāko Latvijā kopš neatkarības atgūšanas novēroto līmeni, liecina Latvijas Bankas pārskatā publicētā informāciju.

No jauna izsniegto kredītu zemās procentu likmes arvien vairāk ietekmēja esošo kredītu procentu likmes, ļaujot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām ietaupīt uz kredītu maksājumu rēķina, atviegloja kredītu atmaksāšanu, uzlaboja kredītu kvalitāti un veicināja patēriņu.

Zemo kredītu procentu likmju pozitīvo ietekmi uz nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību pieprasījumu pēc jauniem kredītiem mazināja trūkumi uzņēmējdarbības vides stabilitātē un paredzamībā, kā arī kredītņēmēju neatbilstība kredītiestāžu izvirzītajiem kredītu standartiem. Mājsaimniecību kredītu atlikuma procentu likmes 2017. gadā turpināja samazināties, taču daudz lēnāk.

Esošo mājokļa iegādei eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme 2017. gadā svārstījās 2.2–2.3% līmenī, savukārt attiecīgā patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme svārstījās 11,5–11,8% līmenī.

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Pagājušajā gadā par 15,77% pieaudzis nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju no jauna izsniegto kredītu apjoms patērētājiem, sasniedzot 406,83 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotā operatīvā informācija.

Būtiski - par 46,12% pieauga no jauna izsniegto līzinga un transportlīdzekļa nodrošinājumu saistīto kredītu izsniegšanas apjoms sasniedzot 95,88 miljonus eiro. No jauna izsniegto patēriņa kredītu skaits palielinājās par 17,61%, sasniedzot 78,76 miljonus eiro, bet distances no jauna izsniegto kredītu skaits palielinājās par 10,23% līdz 179,86 miljoniem eiro.

Kopējais kredītportfeļa apjoms pērn samazinājās par 2,54 miljoniem eiro jeb 0,73%.

2013.gada decembrī Latvijā darbojās 53 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Pērn otrajā pusgadā līzinga un ar transportlīdzekli vai cita veida objektu nodrošināto kredītu pakalpojumu sniedzēju skaits samazinājās par vienu tirgus dalībnieku.

Vakar kārtējās tikšanās laikā ar Parex bankas sindicēto kredītu devējiem apspriests bankas iesniegtais piedāvājums par kredītu atmaksas nosacījumu maiņu, kas paredz februārī atmaksāt 20 % no kopējās aizdevumu summas jeb gada laikā atmaksāt 70 % no aizdevuma summas.

Sarunas ar atbilstošu valsts pilnvarojumu vada Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, kurš skaidroja, ka: «Tikšanās bija veiksmīga, tajā visa uzmanība tika veltīta, apspriežot Parex bankas piedāvājuma nosacījumus par kredītu atmaksu. Tā kā sindikātu veido 60 bankas no visas pasaules un daļa ikdienā neseko līdzi situācijai Latvijā, tad daļu tikšanās laika veltīju, lai izskaidrotu arī pašreizējo Latvijas ekonomisko situāciju un iespējamos attīstības scenārijus. Tikšanās laikā vienojāmies par nākamiem soļiem, lai turpinātu darbu pie vienošanās, jo abas puses ir ieinteresētas panākt abpusēji izdevīgu risinājumu pēc iespējas ātrāk.»

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Kredītu mājokļa iegādei ekonomiskā krīzē bankas neatsaka, bet noteikumi ir nepievilcīgi un bankas nesteidz piesaistīt jaunus klientus. Situācijai ekonomikā kļūstot smagākai, Db veica eksperimentu, lai pārliecinātos, vai un uz kādiem noteikumiem var tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Db jau iepriekš (20.11.) ziņoja, ka arī uzņēmumiem ir sarežģīti saņemt kredītus. Problēmas tas rada tiem, kam banku dēļ var nākties atteikties no Eiropas projektu īstenošanas.

Strādā ar esošajiem

Banku kredītspeciālisti tika apmeklēti novembrī, pirmās tikšanās bija īsi pirms valdības 8. novembra lēmuma par Parex bankas pārņemšanu, par 2 Ls nopērkot 51 % bankas akciju. Pirms šī lēmuma bankas bija atsaucīgākas pret potenciālo kredītņēmēju, piemēram, uz izdevīgākiem nosacījumiem piedāvājot iegādāties īpašumus, kas pieder personām, kuras nepilda saistības ar kredītiestādi. Tuvojoties novembra beigām un situācijai ekonomikā kļūstot sarežģītākai, sarunas ar kredītspeciālistiem kļuva īsākas un formālākas, neiedziļinoties, cik lieli ir potenciālā kredītņēmēja ienākumi, kāda ir kredītvēsture, liecina Db novērojumi. Neoficiāli banku speciālisti atzīst, ka šobrīd viņus īpaši neinteresē jaunu klientu piesaiste un akcents tiek likts uz darbu ar esošajiem.

Kompensāciju izmaksai saistībā ar valdības maiņu darbu zaudējušajiem ministriem Valsts kancelejai piešķirti 29,4 tūkst. Ls, savukārt premjera padomnieku kompensācijām par neizmantoto atvaļinājumu 2 323 Ls.

Nauda tiks ņemta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, otrdien nolēma valdība.

Uldis Augulis - bijušais satiksmes ministrs, saņems 1 714 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Rolands Broks - bijušais izglītības un zinātnes ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 636 latus un vēl 1 718 latus kā atlaišanas pabalstu mēnešalgas apmērā.

Valdis Dombrovskis - premjers, saņems 2 189 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Jānis Dūklavs - bijušais zemkopības ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 395 latus.

Sarmīte Ēlerte - bijusī kultūras ministre, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 325 latus un 1 718 latu atlaišanas kompensāciju.

Aizkraukles banka pilnībā dzēsusi atlikušo sindicēto aizdevumu 85 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums.

Jau maija sākumā banka izvietoja depozītu 50 miljonu eiro apmērā DZ Bank AG, kura bija viena no sindicētā aizdevuma organizētājiem.

Līdz ar to visas saistības, kas bankai ir bijušas sindicēto aizdevumu ietvaros, ir dzēstas, un jauni sindicētie aizņēmumi netiek plānoti. Šī gada februārī banka dzēsa arī iepriekšējo sindicēto kredītu 70 miljonu eiro apmērā.

Banka līgumu par sindicētā kredīta saņemšanu 85 miljonu eiro apmērā parakstīja 2008. gada 8. jūlijā, to organizēja četras Eiropas bankas Bayern LB, DZ Bank, HSH Nordbank un RZB. Saskaņā ar līgumā paredzētajiem nosacījumiem, kredīts bija jādzēš šā gada 7. jūlijā, taču bankas vadība pieņēma lēmumu kredītu dzēst īsi pirms termiņa, jo sindicētā kredīta pirmstermiņa dzēšana ļauj ietaupīt izmaksas, kas saistītas ar obligāto rezervju uzturēšanu.

Ceturtdien, 5.februārī, Parex banka iesniedza savu piedāvājumu sindicēto kredītu devējiem, lai vienotos par atmaksas nosacījumu maiņu. Tas paredz, ka šā gada februārī tiek atmaksāti 20% no kopējās aizdevumu summas, taču pārējie atlikti attiecīgi līdz 2010.un 2012.gadam.

„Mūsu priekšlikums sindicēto kredītu devējiem paredz atliktos maksājumus, kas pašreizējā globālās finanšu krīzes situācijā, atbilstoši starptautiskajai darījumu praksei, ir samērīgs piedāvājums. Bankai stratēģiski svarīgi pēc iespējas ātrāk atgriezties pie pilnvērtīgas darbības, tai skaitā panākt noteikto ierobežojumu atcelšanu un atjaunot kreditēšanu,” uzskata Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Parex bankas piedāvājums paredz 20% no kopējās aizdevuma summas jeb 155 miljonus eiro un uzkrātos procentus ieskaita darījuma kontā šā gada 18. februārī. Par atlikušajiem 80% no kopējās aizdevuma summas jeb 620 miljoniem eiro tiek noslēgta vienošanās par kredīta termiņa pagarināšanu, nosakot šīs kredīta daļas maksājumu divās daļās – 387 miljonus eiro 2010.gada februārī un 232, 5 miljoni eiro – 2012.gada janvārī.

Parex banka ir pilnvarojusi Commerzbank Aktiengesellschaft, HSBC Bank plc, Intesa Sanpaolo S.p.A., Lloyds TSB Bank plc, Mizuho Corporate Bank, Ltd. un Raiffeisen Zentralbank Osterreich AG ("RZB") organizēt sindicēto kredītu 360 miljonu eiro apmērā ar likmi EURIBOR + 0.45% un dzēšanas termiņu - 2 gadi no sindicētā kredīta līguma noslēgšanas dienas. Līgumu par darījuma noslēgšanu paredzēts parakstīt 2007.gada jūnija beigās.

Jevgēnijs Zolotarevs, Parex bankas valdes loceklis, vecākais viceprezidents kapitāla tirgu un investīciju jautājumos, uzsvēra: "Šis būs pirmais līdzekļu piesaistīšanas darījums kopš Moody's Investor Service paaugstināja Parex bankas reitingu līdz investīciju kategorijas līmenim (investment grade). Vēl jo vairāk, šis ir pirmais Parex bankas sindicētais kredīts ar dzēšanas termiņu vairāk kā viens gads. Ar šo darījumu mēs uzstādīsim jaunus standartus finanšu līdzekļu piesaistīšanā gan apjoma, gan termiņa ziņā, jo tas nodrošinās bankai nepieciešamo finansējumu ilgākam periodam."

Piesaistītie līdzekļi lielākoties tiks izmantoti, lai refinansētu iepriekšējo sindicēto kredītu (310 miljoni eiro), kura termiņš beidzas 2007.gada jūlija sākumā. Atlikušie līdzekļi tiks izmantoti bankas pamatdarbības attīstīšanai. Šis sindicētā kredīta darījums turpinās lielisko Parex bankas darbības vēsturi sindicēto kredītu piesaistīšanas jomā.

"Valsts no savas puses izpildījusi visus līgumā noteiktos uzdevumus, savukārt bankas īpašnieki gan nē," intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, uzsvēra ministru prezidents Ivars Godmanis.

I. Godmanis norādīja, ka viņš neredz loģiku, kāpēc sindicēto kredītu devēji varētu nepiekrist valdības priekšlikumam pilnībā pārņemt banku, tomēr, ja tā notiks, tad piepildītos negatīvākais scenārijs - bankas slēgšana. Tas nozīmētu, ka stāsies spēkā valdības sniegtās garantijas par līdz 50 000 eiro noguldījumu atgriešanu katram noguldītājam.

Finanšu ministrs Atis Slakteris norādīja: "Pēc tam, kad valdība apņēmās pārņemt 51% no Parex bankas akcijām, līdzšinējie bankas akcionāri neizdarīja visu iespējamo, lai novērstu finanšu resursu aizplūšanu gan no rezidentu, gan nerezidentu kontiem. Rezultātā bankas likviditātes līmenis turpināja samazināties, apdraudot klientu un noguldītāju uzticību, tādēļ šajā situācijā bija nepieciešama strauja un kardināla rīcība."

Parex banka ir pilnvarojusi Commerzbank Aktiengesellschaft, HSBC Bank plc, Intesa Sanpaolo S.p.A., Lloyds TSB Bank plc, Mizuho Corporate Bank, Ltd. un Raiffeisen Zentralbank Osterreich AG ("RZB") organizēt sindicēto kredītu 360 miljonu eiro apmērā ar likmi EURIBOR + 0.45% un dzēšanas termiņu - 2 gadi no sindicētā kredīta līguma noslēgšanas dienas, Db.lv informēja Parex bankas Korporatīvo komunikāciju un sabiedrisko attiecību nodaļas speciālists Viktors Zaķis.

Līgumu par darījuma noslēgšanu paredzēts parakstīt 2007.gada jūnija beigās.

"Šis būs pirmais līdzekļu piesaistīšanas darījums kopš Moody's Investor Service paaugstināja Parex bankas reitingu līdz investīciju kategorijas līmenim (investment grade). Vēl jo vairāk, šis ir pirmais Parex bankas sindicētais kredīts ar dzēšanas termiņu vairāk kā viens gads. Ar šo darījumu mēs uzstādīsim jaunus standartus finanšu līdzekļu piesaistīšanā gan apjoma, gan termiņa ziņā, jo tas nodrošinās bankai nepieciešamo finansējumu ilgākam periodam,", uzsvēra Parex bankas valdes loceklis, vecākais viceprezidents kapitāla tirgu un investīciju jautājumos Jevgēnijs Zolotarevs.

Citāts no Valērija Kargina runas pēc akcionāru pilnsapulces: "Daži vārdi par 2008.gada budžetu. Gads mums nebūs no vieglajiem. Latvijā mēs turpināsim strādāt kadru deficīta un pieaugošas konkurences apstākļos. Vidējais bruto algu un prēmiju līmenis bankā 2007.gada laikā ir audzis par 28%."

Parex bankas prezidenta un valdes priekšsēdētāja Valērija Kargina runa preses konferencē pēc akcionāru pilnsapulces:

"Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Mūsu peļņa 2007. - atskaites gadā, ja neskaita ēku pārdošanas 2006.gadā, ir pieaugusi par 38%. Mēs esam nopelnījuši 57 miljonus eiro.

Mūsu aktīvi ir auguši par 35%, sasniedzot 4,5 miljardus eiro. Aktīvu pieauguma vidējais temps ar 30% gadā turpinās jau sešus gadus.

Ja turpinām runāt par galvenajiem skaitļiem, jāmin, ka 2007.gadā mēs esam samaksājuši nodokļos 34 miljonus eiro. Mēs esam svarīgs ienākumu avots valstij.

Bankas pašu kapitāls un rezerves gada laikā palielinājies par 13% un ir 309 miljoni eiro.