Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Latvijā ar peļņu strādājuši 48 % no visiem gada pārskatus par 2005. gadu iesniegušajiem uzņēmumiem un to kopējā peļņa pieaugusi par 23.3 %. Peļņa pieaugusi par 23,3 % jeb 0.27 milj. Ls un sasniegusi 1.43 miljardus Ls. To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem 2005. gada pārskatiem.

Veikts pētījums

"Līdz šim publicētajos Lursoft pētījumos, rēķinot Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, tika rādīta bilance, kurā no uzņēmumu kopējās peļņas tika atskaitīti uzņēmumu zaudējumi," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka šajā pētījumā mēģināts aprēķināt Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, kuri finanšu gadu beiguši bez zaudējumiem. A. Brūvelis arī atgādina, ka uzņēmēji gada pārskatus pērn iesnieguši vēlāk nekā iepriekšējos gados, jo daudzi pārskatu sūtīšanai izmantoja pastu un daudzi iesnieguši pārskatus ne tikai par 2005. gadu, bet arī par iepriekšējiem gadiem, kā rezultātā arī iepriekšējo gadu ciparos ir nācies izdarīt korekcijas. Viņš norāda, ka gada pārskatus arī par iepriekšējiem gadiem Uzņēmumu reģistrā "spiež" iesniegt ne tikai normatīvo aktu bardzība (ļaunākajā gadījumā draud likvidācija), bet arī pārskatu neesamība Uzņēmumu reģistrā var būt šķērslis, lai tiktu pie ES struktūrfondu līdzekļiem.

“LATEKO BANKA” kopā ar divām investīciju bankām Dresdner Kleinwort Wasserstein un UBS ir piedalījusies Ukrainas Nadra bankas obligāciju emisijas organizēšanā un izplatīšanā kā emisijas līdzorganizators, Db informēja LATEKO BANKĀ. Emisijas līdzorganizatoru vidū bija arī Latvijas "Parex Banka" un Grieķijas Alpha Bank. Emisijas apjoms ir 100 miljoni ASV dolāri, termiņš līdz obligāciju dzēšanai – 3 gadi, ienesīgums 9.5%. „Mēs šo piedāvājumu pieņēmām, tā kā mūsu starptautiskajos tirgos strādājošie klienti ir ieinteresēti augsta ienākuma finanšu instrumentu iegādē. Saņemot šai darījumā līdzorganizatora (co-manager) statusu, LATEKO BANKA nostiprina savas pozīcijas starptautiskajā jaunemitēto vērtspapīru tirgū," saka Sergejs Gusarovs, LATEKO BANKAS Valdes priekšsēdētājs. „Ukraina pēdējā gada laikā ir piesaistījusi lielu starptautisku interesi finanšu aprindās. Nesen sekmīgi notika Krivorozstal privatizācija. To Indijas investori nopirka par 4.79 miljardiem USD, kā rezultātā valsts budžeta ieņēmumi palielinājās 1.5 reizes. Ukrainas lielākās kompānijas, tai skaitā komercbankas, ir guvušas iespēju piesaistīt finansējumu starptautiskajos kapitāla tirgos. Nadra bankas emisija ir viens no sekmīgajiem piemēriem, kurš apliecina ārzemju investoru ieinteresētību ieguldīt Ukrainas ekonomikā,” atzīmē LATEKO BANKAS Investīciju pārvaldes vadītājs Pēteris Antropovs.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Šodien, 21. novembrī, Briselē (Beļģija) notiek Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) kārtējā sanāksme, kurā izskatāmajos jautājumos tiks pausta arī Latvijas pozīcija, kas tika apstiprināta Ministru kabineta sēdē, vakar, 20. novembrī.

Latvijas delegācijas sastāvā sanāksmē piedalās Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Irēna Krūmane, FM valsts sekretāres vietniece Inta Vasaraudze, Latvijas pārstāvniecības ES vadītājs Eduards Stiprais, FM Budžeta departamenta Eiropas Savienības budžeta nodaļas vadītāja Kristīne Kļujeva un FM nozares padomniece Latvijas pārstāvniecībā ES Edīte Dzalbe.

ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2006.gada 21. novembra sanāksmes darba kārtībā ir iekļauti šādi jautājumi:

1. Sagatavošanās samierināšanās procedūrai ar Eiropas Parlamentu;

2. Provizoriskā Eiropas Savienības 2006. finanšu gada budžeta grozījumu projekta Nr. 6/2006 izskatīšana (iespējams balsojums);

Rietumu bankas auditētā peļņa 2008. gadā bijusi 20.5 miljoni lati, kas ir par teju diviem miljoniem latu mazāka nekā iepriekš paziņotā provizoriskā peļņa.

Rietumu bankā informēja, ka bankā auditu veica starptautiskais audita uzņēmums KPMG, kas finanšu atskaites parakstījis bez piezīmēm. Provizoriskā Rietumu bankas peļņa 2008. gadā bija 22.3 milj. Ls. 2007. gadā Rietumu bankas auditētā peļņa bija 34.7 miljoni latu, tādējādi 2008. gadā bankas peļņa samazinājusies par 40.9 %.

Banka 2009. gadam peļņu prognozē 2008. gada līmenī – 20 - 21 milj. latu.

Saskaņā ar auditētā pārskata datiem, bankas aktīvi 2008. gada nogalē bija 1.1. mljrd. latu, piesaistīto līdzekļu apjoms (t.sk. klientu noguldījumi un piesaistītie līdzekļi no finanšu organizācijām) – 974 milj. latu, kredīta portfelis – 571 milj. latu, kapitāls un rezerves – 132.5 milj. latu. Kapitāla pietiekamības rādītājs – 14.7 %. Ņemot vērā, ka ekonomiskā situācija un kopējais darījumu fons aizvadītajā gadā nebija viegls, Rietumu Bankas vadība un akcionāri gada rezultātus uzskata par veiksmīgiem

Nodokļu ieņēmumi š.g. janvārī kopbudžetā par 25,2 milj. eiro jeb 4,0% pārsniedza perioda nodokļu ieņēmumu plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Jāatzīmē, ka pērn nodokļu ieņēmumi gadā kopumā pārsniedza plānotos ieņēmumus par 0,8%. Ņemot vērā pozitīvo efektu no nodokļu ieņēmumu pieauguma, janvārī atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā bijis 121,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu tas pieauga par 14,7 milj. eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 796,7 milj. eiro, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu pērn, tie pieauguši par 68,4 milj. eiro jeb 9,4%. Pamatā straujo ieņēmumu kāpumu sekmēja jau pieminētais efekts no nodokļu ieņēmumiem. Janvārī konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 651,3 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri palielinājās par 55,8 milj. eiro jeb 9,4%.

LATEKO BANKAS 2005.gada auditētā peļņa bija 5,952 milj.latu, kuru akcionāri nolēmuši atstāt nesadalītu, Db informēja bankā. Akcionāri vienlaikus nolēma palielināt pamatkapitālu, tajā papildu ieguldot 2 milj. Ls. Pēc pamatkapitāla palielināšanas tas sasniegs 17 499 928 Ls. Bankas kapitāls un rezerves pērnā gada beigās bija 21,225 milj. latu. LATEKO BANKAS aktīvi 31.decembrī bija 264,962 milj. latu, kredītportfelis - 109,553 milj. latu, bet noguldījumu apjoms – 180,288 milj. latu. Akcionāru sapulcē tika pārvēlēta bankas padome. 1. aprīlī darbu jaunajā padomē sāk padomes priekšsēdētājs Jon Helgi Gudmundsson, padomes priekšsēdētāja vietnieks Thorsteinn Olafsson un padomes locekļi – Hjalti Baldursson, Sandijs Āboliņš-Ābols, Jeļena Svirčenkova un Valentīna Keiša. Atbilstoši LATEKO BANKAS padomes sapulcē nolemtajam, bankas valdē no 1.aprīļa darbosies priekšsēdētājs Andrejs Svirčenkovs, priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Šapurovs un valdes locekļi – Sergejs Gusarovs, Irēna Skobeļev un Leo Stefan.

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Paaugstinoties vairākiem riskiem, bankas palielinājušas kredītlikmes nekustamo īpašumu spekulantiem un projektu attīstītājiem. Latvijas Bankas (LB) dati liecina, ka vidējās procentu likmes banku izsniegtiem kredītiem privātpersonām un uzņēmumiem gan latos, gan ārvalstu valūtā oktobrī turpināja kāpt.

Pēc baņķieru atzītā, lai arī šie dati ir kā "vidējā temperatūra slimnīcā", tomēr par zināmām tendencēm liecina. "Lai arī LB publicētā procentu likmju statistika nesniedz priekšstatu par to, kuri kredīti ir kļuvuši dārgāki, acīmredzami, ka vispārējā tendence virzās uz kredītu procentu likmju pieaugumu un kredītu segmentāciju," domā Parex bankas Resursu nodaļas vadītājs Normunds Vigulis.

Spekulantiem dārgāk

Baņķieri atzina, ka pieaugošo risku dēļ vairums banku kļuvušas konservatīvākas nekustamā īpašuma projektu finansēšanā. "Lai arī zema riska hipotekārie kredīti un veiksmīga, bet liela biznesa kredīti joprojām tiek izsniegti ar ļoti zemām pievienotajām riska prēmijām, virkne t.s spekulatīvo vai īstermiņa biznesa (pamatā spekulācijas ar nekustamiem īpašumiem, domāts: nopirka, uzcēla, pārdeva; kā arī citi uz atsevišķiem projektiem virzītie) kredītu ņēmēji ir spiesti maksāt augstāku procentu likmi nekā iepriekš. Pēdējo mēnešu laikā bāzes likmes būtiski nav mainījušās, bet riska prēmijas pieaugums parāda banku bažas par to, ka kredīti kļūst riskantāki," tā viņš.

Septiņu banku, tostarp pēc aktīviem lielāko banku Swedbank, SEB Bankas, Parex bankas kopējā peļņa pagājušā gadā bijusi vien 25.7 miljoni latu, lai gan pirms gada kopējā peļņa šīm bankām bija 261 miljons latu.

Lielāko banku kopējā peļņa – vien 25 milj. LsPar to liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie 2008. gada neauditētie dati, kuros no 22 bankām dati par peļņas vai zaudējumiem atklāti 15 bankām. Proti, banku sektora kopējā peļņa pagājušā gadā bijusi 77.5 miljoni latu, bet 15 banku publicētie kopējie rezultāti ir 51.8 miljoni latu.

Tostarp ar zaudējumiem pērno gadu pabeigušas trīs bankas: GE Money Bank zaudējumi bijuši 14.96 miloni latu, VEF Banka strādājusi ar 695.8 tūkstošu latu zaudējumiem, bet Latvijas pasta banka – ar 0.8 tūkstošu latu zaudējumiem. Tikmēr ar peļņu strādājošo banku vidū divas bankas spējušas uzrādīt peļņas pieaugumu, kamēr pārējām bankām peļņas rādītāji uzrādījuši strauj kritumu.

Šā gada augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 406,85 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada augustu, ir par 105,40 milj. latu jeb 35,0% vairāk.

Valsts pamatbudžetā šā gada augustā kopā iekasēti 213,46 milj. latu, kas ir par 54,63 milj. latu jeb 34,4% vairāk nekā pagājušā gada augusta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 118,53 milj. latu (+ 31,76 milj. latu jeb 36,6% attiecībā pret 2006.gada augustu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 74,48 milj. latu (+ 19,03 milj. latu jeb 34,3%).

Ievērojami pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - augustā iekasēti 36,40 milj. latu, kas ir par 13,23 milj. latu jeb par 57,1% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 111, 36 milj. latu (+32,11 milj. latu jeb 40,5%).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šā gada augustā iekasēti 39,05 milj. latu (+ 8,47 milj. latu jeb 27,7%), tai skaitā 7,68 milj. latu par alkoholiskajiem dzērieniem, par tabakas izstrādājumiem 4,76 milj. latu, 25,38 milj. latu par naftas produktiem. Vienīgais produkts, kuram piemērojams akcīzes nodoklis, par kuru ieņēmumi salīdzinoši ar pagājušā gada augustu ir kritušies ir alus (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%). Sakarā ar avansā iemaksātu akcīzes nodokli augusta mēnesī ir vērojums kritums (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%) ieņēmumos no alus.

Šī gada augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 406,85 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada augustu, ir par 105,40 milj. latu jeb 35,0% vairāk.

Valsts pamatbudžetā šī gada augustā kopā iekasēti 213,46 milj. latu, kas ir par 54,63 milj. latu jeb 34,4% vairāk nekā pagājušā gada augusta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 118,53 milj. latu (+ 31,76 milj. latu jeb 36,6% attiecībā pret 2006.gada augustu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 74,48 milj. latu (+ 19,03 milj. latu jeb 34,3%).

Ievērojami pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - augustā iekasēti 36,40 milj. latu, kas ir par 13,23 milj. latu jeb par 57,1% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 111, 36 milj. latu (+32,11 milj. latu jeb 40,5%).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šī gada augustā iekasēti 39,05 milj. latu (+ 8,47 milj. latu jeb 27,7%), tai skaitā 7,68 milj. latu par alkoholiskajiem dzērieniem, par tabakas izstrādājumiem 4,76 milj. latu, 25,38 milj. latu par naftas produktiem. Vienīgais produkts, kuram piemērojams akcīzes nodoklis, par kuru ieņēmumi salīdzinoši ar pagājušā gada augustu ir kritušies ir alus (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%). Sakarā ar avansā iemaksātu akcīzes nodokli augusta mēnesī ir vērojums kritums (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%) ieņēmumos no alus.

A/s Lateko banka mainījusi nosaukumu un turpmāk tas būs - a/s Norvik banka, Db.lv informeja a/s Norvik banka Padomes priekšsēdētājs Andrejs Svirčenkovs. Bankas nosaukuma maiņa saistīta ar stratēģiskā investora piesaisti.

Decembrī LR Uzņēmumu reģistrā banka piereģistrējusi jauno nosaukumu – a/s Norvik banka.

"Bankas nosaukuma maiņa – sekojošs loģisks solis procesā, kas tika uzsākts 2006.gada janvārī, kad banka piesaistīja stratēģiskos investorus no Islandes un par bankas akciju kontrolpaketes turētāju kļuva Jons Helgi Gudmundssons, vienas no lielākajām Islandes korporācijām – Norvik hf īpašnieks", liecina bankas paziņojums.

Sākot ar 2006.gada decembri, dažu mēnešu laikā, tiks mainīti bankas ārējie un iekšējie rekvizīti visā filiāļu tīklā. Bankas klientiem nosaukuma maiņa neradīs neērtības - visi līgumi, kas noslēgti uz iepriekšējo nosaukumu a/s Lateko banka, būs spēkā esoši, visi maksājumi pārejas posmā tiks pieņemti ar a/s Lateko banka rekvizītiem," informeja A. Svirčenkovs.

Administratīvā rajona tiesa pagājušajā nedēļā par prettiesisku atzinusi Jelgavas pašvaldības lēmumu par Loka maģistrāles būvnieka izvēli, līdz ar to pilsētai var nākties atmaksāt daļu projektam izmantotā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma, kura kopējais apmērs sasniedz 12 795 946 eiro.

Būvdarbus Loka maģistrālē personu apvienība "ReRe vide - Hidrostatyba" sāka 2018.gada rudenī, un 2020.gada beigās par teju 22 miljoniem eiro izbūvētā iela nodota ekspluatācijā. Tiesā par būvdarbu iepirkuma konkursa iznākumu vērsās cits tā dalībnieks - piegādātāju apvienība "Igate KT".

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 2018.gada vasarā divreiz vērtējis "Igate KT" sūdzības saistībā ar Jelgavas pašvaldības iepirkumu par Loka maģistrāles pārbūvi. Pirmajā reizē līgumu ar iepirkuma uzvarētāju IUB aizliedza slēgt, un pašvaldībai piedāvājumi bija jāizvērtē atkārtoti. Pēc atkārtotas piegādātāju apvienības sūdzības IUB pieņēma lēmumu lietvedību izbeigt.

Dažu banku procentu ienākumi, kuros ap 90 % ir no izsniegtajiem aizdevumiem klientiem, šogad 1. ceturksnī auguši pat par 100 % gadā.

Šogad pirmā ceturkšņa izsniegto kredītu pieaugums atbalsojies arī banku ienākumos: pirmajā ceturksnī procentu ienākumi par kredītiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām sasniedza 176.6 milj. Ls, kas ir par 76.7 milj. Ls jeb 77 % vairāk nekā šajā laikā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. ·o ienākumu īpatsvars kopējos banku procentu ienākumos marta beigās bija 79 %. Pēc baņķieru teiktā, straujāks vai lēnāks procentu ienākumu pieaugums ir saistīts ar izsniegto kredītu apjomu un izvēlētajiem kreditēšanas tempiem.

Šis ceturksnis izceļas ar savu straujumu, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa rādītājiem iepriekšējos gados, kad šo procentu ienākumu pieaugums bijis 46 - 50 %, arī skaitliskā izteiksmē ienākumi pieauga krietni mazākā apjomā - par 23 un 31 milj. Ls. Atskaitot procentu izdevumus (par noguldījumiem, par saistībām pret monetārām finanšu iestādēm u.c.), tīro procentu ieņēmumu pieaugums šogad 1. cet., salīdzinot ar šo laika periodu pērn, bijis straujš - 45 % un naudas izteiksmē (33 milj. Ls) lielākais pēdējo 3 gadu laikā (2006. g. pieaugums bija 16.3 milj. Ls, bet 2005. g. - 18.6 milj. Ls). Kopumā kredītu procentu ienākumi ir svarīgs banku peļņas avots, jo kopējos banku ienākumos (kuru vidū ir arī komisijas naudas, ienākumi no finanšu instrumentu tirdzniecības u.c.) marta beigās veidoja 54 %. Laikā, kad valdība un arī pašas bankas uzsākušas cīņu pret augsto inflāciju, kuras viens no iemesliem esot liels patēriņš, ko atbalstot banku kredīti, šāds kredītu un procentu ienākumu pieaugums izskatās nesamērojami straujš.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos četros mēnešos bija 3,13 miljardi eiro, bet izdevumi - 2,96 miljardi eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Šā gada pirmajos četros mēnešos konsolidētajā kopbudžetā veidojies 170,7 milj. eiro pārpalikums. Jau vēsturiski izveidojusies situācija, ka gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 131,5 milj. eiro. Tas skaidrojams ar šobrīd aktīvo projektu atlašu un līgumu slēgšanas posmu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanā, kas nerada tūlītēju naudas plūsmas pieaugumu.

ES fondu projektu īstenošanas izdevumu pieaugums sagaidāms gada otrajā pusē, attiecīgi efekts no izdevumu samazinājuma šā gada sākumā zudīs. Gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos sagaidāms, ka kopbudžetā veidosies finansiālais deficīts. Turpretī nodokļu ieņēmumi tika iekasēti plānotajā apmērā.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.