Lauksaimniecība

Latgran investēs vēl 15 miljonus

Māris Ķirsons, Egons Mudulis, 24.04.2013

Jaunākais izdevums

Latgran investēs 15 miljonus eiro ceturtās rūpnīcas izveidē, mežsaimnieki priecīgi par malkas noieta pieaugumu .

Nepieciešamais zemes gabals jau ir iegādāts, tāpat vajadzīgās atļaujas saņemtas, jau drīzumā sāksies būvniecība, situāciju skaidro SIA Latgran valdes priekšsēdētājs Jarls Ragnars Valdens.

Viņš norāda, ka jau 2014. gada trešajā ceturksnī uzņēmums plāno pabeigt jaunas kokskaidu granulu ražotnes būvniecību Latvijā. Jaunā rūpnīca atradīsies četrus piecus kilometrus aiz Gulbenes virzienā uz Madonu. Ražotnes izveidei nepieciešamie 15 milj. eiro pamatā ir pašu līdzekļi, taču uzņēmumam ir arī pieejama kredītlīnija no Handelsbanken filiāles Latvijā, skaidro J. R. Valdens.

DB jau iepriekš rakstīja, ka uzņēmums bija spējis īstenot jaunu ražotni ar trīs gadu regularitāti – 2005. gadā darbu sāka pirmā kokskaidu granulu ražotne ar jaudu 80 000 t – Jaunjelgavā, 2008. gadā – ar 150 000 t jaudu – Krustpilī un 2011. gadā ar jaudu 150 000 t – Krāslavā. Pēc J. R. Valdena sacītā, ceturtās granulu ražotnes jauda plānota apmēram 150 000 t.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA LatGran granulēšanas iekārtu piegādās Somijā bāzēts uzņēmums

Gunta Kursiša, 28.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijā, Salo, bāzētais uzņēmums Antti-teollisus Latvijas industriālo kokskaidu granulu ražotājai SIA LatGran piegādās granulēšanas iekārtu, kuras vērtība ir viens miljons eiro, raksta svenska.yle.fi.

Iekārta paredzēta granulu ielādēšanai vilcienos. Uzņēmumi SIA LatGran un Antti-teollisus sadarbojušies jau iepriekš.

Jau rakstīts, ka SIA LatGran ceturtās rūpnīcas izveidē plāno investēt 15 miljonus eiro. 2014. gada trešajā ceturksnī uzņēmums plāno pabeigt jaunas kokskaidu granulu ražotnes būvniecību Latvijā, DB stāstīja LatGran valdes priekšsēdētājs Jarls Ragnars Valdens. Jaunā rūpnīca atradīsies četrus piecus kilometrus aiz Gulbenes virzienā uz Madonu. Ražotnes izveidei nepieciešamie 15 milj. eiro pamatā ir pašu līdzekļi, taču uzņēmumam ir arī pieejama kredītlīnija no Handelsbanken filiāles Latvijā, skaidroja J. R. Valdens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražotāja SIA «Latgran» apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 62,110 miljonus eiro, kas bija par 4,9% jeb 2,893 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Taču uzņēmums strādājis ar 1,263 miljonu eiro lieliem zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina uzņēmuma pagājušā gada pārskats.

Pagājušajā gadā SIA «Latgran» ražošanas apjomi nedaudz palielinājās, salīdzinot ar 2017. gadu, tomēr visās četrās uzņēmuma ražotnēs Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Krāslavā un Gulbenē bija zemi.

«Galvenais noteicošais faktors bija izejmateriālu pieejamība un tā tirgus cena. Izejvielas izmaksas 2018. gadā palielinājās par 34%, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tā rezultātā uzņēmums 2018. gadu noslēdz ar zaudējumiem,» sacīts SIA «Latgran» pārskatā.

Uzņēmums pagājušajā gadā saražojis 511 tūkstošus tonnu kokskaidu granulu, kas bija par 11% vairāk nekā 2017. gadā, bet par 8% mazāk nekā 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Igaunijas kompānija Graanul Invest nopērk granulu ražotāju Latgran

Dienas Bizness, 22.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas kompānijas BillerudKorsnäs AB un Baltic Resources A ir parakstījušas līgumu par 100% SIA Latgran kapitāldaļu pārdošanu Igaunijas uzņēmumam AS Graanul Invest, informē uzņēmuma pārstāvji.

Darījumu plānots pabeigt 2015.gada jūlijā, izpildoties noteiktiem darījuma pabeigšanas nosacījumiem.

Latgran, vadošais industriālo granulu ražotājs Latvijā, 2014.gadā saražoja 497 tūkstošus tonnu granulu 4 rūpnīcās un sasniedza aptuveni 73 miljonu eiro apgrozījumu. Uzņēmums sagaida, ka 2015.gadā apjomi palielināsies par aptuveni 20%, pateicoties Gulbenes jaunās rūpnīcas veiksmīgai palaišanai pagājušā gada otrajā pusgadā.

Graanul ir lielākais granulu ražotājs Baltijas reģionā, kas saražoja 853 tūkstošus tonnu granulu 2014.gadā. Uzņēmumam pieder 4 rūpnīcas Igaunijā, 2 – Latvijā un 1 – Lietuvā. Graanul ražo ne tikai industriālās granulas, bet arī premium kvalitātes granulas. Tāpat Graanul strādā arī atjaunojamās enerģijas jomā, tam pieder 4 biomasas koģenerācijas stacijas ar kopējo jaudu 21 MWe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latgran atver 17 miljonus eiro vērtu ražotni Gulbenē

Māris Ķirsons, 24.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksports

Ražotnes izveide tika uzsākta pērn, bet testa režīmā tā sāka strādāt jau šā gada vasarā. SIA Latgran šobrīd ir lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, un jaunā ražotne tikai nostiprinās uzņēmuma pozīcijas šajā jomā. 17 milj. eiro vērtā investīcija ir lielākā meža nozarē, kuras rezultātā mazvērtīgā koksne tiks pārvērsta produktā ar augstāko iespējamo pievienoto vērtību – kokskaidu granulās. To, ka šis investīciju projekts ir būtisks arī Skandināvijas uzņēmējiem, apliecināja meža nozares giganta Billerudkorsnas (kura meitas kompānija Latvijā ir viens no ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu piegādātājiem) prezidenta Pera Lindberga klātbūtne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latgran audzējis gan peļņu, gan apgrozījumu

Žanete Hāka, 23.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kokskaidu granulu ražotāja SIA Latgran apgrozījums sasniedza 73,394 miljonus eiro, kas ir par 23,56% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa palielinājusies par 38,17%, sasniedzot 10,294 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

SIA Latgran aizvadītajā gadā papildus jau ar pilnu jaudu strādājošajām trīs granulu ražotnēm Jaunjelgavā, Jēkabpilī un Krāslavā, atvēris jaunu ražotni Gulbenē.

2014.gadā kopumā uzņēmums saražojis 497,85 tūkst.t kokskaidu granulu, veiksmīgi turpinot sadarboties ar lielākajiem Skandināvijas elektrības ražotājiem un uzsākot jaunu noieta tirgu apgūšanu Lielbritānijā.

Šogad SIA Latgran paredzējis turpināt attīstīt savu galveno darbības veidu – kokskaidu granulu ražošanu un realizāciju –, palielinot ražošanas efektivitāti un pilnveidojo produkcijas un pakalpojuma kvalitātes atbilstību pircēju prasībām.

SIA Latgran ir 2004.gadā dibināts uzņēmums ar 3,073 miljonu eiro lielu pamatkapitālu. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais Latgran Biofuels AB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražotājs SIA "Latgran" pagājušajā gadā strādāja ar 85,939 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,5 reizes un bija 15,55 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn visas četras uzņēmuma ražotnes - Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Krāslavā un Gulbenē - strādāja plānotajā režīmā, sasniedzot ražošanas apmēru pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Graanul Pellets audzējis apgrozījumu un divkāršojis peļņu 

Kokskaidu granulu ražotājs SIA "Graanul Pellets" pagājušajā gadā strādāja ar 54,097 miljonu...

Kopumā 2020.gadā uzņēmums saražoja 650 000 tonnu kokskaidu granulu, kas ir par 4% vairāk nekā 2019.gadā, kā arī par 27% vairāk nekā 2018.gadā. Palielinoties apgrozījumam, "Latgran" pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas pērn samazinājās par 6%.

Pēc uzņēmuma vadības ziņojumā paustā, pērn "Latgran" turpināja investēt meža zemju iegādē, veidojot nodrošinājumu izejmateriāla fondam. Vienlaikus daļā no īpašumiem veikta mežizstrāde, daļu no materiāla piegādājot savām ražotnēm, kā arī 2020.gadā uzņēmums atjaunoja mežu.

Komentējot Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, uzņēmuma vadības ziņojumā atzīmēts, ka valstī izsludinātā ārkārtējā situācija uzņēmuma darbību būtiski neietekmēja.

2021.gadā "Latgran" plāno turpinās attīstīt kokskaidu granulu ražošanu un realizāciju. Tāpat iecerēts attīstīt jaunus materiālu ieguves avotus, lai arī šogad visas četras uzņēmuma ražotnes varētu strādāt ar pilnu jaudu, nodrošinot efektīvu ražošanu un izpildot pircēju prasības.

"Latgran" 2019.gadā strādāja ar 79,691 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 28,3% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija guva peļņu 6,184 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Kompānija ir reģistrēta 2004.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,073 miljoni eiro. Uzņēmums pieder Igaunijas "Graanul Invest", bet tās patiesie labuma guvēji ir Igaunijas pilsoņi Anders Andersons un Rauls Kirjanens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Granulu ražošanas bizness Latvijā kļūst sarežģītāks, un galvenais iemesls tam ir izejmateriāla pieejamība; lielākie ražotāji strādā ar nepilnu jaudu

Igaunijas uzņēmums AS Graanul Invest, kuram pieder trīs pēc ražošanas apjomiem lielākie ražotāji – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest – ir noraizējies par situāciju, kas ir izveidojusies ar atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmām, un norāda, ka risinājums būtiski ietekmēs kompānijas nākotnes plānus Latvijā. Graanul Invest pagaidām neplāno jaunas granulu rūpnīcas būvniecību Brocēnos, kurā tika plānots investēt vairāk nekā 20 miljonu eiro.

Šis bizness Latvijā kļūst arvien sarežģītāks, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji, kā galveno iemeslu minot izejmateriāla pieejamību. Pieaugot globālajam granulu pieprasījumam, Latvijas uzņēmumi varētu sagaidīt ārvalstu kapitāla interesi par vietējā kapitāla aktīviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meža nozare turpina izrāvienu

Māris Ķirsons, 16.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gads meža nozarei iezīmējies ar eksporta ienākumu pieaugumu, tiek īstenoti vairāki investīciju projekti, kuru atdeve būs nākamgad, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut gan gads vēl nav beidzies, nozares eksporta ienākumu dinamika ekspertiem jau ļāvusi piesardzīgi prognozēt, ka iepriekšējā gada rekords tiks pārspēts, jo pieaugums bijis nedaudz vairāk par 10%.

Miljonus vērta ražotne

Nozari šogad spēcinājusi kokskaidu granulu ražošanas līdera Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atvērtā 17 milj. eiro vērtā ražotne. Aiz Krāslavas, Krustpils un Jaunjelgavas šī ir ceturtā kokskaidu granulu ražotne, ko Latgran izveidojis Latvijā. Rūpnīcas jauda – 150 tūkst. t; pēc uzņēmuma aplēsēm, 2015. gadā kopējais kokskaidu granulu ražošanas apjoms sasniegs ap 0,6 milj. t. Jārēķinās, ka ieceres un izveides stadijā Latvijā ir vairāki kokskaidu granulu ražotņu projekti (piemēram, SIA Latgales granulas), kuru īstenošana priecēs mazvērtīgās koksnes tirgotājus, kā arī meža īpašniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas pārtikas ceļš uz zviedru galdiem visdrīzāk iet caur alus glāzi

Didzis Meļķis, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtējās Biznesa balvas priekšvakarā Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms vērtē, ka pārtikas industrijai ir potenciāls uzlabot Zviedrijas un Latvijas divpusējo tirdzniecību.

Ukrainas konflikta sakarā izskan spriedumi, ka Latvijas drošības garantijai ir labi, ja šeit ir dislocēti Rietumu karavīri, bet var domāt, ka arī ārvalstu investīcijām ir šāds blakusefekts.

Kā NATO partnere Zviedrija ir klātesoša Latvijas drošības garantēšanā arī militāri – gan ar karavīriem, gan floti un aviāciju, tomēr arī Zviedrijas biznesa intereses šeit, protams, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ar 22% no visām ārvalstu investīcijām Zviedrija ar lielu izrāvienu aizvien ir lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nākamā lielākā investīciju avota daļa ir 8%.

Tas gan lielā mērā ir šejienes zviedru banku dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graanul Invest pērn divkāršo peļņu līdz 28 miljoniem eiro

LETA--BNS, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums Graanul Invest, kas ir lielākais koka granulu ražotājs Baltijas valstīs, pērn strādājis ar 28 miljonu eiro peļņu, kas ir vairāk nekā divreiz lielāka par 13,7 miljonu eiro peļņu 2014.gadā, liecina kompānijas gada pārskats.

Grupas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pērn bija 58,3 miljoni eiro pretstatā 30 miljoniem eiro gadu iepriekš. EBITDA un peļņas kāpinājumu būtiski ietekmēja Latvijas industriālo kokskaidu granulu ražotāja Latgran nonākšana Graanul Invest grupā.

Graanul Invest ieņēmumi pērn sasniedza 243 miljonus eiro, kas ir par 76% vairāk nekā gadu iepriekš.

Eksports ārpus Baltijas valstīm veidoja vairāk nekā 90% no grupas ieņēmumiem. Graanul Invest galvenie eksporta tirgi pērn bija Lielbritānija (150,3 miljoni eiro), Dānija (54,4 miljoni eiro), Zviedrija (7,4 miljoni eiro) un Nīderlande (5,1 miljons eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Krustpils lidlaukā sāk ražot finieri

Māris Ķirsons, 21.11.2019

SIA "Amberbirch" īpašnieces a/s "AmberStone Group" Padomes loceklis Ernests Bernis (no kreisās) finiera ražotni tās atklāšanā rāda ekonomikas ministram Ralfam Nemiro un SIA "OF Holding" īpašniekam Oļegam Fiļam

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 10 miljonus eiro, SIA "Amberbirch" izveidojusi bērza finiera lobskaidas ražotni, kas gan ir tikai pirmais posms no iecerētā kokapstrādes kompleksa bijušā Krustpils lidlauka teritorijā.

Pēc SIA "Amberbirch" valdes locekļa Kārļa Kavasa sacītā, pašlaik ir izveidota ražotnes ēka un siltumapgādes komplekss, kā arī uzstādīta lobskaidas ražošanas līnija un lobskaidas žāvētava.

«Tas ir pirmais posms,» uzsvēra K. Kavass. Viņš norādīja, ka pašlaik ražotnē ir nodarbināti 25 strādājošie un bērza lobskaidu ražo vienā maiņā, taču jau līdz šā gada nogalei ir plānots ražošanu nodrošināt trīs maiņās un nodarbināt līdz pat 100 strādājošo. Perspektīvā īstenojot nākamās kokapstrādes kompleksa attīstības kārtas, rūpnīca pircējiem piegādātu jau gatavu saplākšņa produkciju.

Pēc aptuvenām aplēsēm, šo nākamo kārtu ieguldījums tiek lēsts vēl uz aptuveni 50 miljoniem eiro. Ražotnei darbojoties ar pilnu jaudu, gadā tajā plānots pārstrādāt līdz 100 000 m3 bērza koksnes un saražot līdz 40 000 m3 finiera.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA LatgGran kokskaidu granulu ražotne, kuras būvniecība uzsākta pagājušā gada augustā Daukstu pastā Gulbenes – Madonas šosejas malā, darbu plāno uzsākt līdz septembrim, ziņo reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Tā uzņēmumam ir ceturtā šāda veida ražotne Latvijā.

SIA LatGran ražošanas direktors un valdes loceklis Mārtiņš Zvjenieks stāsta, ka būvniecības darbi norit ļoti spraigi, tāpēc tiek cerēts, ka tos izdosies pabeigt, kā tika solīts – šā gada trešajā ceturksnī. Jau tiek iepirkts izejmateriāls kokskaidu granulu ražošanai.

Gulbenes novada jaunās rūpnīcas jauda tiek plānota 150 tūkstošu tonnu kokskaidu granulu gadā. Gandrīz visa gatavā produkcija, izmantojot dzelzceļa un ostas pakalpojumus, tiek eksportēta uz Dāniju, Nīderlandi, Beļģiju un Zviedriju.

LatGran ir lielākais kokskaidu ražotājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas tev jāzina 24. septembrī

Dienas Bizness, 24.09.2014

Pasaulē.

Pasaules dārgākās vielas

Zelts ir ļoti dārgs materiāls un dažkārt šķiet, ka tā cena ir viena no augstākajām starp pasaules izejvielām, tomēr Business Insider pētījumā secināts, ka tā neietilpst pat dārgāko materiālu desmitniekā. Lasīt tālāk...

Foto: Reuters/Scanpix

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Savu iespēju izvērtēšanā ir jābūt reāliem, bet priekšrocības ir jāizmanto, nevis jānoniecina. Šodien ir moderni runāt pat visādiem startapiem, meklēt vietējos skaipus un nokijas, taču arī šādām idejām vispirms ir jādod iespēja, lai tās varētu rasties. Uzņēmīgu cilvēku biznesa sākums ir jāpabalsta arī no valsts puses, piedāvājot izdevīgu nodokļu politiku. Un nav svarīgi, ka varbūt puse no šiem mikrouz- ņēmumiem bankrotēs vai nekad neizaugs par lielo biznesu. Cilvēkiem ir darbs, viņi mēģina sevi realizēt, paliekot Latvijā, un tā šobrīd ir viena no vislielākajām valsts prioritātēm,» DB viedoklī norāda Līva Melbārzde.

Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksport.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug.

Pieteikumi šīm un citām aktuālākajām ziņām - raksta galerijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākie darījumi Baltijā no marta līdz augustam

Žanete Hāka, 01.10.2015

Latgran

Valsts: Latvija
Investors: Graanul Invest
Valsts: Igaunija
Darījuma vērtība: 104 miljoni eiro

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasaras mēnešos Baltijas uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu (M&A) tirgus pamazām sācis iekustēties, liecina jaunākais Prudentia M&A Folio apskats.

Apskata rezultāti liecina. No maija līdz augustam kopumā veikti 60 darījumi, kas ir par 40% vairāk nekā gada pirmajos četros mēnešos. Par spīti tā dēvētajai atvaļinājumu sezonai, tieši jūnija un jūlija mēneši šogad bijuši līdz šim aktīvākie ar attiecīgi 17 un 19 noslēgtiem darījumiem.

Tomēr, salīdzinot M&A kopējo aktivitāti pirmajos astoņos mēnešos ar 2014. gada šo pašu periodu, darījumu skaits joprojām ir mazāks. Šis samazinājums skaidrojams ar to, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija joprojām ietekmē ārvalstu investoru interesi par Baltijas reģionu – šī gada pirmajos astoņos mēnešos novērojams nedaudz lielāks iekšējo Baltijas darījumu īpatsvars kā iepriekšējā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: Zarus un skaidas pārvērš zeltā

Elīna Pankovska, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražotājs SIA Graanul Invest visas kārtis liek uz eksportu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākais kokskaidu granulu ražotājs Baltijas valstīs veicis krietnas investīcijas, lai uzlabotu ražotnes iekārtas un paplašinātu savu darbību. Pēdējos trīs gados uzņēmums ieguldījis kokskaidu kvalitātes un ražošanas procesa uzlabošanā. Uzstādīta mizošanas-šķeldošanas līnija. Šis projekts realizēts ar Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu, un tā kopējās izmaksas bija 2,55 milj. eiro. Savukārt šobrīd tiek īstenots projekts, kurā paredzēts uzstādīt šķeldošanas līniju – izmaksas 1,12 milj. eiro. Arī šis projekts tiks realizēts sadarbībā ar LIAA. SIA Graanul Invest 100% pieder Igaunijas uzņēmumam a/s Graanul Invest. Jāmin, ka šī gada sākumā tā māteskompānija iegādājās Latvijā lielākā kokskaidu granulu ražotāja SIA Latgran 100% kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graanul Invest iegādājies bankrotējuša granulu ražotāja aktīvus Teksasas štatā

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā lielākā kokskaidu granulu ražotāja «Graanul Invest» meitasuzņēmums Woodville Pellets iegādājies bankrotējušā granulu ražotāja ASV Teksasas štatā Texas Pellets aktīvus.

Igaunijas kapitāla uzņēmums «Graanul Invest» ar «Woodville Pellets» starpniecību izsolē iegādājies uzņēmumus Texas Pellets un German Pellets Texas, kas kopīgi strādā ar nosaukumu «Texas Pellets", ietverot granulu ražošanas rūpnīcu Woodville un Teksasas ostas termināli Port Arthur.

«Texas Pallets» aktīvu iegāde ļaus «Graanul Invest» grupai paplašināt uzņēmējdarbību ASV, garantējot lielāku piegāžu drošību klientiem. Tāpat darījums nodrošinās labākus loģistikas risinājumus Āzijas tirgus iekarošanai, jo īpaši strauji augošo Japānas un Dienvidkorejas tirgu, norādīts kompānijas paziņojumā.

«Jau vairāk nekā desmit gadus esam meklējuši piemērotas iespējas sākt granulu ražošanu ASV. Kad būsim veiksmīgi pabeiguši šo darījumu, mēs būsim stingri nostiprinājušies Ziemeļamerikā,» sacīja «Graanul Invest» vadītājs Rauls Kirjanens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Graanul Invest valdes priekšsēdētāja amatu atstāj kompānijas dibinātājs

LETA--BNS, 06.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas kokskaidu granulu ražošanas un bioenergijas kompānijā "Graanul Invest", kurai ir vairāki meitasuzņēmumi Latvijā, dibinātājs Rauls Kirjanens atstājis uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu un turpmāk strādās uzņēmuma padomē, informēja "Graanul Invest".

Jaunais "Graanul Invest" valdes priekšsēdētājs ir amerikānis Nikolass Dotino, kurš vairāk nekā 30 gadus ilgās karjeras laikā strādājis vadības amatos patēriņa preču, papīra, celulozes, iepakojuma un iepirkumu sektoros Ziemeļamerikā, Āzijā un Eiropā.

Pirms pievienošanās "Graanul Invest" Dotino bija izpilddirektors ASV kompānijā "Cosmo Specialty Fibers", kas ražo celulozes ķīmiskai pārstrādei.

Kirjanens darbu turpinās "Graanul Invest" padomē.

Pērn ASV aktīvu pārvaldes kompānijas "Apollo Global Management" meitasuzņēmums "Apollo Funds" kļuva par "Graanul Invest" vairākuma īpašnieku. "Apollo Global Management" ir 1990.gadā dibināta aktīvu pārvaldes kompānija, kas pārrauga aktīvus apmēram 460 miljardu ASV dolāru vērtībā dažādās pasaules valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Lielākie apvienošanās un pārņemšanas darījumi Baltijā

Žanete Hāka, 03.02.2016

5. Iegādātais uzņēmums: Ventspils nafta (Latvija)

Investors: Euromin Holdings (Vitol Grupa) (Kipra)
Darījuma vērtība: 80+27 miljoni eiro

Foto: Ventspils nafta

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu skaita ziņā 2015. gada ir bijis pozitīvs – novērots 6% liels pieaugums salīdzinot ar 2014. gadu, liecina Prudentia veidotais apskats.

Arī citur pasaulē 2015. gads tika pasludināts par M&A darījumu apjoma bagātāko gadu vēsturē, par 16,6% pārsniedzot pat 2007. gadā noslēgto darījumu apjomu.

Lielākais publiski izziņotais darījums Baltijas M&A tirgū 2015. gadā notika telekomunikācijas nozarē. Darījuma ietvaros Zviedrijas telekomunikācijas uzņēmums TeliaSonera paziņoja par divu Lietuvas meitas sabiedrību apvienošanu, tādējādi turpinot Baltijas telekomunikācijas tirgus konsolidāciju.

2015. gadā tika aktualizētas diskusijas arī par tuvākajos gados prognozējamo Latvijas telekomunikācijas nozares konsolidāciju Lattelecom un LMT iespējamās apvienošanās kontekstā.58% no visiem Baltijas valstīs notikušajiem

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs no Druvienas Imants Reimandovs atzīst, ka veiksmīga biznesa pamatā ir nedzīvošana pāri saviem līdzekļiem, kā arī uzdrošināšanās un, kā krievi sakot, čujs. Viņam pieder divas kokzāģētavas Druvienā un Tirzā, bizness rit veiksmīgi un jau nākamgad uzņēmums atzīmēs 20 gadu jubileju. Grūtākais laiks uzņēmumam ir bijis pats sākums un krīzes gadi, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

I. Reimandovs ir vietējais uzņēmējs ar stāžu, SIA IMU īpašnieks, kuram pieder divas kokzāģētavas. Viņu gribas saukt par veiksmīgu un arī godīgu uzņēmēju. Kopumā pēdējos gados uzņēmumā vērojama augšupeja. Doma esot arvien vairāk palielināt ražošanas apjomus. Imants neslēpj, ja kādreiz tas esot bijis tikai sapnis, cik varētu ražot, tad tagad tas ir vairākkārtīgi pārsniegts. Apgrozījums gan miljonam eiro vēl nav pāri, savukārt gada laikā tiek saražoti vairāki tūkstoši kubikmetru gatavās produkcijas - tie ir taras dēļi, kuri Latvijas tirgū nepaliek, bet gan tālāk tiek eksportēti uz Arābu Emirātiem, Izraēlu. «Uz Eiropas pusi īpaši neskatāmies. Tur nav tik stabils tirgus,» atzīst uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Informācijai: Latvijas lielākie eksportētāji uz Lielbritāniju

Aļona Zandere, 14.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā vakar vēstīja laikraksts Dienas Bizness, līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) zināmu nervozitāti piedzīvo arī Latvijas uzņēmumi, kam līdz šim tas bija viens no galvenajiem eksporta tirgiem.

Publicējam Latvijas lielāko eksportētāju uz Lielbritāniju sarakstu. Tie visi ir kokapstrādes uzņēmumi:

- Akz

- Bsw Latvia

- Byko-LAT

- Gaujas Koks

- Kronospan Riga

- Kurekss

- LatGran

- Latvijas Finieris

- Timberex Group

- Vudlande

Provizoriskie dati liecina, ka pērn 10 lielākie eksportētāji uz Lielbritāniju eksportējuši preces gandrīz 543 milj.eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Twino vadītāju iecelta līdzšinējā grupas Finanšu un biznesa operāciju direktore Anastasija Oļeinika, amatā nomainot ilggadējo uzņēmumu grupas vadītāju un dibinātāju Armandu Broku.

Šāds lēmums pieņemts ar mērķi stiprināt uzņēmuma finanšu, operacionālo un risku pārvaldības vadību, kamēr TWINO Grupas dibinātājs Armands Broks turpinās strādāt pie jaunu biznesu izveides un attīstības, kā arī jaunu talantu piesaistes un vietējās ekosistēmas atbalstīšanas.

Anastasijai Oļeiņikai ir ilgstoša pieredze industrijā un finanšu vadības jomā, tostarp strādājot pie vairākiem vērienīgiem uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumiem SEB Enskilda un vēlāk Superia Corporate Finance komandu ietvaros, t.sk. LETA pārdošana UP Invest, Baltikums AAS pārdošana Vienna Insurance Group, Latgran pārdošana Graanul Invest, kapitāla piesaiste Storent, kā arī Latvijas Hipotēku un Zemes Bankas reorganizācija un aktīvu pārdošana. Twino Grupā Anastasija Oļeiņika strādā jau gandrīz trīs gadus, atbildot par Grupas finanšu pārvaldību, kā arī pēdējā gadā vadot Grupas biznesa operācijas. Īslaicīgi pildījusi arī Twino Krievijas uzņēmuma vadītājas funkcijas, kas ir viens no lielākajiem Twino kreditēšanas tirgiem. Armands Broks vadījis Twino Grupu kopš tās pirmsākumiem 2008.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī 2022.gadā pieaudzis reģistrēto komercķīlu skaits, to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa samazinājusies, kas nozīmē, ka ķīlu vērtība sarukusi, liecina "Lursoft" veiktā pētījuma dati.

"Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka aizvadītajā gadā reģistrēta 4091 jauna komercķīla, to kopējai prasījuma maksimālajai summai veidojot 14,37 miljardus eiro. Gadu iepriekš, kad reģistrētas 3388 komercķīlas, to kopējā summa bija 14,93 miljardi eiro. "Lursoft" norāda, ka komercķīlu kopējai summai ir tendence samazināties jau trešo gadu pēc kārtas.

Tas atspoguļojas arī datos par vidējo komercķīlu prasījumu maksimālo summu, kas 2022.gadā sarukusi līdz 3,51 miljonam eiro uz vienu ķīlu. Vēl gadu iepriekš komercķīlas vidējā summa bija 4,41 miljons eiro, savukārt 2020.gadā - 4,82 miljoni eiro.

Apjomīgākās komercķīlas reģistrētas aizvadītā gada 3.februārī, kad "Graanul Invest" grupas uzņēmumiem vienas dienas laikā reģistrētas uzreiz 12 komercķīlas, katras tās nodrošinātā prasījuma maksimālajai summai sasniedzot 949 miljonus eiro. Ķīlas ņēmēju un parādnieku vidū ir gan igauņu kompānija "Graanul Invest", gan arī vairāki tās Latvijas uzņēmumi, piemēram, SIA "Graanul Pellets", SIA "Latgran".

Komentāri

Pievienot komentāru