Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Piektdien eiro skaidrās naudas apjoms apgrozībā apsteidzis latus, liecina Latvijas Bankas aprēķini.

Piektdien Latvijā apgrozībā bija aptuveni 570 miljoni eiro un lati aptuveni 526 miljonu eiro vērtībā. Salīdzinājumam – arī Igaunijā apgrozībā esošo eiro apjoms apsteidza kronas desmitajā dienā pēc eiro ieviešanas.

Latvijā pāreja uz eiro ikdienas norēķinos ir vērtējama kā sekmīga un raita, uzsver centrālā banka. To nodrošināja daudzu iesaistīto nozaru savlaicīga un vispusīga gatavošanās vienotās valūtas ieviešanai. Visu ar eiro ieviešanu saistīto pasākumu izpilde notika plānotajā apjomā un noteiktajos termiņos.

Līdz šā gada 14. janvārim (ieskaitot) turpinās eiro un latu skaidrās naudas vienlaicīgās apgrozības periods. Latus pret eiro mainīs Latvijas Pasta reģionālajās nodaļās līdz 31. martam, komercbankās – līdz 30. jūnijam, kā arī Latvijas Bankā – mūžīgi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Ņemot vērā, ka šajā gadu mijā lati mainīsies pret eiro, bankas aicina ap pusnakti maksājumus neveikt, jo norēķinu sistēmā var būt traucējumi.

Swedbank

Swedbank eiro pārejas naktī karšu norēķinu darbībā traucējumi ir iespējami ap pusnakti, 30 minūtes, laika posmā no plkst. 23 līdz 0:15. Ja šajā laikā gadās norēķināties ar karti un saņemt atteikumu pirkuma apmaksai, banka iesaka nogaidīt un mēģināt veikt apmaksu vēlreiz.

31. decembrī Swedbank filiāļu darba laiks būs saīsināts, lai veiktu bankas IT sistēmas un visu procesu pāreju uz eiro. Filiāles apkalpos klientus līdz plkst. 15. Nākamgad sešas Swedbank filiāles darbosies arī 1. janvārī no plkst. 12 līdz plkst. 15. Šajā dienā filiāļu pakalpojumu klāsts vēl būs ierobežots, jo pirmajās janvāra dienās vēl turpināsies bankas procesu pārcelšana uz eiro.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Oktobrī, neraugoties uz aizvien straujāko latu skaidrās naudas pieprasījuma sarukumu, kopējais naudas piedāvājums palielinājās gan uz uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumu būtiska kāpuma rēķina, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt banku kredītportfelis turpināja sarukt, no jauna izsniegto aizdevumu apjomam atpaliekot no atmaksāto kredītu summām.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, oktobrī palielinājās par 0.6%, tā gada pieauguma tempam veidojot 0,8%. Tuvojoties gada nogalei, aizvien straujāk samazinājās skaidro latu apjoms apgrozībā, un oktobrī tas bija jau par 74,7 miljoniem latu mazāks, mēneša beigās par 26,1% atpaliekot no pērnā gada atbilstošā perioda līmeņa. Apritē ārpus kredītiestādēm skaidrā nauda vēl atradās 778,8 miljonu latu vērtībā. Skaidrās naudas atgriešanās bankās sekmēja mājsaimniecību noguldījumu kāpumu – tie uz norēķinu kontu atlikumu pieauguma rēķina palielinājās jau devīto mēnesi pēc kārtas.

Ceturtdien, 2. janvārī, uz bankas Citadele filiālēm pārsvarā devušies vecāka gada gājuma cilvēki, kas vēlas samainīt latus uz eiro. Maiņai atnestās summas ir ļoti dažādas - no dažiem latiem līdz pat vairākiem tūkstošiem latu, informē bankas Citadele Korporatīvo komunikāciju vadītāja Zane Udrase.

Bankai Citadele patlaban strādā visas 37 filiāles. Dažās filiālēs Rīgā, Ludzā, Limbažos un Līvānos ir novērojamas rindas, kurās stāv aptuveni 20-30 cilvēku. Dažās filiālēs bija brīži, kad rindā bija pat 50 cilvēku.

Ja iedzīvotāji vēlas veikt latu nomaiņu pret eiro un summa ir 5000 eiro vai vairāk, banka lūdz aizpildīt pieteikumu "Citadeles" mājaslapā, lai varētu nodrošināt nepieciešamo eiro valūtas daudzumu.

Banka aicina iedzīvotājus nesteigties ar skaidras naudas maiņu, jo samainīt latus pret eiro par oficiālo kursu un bez komisijas maksas komercbankās varēs līdz pat jūnija beigām, bet Latvijas Bankā - bez laika ierobežojuma.

Pildot iepriekš pausto apņemšanos, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) ir iegādājies krājobligācijas.

Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke stāstīja, ka valdības vadītājs iegādājies krājobligācijas 1000 latu vērtībā.

Apņemšanos iegādāties krājobligācijas Dombrovskis pauda jau gada sākumā, kad valdība pieņēma noteikumus par valsts vērtspapīru izlaišanu.

Jau ziņots, ka Krājobligāciju izplatīšana tika sākta 19. jūnijā.

Patlaban krājobligācijas ikviens Latvijas iedzīvotājs var iegādāties, autentificējoties vietnē "www.krajobligacijas.lv", izmantojot internetbanku. Iegādājoties pirmās krājobligācijas, Latvijas Centrālajā depozitārijā, kas uzskaita, glabā un veic norēķinus par visiem Latvijā apgrozībā esošajiem vērtspapīriem, automātiski tiek atvērts vērtspapīru konts.

Trešdien valsts sākusi piedāvāt krājobligāciju iegādi, informēja Finanšu ministrija. To būtība ir nodrošināt iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam iegādāties valsts vērtspapīrus, tādējādi savu naudu uz laiku aizdodot valstij.

«Salīdzinājumā ar citiem investīciju instrumentiem viena no galvenajām krājobligāciju priekšrocībām ir drošums, jo ieguldījums nebūs atkarīgs no citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī valsts šos ieguldījumus garantēs pilnā apjomā. Krājobligāciju iegādes process ir iecerēts tik vienkāršs kā bankas maksājums vai jebkurš cits pirkums internetā. Iegādājoties krājobligācijas, Latvijas iedzīvotāji atbalstīs savu valsti, taču vienlaikus saņems arī procentus jeb fiksētu ienākumu par savu ieguldījumu,» skaidro finanšu ministrs Andris Vilks.

Pirmajā posmā valsts parādzīmes ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs iegādāties interneta mājaslapā www.krajobligacijas.lv, autentificējoties caur kādu no internetbankām. Iegādājoties pirmās krājobligācijas, Latvijas Centrālajā depozitārijā, kas uzskaita, glabā un veic norēķinus par visiem Latvijā apgrozībā esošajiem vērtspapīriem, tiks automātiski atvērts vērtspapīru konts.

Ieviešot eiro, ražošanas un mazumtirdzniecības uzņēmumam nekādi būtiski izdevumi nebūs nepieciešami un būtībā mainīsies tikai apgrozībā esošās naudas forma un nosaukums, norāda tekstilizstrādājumu ražotāja SIA Vaide komercdirektors Vladimirs Šidlovskis.

«Protams, visur nāksies pārprogrammēt kases aparātus, jo mums ir mazumtirdzniecības tīkls. Grāmatvedības sistēmu pārveide - tas ir sīkums. Godīgi sakot, neredzu, kur varētu būt kādi jūtami izdevumi. Protams, izdevumi būs, bet tie būs nenozīmīgi,» uzsvēra Šidlovskis.

Viņš piebilda, ka tad, ja aplūkotu kopā visus Latvijas uzņēmumus, tad kopējais izdevumu cipars varētu likties liels, taču katram uzņēmumam atsevišķi šie izdevumi būs nenozīmīgi, protams, ņemot vērā katra uzņēmuma specifiku, taču nekādām problēmām šajā ziņā nevajadzētu būt.

Vaides komercdirektors norādīja, ka Latvijā jau ļoti sen viena eiro maiņas kurss ir 0,70284 lati, un lata kurss nekad nav svārstījies. «Faktiski mēs jau ļoti sen strādājam ar eiro, tikai šis eiro netiek dēvēts par eiro,» uzsvēra Šidlovskis.

Nepilnu mēnesi kopš krājobligāciju piedāvājuma uzsākšanas šā gada 19. jūnijā kopējais pārdoto krājobligāciju apjoms ir sasniedzis 150 tūkstošus latu.

Iedzīvotāju interese par krājobligācijām un to iegādes iespējām ir liela, un to iegādes apjomi jaunam finanšu instrumentam un vasaras sezonalitātei vērtējami pozitīvi, norāda Valsts kase. Lielāku interesi pircēji ir izrādījuši par garāko termiņu – 5 un 10 gadu krājobligācijām.

No 15.jūlija iedzīvotājiem tiks piedāvātas arī sešu mēnešu krājobligācijas. Kā jau minēts iepriekš, pirmajā posmā krājobligācijas ikviens Latvijas iedzīvotājs var iegādāties interneta vietnē krajobligacijas.lv, autentificējoties, izmantojot internetbanku. Iegādājoties pirmās krājobligācijas, Latvijas Centrālajā depozitārijā, kas uzskaita, glabā un veic norēķinus par visiem Latvijā apgrozībā esošajiem vērtspapīriem, automātiski tiek atvērts vērtspapīru konts. Procentu likmes nosaka atbilstoši jau apgrozībā esošo valsts vērtspapīru likmēm, kas raksturo tirgus situāciju.

Privatizācijas aģentūras (PA) izbeigšanas stratēģijas kontekstā būtu jādomā arī par privatizācijas sertifikātu apgrozības izbeigšanas kārtību, norāda PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Tajā pašā laikā viņš atzina, ka tas ir likumdevēja kompetencē, jo darījumi privatizācijas sertifikātos notiek, ne tikai privatizējot valsts īpašuma objektus, bet arī pašvaldību īpašuma objektus.

«Iepriekš vairākkārt tika noteikts privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņš, bet patlaban tas ir atcelts. Joprojām noslēgtajos līgumos par dzīvokļu, objektu u.c. privatizāciju tiek paredzēta iespēja maksāt ar sertifikātiem, līdz ar to tehniski būtu jāļauj maksāt ar sertifikātiem, kamēr līgums ir spēkā un kamēr likumdevējs nav noteicis citādu šo valsts vērtspapīru izmantošanas izbeigšanas kārtību,» skaidroja Spridzāns.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – FIB) mērķa pārbaudē konstatējusi, ka Latvijas bankas – AS NORVIK BANKA un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem, komentē FKTK. AS NORVIK BANKA laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS Rietumu Banka no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jāatzīmē, ka FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, un šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Latvijas Banka trešdien, 3.jūlijā, laidīs apgrozībā komponistam Jāzepam Vītolam veltītu jubilejas monētu ar moto Gaismu sauca, gaisma ausa, informēja centrālās bankas pārstāvji.

Monēta ir sveiciens J. Vītola 150. dzimšanas dienā. Monētas grafisko dizainu veidojis Aivars Priedīte, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Nīderlandes Karaliskajā kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt.

Jāzeps Vītols (1863–1948) līdz Latvijas valsts tapšanai ilgus gadus bija Sanktpēterburgas Konservatorijas profesors, pusmūžā atgriezies dzimtenē, lika jaunajai Latvijas valstij tik nepieciešamo profesionālās mūzikas izglītības pamatakmeni, izveidojot konservatoriju un izaudzināja muziķu plejādi, skaidro LB.

J. Vītola mūzikā ir daudz gaismas – gan solodziesmās, gan kordziesmās, visaktuālāk gaismas ceļi zīmēti kordziesmā Gaismas pils (1900), kas ir viens no Dziesmusvētku spēcīgākajiem simboliem, norāda centrālā banka, uzsverot, ka tā savulaik lielā kopkora dziedāta arī paša J. Vītola diriģējumā.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Latvijas Banka laidusi apgrozībā viena lata piemiņas monētu Kārlis Zāle, informēja centrālās bankas pārstāvji.

Monētas grafisko dizainu veidojis Krišs Salmanis, ģipša modeli - Ligita Franckeviča. Tā kalta Nīderlandes Karaliskajā kaltuvē. Monēta iekļauta oficiālajā Eiropas Savienības dalībvalstu jubilejas un piemiņas monētu programmā Eiropas sudraba programma.

Kā skaidro centrālās bankas eksperti, Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Izcilais latviešu tēlnieks Kārlis Zāle (1888–1942), kura radošais mūžs bijis īss, bet spožs, tautas apziņā dzīvo kā brīvības cīņu un izkarotās neatkarības vizuālā tēla kaldinātājs: Zāles un viņa līdzgaitnieku kopdarbā tapušais Brāļu kapu memoriālais ansamblis un viņa projektētais Brīvības piemineklis ieguvis nacionālās vērtības statusu.

Latvijas Banka ceturtdien, 11. aprīlī, laidīs apgrozībā Šūpuļa monētu, liecina centrālās bankas paziņojums.

Jubilejas monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas monētu kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

LB skaidro, ka monēta veidota kā raudzību dāvana.

Monētas priekšpusē centrā ir bērns šūpulī, ko knābī tur putns, bet aizmugurē pelīte ar pūralādi, lejā – uzraksts 1 lats.

Jubilejas monēta Šūpuļa monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā. Monētas maksimālā tirāža ir 5000 eksemplāru. Monēta būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs ir 32,92 lati.

Lai eiro ieviešana Latvijā noritētu maksimāli ērti, Latvijas bankas plāno nodrošināt, ka 2014. gada 1. janvārī, kad tiks ieviests eiro, jau pirmās pusstundas laikā 99% visu naudas izmaksu bankomātu spēs izdot eiro banknotes, informē Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāve Baiba Melnace.

Atlikušie pāris bankomāti atrodas telpās, kas 1. janvārī būs slēgtas, tādēļ klientiem nebūs pieejami. Paredzēts, ka pilnībā viss bankomātu tīkls būs pārslēgts darbam ar eiro līdz 2014. gada 2. janvārim.

Pēc LKA apkopotās informācijas, 2014. gada sākumā Latvijā septiņām bankām būs 1061 bankomāts ar naudas izmaksas funkciju (papildus darbosies arī 82 bankomāti tikai ar naudas iemaksas funkciju).

Tāpat, ņemot vērā, ka līdz 31. decembrim Latvijā likumīgs maksāšanas līdzeklis būs lati, daudzi bankomāti līdz pat šā gada pēdējai minūtei nodrošinās klientiem latu izsniegšanu.

Bankas atgādina, ka jebkuram Latvijas iedzīvotājam un uzņēmumam lētākā un ērtākā naudas nomaiņa no latiem uz eiro būs bezskaidrās naudas izmantošana, jo bezskaidras naudas nomaiņa banku kontos notiks automātiski latu/eiro maiņas brīdī stingri pēc oficiālā kursa, un turpmāk visi bezskaidrās naudas maksājumi tiks veikti tikai eiro. Veicot pirkumu apmaksu ar maksājumu karti, tas būs pierasti un saprotami, nebūs jāuztraucas, vai makā ir nepieciešamā summa eiro skaidrā naudā un vai atlikums ir izdots korekti.

Sagaidot centrālās bankas un lata 90 gadus, Latvijas Banka 1. novembrī laidīs apgrozībā jubilejas monētu Sudraba pieclatnieks, kas kalta, izmantojot oriģinālās 1929. gada formas.

Kā informēja centrālās bankas pārstāvji, monētas mākslinieks ir Rihards Zariņš (1869–1939).

Jāatzīmē sakritība, ka šī būs 90. lata jubilejas un piemiņas monēta – tās kaltas tikai atjaunotās valsts laikā. LB jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm.

Kā skaidro centrālās bankas pārstāvji, pēc Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas turpinājās brīvības cīņas, un tikai pēc valstiskuma iekšējas un ārējas nostiprināšanas un diskusijām par tautsaimniecības un finanšu sistēmas veidošanas principiem bija pienācis laiks valsts emisijas bankai un pilnvērtīgai nacionālajai valūtai.

Šajā Jaungada naktī, kad Latvijas pāries uz eiro, 40% Latvijas iedzīvotāju ir ieplānojuši veikt dažādus tēriņus, liecina Swedbank aptaujas dati.

No tiem 30% plāno norēķināties ar karti, bet 10% – skaidrā naudā latos vai eiro. Savukārt 57% iedzīvotāju norādījuši, ka Jaungada naktī nekādus tēriņus neplāno.

Ņemot vērā, ka gadumijā tiks veikta virkne darbību pārejai uz eiro, Swedbank ērtākai Jaungada sagaidīšanai iesaka pārdomāt nakts izdevumus savlaicīgi, nepieciešamos maksājumus internetbankā veikt līdz 30.decembra plkst.12.30, kā arī neplānot karšu norēķinus ap pusnakti, kad notiks karšu pāreja uz eiro. Turklāt, ja svētkos iecerēts doties ārpus Latvijas, ieteicams paturēt prātā arī iespējamās laika joslu atšķirības.

Lai nodrošinātu ērtu pāreju uz eiro, Swedbank eiro projektā vairāk nekā gadu strādājuši 500 speciālisti no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas. Projektā jau ieguldīti 100 tūkstoši cilvēkstundu. Pašā gadumijas naktī pie pārejas uz eiro strādās kopumā 300 Swedbank darbinieki.

Latvijas Banka laidusi apgrozībā latviešu literatūras klasiķim Rūdolfam Blaumanim veltītu jubilejas monētu, liecina centrālās bankas paziņojums.

Monēta radīta, jo šis ir Tālavas taurētāja, Nāves ēnā un Skroderdienu Silmačos autora 150. jubilejas gads. Monētas grafisko dizainu veidojis Aigars Ozoliņš, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Monēta kalta Rumānijas kaltuvē Regia Autonomǎ Monetǎria Statului Eiropas Savienības dalībvalstu jubilejas un piemiņas monētu programmas Eiropas sudraba programma ietvaros.

Monētas priekšpusē koku ieskautas lauku mājas, kas balstās uz koka lapas. Monētas aizmugurē attēlots Rūdolfa Blaumaņa portrets un tā fonā – rakstnieka darbu nosaukumi.

Jubilejas monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā. Monētas maksimālā tirāža ir 5000 eksemplāru. Monēta būs iegādājama Latvijas Bankas kasēs un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 32,92 lati.

Latvijas Banka laidusi apgrozībā viena lata jubilejas monētu Rīgas Tehniskā universitāte, informēja centrālās bankas pārstāvji. Monētas grafisko dizainu un ģipša modeli veidojis Kristaps Ģelzis.

LB jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, kultūras zīmēm, skaidro LB pārstāvji. Rīgas Tehniskajai universitātei šogad aprit 150 gadu, tā ir pirmā augstākās izglītības mācību iestāde tagadējās Latvijas teritorijā un pirmā tehniskā universitāte Baltijā. RTU darbības 150 gados tajā izglītību ieguvuši un strādājuši daudzi pazīstami zinātnieki.

Mākslinieks Kristaps Ģelzis, atzīstot naudu par zinātkāres un radošuma visietekmīgāko palīginstrumentu, veidojis RTU veltīto jubilejas monētu kā mazu, bet praktiski lietojamu instrumentu, kas ļauj noteikt izmēru, virzienu un izcelsmes vietu. Šīs monētas tapšanā īpaša nozīme ir mūsdienu tehnoloģijām, un arī šī nianse vieno monētu un RTU.

Latvijas Banka (LB) pirmdien, 30. septembrī, laidusi apgrozībā Lestenes dievnamam veltītu zelta monētu, informēja centrālās bankas pārstāvji.

LB skaidro, ka monēta nav piemiņas zīme zaudētam šedevram, bet gan aicinājums palīdzēt atgūt Latvijas izcilāko baroka dievnamu Lestenē.

Monētas «Ak, svētā Lestene!» grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē Lietuvos monetų kalykla. Uz monētas redzami divi baznīcas altāra elementi – eņģeļa galva un akanta lapu vijums altāra sānu dekorā.

Baznīca smagi cieta kara laikā - 1945. gada februārī padomju artilērijas apšaudē nodega baznīcas tornis, tika sašauts altāris. Pēckara laikā baznīca tika sistemātiski demolēta, bet par skulptūru izglābšanu jāpateicas māksliniekam Jurģim Skulmem, skaidro LB.