Lai mazinātu drošības riskus, patvēruma meklētājus pēc bēgļa statusa piešķiršanas plāno izvietot vairākās vietās Latvijā, šodien žurnālistiem pastāstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija slēgtā sēdē uzklausīja Drošības policijas (DP) un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvjus par valsts drošības iestāžu gatavību saistībā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Iemesls sēdes sasaukšanai ir gadumijas notikumi Vācijā, kad patvēruma meklētāji seksuāli uzmākušies vietējām iedzīvotājām. Lai arī patvēruma meklētāju uzņemšana ir nacionālās drošības jautājums, šie notikumi parāda, ka bēgļu tēma ir saistīta arī ar sabiedriskās kārtības apdraudējumu, norādīja Latkovskis.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) uzskata, ka nepieciešama diskusija par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nodošanu prokuratūras pārraudzībā.

Patlaban birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Latkovskis pauž uzskatu, ka šāds statuss būtu līdzīgs kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Šī ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas darbojas prokuratūras pārraudzībā un saņem, apstrādā un analizē ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem.

Šāda statusa noteikšana ļautu izvairīties no politiskas ietekmes un tādām nesaskaņām, kādas pašlaik notiek KNAB, uzskata politiķis.

Latkovskis pauda viedokli, ka pašreizējais biroja statuss netraucēja savulaik premjeram Aigaram Kalvītim vērsties pret toreizējo KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu, bet pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis uzskata, ka viņam nav tiešu tiesību iejaukties biroja nesaskaņu risināšanā.

Otrdien, plkst. 10.30 notiks Saeimas Aizsardzības komisijas ārkārtas sēde par valsts drošību.

Par ārkārtas sēdes sasaukšanu savā Twitter kontā informēja Ainars Latkovskis.

«Lai arī šobrīd nepastāv tieši draudi Latvijas nacionālajai drošībai, mums ir jāapzina visi iespējamie riski un jābūt pārliecinātiem, ka nepieciešamības gadījumā esam gatavi rīkoties kā paši, tā ciešā sadarbībā ar mūsu starptautiskajiem partneriem,» paziņojumā paudis A. Latkovskis.

Latvijas Bankas (LB) vadītāja Ilmāra Rimšēviča korupcijas lietā izmeklēšana norit veiksmīgi, šorīt telekanālā LNT sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).

Uzsverot, ka tas ir viņa personīgais viedoklis, Latkovskis atkārtoti izteicās, ka saistībā ar šo lietu «būs vēl epizodes, būs vēl personas» un «mūs sagaida jauni pārsteigumi».

Latkovskis piesauca ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla («FinCEN») paziņojumu, kurā redzamas norādes uz politisko korupciju. Politiķis atzīmēja, ka Latvijas atbildīgās iestādes ir sākušas sadarbību gan ar šo, gan citām ietekmīgām ASV drošības struktūrām.

Deputāts pauda viedokli, ka, parādoties informācijai par LB prezidenta aizturēšanu aizdomās par korupciju, trūkusi krīzes vadība sabiedrības informēšanā. «Kāpēc gan virknē valsts pārvaldes iestāžu ir labi apmaksāti sabiedrisko attiecību speciālisti?» retoriski vaicāja komisijas vadītājs, kā galveno atbildīgo norādot premjeram pakļauto Valsts kanceleju un kā neveiksmīgu komunikāciju novērtējot arī Aizsardzības ministrijas paziņojumu saistībā ar Rimšēviča fotoattēla izplatīšanu.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) uzskata, ka maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība nekavējoties jāpārrunā Valsts prezidenta vadītajā Nacionālās drošības padomē (NDP).

Latkovskis aģentūrai LETA teica, ka maksātnespējas joma ir ļoti svarīga, ņemot vērā, ka administratori ir iesaistīti daudzu skaļu izskanējušu uzņēmumu un banku likvidācijas procesā.

«Nedrīkst atkārtoties 90.gadi, tāpēc uzskatu, ka šis noziegums nekavējoties jāpārrunā prezidenta vadītajā NDP,» norādīja Latkovskis.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) šajā jautājumā atturēsies no komentāriem, jo konkrētā situācija esot piekritīga iekšlietu jomai, aģentūrai LETA sacīja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Aizsardzības komisijas sekretārs Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) norādīja, ka šis gadījums apliecina, ka ir nepieciešams uzlabot drošības sistēmu, paaugstinot drošības struktūru darba kvalitāti. Politiķis nedomā, ka šī slepkavība nozīmētu 90.gadu vardarbības gadījumu atgriešanos, reizē tas parāda, ka arī Latvija nav atrauta no atsevišķiem notikumiem Eiropā, kad ir pielietota vardarbība.

Parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā deputāti 25.augustā konceptuāli vienojās atbalstīt iespēju ļaut pakalpojuma sniedzējiem strādāt ar pašu apmaksātu negatīvu Covid-19 testu, tomēr tas varētu neattiekties uz veselības un sociālās iestāžu darbiniekiem.

Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) rosināja uzlabot opozicionāres Regīnas Ločmeles (S) priekšlikumu, kas ļautu pakalpojuma sniedzējiem strādāt ar negatīvu Covid-19 testu.

Rancāns piedāvāja likumā noteikt, ka pakalpojuma sniedzējiem katras darba dienas sākumā jāuztaisa ekspress tests, kura izmaksas būtu jāsedz pašam darba ņēmējam. Tāpat viņš rosināja šādu normu neattiecināt uz sociālās aprūpes centriem un veselības aprūpes iestādēm, attiecīgi šajā sektorā ļaujot strādāt tikai vakcinētām vai infekciju izslimojušām personām.

Konceptuāli pret šo ieceri bija veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) partijas biedrs Mārtiņš Šteins (AP), savukārt pret izmaksu segšanu no pašu kabatas iebilda deputāti Raimonds Bergmanis (ZZS) un Ivans Klementjevs (S).

Tiks meklēti papildu līdzekļi, lai pakāpeniski palielinātu Latvijas aizsardzības budžetu, šodien vienojās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un premjere Laimdota Straujuma.

Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka pašreizējā aizsardzības budžeta tendence samazināties, kaitē Latvijas drošībai.

«Aizsardzības ministrija, apzinoties Latvijas budžeta iespējas, nepieprasa tūlītēju budžeta pieaugumu 2% apjomā no Latvijas iekšzemes kopprodukta, bet gan mērķtiecīgu valsts politiku, kas paredz stabilu un pakāpenisku finansējuma palielināšanu līdz 2020.gadam,» norāda ministrs R.Vējonis.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, tiekoties ar R.Vējoni, pauda bažas par Latvijas iespējām sasniegt solītos 2% aizsardzības izdevumu no Latvijas iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam, jo līdzšinējās budžeta veidošanas tendences liecina par pretējo.

Kopš 1.septembra, kad stājās spēkā stingrāki nosacījumi termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanai pret nekustamā īpašuma iegādi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saņēmusi vien trīs šādus pieteikumus, trešdien Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēdē pastāstīja PMLP direktors Vilnis Jēkabsons.

Visi trīs pieteikumi vēl tiek vērtēti, jo PMLP gaida atzinumus no tiesībsargājošajām instancēm. Šajos gadījumos pa vienam nekustamajam īpašumam ir iegādāts Rīgā, Jūrmalā un Ādažos. Viens no tiem ir maksājis apmēram 640 000 eiro, norādīja Jēkabsons, atgādinot, ka termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanas gadījumā valsts budžetā ir jāiemaksā 5% no pirkuma summas.

Pieci pieteikumi ir saņemti par ieguldījumu banku subordinētajā kapitālā, un saistībā ar četrām personām ir pieņemts pozitīvs lēmums, piešķirot tām TUA identifikācijas kartes. Katra no šīm personām valstij iemaksu fondā ir samaksājusi 25 000 eiro, kā to paredz jaunā kārtība. Arī piektajā gadījumā pieņemts pozitīvs lēmums, bet attiecīgā persona nav vēl veikusi 25 000 eiro samaksu.

Ar pārdošanas rezultātiem esam apmierināti, taču vēlreiz restaurācijas un rekonstrukcijas projektam diez vai ķersimies klāt - tā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta 1908.gadā tapušā jūgendstila nama atjaunošanas Pārdaugavā, Slokas ielā 31, pielietojot energoefektīvas būvniecības risinājumus, secina SIA Rīgas industriālais parks (RIP) valdes loceklis Rolands Latkovskis.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc sekmīgas energoefektīvas biroju ēkas pilotprojekta īstenošanas RIP attīstītāji vēlējušies aprobē līdzīgus risinājumus dzīvojamajā sektorā, atjaunojot divus vēsturiskus dzīvojamos namus Rīgā, Slokas ielā 31 un E.Smiļģa ielā 9 (šis projekts bija apjomos mazāks, pabeigts, dzīvokļi realizēti).

Ēkā Slokas ielā ir pieejami divu līdz četru istabu dzīvokļi ar augstajiem griestiem. Telpās ir nodrošināts veselīgs klimats - vienmērīga temperatūra, kā arī piespiedu gaisa vēdināšana ar rekuperāciju un mitruma atguvi. Mājokļu cena ir no 1850 līdz 2350 eiro/m2. No 24 dzīvokļiem šobrīd Slokas ielas mājā šobrīd nav pārdoti septiņi. Jāpiebilst, ka sākotnēji dzīvokļi piedāvāti par zemākām cenām, lai nodrošinātu pozitīvu naudas plūsmu. Bankas kredīts projekta īstenošanai netika piesaistīts, lai gan sākotnēji tā tika plānots. Investīciju apjoms - ap trim miljoniem eiro.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas nosaka tā dēvētā "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā.

Iecerēts, ka vēlāk šis īpašums tiktu pārdots, lai gūtos ienākumus piešķirtu Ukrainai. Par pārdošanu gan atsevišķi vēl būs jālemj izpildvaras līmenī.

Pieņemtā likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - vārdiem, likums nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Remigrācijas jautājuma aktualitāte nav zudusi arī pandēmijas laikā, tieši pretēji – situācija pasaulē daudzās ārvalstu latviešu ģimenēs rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē.

Ir būtiski sniegt iespējami daudz informācijas par dzīvi un iespējām Latvijā, jo daļa ārvalstīs dzīvojošo latviešu nezina, kā pēdējo desmit gadu laikā mainījusies dzīve šeit.

Katrai ģimenei savs stāsts

Remigrācijas sekmēšanā izšķiroša loma ir personalizēta piedāvājuma sagatavošanai. Tas ietver ļoti dažādus jautājumus, sākot no informācijas par izglītības pieejamību bērniem, līdz pat mājokļa, kreditēšanas un uzņēmējdarbības atbalsta jautājumiem. Kopš 2018. gadā sāku darboties šajā jomā, ar manu palīdzību Vidzemē atgriezušās 119 ģimenes jeb 338 cilvēki. Un katram no viņiem ir savs stāsts – gan par to, kāpēc viņi savulaik aizbraukuši, gan to, kāpēc lēmuši atgriezties.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Šodien darbu sāks Ekonomisko lietu tiesa (ELT), kuras kompetencē būs izskatīt lietas par koruptīviem noziegumiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī par nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

ELT darbību nodrošinās desmit tiesas sastāvi - 10 tiesneši un 24 darbinieki. Jaunizveidotā tiesa atradīsies Rīgā, Mazā Nometņu ielā 39, un tās darbības teritorija aptvers visu Latvijas teritoriju.

Lai nodrošinātu efektīvu un operatīvu tiesas procesu, tiesa būs aprīkota ar atbilstošu materiāltehnisko nodrošinājumu, tostarp tiesā tiks uzstādītas trīs stacionārās un viena pārvietojamā videokonferenču iekārta.

ELT tika veidota esošā budžeta ietvaros, netiek veidotas jaunas tiesnešu amata vietas, bet izmantotas esošās amatu vakances.

Uz jaunās tiesas amata vietām atlase notika no 95 kandidātiem, kas bija pieteikušies izsludinātajā konkursā. Viens no kopumā desmit atlasītajiem kandidātiem personisku iemeslu dēļ lūdza atlikt savu virzīšanu.

Pasaules šaha čempions un Krievijas opozīcijas politiķis Garijs Kasparovs lūdzis piešķirt viņam Latvijas pilsonību, apstiprināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).

A. Latkovskis pastāstīja, ka visām Saeimas frakcijām nosūtītais iesniegums rakstīts latviešu valodā un ar visu pamatojumu.

G. Kasparovs lūdz viņu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, saglabājot esošo Krievijas pilsonību.

Kasparovs savā iesniegumā norāda, ka viņa dzīve no jaunības dienām ir saistīta ar Latviju, kur 70.gados viņš guvis nozīmīgas uzvaras šahā. Arī Kasparova dēla māte ir Latvijas pilsone, savukārt dēlam ir uzturēšanās atļauja Latvijā, un G. Kasparova dēls regulāri apmeklējot Rīgu.

«Cieņpilna attieksme pret cilvēkiem un cilvēka tiesībām pieder pie Latvijas demokrātijas pastāvīgajām vērtībām. Latvijā nepastāv ne cittautiešu etniskā diskriminācija, ne varas diktatūra. Šeit visus jautājumus risina Latvijas tauta ar demokrātiski ievēlētu tautas priekšstāvju - Saeimas deputātu - starpniecību. Katrs Latvijas cilvēks ir tiesīgs brīvi izteikt savu viedokli, piedalīties politikas procesā, nebaidoties tikt pretlikumīgi vajāts,» teikts G. Kasparova iesniegumā.

Ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem jādod skaidrs signāls, ka valsts ir gatava sniegt atbalstu visiem, kas vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā, trešdien, 2.martā, uzsvēra deputāti Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kopsēdē.

«Mums jāmeklē optimālākais veids, kā motivēt ārzemēs dzīvojošos tautiešus atgriezties dzimtenē. Jāsniedz palīdzīga roka, domājot gan par materiālo atbalstu, gan skatot iespējas nodrošināt citu palīdzību - vai tas būtu saistīts ar mājokļa jautājumu vai izglītības pieejamību bērniem. Tie ir jautājumi, kas rūpīgi jāapsver, domājot par izmaiņām Repatriācijas likumā,» norāda Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.

Kā uzsver Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, jaunais Repatriācijas likuma projekts nonācis būtiskas izvēles priekšā. «Būtu bezjēdzīgi apmaksāt biļetes repatriantiem, kuriem pēc tam Latvijā būtu jādzīvo bez darba un no pabalstiem. Ir jāsaprot, ko darīt ar Repatriācijas likumu, lai tas veicinātu gudru, uzņēmīgu un patriotisku cilvēku atgriešanos Latvijā,» pauž I.Latkovskis.

Šodien, dienu pirms pasaules hokeja čempionāta, Saeimā vēl varētu būt gaidāmas debates par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē.

Līdz šim viedokļi par šo jautājumu bijuši pretrunīgi. Otrdien valdība nelēma par iespēju skatītājiem apmeklēt hokeja čempionātu, kā rezultātā Jaunā konservatīvā partija (JKP), kura vada par sportu atbildīgo Izglītības un zinātnes ministriju, solīja šo jautājumu pārskatīt Saeimā.

Pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns žurnālistiem sacīja, ka uz otrdienas Ministru kabineta sēdi tikšot meklēti risinājumi, lai vismaz daļa skatītāju varētu klātienē redzēt Rīgā gaidāmo pasaules hokeja čempionātu, tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neiekļāva šo jautājumu valdības sēdes dienaskārtībā.

Sākotnēji tika runāts, ka uz spēlēm varētu ielaist cilvēkus, kas pabeiguši vakcinēšanos pret Covid-19. Šādu cilvēku pašlaik Latvijā vēl ir relatīvi maz - pārsvarā mediķi un seniori. Kā liecināja aģentūras LETA rīcībā esošais IZM noteikumu projekts, valdībai tika piedāvāts jau cits risinājums - ministrija piedāvāja uz spēlēm ielaist zināmu skaitu cilvēku, kuri uzrādītu pēdējo divu dienu laikā veiktus negatīvus Covid-19 testus.

Nesen laikrakstā Vesti segodņa bija ievietota neliela ziņa par kādu organizāciju, kas vāc palīdzību «humānās katastrofas upuriem» Ukrainas dienvidaustrumos. Tomēr uzmanību piesaistīja, ka «labdari» kā savu simbolu izmanto Austrumukrainas separātistu lietoto «Jaunkrievijas» karogu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Organizācijas Humanitārā brīvprātīgo kustība Baltija pārstāvji apgalvojot, ka tā ir nepolitiska, iestājas par mieru starp visām nācijām, taču vairākas pazīmes liecinot, ka viss nebūt nav tik nevainīgi. Jau pieminētais «Jaunkrievijas» karogs Latvijā nav aizliegts, taču Latvijas Ārlietu ministrija tā lietošanu uzskata par nepieņemamu.

Kā raksta Latvijas Avīze, informācija par organizāciju atrodama interneta portālā Baltija.eu, kas izceļas ar prokrievisku Ukrainas notikumu traktējumu un pašreizējo Ukrainas varu sauc par «huntu». Tajā esot lasāms, ka 19. jūnijā Rīgā atvērts «humānās palīdzības vākšanas punkts», un izklāstīti tālākie mērķi: «Šodien mēs atvērām humānās palīdzības savākšanas punktu. Pēc tam atvērsim Jaunkrievijas pārstāvniecību Baltijā. Kad beigsies karš un Jaunkrieviju atzīs, pārstāvniecība kļūs par vēstniecību. Bet, lai tas notiktu, mums vispirms vajag uzvarēt!»

Pēc sekmīgas energoefektīvas biroju ēkas pilotprojekta īstenošanas pienākusi kārta aprobēt līdzīgus risinājumus dzīvojamajā sektorā

«Pieredze, īstenojot pilotprojektu, ir veiksmīga, sasniedzām un pat pārsniedzām izvirzīto mērķi. Pašiem prieks par to! Dalāmies ar gūto pieredzei, aicinām interesentus iepazīties un to pārņemt. Pašiem gribējās to pārnest un izmēģināt dzīvojamo ēku sektorā,» atzīst SIA Rīgas Industriālais Parks (RIP) valdes loceklis Rolands Latkovskis.

DB iepriekš ziņoja, ka RIP 2012. gadā pabeidza 1282 m2 lielas biroju ēkas projektu, kura mērķis bija tuvināties pasīvajām mājām raksturīgajam energopatēriņam. Jau sākotnēji tā bija paredzēta kā pilotprojekts, kurā izmēģināt energoefektivitātes risinājumus, izvērtēt reālo ieguvumu salīdzinājumā ar ieguldītajiem līdzekļiem. R. Latkovskis gan atzīst, ka šis nams ir zema enerģijas patēriņa ēka, uzbūvēt pasīvo māju būtu bijis komplicētāk. Tomēr doma par pasīvas ēkas projekta īstenošanu nav atmesta – nākotnē RIP plānos ietilpst tieši šādas koncepcijas mājas. Savukārt šobrīd uzņēmums atjauno divus vēsturiskus dzīvojamos namus Rīgā, Pārdaugavā – Slokas ielā 31 un E. Smiļģa ielā 9, izmantojot energoefektīvās būvniecības risinājumus. «Saprotam, ka tā ir vienīgā būvniecības nākotne,» viņš uzsver.

Minimālās algas 500 eiro mēnesī, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma 500 eiro, kā arī lielāku pabalstu par bērniem pagaidām nebūs.

Tāds ir Saeimas vairākuma lēmums, balsojot par opozīcijas ierosinātajiem grozījumiem vairākos likumos. Interesanti, ka Saeimas plenārsēdē tika skatīti faktiski divi identiski grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, Darba likumā, kā arī Valsts sociālo pabalstu likumā, kuru vienīgā atšķirība bija to spēkā stāšanās datums – vienā gadījumā tas bija 2019. gada 1. jūlijs, otrā – 2020. gada 1. janvāris.

Vajag miljonus

Tālākai izskatīšanai parlamentā netika nodoti grozījumi Darba likumā, kuri paredzēja minimālo algu no pašreizējiem 430 eiro mēnesī palielināt līdz 500 eiro jau no šā gada 1. jūlija. Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju būtu pateicīgi, ja neapliekamais minimums tiktu pacelts līdz 500 eiro mēnesī. Tad būtu tāpat kā Igaunijā.

Jaunajā Saeimas sasaukumā neievēlētais līdzšinējais parlamenta deputāts Jānis Klaužs (ZZS) tiesā apstrīdējis 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus, un Augstākā tiesa (AT) viņa pieteikumu par 13.Saeimas vēlēšanu rezultātu atcelšanu izskatīs otrdien, 30.oktobrī.

AT Administratīvo lietu departaments skatīs arī citu saistītu Klauža prasījumu par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) 2018.gada 18.oktobra lēmuma «Par iesniegumu» atcelšanu.

18.oktobra lēmumā CVK neapmierināja Klauža lūgumu pārskaitīt par viņu nodotās balsis.

AT aģentūra LETA noskaidroja, ka abi Klauža pieteikumi ir savstarpēji saistīti, tādēļ tiks skatīti vienā procesā. Tāpat tiesā norādīja, ka otrdienas tiesas sēdē pieteikumi tiks skatīti pēc būtības. Atbilstoši likuma normām šādi pieteikumi ir jāizskata septiņu dienu laikā.

Deputāta prasījumi tiks skatīti mutvārdu procesā plkst.10.

Kā ziņots, Klaužs iepriekš vērsās Drošības policijā un CVK, apšaubot 13.Saeaimas vēlēšanu rezultātus, jo viņam ievilkto plusiņu skaits balsu skaitīšanas naktī ievērojami samazinājies, kamēr kolēģiem samazinājies reģistrēto svītrojumu skaits.

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Līdz šim veiktajam integrācijas darbam trūkst mērķtiecīgas koordinācijas un ilgtspējīgas plānošanas, tāpēc patvēruma meklētāju integrācijas virsvadība un koordinācija ir jānoteic kā Ministru prezidenta vai viņam tieši pakļautas amatpersonas vai institūcijas atbildība. Iebilstam pret valdības diskusijās izskanējušo priekšlikumu patvēruma meklētāju integrācijas jautājumu koordināciju deleģēt Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) norāda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Viņaprāt, patvēruma meklētāju integrācijas deleģēšana NVA būtu kļūda, informē Saeimas Preses dienests.

«Mēs vēlamies skaļi un skaidri vēlreiz norādīt Ministru prezidentei patvēruma meklētāju jautājumā neatkārtot līdzšinējā integrācijas darba hroniskās kļūdas. Jautājums ir par patvēruma meklētāju jautājuma efektīvu pārraudzību un koordināciju. Vairāku gadu pieredze rāda, ka to nevar veikt kāda viena ministrija vai tās institūcija. Patvēruma meklētāju tāpat kā integrācijas jautājumi ir jāpārrauga Ministru prezidentei tieši pakļautai amatpersonai, kura jebkurai ministrijai var pateikt - būs tā un ne citādi,» uzsver komisijas priekšsēdētājs.

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība 30. maija rītā daudziem liek atcerēties 90. gadus, kad darījumi tika kārtoti ar ieročiem.

«Tā nav vienkārša slepkavība. Tas ir brīdinājums, iespējams, visiem šajā profesijā strādājošajiem. Kriminālās aprindas grib diktēt savus spēles noteikumus,» vērtē bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Viņš aicina īpašu uzmanību pievērst lietas apstākļiem, proti, pasūtījuma slepkavība notiek relatīvi netālu no Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas centrālā ofisa, viss notiek Aizsaules ielā, kur līdzās ir kapi.

«Izrēķināšanās taču varēja notikt salīdzinoši «klusi» kādā vārtu rūmē vai mājā, bet tā tika īstenota tā, kā tas būtu kādā asa sižeta filmā vai seriālā – ar šova elementiem, zīmīgā ielā un vietā, tādējādi pievēršot maksimāli lielu sabiedrības uzmanību šim notikumam, » analizē M. Gulbis. Viņš arī pieļauj, ka izpildītāji nav Latvijas iedzīvotāji. Bez tam arī metode – bloķē auto un šauj - vedina domāt par iepriekš rūpīgi izplānotu operāciju, kura tapusi, kādu laiku veicot potenciālā upura novērošanu, izstrādājot viņa dienas pārvietošanās grafiku. «Tā ir tāda 90. gadu «atrauga », kad nu jau šķita, ka tas pasūtījumu slepkavību laiks ir pagātne,» uzsver M. Gulbis. Viņš cer, ka tiks pieliktas visas iespējamās pūles, lai nekas tamlīdzīgs vairs nenotiktu.

Uz valdības veidošanas sarunām uzaicināto tā dēvēto labēji centrisko partiju pārstāvji šodien apsprieduši tikai organizatoriskus jautājumus, tomēr politiskie spēki pauž gatavību piedalīties arī tālākās diskusijās par Ministru kabineta veidošanu.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) pagaidām piedalīsies sarunās, bet tālākā situācija būs atkarīga no apspriešanās procesa, un JKP lems par savu dalību tālākos sarunu posmos.

Partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) politiķe Marija Golubeva skaidroja, ka Ministru prezidenta amatam nominētais Aldis Gobzems norādījis, ka vēlas, lai sarunas norisinātos koleģiāli, kas nozīmētu sava veida konfidencialitāti. Reizē esot jāsaglabā līdzsvars ar sabiedrības interesēm zināt par saturisko piedāvājumu, kas vēl tiks apspriests sarunās.

AP visvairāk interesē saturiskais piedāvājums un iespēja vienoties par nepieciešamajām reformām un valdības sasniedzamajiem mērķiem, norādīja politiķe. Partiju apvienības prioritātes ir sociāli liberālā dienas kārtība, eiropeiskā orientācija un reformu veikšana. Golubeva atzina, ka plānotais sarunu grafiks ir diezgan blīvs. «Domāju, ka tāpat kā visi pārējie partneri mēs piedalīsimies šajās sarunās un tad redzēsim, kā mums ies,» pauda politiķe, vaicāta par to, kā politiskais spēks pieņems lēmumu, vai piedalīties šajā valdībā.