Lauksaimniecība

Latraps aug par 15 miljoniem

Sandra Dieziņa, 18.10.2012

Jaunākais izdevums

Kooperatīvā sabiedrība Latraps pagājušo finanšu gadu pabeigusi ar 91 miljona Ls apgrozījumu.

Jau ziņots, ka Latraps ir lielākais graudu un rapšu audzētāju kooperatīvs Latvijā. 2010./2011. finanšu gadu tas pabeidzis ar 75,6 miljonu Ls apgrozījumu. DB veidotajā TOP 500 pēc neto apgrozījuma 2010. gadā Latraps ierindojies 30. vietā lielāko Latvijas uzņēmumu vidū, pakāpjoties par 13. vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudu pirmapstrādes kompleksos Latraps ieguldīs septiņus miljonus eiro

Sandra Dieziņa, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro.

LPKS Latraps Saldū sāk būvēt miljonus vērto graudu pirmapstrādes kompleksu.

Jaunā kompleksa pamatos Saldū pagājušajā nedēļā iemūrēta kapsula nākamajām paaudzēm. Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro, informē Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Saldus Latraps pirmapstrādes kompleksa pirmās kārtās būvniecības izmaksas ir 2,6 miljoni. Šajā pieņemšanas punktā būs kalte ar žāvēšanas jaudu 45t/h, četri lieli un četri mazie torņi. Pēc pirmā būvniecības posma pabeigšanas kopējā uzglabāšanas kapacitāte būs 12 000 tonnas, savukārt pieņemšanas jauda 300t/h. Šobrīd kompleksā plānotas 7-10 jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps ražas prognozes pārspēj ES

Sandra Dieziņa, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā graudkopības kooperatīva Latraps prognozes šā gada ražas kopievākumam ir lielākas, nekā vidēji ES prognozētās.

Kā liecina Latraps prognoze uz 16. augustu, sešās pozīcijās ražas varētu būt augstākas, nekā ES prognozētās Latvijā šā gada jūnijā. Rapša raža var sasniegt 2,5 t/ha, kas ir vairāk, nekā ES prognozētās 2.2 t/ha. Kviešu ražas apjomu Latraps paredz 4,4 t/ha, kas ir vairāk, nekā Es prognozētās 3,7 t/ha. Pretēji ES iepriekš prognozētajiem 2.4 t/ha miežu ražu Latraps speciālisti prognozē 3.0 t/ha apjomā, savukārt rudzu ražas ievākums būs 3.5 t/ha, kas ir par 0,7 t/ha vairāk, nekā paredzēja ES. Auzu raža būs par 0,5 t/ha lielāka, sasniedzot 2,5 t/ha, savukārt tritikāles raža sasniegs 5 t/ha, kas ir divreiz vairāk, nekā ES prognozes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps pārsniedz 100 miljonu latu apgrozījumu

Sandra Dieziņa, 21.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimnieku veidotais graudu kooperatīvs Latraps finanšu gada septiņos mēnešos pārsniedzis 100 miljonus latu apgrozījumu.

Šāds apgrozījums sasniegts laikā no 2012.gada jūlija līdz 2013.gada janvārim. Latraps izpilddirektors Edgars Ruža vērtē, ka šis kooperatīvam un Latvijas lauksaimniecībai kopumā ir vēsturisks mirklis. Īpašu gandarījumu sniedzot tas, ka Latraps ir 100% Latvijas lauksaimnieku uzņēmums. Jāatgādina, ka pērnais gads Latvijas graudaudzētājiem ir bijis īpaši labs, ļaujot izaudzēt rekordražu, kura sasniedza 2.1 miljonu tonnas.

Kā norāda E. Ruža, Latraps savos 12 pastāvēšanas gados spējis izaugt par nozares lielāko un nozīmīgāko uzņēmumu, ļaujot Latvijas graudaudzētājiem sarežģītajos klimata un ekonomikas apstākļos veiksmīgi attīstīties, pārvarēt krīzes un tajā pašā laikā būt konkurētspējīgiem ar citu valstu lauksaimniekiem, kas tiek ievērojami vairāk subsidēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar LPKS LATRAPS biedru piegādāto produkciju pirmoreiz uzkrauts panamax izmēra kuģis, kas izaudzēto labību eksportē uz Tuvo Austrumu valstīm.

LATRAPS ir lielākais graudu un rapšu audzētāju kooperatīvs Latvijā, tas apvieno 619 ražotājus un 2011. gadu pabeidzis ar 75,6 miljonu Ls apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Piena dibinātāja un lielākā īpašnieka kooperatīva Trikāta KS piederošās daļas gatavs atpirkt viens no līdzīpašniekiem, graudkopības kooperatīvs Latraps, vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Patlaban Latraps pieder 32% Latvijas Piena daļu, savukārt Trikāta KS - 53,7%.

Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža informē, ka Trikātai ir izteikts piedāvājums pirms mēneša un tas varētu daudz ko risināt. «Pašlaik Trikāta vēl neesot izlēmusi,» piebilda Ruža.

Trikāta gaidot dažādus piedāvājumus. Investora meklējumos iesaistīts arī Latvijas Piena padomes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, kurš ir bijušais baņķieris un nesen konsultēja ASV investorus bankas Citadele iegādes darījumā.

Latraps par Latvijas Piena dalībnieku kļuva pirms gada. «Uzņēmums tika reorganizēts tad, kad mēs ienācām. Kopumā mēs projektu saskatām un redzam kā dzīvotspējīgu, tāpēc mēs arī investējām,» minēja Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maija sākumā DNB banka ir piešķīrusi finansējumu 77 miljonu EUR apmērā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai LATRAPS.

Finansējumu – 77 miljonus EUR – LATRAPS plāno izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai lauksaimniecības sezonas ietvaros un ilgtermiņa investīcijām graudu pirmapstrādes centros.

«Lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir viena no DNB bankas prioritārajām nozarēm Baltijā,» komentē DNB bankas viceprezidents un valdes loceklis Lauris Macijevskis.

«LATRAPS realizē un plāno attīstīt darbību, lai palielinātu pievienotās vērtības sasniegšanu lauksaimniecības nozarē – investējam graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas kompleksu attīstībā, izvērtējam un attīstām rentabilitātes paaugstināšanas iespējas pamatprodukcijas iepirkumu un nepieciešamo izejvielu jomā. Tas nepieciešams tieši šobrīd, lai paaugstinātu lauksaimniecības rentabilitāti, radītu iespējas veikt, piemēram, graudu pirmapstrādi un uzglabāšanu laikā, kad Latvijā ir augšupejoša tendence - pieaug graudu ražošana,» skaidro Edgars Ruža, LATRAPS ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latraps peļņa sarukusi 2,5 reizes

Žanete Hāka, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps neto apgrozījums (no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam) sasniedzis 166,987 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Nedaudz vairāk kā 2,5 reizes aizvadītajā pārskata periodā saruka kooperatīva peļņa, kas bija mērojama ar 2,022 miljoniem eiro pēc nodokļu nomaksas, liecina Lursoft dati.

2000. gadā dibinātā Latraps valde uzskata, ka kooperatīvs ir labi nodrošinājies, lai arī nākotnē varētu sekmīgi iepirkt un realizēt savu biedru saražoto produkciju, kā arī nodrošināt Latraps biedrus ar nepieciešamajām izejvielām.

Latraps ir 2000. gada maijā lauksaimnieku izveidota un biedriem piederoša sabiedrība, kuras pamatmērķis ir caur kooperāciju, apvienojot vajadzības, efektīvāk veikt tirdzniecības darījumus, tādējādi paaugstinot saimniekošanas ienesīgumu, norāda Lursoft pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latraps aizņemas, lai būvētu graudu apstrādes kompleksu

Žanete Hāka, 05.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps reģistrējusi jaunu komercķīlu, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,934 miljoni latu, un tās ņēmējs ir Nordea Bank Finland. Lai saņemtu aizdevumu, ieķīlāta visa komercķīlas devēja manta kā lietu kopība.

Kā portālu db.lv informēja Latraps pārstāvji, aizdevums ņemts investīcijām Lauku attīstības programmas pasākuma «Lauku saimniecību modernizācijai» apguvei. 745 tūkstoši latu ir publiskā finansējuma apjoms, savukārt kopējais projekta apjoms ir 1,86 miljoni latu. Projekta laikā sabiedrība plāno būvēt angāru, graudu glabātuvi un alus miežu pirmapstrādes līniju.

Db.lv jau rakstīja, ka Latraps graudu pirmapstrādes kompleksu un tā gāzes apgādi būvēs uzņēmums SIA Mītavas celtnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps 1,8 miljonu Ls graudu kompleksu būvēs Jelgavas puses uzņēmums

Gunta Kursiša, 04.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimnieku veidotais graudu kooperatīvs Latraps graudu pirmapstrādes kompleksu un tā gāzes apgādi būvēs uzņēmums SIA Mītavas celtnieks, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Celtniecības darbus paredzēt veikt par vairāk nekā 1,86 miljoniem Ls, un konkursā savus pieteikumus iesniedza divi uzņēmumi – minētais Mītavas celtnieks un Ogres uzņēmums SIA Orions Celtniecības kompānija.

SIA Mītavas celtnieks reģistrēta 2005. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 17 tūkstoši Ls. Kompānijas valdē darbojas viena amatpersona – valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Vaščenko. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Viktori.

Lauksaimniecības kooperatīvs Latraps laikā no 2012. gada jūlija līdz 2013. gada janvārim apgrozījis simts miljonus latu. Latraps dibināta 2000.gadā un šobrīd apvieno 619 zemniekus visā Latvijā. Saimniecību apstrādājamās platības ir sākot no 20 līdz 4000 ha. Kooperatīvās sabiedrības apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā bija milj. 91,2 miljoni Ls. Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma – 75 milj. Ls – Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 Latraps ierindojas 37. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ministre pieļauj Latrapa kļūšanu par Latvijas Piena lielāko akcionāru

LETA, 29.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par maksātnespējīgajam kooperatīvam Trikāta KS piederošās kontrolpaketes rūpnīcā Latvijas Piens īpašnieku varētu kļūt viens no pašreizējiem uzņēmuma līdzīpašniekiem - kooperatīvs Latraps, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa pauda cerību, ka Latvijas Piens pēc kredītbrīvdienu atkārtotas piešķiršanas spēs pārstrukturēt savu darbību, un kopumā situācija uzņēmumā ir vērtējama pozitīvi.

Savukārt kooperatīvam Latraps, kļūstot par Latvijas Piena lielāko akcionāru, ir plāns, kā nodrošināt uzņēmuma darbību. Latraps jau līdz šim daudz ir ieguldījis uzņēmuma attīstībā, sacīja ministre.

Patlaban Latrapam ir 19,62% rūpnīcas kapitāldaļu, savukārt pēc 53,66% Trikātas KS daļu atpirkšanas kooperatīvs kļūtu par rūpnīcas lielāko akcionāru ar 73,28% kapitāldaļu.

Tikmēr Trikātas KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA sacīja, ka nav informēta par šādu lietu virzību un situāciju nekomentēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KP atļauj Latraps un SIA Latvijas Piens apvienošanos

Žanete Hāka, 03.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Latraps gūt izšķirošu ietekmi iegūšanu pār SIA Latvijas Piens, informē KP.

Izvērtējot apvienošanos, KP secina, ka darījuma rezultātā konkurencei netiks nodarīts kaitējums.

Darījuma ietvaros martā Latraps palielināja savu līdzdalību SIA Latvijas Piens un kļuva par 73,286% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku, tādējādi saskaņā ar SIA Latvijas Piens statūtiem iegūstot negatīvu vienpersonisku kontroli. Proti, atbilstoši statūtiem balsstiesību vienkārša vairākuma iegūšana nepiešķir Latraps pilnvaras vienpersoniski pieņemt stratēģiskus lēmumus, tajā pašā laikā rada situāciju, kad uzņēmumam ir tiesības jebkurus lēmumus bloķēt.

Konkurences likuma izpratnē arī vienpersoniska negatīva kontrole uzskatāma par izšķirošas ietekmes iegūšanu, tādējādi tā ir paziņojama konkurences iestādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzkrauta Latvijas vēsturē lielākā pārtikas kviešu krava eksportam un piedzīvots postošākais kailsals, kas iznīcināja 90% ziemas kviešu sējumu. Tādus «amerikāņu kalniņus» piedzīvojuši lauksaimniecības kooperatīva Latraps graudkopji aizvadītajā gadā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn 1. septembrī Latraps pabeidza kraut Latvijas vēsturē lielāko pārtikas kviešu kravu – 75 000 tonnu nedēļas laikā tika ielādēti kuģī eksportam uz Irānu. Ar nokulto ziemāju daudzumu milzu kuģi aizpildīt būtu sarežģīti, bet Latraps izlāpījās, nepieciešamais graudu daudzums novākts vasarāju laukos, steidzot graudus izkaltēt un nogādāt ostā.

Lai gan maizes klēts – Zemgales – pamati pēc kailsala, kurš šo reģionu skāra visspecīgāk, bija pamatīgi sašķobījušies, tos ātri vien izdevās atkal nostiprināt. Neskatoties uz dabas ļauno joku, Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža aizvadīto periodu nebūt nevērtē kā finansiāli sliktāko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

KP atļauj iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA Latvijas Piens

Lelde Petrāne, 30.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut LPKS LATRAPS, LPPKS Trikāta KS un SIA Latvijas Piens apvienošanos, kas īstenota kā SIA Latvijas Piens pamatkapitāla palielināšana. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā konkurencei kaitējums netiks nodarīts.

SIA Latvijas Piens pieder trim tirgus dalībniekiem – Piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai Dzēse, LPPKS TRIKĀTA KS un LPKS LATRAPS –, tomēr nevienai no minētajām sabiedrībām līdz šim nebija izšķirošas ietekmes pār SIA Latvijas Piens. 2014. gada vasarā tika palielināts SIA Latvijas Piens pamatkapitāls, kā rezultātā izmainījās procentuālais kapitāldaļu sadalījums starp dalībniekiem un palielinājās LPKS LATRAPS balsstiesības. Tādējādi darījuma rezultātā LPKS LATRAPS un LPPKS Trikāta KS kopīgi ieguva izšķirošu ietekmi pār SIA Latvijas Piens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: iesals pirmajā Latvijas iesalnīcā

Gunta Kursiša, 07.02.2014

Ideja par pašiem savu iesalnīcu Latvijā gaisā virmojusi jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas, taču šo ideju realizēt izdevies šogad. Db.lv viesojās Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, Latraps iesalnīcā. Alus mieži, kurus izmanto iesala ražošanā, tiek iepirkti no lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) Latraps biedriem.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad atklātā iesalnīca Jelgavas novada Staļģenē ir vienīgā šāda ražotne Latvijā. Patlaban tā jau ir pagatavojusi savu otro iesala partiju, bet Db.lv viesojās Staļģenē laikā, kad notika alus miežu diedzēšanas process. Piedāvājam fotogalerijā aplūkot, kā top iesals.

Iesalnīca uzcelta uz deviņdesmitajos gados būvēt iesāktas iesala ražotnes bāzes. Deviņdesmitajos gados tika uzcelta pati ēka un daļa diedzētavas, taču infrastruktūra, graudu glabātuve un kalte tika uzbūvēta aizvadītā gada laikā. Kopējas investīcijas ieslanīcas būvē ir trīs miljoni eiro, no kuriem vienu miljonu plānots atgūt, piesaistot Eiropas fondu līdzfinansējumu.

Patlaban vidēji iesala cena Eiropā svārstās atkarībā no dažādiem parametriem. Dažādi Eiropas ražotāji pārdod iesalu no 405 eiro līdz 500 eiro par gaišā iesala tonnu.

Gaišais iesals ir katra alus pamatā, un Latraps iesalnīca cer vidēji uz 20 - 25% Latvijas iesala tirgus. Latraps Staļģenes struktūrvienības vadītājs Agris Stauģis gan neatklāj, kuriem alus darītājiem iesals varētu tikt piegādāts, taču zināms, ka Latraps iesalu izmēģinās arī Aldaris. Par to uzņēmums paziņoja ceturtdien, 6. februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kādēļ Latraps graudu pirmapstrādes kompleksu ceļ tieši Aizkrauklē?

Dienas Bizness, 09.04.2015

Laba vēlējumus un monētas kapsulā ievietoja ikviens klātesošais. Attēlā — Sērenes pagasta z/s Pakalni īpašnieks Arvils Blūzmanis (no kreisās) un Pļaviņu novada z/s Iesalnieki —1 saimnieks Ansis Saliņš met monētas kapsulā, ko tur Latraps ražošanas vadītājs Mārtiņš Dauksts.

Foto: Imants Kaziļuns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvās sabiedrības Latraps topošā graudu pirmapstrādes kompleksa pamatos svinīgi iebetonēja vēlējumu kapsulu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pašvaldības un iedzīvotāju vārdā pateicās Latraps pārstāvjiem par izvēli būvēt kompleksu Aizkrauklē: «Varam solīt, ka jaunajā Eiropas Savienības finanšu līdzekļu plānošanas periodā, piesaistot Eiropas naudu, iespējams, tuvāko triju gadu laikā šo ielu, kas ved līdz uzņēmuma teritorijai, varētu atjaunot.»

Edgars Ruža, Latraps izpilddirektors, nolasīja vēlējumus, ko ievietoja kapsulā: «Lai šis stūrakmens nav tikai Latraps, bet visa Aizkraukles reģiona zemnieku labklājības pamatakmens!», «Lai uzņēmums spētu strādāt vēl daudzas paaudzes!», «Pilnu klēti, atsaucīgus zemniekus un tālāku attīstību!», «Tam labam būs augt!» un citus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Koncerns Fude + Serrahn Milchprodukte investēs Latvijas Piens attīstībā

Lelde Petrāne, 23.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Fude + Serrahn Milchprodukte sagatavojis investīciju plānu piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas Piens attīstībai. Tā realizāciju veiks koncerna pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums Baltijā Eximo Agro-Marketing, un tā realizācija tiks uzsākta jau šogad. Ar šodienu uzņēmumā darbu sāk stratēģisko investoru pārstāvoša valde Jāņa Vaivoda vadībā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Latvijas Piens valde izveidota trīs cilvēku sastāvā: Jānis Vaivods, valdes priekšsēdētājs, Vācijas pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmuma Eximo Agro-Marketing ilggadīgais vadītājs Baltijas valstīs, Jānis Cipulis, Eximo Agro-Marketing Vācijas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, Andreass Zerāns (Andreas Serrahn) , koncerna Fude + Serrahn Milchprodukte GmbH&Co īpašnieks.

Jānis Vaivods, Latvijas Piens jaunievēlētais valdes priekšsēdētājs, komentē: «Latvijā tiks realizēts koncerna Fude + Serrahn Milchprodukte pirmais investīciju plāns ārpus Vācijas. Tas ir sagatavots, konkrēts tā apjoms tiks publiskots līdz ar tā realizācijas uzsākšanu, un tas notiks jau šogad. Investīciju mērķis ir dubultot ražošanas apjomu Latvijas Pienā, attīstot siera un industriālo produktu ražošanu. Vienlaikus – optimizējot un stabilizējot uzņēmumu. Pirmais solis jau veikts – uzņēmumam Latvijas Piens vairs nav finansiālu saistību par saņemto valsts galvojumu. Mērķtiecīgu investīciju piesaisti sekmēja arī uzņēmuma līdzšinējās vadības ieinteresētība un līdzdalība investīciju piesaistē.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps izstrādājusi jaunus attīstības plānus, un to īstenošanai DNB banka piešķīrusi 10 miljonu eiro kredītu, informē bankas pārstāvji.

DNB bankas piešķirto kredītu Latraps plāno izmantot investīcijām graudu pirmsapstrādes kompleksu attīstībā, lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības virziena stiprināšanai un graudu cenas fiksēšanas darījumu finansēšanai.

DNB bankas Ražošanas uzņēmumu daļas vadītājs Jānis Gaibišelis norāda, ka bankai ir izveidojusies produktīva sadarbība ar Latraps un noslēgtais darījums ir apliecinājums arī perspektīvai tās attīstībai nākotnē.

Jānis Gaibišelis arī atzīmē, ka DNB banka lauksaimniecību ir izvirzījusi par vienu no segmentiem, kurā, mērķtiecīgi strādājot, plānots attīstīt sadarbību ar arvien plašāku skaitu šīs tautsaimniecības sfēras uzņēmumu, un pauž gandarījumu, ka izdevies uzsākt sadarbību ar nozares lielāko spēlētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps, ieķīlājot visu mantu, reģistrējis jaunu komercķīlu

Dienas Bizness, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps» reģistrējusi jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta visa kooperatīva manta un kuras nodrošinātā prasījuma summa ir 3,630 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

«Latraps» ir ķīlas devējs, bet tās pāradnieks ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Kuziks». Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja AS «Luminor Bank» prasījumi pret kooperatīvu «Kuziks», kas izriet no starp banku un kooperatīvu noslēgtā kredīta līguma.

Jaunā komercķīla reģistrēta 21.maijā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka kooperatīvam «Latraps» šobrīd ir aktuālas sešas komercķīlas, tikpat ķīlas aktuālas ar kooperatīvajai sabiedrībai «Kuziks».

«Latraps» ir 2000.gadā lauksaimnieku izveidots un biedriem piederošs uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir biedriem nepieciešamo lauksaimniecības izejvielu un viņu izaudzētās produkcijas tirdzniecība, graudu un rapšu pirmapstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps vadītājs: Lauksaimniekiem ir sarežģīti tikt pie aizdevumiem

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku īstenotās politikas dēļ lauksaimniekiem šobrīd ir sarežģīti tikt pie aizdevumiem, stāsta graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Es teiktu, ka bankas ir mainījušas attieksmi negatīvā virzienā. Šobrīd visiem zemniekiem ir daudz lēnāk un daudz sarežģītāk tikt pie kredītiem. Mums banku sektorā konkurences vairs nav, ir palikušas trīs ar pusi bankas, absolūti nav konkurences, un bankas visus pieteikumus izskata no absolūta piesardzības punkta - kā būs, ja būs, tādēļ labāk nedot kredītu," teica Ruža.

Viņš arī atzīmēja, ka tā ir valstiski risināma problēma, par kuru būtu jādomā finanšu ministram, premjeram, kā arī jārunā ar bankām, lai situāciju mainītu un rudenī neatkārtotos 2008.gada scenārijs. "Bankas ir privāti uzņēmumi, kas izvērtē un pasaka, ka Latvija viņiem nešķiet droša vieta un viņi var pieņemt lēmumu šeit vienkārši nevienu nekreditēt. Tad scenārijs par atkopšanos pēc Covid-19 mums var izvērsties par ļoti, ļoti smagām paģirām. Galvassāpes atkal uz nākamajiem septiņiem gadiem," sacīja Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kopbudžeta ieņēmumi iekasēti tuvu plānotajam apjomam

Žanete Hāka, 28.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos uzkrātais pārpalikums 176 miljonu eiro apmērā ir par 138,6 miljoniem eiro jeb 44,1% mazāks nekā pērnā gada deviņos mēnešos, informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums vērojams gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos. Kopbudžeta izpildē šā gada deviņos mēnešos ir vērojama tendence budžeta tēriņiem kāpt straujāk (+6,2%) nekā ieņēmumiem (+3,8%) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Zemāks ekonomikas izaugsmes temps šogad, nekā tas tika plānots, skaidro lēnāku nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu. Savukārt izdevumu pieaugums galvenokārt saistāms ar izdevumiem Prezidentūras nodrošināšanai, lielākiem izdevumiem veselības un satiksmes jomā, kā arī grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps, ieķīlājot visu mantu, reģistrē 118,3 miljonu eiro komercķīlu

Db.lv, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps pārjaunojusi komercķīlu, palielinot komercķīlas nodrošinātā prasījuma summu par 8,3 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Kooperatīvs par labu AS «Luminor Bank» ieķīlājis visu savu mantu, un 17.oktobrī reģistrētās komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 118,3 miljoni eiro. Ar komercķīlu nodrošināti visi AS «Luminor Bank» prasījumi pret «Latraps», kas izriet no starp banku un kooperatīvu noslēgtajiem kredīta un kredītlīnijas līgumiem.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju dzēsta 2017.gadā reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 110 miljoni eiro.

«Latraps» ir 2000.gadā lauksaimnieku izveidots un biedriem piederošs uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir biedriem nepieciešamo lauksaimniecības izejvielu un viņu izaudzētās produkcijas tirdzniecība, graudu un rapšu pirmapstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sarucis kopbudžeta pārpalikums

Žanete Hāka, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Latvijas lielāko lauksaimniecības kooperatīvu TOP 20

Sandra Dieziņa, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 20 lielākie lauksaimniecības kooperatīvi gada laikā apgrozījumu palielina par 20,7%.

Kā liecina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) sniegtie dati, kopumā 20 lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības 2013. gadā apgrozījušas 381 milj. eiro, kas ir par piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. DB veiktā analīze rāda, ka tikai septiņas kooperatīvās sabiedrības pērno gadu pabeidza ar mazāku apgrozījumu nekā 2012. gadā – galvenokārt graudkopības nozarē strādājošās. Tiesa, eksporta milzim LPKS Latraps pērn izdevās apgrozījumu palielināt par 57%, kas atkal ir jauns rekords nozarē. Latraps nodrošina nu jau vairāk nekā pusi no 20 lielāko lauksaimniecības kooperatīvu apgrozījuma. Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža skaidro, ka kooperatīva finanšu gads ilgst no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam, līdz ar to šajos datos ir ieņēmumi no 2012. gada rekordražas. Arī 2013. gadā turpinājās uzņēmuma attīstība, un Latraps biedru skaits jau sasniedzis 730.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) Latraps biedri atbalstījuši ieceri ieguldīt vienu miljonu eiro Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas Latvijas piens attīstībā, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāve Sabīne Puķe.

Viņa norāda, ka vakar notikušajā Latrapa biedru kopsapulcē zemnieki atbalstīja finanšu līdzekļu investēšanu trīs Latvijas zemnieku kooperatīviem piederošajā piena pārstrādes rūpnīcā Latvijas piens.

Latraps gatavi ieguldīt vienu miljonu eiro. Par konkrētiem līguma nosacījumiem, to skaitā investīciju plānu un grafiku, termiņiem un citiem saistītiem jautājumiem, kas attiecas uz Latvijas piena attīstību un iespējamām izmaiņām, vēl notiks sarunas, atzīmē Puķe.

Kā norāda LPKS Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža, biedru apsvērumi atbalstīt kooperatīviem piederošo piena pārstrādes uzņēmumu bijuši vairāki. Pirmkārt, ir svarīgi, ka spējam saglabāt Latvijas izcelsmes uzņēmumus mūsu pašu rokās, pārāk daudz jau esam pārdevuši ārvalstu investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru