Jaunākais izdevums

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

"Situācija nav vienkārša un jāsaka, ko nepaņēma pavasara sals un vasaras sausums, lielā daļā saimniecību šogad piebeidza krusa," sacīja "Latraps" pārstāvis.

Lai arī situācija vēl joprojām tiek apzināta, Ozols minēja, ka vētras postījumi Latvijas kopražu ietekmēs daļēji, jo lielākie postījumi ir reģionāli. Vienlaikus viņš paredzēja, ka ievērojami būs cietusi graudu kvalitāte un pēcāk varētu būt vērojams pārtikas graudu iztrūkums, jo liela daļa novāktās ražas atbildīs lopbarības graudu standartiem.

Komentējot iespējamos zaudējumu segšanas veidus, Ozols sacīja, ka liela daļa saimniecību ir apdrošinājušās un līdz šim "Latraps" ir informācija par pieteiktiem zaudējumiem aptuveni 6000-7000 hektāru platībā.

Vienlaikus saimniecībās, kurās īpašumi nav apdrošināti, vētra un krusa Ozola ieskatā ir pielīdzināma katastrofai. "Nedomāju, ka kāda saimniecība var uzkrāt tādu drošības spilvenu, ar ko varētu šādus zaudējumus nosegt, jo ražas novākšana ir tikai pašā sākuma stadijā, un es gribētu teikt, ka Latvijā novāktās ražas apmērs varētu būt aptuveni 15- 20%," sacīja Ozols.

Vienlaikus viņš apstiprināja, ka patlaban "Latraps" turpina darbu pie situācijas apkopošanas un kooperatīvs centīsies palīdzēt nelaimē nonākušajām saimniecībām.

Tāpat "Latraps" valdes loceklis pauda, ka vēl ir pietiekami liels laika sprīdis, lai sagatavotos nākamajam gadam, jo ir nepieciešams iesēt ziemājus. "Tomēr arī ziemāju sējā nokrišņi nepalīdz," sacīja Ozols, piebilstot, ka lietus patlaban apgrūtina sējas darbus vismaz divos aspektos, kur no vienas puses sēt nav iespējams, jo ir pārāk mitrs, bet no otras - sēt nav iespējams, jo uz laukiem vēl stāv nenovāktie vasaras kultūraugi.

"Izaicinājumi lauksaimniecībā šogad pietiek," atzina Ozols.

Saskaņā ar "Firmas.lv", "Latraps" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 30.jūnijam, strādāja ar 299,482 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kooperatīva peļņa auga par 22,3% un bija 3,724 miljoni eiro.

"Latraps" reģistrēta 2000.gadā. Pagājušā gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1150 biedru.

Jau ziņots, ka 7.augustā Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru. Īpaši lielus postījumus vētra nesa Dobeles novadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps atbalsta aizliegumu ES importēt Krievijas lauksaimniecības produkciju

Db.lv, 04.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latraps aicina lēmumu pieņēmējus formulēt un ieviest vienotu, sabiedrības interesēm un vērtībām atbilstošu un tirgus dalībniekiem saistošu lauksaimniecības izejvielu un produkcijas tirdzniecības tiesisko regulējumu.

Pašreiz esošā situācija šķeļ Eiropas vienotību pārtikas un lauksaimniecības nozarēs, savukārt Latvijai tik svarīga nozare - transports un loģistika - var kļūt par biznesa ētikas "krēslas zonu", izstumjot no tās godprātīgākos tirgus dalībniekus, norāda Latraps.

Līdz mirklim, kad stāsies spēkā atjaunots lauksaimniecības izejvielu un produkcijas tirdzniecības tiesiskais regulējums, Latraps kā pastarpināts SIA "Alpha Osta" kapitāla daļu turētājs ir pieprasījis SIA "Alpha Osta" pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produkcijas pārkraušanu. Savukārt SIA "ASNS Investment" uzticēts veikt ārēju, neatkarīgu SIA "Alpha Osta" saimnieciskās darbības atbilstības pārbaudi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vētra varētu būt radījusi vismaz 11 miljonu zaudējumus, LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Viņš norādīja, ka zaudējumi lēšami 11 miljonu apmērā.

Vienlaikus Sprindžuks akcentēja, ka tas ir vien šobrīd "saskaitītais zaudējumu apmērs" un to veido 54 pašvaldību īpašumi un ap 2500 mājsaimniecības dažādos novados. Lielāko posto vētra nesusi Dobeles novadā.

LETA jau rakstīja, ka 7.augustā Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru. Īpaši lielus postījumus vētra nesa Dobeles novadam.

Tāpat vēstīts, ka valsts varēs uzņemties līdz 90% izdevumu, nodrošinot lielāku finansiālo atbalstu tām pašvaldībām, kuru teritorijās negaiss ir nodarījis lielākos postījumus, ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma Ministru kabinets (MK), atbalstot Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Lūdz valdībai un SM noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai

LETA, 06.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada 7.augusta vētrā cietušajiem lauksaimniekam finansiālo grūtību mazināšanai varētu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksāt līdz 1,33 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais noteikumu projekts.

Finansiālo atbalstu varēs saņemt par augļu, ogulāju, dārzeņu un zālāju platībām, kuras nebija iespējams apdrošināt, un graudaugu, pākšaugu un eļļas augu platībām, kuras nebija apdrošinātas un kur vētrā cieta vismaz 90% no deklarētās platības.

ZM skaidro, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2023.gada 11.augusta līdz 25.augustam bija iespējams ziņot par cietušajām platībām un konstatētajiem zaudējumiem, iesūtot attēlus un īsu aprakstu par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās apjomu hektāros. Tā tika fiksēti konkrēti dabas postījumi konkrētā reģionā individuālu saimniecību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākos draudus 30.augustā radīs negaisa mākoņi, kas pēcpusdienā un vakarā gaidāmi Vidzemē, Latgalē, Zemgales austrumos un Sēlijā, prognozē sinoptiķi.

Pērkona negaiss iespējams visā valstī. Daudzviet gaidāmas stipras lietusgāzes, vietām tās var izraisīt īslaicīgus plūdus. Daudzviet gaidāmas spēcīgas vēja brāzmas, vietām vējš pāraugs vētrā, iespējama stipra vētra ar brāzmām līdz 30 metriem sekundē, kā arī var izveidoties daži virpuļviesuļi. Vietām būs krusa, gaidāma arī liela krusa, dažu graudu diametrs var pārsniegt piecus centimetrus.

Līdzīgi kā no rīta, negaisa mākoņi strauji virzīsies no dienvidiem uz ziemeļiem, tādēļ vētra var uznākt pēkšņi.

Kurzemē diena būs pārsvarā apmākusies, citviet valstī uzspīdēs saule. Maksimālā gaisa temperatūra gaidāma no +19 grādiem vietām Kurzemē līdz +30 grādiem Latgalē. Valdošais būs lēns līdz mērens dienvidu vējš, Kurzemē - lēns mainīga virziena vējš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Latvijas piens" apgrozījums pagājušajā gadā palielinājās par 50,4% un bija 57,93 miljoni eiro, savukārt kompānijas peļņa pieauga 5,4 reizes - līdz 1,078 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka piena cenas pieaugumu bija iespējams pārcelt uz patērētājiem, ceļot siera pārdošanas cenu. Tāpat pērn palielināts pārstrādātā piena daudzums un kāpināti ražošanas apmēri.

Vienlaikus "Latvijas piena" vadības ziņojumā teikts, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ pērn veikti ļoti ierobežoti ieguldījumi.

Tāpat vadības ziņojumā norādīts, ka Ukrainā notiekošā kara dēļ pagājušajā gadā pieauga energoresursu un iepakojumu cenas, kā arī kavējās piegādes. Lai mazinātu pieaugošo dabasgāzes izmaksu ietekmi, uzņēmums pārgāja no gāzes uz mazuta apkuri.

Uzņēmuma vadības arī atzīmē, ka "Latvijas piens" pagājušajā gadā saņēma Lauku atbalsta dienesta finansējumu 412 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka izsniedzot ilgtermiņa finansējumu saimniecības attīstībai 1,9 miljonu eiro, atbalstījusi zemnieku saimniecību Grannes. Uzņēmums atrodas Aizkraukles novadā un nodarbojas ar graudkopību, apsaimniekojot 1500 hektārus zemes.

Saimniecībā galvenokārt audzē kviešus (34%), zirņus (25%), rapsi (7%), rudzus (10%) un pupas (9%). Atlikušo apsaimniekoto platību izmanto dažādiem ar zaļināšanu un slāpekļa piesaistīšanu saistītiem pasākumiem – sarkanā āboliņa un zaļmēslojuma papuvi klātām platībām.

Uzņēmums šobrīd ir pilnībā nodrošināts ar nepieciešamo tehniku, tika iegādātas tiešās sējas sējmašīnas, kas samazina izmaksas, apstrādājot laukus, kā arī nodrošina “gudrās” lauksaimniecības tehnoloģijas.

“Septiņpadsmit gadu darbs zemnieku saimniecībā ir sniedzis zināšanas un pieredzi, kā attīstīt uzņēmējdarbību, lai tā būtu peļņu nesoša un vērsta uz izaugsmi. Cieši sadarbojos ar citiem šīs nozares pārstāvjiem, lai apmainītos ar informāciju un pārņemtu labāko praksi. Arī pats labprāt dalos ar pieredzi graudkopībā un saimniekošanas uzlabošanā. Šobrīd mūsu saimniecības tehnikas parks ir labi nokomplektēts, un darbam ir pieejama visa nepieciešamā tehnika. ZS Grannes ir lojāls LPKS Latraps biedrs, kas nodrošina izaudzētās ražas kvalitatīvu pirmapstrādi un produkcijas realizāciju tirgū par optimālākajām cenām un saimniekam visizdevīgākajiem nosacījumiem. Mums ir divi angāri tehnikas, graudu un minerālmēslu uzglabāšanai,” stāsta ZS Grannes vadītājs Lauris Saliņš

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" piešķīrusi 3,2 miljonu eiro aizdevumu iesalnīcas SIA "Latmalt" investīciju projektam iesala ražošanas procesa uzlabošanai, informējbankas pārstāvji.

Kopumā uzņēmums plāno projektā investēt četrus miljonus eiro.

"Latmalt" valdes priekšsēdētājs Gundars Ruža skaidro, ka, īstenojot attiecīgo investīciju projektu, "Latmalt" vēlas ražošanas procesu padarīt efektīvāku, lai augstāka pieprasījuma brīžos uzņēmums spētu nodrošināt lielākus ražošanas apmērus un varētu būt konkurētspējīgāks piedāvātās cenas ziņā.

Kompānijā arī informē, ka investīciju projekta mērķis ir dubultot ražošanas jaudas.

Tāpat uzņēmums plāno realizēt iniciatīvas, kas samazinās saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi un uzlabos energoefektivitāti, piemēram, tiks uzstādīti saules paneļi, saražojot elektroenerģiju, kas segs aptuveni ceturto daļu no uzņēmuma patēriņa, kā arī tiks pilnveidota notekūdeņu sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Postošo negaisu zaudējumu atlīdzībām Balcia rezervējusi vismaz 250 000 eiro

Db.lv, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnas diennakts laikā apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia” izvērtējis visus 7. augusta postošās vētras atlīdzības pieteikumus un pieņēmis pozitīvus lēmumus par atlīdzību izmaksu, daļai no atlīdzību pieteikumiem veiktas izmaksas.

Līdz otrdienas, 8. augusta, plkst. 18.00 “Balcia” kopumā saņēmusi 48 atlīdzības pieteikumus par postošo negaisu nodarītajiem kaitējumiem, pirmie pieteikumi no klientiem tika saņemti vēlā pirmdienas, 7. augusta, vakarā.

Apdrošināšanas uzņēmums jau ir veicis maksājumus vairākiem klientiem un rezervējis vēl vismaz 250 000 eiro. Tomēr reālo zaudējumu apmērs būs lielāks, jo klienti turpina iesūtīt remontdarbu tāmes un faktiskās izmaksas, kā arī uzņēmuma eksperti joprojām apseko vētrā cietošos īpašumus, lai novērtētu bojājumus un vienotos par atjaunošanas vai aizstāšanas darbu veikšanu.

“Ar apdrošināšanas atlīdzību automatizācijas un mākslīgā intelekta risinājumu palīdzību spējām pieņemt lēmumus vienas dienas laikā. Vienkāršākos atlīdzības pieteikumus apstrādājām piecu minūšu laikā un gadījumos, kad kā atlīdzība izvēlēta naudas izmaksa, veicam attiecīgo maksājumu. Ātra reakcija no apdrošinātāja puses šajā situācijā ir kritiski svarīga mūsu Zemgales klientiem, kuru īpašumi bojāti vissmagāk,” stāsta “Balcia” viceprezidents Reinis Bērzkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij būtu jāpalīdz lauksaimniekiem atbrīvoties no šīfera, trešdien lauksaimnieku tikšanās laikā ar Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem pauda lauksaimnieki.

Lauksaimnieki uzsvēra, ka šīferi pašvaldībās varēja nodot līdz 1.oktobrim, bet lauksaimniekiem termiņš bija neizdevīgs, jo tobrīd vēl aktīvi notika sējas darbi.

Lauku atbalsts dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš solīja jautājumu atkārtoti aktualizēt pašvaldībās, lai šīfera nodošanas termiņu pagarinātu.

Vienlaikus lauksaimnieki uzsvēra, ka šīfera nodošana izmaksā 400 eiro par tonnu, tādējādi divas kravas izmaksā 8000 eiro, taču lielākajai daļai lauksaimnieku brīvu līdzekļu šīfera utilizācijai nav.

Pēc lauksaimnieku paustā, ņemot vērā, ka šīferis ir bīstams materiāls, tā savākšanu būtu jāfinansē no valsts budžeta.

Jau ziņots, ka trešdien Tērvetes kultūras namā ar ZM pārstāvjiem tiekas šogad 7.augusta vētrā cietušie lauksaimnieki, lai meklētu risinājumus vētrā cietušo lauksaimnieku atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Vētras dēļ pieteikto apdrošināšanas atlīdzību apmērs veido 13-14 miljonus eiro

Db.lv, 16.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātājiem saistībā ar pagājušās nedēļas vētru pieteiktas atlīdzības 13-14 miljonu eiro apmērā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Apdrošinātāji ir saņēmuši kopumā teju 2500 pieteikumu saistībā ar 7.augusta vētras nodarītajiem postījumiem.

Pieteikto apdrošināšanas atlīdzību apmērs veido 13-14 miljonus eiro, tostarp 4-5 miljonus eiro veido atlīdzību pieteikumi par sējumiem nodarītajiem postījumiem, 4-5 miljonus eiro veido atlīdzību pieteikumi par īpašumiem nodarītajiem postījumiem, piemēram, jumtiem un logiem, bet 3-4 miljonus eiro veido atlīdzību pieteikumi KASKO apdrošināšanā par automašīnām nodarītajiem bojājumiem.

Abāšins pieļāva, ka atlīdzību apmērs varētu vēl augt.

Jau ziņots, ka 7.augustā Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru. Īpaši lielus postījumus vētra nesa Dobeles novadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgā vētra aizvadītās nedēļas nogalē izraisīja bojājumus 13 augstsprieguma elektropārvades līnijās, informē "Augstsprieguma tīkls" (AST).

Vairumā gadījumu elektroapgāde tika nodrošināta bez ilgstošiem pārrāvumiem, pārslēdzoties uz rezerves līnijām.

Vidzemē vētras nolauzti koki uzkrita uz divām elektrolīnijām, kas sestdienas vakarā ietekmēja apakšstaciju Inčukalns, Sigulda, Ieriķi un Cēsis darbību un šo apdzīvoto vietu iedzīvotājus, bojājumus "Augstsprieguma tīkls" (AST) novēršot pusotras stundas laikā.

Tuvākajā laikā AST apsekos līnijas, lai konstatētu potenciālos apdraudējumus iespējami aizlauzto koku dēļ.

Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 5200 km gaisvadu līniju, liela daļa no tām ir izbūvēta purvos un mežos. Šādi laika apstākļi ir pārbaudījumus gan pārvades tīklam, gan arī AST speciālistiem, jo pārvades līniju darbaspējas var apdraudēt vēja gāzi koki, kas izraisa gan līniju atslēgšanos, gan arī vadu pārrāvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksme lielā mērā saistīta ar komandu, kā arī vadītāja spēju piesaistīt atbilstošākos un labākos cilvēkus savam uzņēmumam, domā Anna Andersone, biedrības Riga TechGirls vadītāja.

Mūsdienās cilvēki un intelektuālais kapitāls ir viens no svarīgākajiem resursiem, jo tikai ar īsto komandu iespējams nodrošināt atbilstošu darba kvalitāti un sasniegt īstos cilvēkus, spriež A.Andersone, uzsverot, ka komanda ir arī aspekts, ko vērtē investori, izsverot iespējas ieguldīt kādā uzņēmumā. Bizness, tāpat kā pasaule kopumā, ir ļoti neparedzams, tāpēc jārēķinās, ka jebkurš plāns, lai cik kārtīgi izkalkulēts, var neizdoties, atgādina Riga TechGirls vadītāja. Tieši komanda ir tā, kam jāspēj uzņēmumu izstūrēt arī vētrā un atrast labāko risinājumu neparedzētās situācijās, un šādas situācijas būs vienmēr, secina A.Andersone.

Iet tēva pēdās

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 480,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 17,2% un bija 218,5 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

LVM valde uzsver, ka 2023.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti ir netipiski - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, bet tos sekmēja augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

Uzņēmumā norāda, ka augstās pārdošanas cenas veidojušās 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā. Pašreiz, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā.

Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka 96% no kopējiem ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu, tostarp apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas, pārdošanas. Peļņu ietekmēja augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6% lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas ministru kabinets ceturtdien pieņēma dekrētu, kas paredz atgriešanos pie sen iecerēta projekta par 3,2 kilometrus gara tilta uzcelšanu starp Sicīlijas salu un kontinentu.

Dekrēts nosaka "neatliekamus nosacījumus stingra savienojuma uzcelšanai starp Sicīliju un Kalabriju", teikts valdības paziņojumā presei.

Dekrēta mērķis ir ātri atgriezties pie plāna uzcelt tiltu, kas savienos Mesīnas pilsētu Sicīlijā ar Kalabrijas reģionu Apenīnu pussalas dienvidos.

Parlamentam divu mēnešu laikā ir jāpārveido šis dekrēts par likumu. Saskaņā ar plānu tilta būves projekts jāapstiprina līdz 2024.gada 31.jūlijam, bet būvniecība jāsāk līdz 2024.gada beigām, ziņoja vietējie mediji.

"Pēc 50 gadus ilgas runāšanas šis ministru kabinets apstiprina tiltu, kas savieno Sicīliju ar pārējo Itāliju un Eiropu," sacīja transporta ministrs Mateo Salvīni, nosaucot to par "vēsturisku dienu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu centrus nedrīkst apturēt pat dabas stihijas

Andris Gailītis, DEAC valdes priekšsēdētājs, 17.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. augusta vētra lieku reizi atgādināja, cik postoši spēj būt dabas spēki pat tādās šķietami mierīgās teritorijās kā Latvija, kur iznīcinošu zemestrīču, zemes nogruvumu vai plūdu draudu tikpat kā nav.

Paralēli izdemolētām ēkām, sadauzītām automašīnām, izgāztiem kokiem un līdz zemei nolīdzinātiem sējumiem, īsā laika sprīdī bez elektrības palika 40 tūkstoši mājsaimniecību. Katastrofāli postījumi, lai gan vētras epicentrs skāra galvenokārt ciematus un nelielas pilsētas. Negribas pat iedomāties, kas notiktu, ja viss stihijas spēks gāztos pār galvaspilsētu Rīgu.

Lielu kataklizmu gadījumos uzmanības centrā pamatoti nonāk cilvēku dzīvība un veselība, pēc tam pajumte un pārtika. 21. gadsimtā īpaši sargājamo lietu kompleksam pievienojušies arī digitālie īpašumi. Runa nav tikai par internetbankām un tiešsaistes servisiem, kuru darbība var tikt apdraudēta. Teju ikvienam no mums kādā mākoņpakalpojumā glabājas fotogrāfijas, dažādu dokumentu kopijas, milzīgi blāķi ar gadu gaitā uzkrātajām sarakstēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Desmitiem tūkstoši cilvēku pie Brīvības pieminekļa sagaida Latvijas hokeja izlasi

LETA, 29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien desmitiem tūkstoši cilvēku pie Brīvības pieminekļa Rīgā ar skaļām ovācijām sagaidīja Latvijas hokeja izlasi, kas aizvadītajā pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļas.

Teritorija ap pieminekli ir cilvēku pārpildīta, tāpat cilvēku pārpildītas ir apkārtējās ielas un tuvējie laukumi, turklāt hokeja fani turpina plūst pieminekļa virzienā. Ne pie pieminekļa, ne kanālmalā vietas vairs nav, tāpēc cilvēki stāv apkārtējās ielās. Cilvēku plūsma ir paralizējusi Brīvības laukuma apkārtnes ielas, jau sākot no Centrālās stacijas, Vērmanes dārza un citos virzienos. Arī sabiedriskais transports ir cilvēku pilns.

Klātesošos uzrunāja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš uzsvēra, ka Rīga ir pelnījusi čempionāta atgriešanos. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) atgādināja, ka šodien piešķirta brīvdiena, lai visi atcerētos šo notikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroapgāde pirmdien plkst.7 traucēta vēl apmēram 1500 elektroenerģijas sadales tīkla operatora AS "Sadales tīkls" klientiem visā Latvijā, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

"Sadales tīkla" pārstāvji atzīmē, ka nedēļas nogalē novērsts 191 vidēja sprieguma un 612 zemsprieguma bojājumi, ko radīja postošā vētra. Bojājumus elektrotīklā galvenokārt radīja gaisvadu līnijās iegāzti koki un to zari, bojāti balsti un citi elektrotīkla elementi.

Tāpat kompānijā norāda, ka bojājumu novēršanu apgrūtināja spēcīgais vējš un lietusgāzes, kas ietekmēja brigāžu pārvietošanās ātrumu un piekļūšanu bojājumu vietām.

Kopumā pie bojājumu novēršanas strādāja vairāk nekā 80 operatīvā darba brigādes jeb vairāk nekā 360 elektromontieru.

Komentāri

Pievienot komentāru