Aizvadītais pusgads LPKS LATRAPS bijis nozīmīgs stratēģisko attīstības plānu īstenošanā. Lielākais Baltijas lauksaimniecības kooperatīvs, kas 100% pieder Latvijas zemniekiem, turpinājis stiprināt savu konkurētspēju un veicināt ilgtspējīgu izaugsmi. Kā liecina neauditētais pusgada pārskats, sešu mēnešu laikā apgrozījums sasniedz 167 miljonus eiro, bet peļņa 4.12 miljonus eiro.

Tāpat pērn novembrī kooperatīvs izlaida obligācijas ar 7,5% likmi, kas šomēnes iekļautas Nasdaq Baltic First North biržas sarakstā. Noslēdzot 2025.gada pirmo ceturksni, obligāciju īpašniekiem LATRAPS veica pirmo kupona izmaksu.

"Aizvadītajā pusgadā LATRAPS veiksmīgi īstenojis stratēģiskos attīstības plānus, tostarp sekmīgi noslēdzis pirmo publisko obligāciju piedāvājumu. Kooperatīva biedru lojalitāte un lielais investoru pieprasījums apliecina sabiedrības uzticību kooperatīva ilgtermiņa attīstībai un lauksaimniecības nozares stabilitātei. Obligāciju emisijas rezultātā LATRAPS darbā līdzās 1220 biedriem ir iesaistījušies arī vairāk nekā 300 investori, kas sniedz būtisku atbalstu mūsu izaugsmes mērķu īstenošanā. Šis atbalsts stiprina kooperatīva konkurētspēju un veicina Latvijas lauksaimniecības nozares pozīciju globālajā tirgū," akcentē LATRAPS Valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" tuvākajos gados plāno kāpināt kooperatīva graudu kalšu jaudu, aģentūrai LETA pastāstīja "Latraps" Lauksaimniecības daļas vadītājs un valdes loceklis Ģirts Ozols.

Viņš skaidroja, ka graudu kalšu jaudu plānots palielināt, lai visos kooperatīva kompleksos varētu graudus apstrādāt ātrāk, un tie nezaudētu kvalitāti.

Ozols minēja, ka šā gada ilgstošo lietavu dēļ graudi ir slapji, tādēļ "Latraps" kompleksos graudu kaltes darbojas visu diennakti. Tomēr kooperatīvs vienmēr esot ticis galā ar ievesto graudu kaltēšanas apjomu.

Jau ziņots, ka pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sniegtās informācijas aptuveni 85-90% no šobrīd visā Latvijā novāktajiem ziemas kviešiem ir lopbarības kvalitātē.

Tomēr LLKC Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra minēja, ja slapjos graudus pirms nodošanas pārstrādei izžāvēs, tad pārtikas kvalitātes graudu īpatsvars varētu sasniegt aptuveni 40%.

Latvijā izaudzēto graudu pārdošana pasaules tirgos kļūst arvien lielāks izaicinājums - konkurenti no Dienvidamerikas, Krievijas, Ukrainas spēj piedāvāt daudz zemākas cenas, jo tiem nav jāievēro Eiropas Savienības prasības (augu aizsardzības līdzekļu ierobežojumi vai pat liegumi, Zaļais kurss, CO2 nodoklis), kas vienlaikus palielina izmaksas un samazina iegūtās ražas apmēru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņš atzīst, ka Latvijas lauksaimnieku dzīvotspēja nākotnē ir cieši saistīta ar izaudzētās produkcijas tālāku pārstrādi un augstākas pievienotās vērtības radīšanu tepat Latvijā.

Kāda ir situācija augkopības produktu sektorā 2025. gadā?

Smaga. 2025. gada vasaru kāds skolēns varētu atcerēties kā gadu, kurā nebija vasaras. Ko tas nozīmēja zemniekiem? Klimatisko apstākļu dēļ tika būtiski bremzēta graudaugu attīstība, un ražas novākšanas sezonas sākums nobīdījās par aptuveni divām nedēļām salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Kulšanas darbi noritēja lēni, saraustīti, smagos apstākļos. Līdztekus tam, nododot ievākto graudaugu ražu, kura jau tāpat bija mazāka, nekā iepriekš cerēts, nācās secināt, ka tās kvalitāte ir daudz zemāka nekā citus gadus. Vidēji LATRAPS iepirkumos teju 2/3 graudu atbilda lopbarības kvalitātei. Protams, bija reģionālās atšķirības - Zemgalē un Kurzemē tas bija 55%, bet Latgalē pat 80%. Bija saimniecības, kuras no saviem laukiem nenovāca pat vienu tonnu pārtikas graudu, turklāt jārēķinās, ka vēl daļa pat netika novākta, jo tehnika mitruma dēļ nevarēja uzbraukt uz lauka. Tā ir nenormāla situācija, un, protams, ar šādu graudu kvalitātes kritumu, kas atstāj būtisku ietekmi arī uz ienākumiem un maksātspēju, lauksaimnieki nebija rēķinājušies. To var dēvēt par dubultsitienu — ieguldījumam un potenciālam neatbilstoša raža, smagi darba apstākļi un zemas kvalitātes graudi, kas nenoliedzami zemniekos radīja dziļu vilšanos.

Pēdējo piecu, sešu gadu laikā beidzot esam pieredzējuši ilgi gaidīto Latvijas kapitāla tirgus aktivizēšanos — dažos aizvadītajos mēnešos vien akcijas vai obligācijas ir sākuši emitēt tādi Latvijas uzņēmumi kā LATRAPS, Mapon, Kalve Coffee, Longo Group, Storent un citi.

Valsts aizvien nav turējusi savu sen doto vārdu par valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, kas radītu būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai, un privātie uzņēmumi šajā ziņā rāda valstij priekšzīmi. Mūsdienīgi uzņēmēji zina, ka no atklātības nav jābaidās, tas nāk biznesam par labu. Arī citu akcionāru parādīšanās uzņēmuma kapitālā jāuztver kā konkurētspējas stiprināšana, nevis drauds. Ir nomainījusies Latvijas biznesa paaudze, un mūžīgās bailes no atklātības, kas valdīja kopš 90. gadiem, šodienas uzņēmējiem vairs nav aktuālas.

Jauna ambiciozu uzņēmēju paaudze

Viens no pamatprincipiem, ar ko ir jārēķinās biržā kotētam uzņēmumam, ir pilnībā cits atklātības līmenis. Par sevi ir jāstāsta — ne tikai publicējot finanšu rezultātus, bet izklāstot ieceres un plānus, turklāt izstāstot to visu pārliecinoši un loģiski, lai potenciālos investorus pārliecinātu. Tieši šeit, manuprāt, slēpjas lielākais Latvijas uzņēmumu bieds, kas ilgu laiku ir valdījis īpašnieku un vadītāju prātos. Informāciju labāk neatklāt, tas mūs var apdraudēt, tas palielina riskus, labāk klusēsim. Šādas klusēšanas “cena” ir uzņēmuma stagnācija, jo, nestāstot par sevi, tas nespēj piesaistīt kapitālu, un ir loģiski, ka uz augstāku atklātības līmeni gatavie uzņēmēji izkonkurē “klusētājus”. Tāpēc šodien caurskatāmība ir konkurences priekšrocība. Nemaz nerunājot par to, ka ceļš uz biržu ir viena no labākajām publicitātes iespējām ikviena uzņēmuma dzīvē.Ir liels prieks redzēt jaunu un izglītotu uzņēmēju paaudzi, kuriem savu plānu izklāstīšana ir normāla prakse. Esmu neatkarīgā padomes locekle Baltijas vadošajā tehnikas nomas uzņēmumā Storent Holding kopš 2024. gada jūlija, un man ir gandarījums redzēt, kā uzņēmums veiksmīgi izmanto kapitāla tirgus finansējumu savas izaugsmes stratēģijas īstenošanai. Storent Holding kā savas jomas vadošajam spēlētājam ir nozīmīgs izaugsmes potenciāls, kuru uzņēmums var realizēt tieši ar obligāciju programmas palīdzību. Bieži vien runa pat nav par naudas piesaisti biržā vai bankā, bet par spēju pārliecināt auditoriju, to aizraut un likt noticēt uzņēmēja biznesa iecerei. Biznesa izaugsme un attīstība ir šīs uzņēmēju paaudzes dienas kārtībā. Tolaik, kad vadīju biržu, saskāros ar daudziem uzņēmējiem, kuri pamatā domāja par biznesa pārdošanu. Galvenā atšķirība, kas manāma jaunākajā uzņēmēju paaudzē, ir precīza savu biznesa mērķu formulēšana un iešana uz tiem, nebaidoties no izteikti ambiciozām iecerēm. Šie ir uzņēmēji, kas savu biznesu pēdējās desmitgadēs ir izveidojuši no nulles, un nav nekādā veidā saistīti ar privatizācijas procesu un tā saucamo valsts kapitāla pārdali. Pārdošana šiem uzņēmējiem vairs nav mērķis. Liela mēroga attīstībai ir vajadzīgs finansējums, un birža daudziem ir kļuvusi par pievilcīgu finansējuma piesaistes veidu.

Latvijā izaudzēto graudu pārdošana pasaules tirgos kļūst arvien lielāks izaicinājums - konkurenti no Dienvidamerikas, Krievijas, Ukrainas spēj piedāvāt daudz zemākas cenas, jo tiem nav jāievēro Eiropas Savienības prasības (augu aizsardzības līdzekļu ierobežojumi vai pat liegumi, Zaļais kurss, CO2 nodoklis), kas vienlaikus palielina izmaksas un samazina iegūtās ražas apmēru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.decembra numurā lasi:

DB analītika

Sociālās aizsardzības izdevumi auguši par 7,9%

Tēma

Ukrainas eksporta galvenais balsts

Aktuāli

Bez profesijas Latvijā ir grūti

Zemes izmantošana

Zemes izmantošanā vajadzīgs konsensuss

Portrets

Līva Jaunozola, Andele Mandele radītāja un īpašniece

Brīvdienu ceļvedis

Diāna Maksimceva, lietotnes Eye Get It idejas autore un izstrādātāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Jelgavā topošās SIA "Asns Ingredient" zirņu proteīna rūpnīcas pamatos iemūrēta vēstījuma kapsula, informē uzņēmumā.

Kapsulas iemūrēšanas pasākumā piedalīsies "Asns Ingredient" valdes loceklis Edgars Ruža, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Jau ziņots, ka "Asns Ingredient" rūpnīcas būvniecībā plānots investēt 114 miljonus eiro. Taču papildus rūpnīcas izbūvei ārējie "Asns Ingredient" partneri attīstīs arī siltuma un enerģijas piegādi, ūdens attīrīšanu un biogāzes ražošanu, kas būs kā ārpakalpojumi. Tādējādi kopējās investīcijas projektā būs vairāk nekā 150 miljoni eiro.

Rietumu Banka šim projektam piešķīrusi 40 miljonu eiro finansējumu, kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem tā partneriem.

Papildu finansējuma piesaiste ir viens no galvenajiem jautājumiem, ar ko saskaras uzņēmēji ceļā uz izaugsmi. Lai gan tradicionālais banku finansējums joprojām ir populārs risinājums, arvien nozīmīgāku lomu iegūst arī kapitāla tirgus finansējums – obligācijas un akcijas –, kas piedāvā alternatīvu un efektīvāku pieeju attīstības finansēšanai.

Pieaugot kapitāla tirgus lomai Latvijas tautsaimniecībā un uzņēmumu izaugsmē, izpratne par šiem instrumentiem kļūst arvien būtiskāka. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumi, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro, apliecinot kapitāla tirgu kā reālu izaugsmes ceļu vietējiem uzņēmumiem.

Lai veicinātu izpratni par kapitāla tirgus priekšrocībām un palīdzētu uzņēmējiem sagatavoties finansējuma piesaistei, Signet Bank jau trešo gadu rīko “Kapitāla tirgus akadēmiju” – vienas dienas bezmaksas izglītojošu programmu uzņēmējiem, uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem.

Šī gada otrā akadēmija notiks 14. maijā, Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Latvija, Elizabetes ielā 55. Pieteikšanās obligāta un vietu skaits ierobežots: https://signetbank.com/pieteikties-kapitala-tirgus-akademijai/ “Mūsdienīgs un ambiciozs uzņēmējs, uzņēmums vairs nejautā – vai kapitāla tirgus ir piemērots man, bet gan – kad es būšu tam gatavs? Un atbildi uz šo jautājumu visvieglāk rast brīdī, kad ir pieejama informācija, piemēri un praktiski padomi. Ja uzņēmējdarbības attīstība prasa papildu resursus, kapitāla tirgus var būt tieši tas instruments, kas palīdz uzņēmumam pārslēgties uz nākamo izaugsmes līmeni.

Baltijas Nasdaq biržās pērn piesaistīts 2,1 miljards eiro, īstenotas 60 jaunas obligāciju emisijas, no kurām 940 miljoni eiro piesaistīti Rīgas biržā, akciju tirdzniecības apgrozījums kopumā audzis par 41%, bet obligāciju tirdzniecības apgrozījums - par 52%.

Kā liecina biržas kopējā statistika, tirdzniecībā vislabāk biržā klājies lietuviešiem, pēc tam seko Igaunija un visbeidzot Latvija. Akciju indeksu dinamika Viļņā +25,6%, Tallinā +18,4%, Rīgā +6,5%. Vidējais Baltijas Benchmark +19%.Aktivitāte augusi“Pērnais gads Nasdaq Baltijas biržās bijis ar pamatīgu aktivitātes kāpumu. Audzis finansējums uzņēmumu attīstībai, bijis rekordliels obligāciju emisiju skaits, un bijusi stabila akciju tirgus dinamika,” stāsta Nasdaq Riga mediju saziņas speciāliste Sanita Gailāne, piebilstot, ka pērn vērojama augoša investoru uzticība biržas uzņēmumiem un Baltijas kapitāla tirgus spējai nodrošināt uzņēmumiem piekļuvi finansējumam. “2025. gads ir apliecinājums tam, ka Baltijas kapitāla tirgus ir jaudīgs, atvērts inovācijām un gatavs jauniem izaicinājumiem. Kopā mēs esam radījuši vidi, kurā uzņēmumi var augt, investori – attīstīties un sabiedrība – gūt labumu no kapitāla tirgus iespējām,” uzsver Nasdaq Riga vadītāja Liene Dubava.

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Ļoti vērtīga epizode BlackBox Šovā ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS izveidotāju pārtikas sastāvdaļu ražotāja ASNS Ingredient valdes priekšsēdētāju Edgaru Ružu.

Sarunā apskatām aktuālākās pārtikas industrijas tendences, lauksaimniecības attīstību Latvijā un pasaulē.

Uzzinājām par unikālo produktu - zirņu proteīnu. Runājam par izaicinājumiem nozarē, biznesa attīstību un koorperatīviem, ražošanas aizkulisēm, par Latvijas augiem, un sabiedrības attieksmi. “Nevajag mēģināt nograuzt veiksmīgos,” Edgars norāda par par sabiedrības attieksmi pret uzņēmumu panākumiem.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu uz nākamajiem trīs gadiem pārvēlēts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis Andris Bite, informēja LDDK.

Sapulcē piedalījās 118 darba devēju pārstāvji, kuri ievēlēja arī 14 padomes locekļus.

LDDK padomē līdzās Bitem uz turpmākajiem trīs gadiem ievēlēti SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, AS "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents Juris Binde.

Tāpat padomē darbosies AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, AS "Olpha" padomes priekšsēdētājs Jānis Buks, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un AS "CleanR Grupa" padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Padomē ievēlēta arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone, Latvijas Privātās un iespējkapitāla asociācijas valdes loceklis Edgars Pīgoznis, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieks Ansis Zeltiņš un Rīgas Tehniskās universitātes attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps.

Inovatīva uztura uzņēmums ASNS Ingredient būvē zirņu proteīna ražotni Jelgavā, Latvijā, par kuras enerģiju gādās Adven nodrošinātais atjaunojamais tvaiks.

Adven šis ir pirmais rūpnieciskais projekts Latvijā un lielākais, ko uzņēmums ir īstenojis Baltijā. Kopējais ieguldījums rūpnīcā ir 130 miljoni eiro, kas ir lielākais privātais ieguldījums rūpniecībā Latvijā vairāk nekā desmit gadu laikā.

ASNS Ingredient ir kopuzņēmums, kas pieder LATRAPS, lielākajai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Baltijā, un Pfeifer & Langen Group, vienam no Eiropas vadošajiem pārtikas ražotājiem, kas specializējas cukura un saistīto produktu ražošanā. Uzņēmuma nosaukums latviešu valodā “asns”, atspoguļo tā misiju atbalstīt vietējos lauksaimniekus, vienlaikus izstrādājot jaunus, ilgtspējīgus augu izcelsmes risinājumus.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.