Jaunākais izdevums

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Viņa arī atzina, ka šajā situācijā šis ir labākais iespējamais risinājums visām iesaistītajām pusēm, tas rada iespēju Latvijas Piens turpināt darbību, jo pretējā gadījumā, ja uzņēmums kļūtu maksātnespējīgs, Trikāta visdrīzāk no SIA Latvijas Piens kapitāla daļu realizācijas un prasījuma tiesībām nesaņemtu nekādus naudas līdzekļus.

Savukārt Latraps vadītājs Edgars Ruža norādīja, ka kooperatīvs Latvijas Piens dalībnieku struktūrā iesaistījās 2014.gadā, investējot vienu miljonu eiro.

«Latvijas Piens tālāku attīstību apgrūtināja nozarē ieilgusī krīze un lielākā akcionāra Trikāta maksātnespēja. Visu šo laiku esam atbalstījuši rūpnīcas attīstību un, kļūstot par vadošo dalībnieku, esam apņēmības pilni veikt tālākas investīcijas uzņēmuma attīstībā. Pēdējo 12 mēnešu laikā uzņēmuma vadība ir spējusi reorganizēt darbību, fokusējoties uz siera ražošanu un guvusi pirmos panākumus eksporta tirgos. Taču krīze piena nozarē, kas saistīta gan ar Krievijas embargo, gan Eiropas piena ražošanas kvotu sistēmas atcelšanu, gan globālo piena produktu pārprodukciju, diemžēl, nav beigusies. Mēs ticam Latvijas Piena tālākas izaugsmes potenciālam, bet apzināmies, ka ceļš būs sarežģīts un ar daudziem izaicinājumiem,» sacīja Ruža.

Tikmēr Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra sacīja, ka Latrapa kļūšana par lielāko akcionāru ļaus turpināt uzsākto uzņēmuma attīstību.

«Tieši pateicoties kooperatīva palīdzībai piena iepirkumu nodrošināšanā, kopš pagājušā gada novembra Latvijas Piens ir izdevies dubultot siera ražošanas apjomu,» sacīja Skudra.

Kā ziņots, valdība vakar, 29.martā, atbalstīja zemniekiem piederošajam Jelgavas piena pārstrādes uzņēmumam Latvijas Piens valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājuma atlikšanu līdz 25.augustam.

Jau vēstīts, ka Trikātas KS piederošo 53,66% kapitāldaļu piespiedu pārdošanas vērtība tika noteikta 27 403 eiro, lai gan paketes nominālvērtība ir 2 740 300 eiro. Salīdzinoši zemo cenu administratore skaidro ar faktu, ka Latvijas Piena investoram būs jārēķinās ar apmēram trīs miljonu eiro lielo parādu piena piegādātājiem.

Trikāta KS kopš pērnā decembra vairs neveic saimniecisko darbību, jo nav saņēmusi maksājumus no Latvijas Piena, kas kooperatīvam ir parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiek uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, bet gan virzīta bankrota procedūra.

Jau vēstīts, ka 14,79 miljonus eiro vērtā Latvijas piena rūpnīca darbu sāka 2012.gadā. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. Latvijas Piens arī ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu - 5 027 473 eiro - 2015.gada 28.jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu.

Rūpnīcas finansiālās problēmas tās vadība skaidroja ar krīzes situāciju piensaimniecībā, kā arī nepārdomātu fokusēšanos uz industriālo produktu ražošanu, kam pusotra gada laikā pasaules tirgos krasi samazinājās cenas. Rūpnīca ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, patēriņa produktu jomā - 17%.

Latvijas Piena dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi Trikāta KS, Dzēse, kā arī Piena partneri KS, apvienojot 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014.gada 14.augustā Piena partneri KS izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī Latrapam, kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī kooperatīvs VAKS, investējot 300 000 eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju patlaban Latvijas Piena īpašnieki ir kooperatīvi Trikāta KS ar 53,66% kapitāldaļu, Dzēse ar 20,94% kapitāldaļu, Latraps ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī VAKS ar 5,87% kapitāldaļu.

Latvijas Piena apgrozījums 2014.gadā bija 28,33 miljoni eiro salīdzinājumā ar 37,21 miljonu iepriekšējā gadā, bet zaudējumi sasniedza 1,26 miljonus salīdzinājumā ar 823 805 eiro peļņu 2013.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Koncerns Fude + Serrahn Milchprodukte investēs Latvijas Piens attīstībā

Lelde Petrāne, 23.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Fude + Serrahn Milchprodukte sagatavojis investīciju plānu piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas Piens attīstībai. Tā realizāciju veiks koncerna pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums Baltijā Eximo Agro-Marketing, un tā realizācija tiks uzsākta jau šogad. Ar šodienu uzņēmumā darbu sāk stratēģisko investoru pārstāvoša valde Jāņa Vaivoda vadībā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Latvijas Piens valde izveidota trīs cilvēku sastāvā: Jānis Vaivods, valdes priekšsēdētājs, Vācijas pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmuma Eximo Agro-Marketing ilggadīgais vadītājs Baltijas valstīs, Jānis Cipulis, Eximo Agro-Marketing Vācijas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, Andreass Zerāns (Andreas Serrahn) , koncerna Fude + Serrahn Milchprodukte GmbH&Co īpašnieks.

Jānis Vaivods, Latvijas Piens jaunievēlētais valdes priekšsēdētājs, komentē: «Latvijā tiks realizēts koncerna Fude + Serrahn Milchprodukte pirmais investīciju plāns ārpus Vācijas. Tas ir sagatavots, konkrēts tā apjoms tiks publiskots līdz ar tā realizācijas uzsākšanu, un tas notiks jau šogad. Investīciju mērķis ir dubultot ražošanas apjomu Latvijas Pienā, attīstot siera un industriālo produktu ražošanu. Vienlaikus – optimizējot un stabilizējot uzņēmumu. Pirmais solis jau veikts – uzņēmumam Latvijas Piens vairs nav finansiālu saistību par saņemto valsts galvojumu. Mērķtiecīgu investīciju piesaisti sekmēja arī uzņēmuma līdzšinējās vadības ieinteresētība un līdzdalība investīciju piesaistē.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ministre pieļauj Latrapa kļūšanu par Latvijas Piena lielāko akcionāru

LETA, 29.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par maksātnespējīgajam kooperatīvam Trikāta KS piederošās kontrolpaketes rūpnīcā Latvijas Piens īpašnieku varētu kļūt viens no pašreizējiem uzņēmuma līdzīpašniekiem - kooperatīvs Latraps, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa pauda cerību, ka Latvijas Piens pēc kredītbrīvdienu atkārtotas piešķiršanas spēs pārstrukturēt savu darbību, un kopumā situācija uzņēmumā ir vērtējama pozitīvi.

Savukārt kooperatīvam Latraps, kļūstot par Latvijas Piena lielāko akcionāru, ir plāns, kā nodrošināt uzņēmuma darbību. Latraps jau līdz šim daudz ir ieguldījis uzņēmuma attīstībā, sacīja ministre.

Patlaban Latrapam ir 19,62% rūpnīcas kapitāldaļu, savukārt pēc 53,66% Trikātas KS daļu atpirkšanas kooperatīvs kļūtu par rūpnīcas lielāko akcionāru ar 73,28% kapitāldaļu.

Tikmēr Trikātas KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA sacīja, ka nav informēta par šādu lietu virzību un situāciju nekomentēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KP atļauj Latraps un SIA Latvijas Piens apvienošanos

Žanete Hāka, 03.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Latraps gūt izšķirošu ietekmi iegūšanu pār SIA Latvijas Piens, informē KP.

Izvērtējot apvienošanos, KP secina, ka darījuma rezultātā konkurencei netiks nodarīts kaitējums.

Darījuma ietvaros martā Latraps palielināja savu līdzdalību SIA Latvijas Piens un kļuva par 73,286% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku, tādējādi saskaņā ar SIA Latvijas Piens statūtiem iegūstot negatīvu vienpersonisku kontroli. Proti, atbilstoši statūtiem balsstiesību vienkārša vairākuma iegūšana nepiešķir Latraps pilnvaras vienpersoniski pieņemt stratēģiskus lēmumus, tajā pašā laikā rada situāciju, kad uzņēmumam ir tiesības jebkurus lēmumus bloķēt.

Konkurences likuma izpratnē arī vienpersoniska negatīva kontrole uzskatāma par izšķirošas ietekmes iegūšanu, tādējādi tā ir paziņojama konkurences iestādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" pakāpeniski palielina pārdošanas apjomus Latvijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Šobrīd uzņēmuma ražoto produktu eksports - pretēji sākotnēji iecerētajam - notiek nelielos apmēros.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

"Situācija ar vīrusu ir ietekmējusi mūsu klientu darbu dienvidu valstīs, kur karantīnas noteikumi ir daudz stingrāki nekā pie mums. Ceram, ka drīzumā nosacījumi tiks izmainīti un partneri varēs atgriezties savā ierastajā darba režīmā," stāstīja J.Ruskis.

Šobrīd "Sērenes piens" eksportē produktus uz Zviedriju, Somiju un Vāciju.

Uzņēmuma ražotnē top akavi siers dažādos iepakojumus, kā arī vietējam tirgum tiek piedāvāts akavi siers ar samazinātu sāls saturu. Tiek gatavota arī šī siera kūpinātā versija. Savukārt uz svētkiem uzņēmums "latvisko" akavi sieru, pievienojot ķimenes. Tāpat uzņēmums ražo skābo krējumu, kuram "Sērenes piens" saņēmis arī "Zaļās karotītes" sertifikātu.

Eksportam tiek ražots arī termizētais skābais krējums ar pagarinātu uzglabāšanas termiņu. Tāpat uzņēmums uzsācis biezpiena ražošanu.

Uzņēmums gatavojas piedāvāt savu produkciju lielo pārdošanas tīklu produktu izskatīšanas komisijām. Latvijā "Sērenes piens" produkciju izplata SIA "Valdemārs" un piena produktus var atrast individuālajos veikaliņos visā Latvijas teritorijā.

Db.lv jau rakstīja, ka 2019. gada nogalē investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tika atklāts piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens".

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas pagasta Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 100 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieki ir Andris Eģītis un Jānis Ruskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas piens attīstībā trijos gados kopumā paredzēts ieguldīt vairāk četrus miljonus eiro

LETA, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas rūpnīcas «Latvijas piens» attīstībā šogad un turpmākajos divos gados kopumā paredzēts ieguldīt vairāk četrus miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vaivods.

Viņš teica, ka šogad ir uzsākts Vācijas koncerna «Fude + Serrahn Milchprodukte» sagatavotais investīciju plāns «Latvijas piens» attīstībai, realizējot investīcijas 0,5 miljonu eiro apmērā no kopējā plānotā investīciju apmēra. Ieguldījumi šogad veikti piena pārstrādes cikla pilnveidošanā un harmonizēšanā. «Kopumā investīciju plāns ir paredzēts ilgtermiņa darbībai, tas ir apjomīgs un pārsniedz četrus miljonus eiro. Mērķis ir attīstīt uzņēmuma darbību Latvijā, izveidojot efektīvu piena pārstrādi un nodrošinot rentablu uzņēmuma darbību,» sacīja Vaivods, piebilstot, ka tostarp 2018.gadā ir plānotas investīcijas divu miljonu eiro apmērā, bet 2019.gadā - 1,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudu pirmapstrādes kompleksos Latraps ieguldīs septiņus miljonus eiro

Sandra Dieziņa, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro.

LPKS Latraps Saldū sāk būvēt miljonus vērto graudu pirmapstrādes kompleksu.

Jaunā kompleksa pamatos Saldū pagājušajā nedēļā iemūrēta kapsula nākamajām paaudzēm. Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro, informē Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Saldus Latraps pirmapstrādes kompleksa pirmās kārtās būvniecības izmaksas ir 2,6 miljoni. Šajā pieņemšanas punktā būs kalte ar žāvēšanas jaudu 45t/h, četri lieli un četri mazie torņi. Pēc pirmā būvniecības posma pabeigšanas kopējā uzglabāšanas kapacitāte būs 12 000 tonnas, savukārt pieņemšanas jauda 300t/h. Šobrīd kompleksā plānotas 7-10 jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniekiem piederošais piena pārstrādes uzņēmums Latvijas Piens tirgū piedāvās divus jaunus produktus. Zīmola TRIKATA ietvaros tiks tirgots piens ar D vitamīnu un kefīrs ar bifidobaktērijām.

Tie tiks ražoti Igaunijā no Latvijas zemnieku saimniecībās saražotā piena.

Anita Skudra, Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja, norāda: «Uzskatu, ka līdz šim nav novērtētas tās racionālās iespējas, ko dod sadarbība un vienotais Baltijas tirgus. Ja kvalitātes sistēmas un standarti, kas ieviesti uzņēmumos, ir līdzvērtīgi, racionāla sadarbība ļauj piedāvāt patērētājiem vajadzīgo kvalitāti un cenu. Mūsu jauno produktu ražošanai izveidojām sadarbību ar vienu no Igaunijas piena pārstrādātājiem. Sadarbības rezultātā Latvijā ražotais piens pārtaps augstvērtīgos piena produktos un būs pieejams patērētājiem Latvijā un nākotnē – arī Igaunijā. Piena pārstrādātāju sadarbība ir viena no iespējām, kā mazināt kritisko situāciju, kādā jau divus gadus strādā visa piena nozare Baltijā un pasaulē. Šoruden plānots slēgt vēl vienu starptautisku sadarbības līgumu zīmola TRIKATA darbības paplašināšanai,» viņa skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gatavi ražot sieru ar «šleifīti»

Kristīne Stepiņa, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas piens investējis ražošanas attīstībā, uzlaboti uzņēmuma vadības procesi; eksporta tirgos ražotājs gatavs startēt ar nestandarta risinājumiem.

2018. gadā Jelgavas uzņēmums Latvijas piens bijis otrais lielākais piena pārstrādātājs Latvijā, piekāpjoties vien Latgales ražotājam AS Preiļu siers, akcentē SIA Latvijas piens valdes loceklis Jānis Cipulis. 2018. gadā SIA Latvijas piens pārstrādājusi 80 tūkstošus tonnu piena, bet šogad plāno šo apjomu palielināt. Uzņēmuma galvenais fokuss ir industriālo piena produktu eksports, vietējā tirgū nonāk 20% tur saražotās produkcijas, vislabāk zināmais produkts ir Trikātas Sniega bumbas.

Stiprina uzticību

Šī gada februārī aprit divi gadi, kopš Vācijas kompānijas Fude+Serrahn Milch- produkte meitas uzņēmums Eximo Agro-Marketing iegādājās SIA Latvijas piens kontrolpaketi no kooperatīva Latraps. Vācijas uzņēmumam pieder 75,1% SIA Latvijas piens kapitāla daļu. Šie uzņēmumi ietilpst Vācijas koncernā DMK Deutsches Milchkontor GmbH. «SIA Latvijas piens attīstībā vērojamas pozitīvas tendences, bet tā kā esam izvirzījuši nopietnus mērķus, šobrīd vēl neesam tur, kur vēlamies būt,» atzīst J. Cipulis, kurš ir arī Eximo Agro-Marketing valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar piena krīzi, svaigpiena pārprodukcijai Latvijā sasniedzot rekordapjomus, un tālāku iepirkuma cenu samazināšanos, piena pārstrādes uzņēmums Food Union atkārtoti piemēro atlaides visai Limbažu piens produkcijai ar mērķi turpināt iepirkt vietējo zemnieku ražoto svaigpienu līdzšinējā apjomā. No šā gada 1.maija līdz 30.jūnijam Limbažu piens piens (1l) un kefīrs (1l) būs nopērkams par vienu ieteicamo cenu – 0,65 EUR, savukārt Limbažu piens biezpiens un skābais krējums – par 0,69 EUR, informē uzņēmums.

«Krīze nebeidzas un par to ikviens var pārliecināties pie veikalu plauktiem. Ja pirms diviem gadiem litrs piena maksāja tuvu 1 EUR, pērn tas maksāja ap 0,80 EUR, tad šodien piens maksā jau 0,65 EUR. Tas nav labi piena nozarei, bet ir labi pircējiem. Tādēļ mēs atkal meklējam veidus, kā varam apmierināt pircēju vēlmes pēc pievilcīgām cenām, vienlaikus palielinot piena produktu patēriņu un pārvēršot to tiešā atbalstā zemniekiem,» skaidro AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. «Atbalsta mehānika ir vienkārša – jo vairāk Limbažu piens produkciju pirks, jo ilgāk mēs spēsim iepirkt vietējo zemnieku svaigpienu līdzšinējā apjomā un turpināt maksāt zemniekiem virs vidējas iepirkuma cenas valstī,» papildina N. Staņēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Par Smiltenes piens kapitāldaļām padziļinātu interesi izrādīja apmēram 50 investoru

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļām padziļinātu interesi izrādīja apmēram 50 investoru, kas ir daudz, intervijā atzina uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultanta «Oaklins M&A Baltics» izpilddirektore Anna Aile.

Viņa teica, ka «Smiltenes piena» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļas izpirka Armanda Kovaldina uzņēmums ar Igaunijas fonda BPM palīdzību. Pārdošanas process piesaistīja gan ārvalstu, gan vietējo investoru interesi.

«Darījuma laikā mēs apzinājām ap 200 investoru no visas pasaules, no kuriem padziļinātu interesi izrādīja ap 50 investoriem. Fokuss bija uz Baltijas, Skandināvijas un Rietumeiropas spēlētājiem. Lielākā interese bija no Itālijas, Francijas, Vācijas un Baltijas stratēģiskajiem un finanšu investoriem,» sacīja Aile.

Pēc viņas sacītā, «Smiltenes piena» fokuss ir uz siera ražošanu, un tādēļ par kompāniju bija interese diezgan daudziem uzņēmumiem, kuri specializējas līdzīgā nišā. Taču tieši starptautiskajiem investoriem galvenā interese bija par ieiešanu Baltijas tirgū. Daudzi nozares spēlētāji paviesojās arī abās «Smiltenes piena» ražotnēs un atzinīgi novērtēja produktus un darba efektivitāti, kas bija labs atzinums tādam vietēja mēroga uzņēmumam, kāds ir «Smiltenes piens».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Krāslavas pienam sarūk apgrozījums

Sandra Dieziņa, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma AS Krāslavas piens apgrozījums 2017.gadā samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bija 9,970 miljoni eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Neskatoties uz apgrozījuma samazinājumu, AS Krāslavas piens peļņa pieaugusi vairākkārt un tā bija 146 tūkstoši eiro pēc nodokļu nomaksas. Krāslavas piens pamatā gūst ieņēmumus no piena pārstrādes un visu saražoto produkciju realizē Latvijā. Uzņēmums pērn nodarbināja vidēji 75 darbiniekus, kas bija tikpat, cik gadu iepriekš.

2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 11,052 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 4632 eiro. Krāslavas piens nepārtraukti veic uzlabojumus produkcijas kvalitātes un energoefektivitātes paaugstināšanai. Līdz ar pārtikas drošības pārvaldības sistēmas sertifikāciju, AS Krāslavas piens arī pievienojies Latvijas labākajiem uzņēmumiem, kas sertificēti kā atbilstoši starptautisku standartu prasībām, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Trikātas KS zemnieki: Maksātnespējas administratore izsaimnieko kooperatīva parādnieku mantu

LETA, 03.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīva Trikāta KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča izsaimniekojot kooperatīva parādnieku mantu, tādējādi samazinot izredzes zemniekiem saņemt nesamaksāto naudu par piegādāto pienu, līdz ar to zemnieku pārstāvji Maksātnespējas administrācijai iesnieguši sūdzību par administratores rīcību, rosinot atcelt viņu no amata, informēja zemnieku saimniecību pārstāvji.

Kreditori uzskata, ka administratore nenodrošina procesa likumīgu un efektīvu gaitu, jo patlaban procesa izmaksas pārsniegušas divus miljonus eiro, attiecīgi samazinoties zemnieku izredzēm atgūt parādus.

Zināms, ka Trikātas KS parādi par šogad un pērn iepirkto pienu desmitiem saimniecību dažādos Latvijas novados svārstās no 7000 eiro līdz pat 100 000 eiro.

Kā norāda zemnieku pārstāvji, vispirms administratore «bez jebkāda tiesiska pamata» nolēmusi neatzīt vairāku saimniecību prasījumus par neizmaksāto paju kapitālu. Tāpat, neskatoties uz parādnieka - SIA Latvijas piens - finansiālajām grūtībām, kuras pastāvēja jau maijā, administratore lēmusi turpināt kooperatīva saimniecisko darbību, argumentējot lēmumu ar iespēju palielināt uzņēmuma aktīvus. Taču atbilstoši normatīvajiem aktiem administratoram ir tiesības izpildīt līgumus tikai tad, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maija sākumā DNB banka ir piešķīrusi finansējumu 77 miljonu EUR apmērā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai LATRAPS.

Finansējumu – 77 miljonus EUR – LATRAPS plāno izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai lauksaimniecības sezonas ietvaros un ilgtermiņa investīcijām graudu pirmapstrādes centros.

«Lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir viena no DNB bankas prioritārajām nozarēm Baltijā,» komentē DNB bankas viceprezidents un valdes loceklis Lauris Macijevskis.

«LATRAPS realizē un plāno attīstīt darbību, lai palielinātu pievienotās vērtības sasniegšanu lauksaimniecības nozarē – investējam graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas kompleksu attīstībā, izvērtējam un attīstām rentabilitātes paaugstināšanas iespējas pamatprodukcijas iepirkumu un nepieciešamo izejvielu jomā. Tas nepieciešams tieši šobrīd, lai paaugstinātu lauksaimniecības rentabilitāti, radītu iespējas veikt, piemēram, graudu pirmapstrādi un uzglabāšanu laikā, kad Latvijā ir augšupejoša tendence - pieaug graudu ražošana,» skaidro Edgars Ruža, LATRAPS ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Sadarbojoties ar vāciešiem, Latvijas Piens rada produktu ar 4 mēnešu derīguma termiņu

Lelde Petrāne, 15.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū laists jauns zīmola TRIKATA produkts – proteīna dzēriens ProCapsul. Dzēriens top sadarbībā ar vāciešiem.

Ramona Kalniņa, Latvijas Piens pārstāve, skaidro, ka zīmola TRIKATA attīstībā investēti 20 000 eiro. Produkta ražošanā izmantotas Latvijas Piena ražotās siera sūkalas kā proteīna avots un Puratos Latvia džemi. Tas satur 50% no proteīna dienas devas pieaugušajiem (DD), 99% no Omega3 DD, 28% no fosfora DD, 14% no kālija DD, tāpēc to varot pielīdzināt pilnvērtīgai maltītei.

Izveidota sadarbība ar piena produktu ražotāju Vācijā, kas specializējies tieši piena dzērienu ražošanā. Kopā ar sadarbības partneri izdevies sasniegt ilgāku produkta derīguma termiņu – 4 mēneši.

Darbs pie jaunu produktu izstrādes turpinās, tuvākajā nākotnē patērētāji saņems arī jaunus siera kategorijas produktus, stāsta uzņēmumā. Paplašinot produktu grozu, Latvijas Piens fokusējas uz produktu ar augstu pievienoto vērtību ieviešanu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Smiltenes piens», kurš pēdējos trīs gadus stabili kāpinājis savu apgrozījumu, arī šogad plāno palielināt uzņēmuma neto apgrozījumu par 6%, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

2018. gadā AS «Smiltenes piens» strādāja ar neto apgrozījumu 19,069 miljonu eiro apmērā, kas bija par 6,7% jeb 1,199 miljonu eiro vairāk nekā 2017. gadā. Uzņēmuma tīrās peļņas pieauguma temps pērn bija atbilstošs apgrozījuma pieaugumam – uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 870 tūkstoši eiro, kas bija par 6,3% jeb 52 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017. gadā.

AS «Smiltenes piens» pamatdarbībā galvenais uzsvars tiek likts uz siera ražošanu. Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms pieaudzis par 36%, puscieto sieru ražošanas apjoms palielinājies par 13% un biezpiena ražošanas apjoms pieaudzis par 20%, sacīts uzņēmuma iesniegtajā gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Arbūzu Rasēns

Db.lv, 04.01.2019

Arbūzu Rasēns piens tapis pēc veiktās fokuss grupas pētījuma bērnu vidū (5-14 gadu jauna mērķauditorija), kas sniedza savus komentārus. Uzņēmuma pārstāvji novērojuši, ka jaunā paaudze biežāk izvēlas tieši netradicionālas garšas, kas ir eksotiskākas un jaunas Latvijas tirgum.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Food Union ražotnē Rīgā, Bauskas ielā, kur top piena dzēriens Rasēns ar arbūzu garšu.

Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union pērn rudenī paplašināja bērnu iecienītā zīmola Rasēns sortimentu ar jaunu produktu – arbūzu pienu 200 ml iepakojumā.

Jaunajā Rasēns sastāvā ir Latvijā ražots piens un arbūzu piedeva.

Kā liecina dati, 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Food Union palielinājis kopējo Rasēns piena dzērienu noietu Latvijas tirgū par 15%. Vislielākais pieaugums ir vērojams Rasēns pieniem ar šokolādes un zemeņu garšu – 2018. gadā patērētāju pieprasījums pēc tiem audzis par 17%. Pieprasījums pēc Latvijā ražotiem piena dzērieniem audzis arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, jo īpaši liels pieprasījums ir pēc zemeņu Rasēna, pārdošanas apjomam pieaugot par 19%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Tukuma piens ražotnē un eko produktu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro

LETA, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Tukuma piens» ražotnes paplašināšanā un eko produktu līnijas, kurā ietilpst grieķu un Islandes jogurti, attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāvis Aivars Lazdovskis.

«Būs jauni produkti. Ne piena nozarē radikāli jaunumi, bet jau pazīstami produkti ar uzlabotu kvalitāti. Būs arī jaunas tehnoloģijas. Investīcijas ir vērstas uz eko līnijas attīstīšanu un uzturēšanu,» teica Lazdovskis, norādot, ka projekti dos iespēju uzlabot grieķu jogurta un Islandes jogurta «Skyr», kā arī svaigā siera kvalitāti. Vairāki projekti tiks īstenoti arī ar mērķi automatizēt roku darbu.

Savukārt lielākie projekti, pēc viņa teiktā, ir jaunas ēkas būvniecība blakus esošajai ražošanas ēkai, paplašinot esošo ražotni, ražošanas un noliktavu telpu pārveidošana.

Lazdovskis sacīja, ka investīciju projekti dos iespēju uzņēmumam nostiprināt pozīcijas ne tikai eko produktu segmentā vietējā tirgū, bet arī attīstīt eksportu. Šobrīd uzņēmuma eko līnijas produkti ārpus Latvijas ir pieejami Igaunijā un Lietuvā, taču kompānija plāno realizēt produkciju arī citās Eiropas valstīs, kā arī Austrumu valstīs. «Patlaban mums ir konkrēta sadarbība ar Izraēlu un šajā tirgū realizācijas apmēri varētu būt lielāki. Mums ir arī tādi specifiski produktu, kā piemēram, fetas siers, kuru varētu realizēt Austrumu tirgos,» viņš teica, piebilstot, ka šī iemesla dēļ nepieciešams palielināt arī ražošanas jaudas. Lazdovskis gan pagaidām neatklāja, cik lielā mērā plānots kāpināt ražošanas jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liela interese par rūpnīcas Latvijas piens kontrolpaketes iegādi

LETA, 09.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir liela interese par pārdošanai publiski izliktajām maksātnespējīgajam piensaimnieku kooperatīvam Trikāta KS piederošajām 53,66403% kapitāldaļām 2 740 300 eiro nominālvērtībā Jelgavas rūpnīcā Latvijas piens, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Starp interesentiem ir arī ārvalstu pircēji, kuriem patlaban tiek gatavota pieprasītā informācija par Latvijas piena finansiālo stāvokli.

Tikmēr kooperatīva maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA atzina, ka izsludinātajā cenu aptaujā par rūpnīcas kontrolpaketi potenciālo pircēju interese ir pietiekami ievērojama.

Potenciālos pircējus pārstāv viņu uzticības personas, ar kurām ir noslēgts konfidencialitātes līgums, līdz ar to nevaru atklāt to skaitu, taču var teikt, ka interesentu noteikti ir vairāk nekā viens. Viņi pasūta informāciju par rūpnīcas darbību, finanšu stāvokli, lai iespējami vairāk zinātu par iespējamo darījumu. Nezinu, no kurienes viņi ir, sacīja administratore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Šolks: Vācijas investora ienākšana Latvijas Piens dalībnieku sastāvā stabilizēs uzņēmumu

LETA, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācu pārtikas vairumtirgotāja Eximo Agro-Marketing AG investīcijas piena pārstrādes uzņēmumā SIA Latvijas Piens būtu vēlamas, jo pavērs uzņēmumam plašākas attīstības iespējas un stabilizēs tā sarežģīto situāciju, norāda Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

«Mēs noteikti to atbalstām, jo šādas investīcijas veicinās Latvijas Piena konkurētspēju un palīdzēs tikt galā ar vairākām problēmām gan saistībā ar finansiālo situāciju, gan ar tirgu meklējumiem. Tas nesīs labumu visai piensaimniecības nozarei,» sacīja Šolks.

Viņš norādīja, ka patlaban notiek nozares pārrunas ar esošajiem uzņēmuma īpašniekiem un dalībniekiem par veidu, kā Vācijas uzņēmums varētu ienākt uzņēmumā ar savām investīcijām.

«Tas ir ļoti vēlams solis, kas ļaus rūpnīcai beidzot izvērsties, ņemot vērā Vācijas kompānijas darbības mērogus un koncentrēšanos uz industriālajiem produktiem, kas ir arī Latvijas Piena pamatprodukcija,» atzina Šolks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Trikāta KS administratore: Latvijas piens nav neko atmaksājis no trīs miljonu parāda kooperatīvam

LETA, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvs Trikāta KS līdz šim nav saņēmis nevienu maksājumu no SIA Latvijas piens, kas kooperatīvam parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiks uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča.

«Neraugoties uz izsūtītajiem brīdinājumiem, rūpnīca neko nav atmaksājusi no parāda. Kooperatīva darbību nav iespējams atjaunot, tādēļ gatavoju kustamās mantas pārdošanas plānu, kam attiecīgi sekos bankrota procedūra. Interesenti var iepazīties ar mantas vērtējumu un izteikt piedāvājumu, kam jāpārsniedz noteiktā konkrētā īpašuma cena. Plānoju, ka īpašuma pārdošana reāli varētu notikt decembra beigās vai nākamā gada janvārī,» sacīja administratore.

Viņa arī norādīja, ka pārdodamā manta sastāv no debitoru parādiem, kooperatīva kapitāldaļām rūpnīcā, kā arī smagajām automašīnām, piekabēm un vieglajām automašīnām - kopumā 22 vienībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latraps, ieķīlājot visu mantu, reģistrējis jaunu komercķīlu

Dienas Bizness, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps» reģistrējusi jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta visa kooperatīva manta un kuras nodrošinātā prasījuma summa ir 3,630 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

«Latraps» ir ķīlas devējs, bet tās pāradnieks ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Kuziks». Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja AS «Luminor Bank» prasījumi pret kooperatīvu «Kuziks», kas izriet no starp banku un kooperatīvu noslēgtā kredīta līguma.

Jaunā komercķīla reģistrēta 21.maijā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka kooperatīvam «Latraps» šobrīd ir aktuālas sešas komercķīlas, tikpat ķīlas aktuālas ar kooperatīvajai sabiedrībai «Kuziks».

«Latraps» ir 2000.gadā lauksaimnieku izveidots un biedriem piederošs uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir biedriem nepieciešamo lauksaimniecības izejvielu un viņu izaudzētās produkcijas tirdzniecība, graudu un rapšu pirmapstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas piens pašlaik izmanto tikai 45% no rūpnīcas kopējās ražotspējas

Pārstrādātā piena apjoms pēdējos trīs mēnešos nav strauji pieaudzis, DB stāsta SIA Latvijas piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. Kopš 2016. gada sākuma Jelgavas rūpnīca pārstrādā 200–250 tonnas piena dienā. Ievērojami kāpināt ražošanas jaudas vēlas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, kas marta beigās kļuva par vadošo SIA Latvijas piens dalībnieku.

«Jāatzīst, ka apzināti to neesam strauji kāpinājuši, lai neveidotos lieli gatavās produkcijas uzkrājumi. Sekojam līdzi produkcijas pieprasījumam un cenām, šobrīd siera tirgū nav vērojams pieprasījuma pieaugums. Diemžēl arī cenas ir zemākajā līmenī,» uzsver A. Skudra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc kvotu brīvlaišanas saražotā piena daudzums pieaudzis par 7% un sasniedzis visu laiku rekordu, turklāt kāpums turpināsies, spiežot uz leju iepirkuma cenas. Tikmēr pārstrāde ar pieaugošo apjomu tiek galā, koncentrējoties arī uz sadarbību ar zinātni un veidojot Pārtikas kompetenču centru, kurš, lai gan ar desmit gadu novēlošanos, palīdzēs veidot inovatīvus produktus un piemērot tos jauniem eksporta tirgiem, pirms šodien gaidāmā ikgadējā nozares kongresa atzina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Viņš atzina, ka situācija piena nozarē joprojām ir sarežģīta, strauji augot saražotā piena apjomam un krītot iepirkuma cenai.

«Jaunākie dati liecina, ka martā gada griezumā pieaugums bijis par 7%, sasniedzot 62 579 tonnas piena. Tik daudz piena mums vēl nav bijis. Arī aprīļa prognoze rāda, ka būs rekordliels visu laiku iepirkums - 65 900 tonnas. Pagaidām pārstrādes jaudas tiek ar to galā. Dati liecina, ka viena trešdaļa saražotā piena tiek patērēta uz vietas Latvijā, viena trešdaļa tiek izvesta un pārdota, bet vēl viena - eksportēta gatavo produktu un intervences veidā,» sacīja Šolks.

Vienlaikus, augot saražotā piena apjomam, uz leju tiek spiestas iepirkuma cenas. Piena vidējā cena martā bija 207 eiro par tonnu, kas ir par 3,4% jeb 0,7 centiem litrā mazāk nekā februārī un par 7% jeb 1,7 centiem mazāk nekā 2015.gada martā.

Komentāri

Pievienot komentāru