Foto: LETA

Latraps kļūst par Latvijas Piena lielāko akcionāru; investīcijas - 512 000 eiro 

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

LETA, 2016. gada 30. marts plkst. 17:18

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Viņa arī atzina, ka šajā situācijā šis ir labākais iespējamais risinājums visām iesaistītajām pusēm, tas rada iespēju Latvijas Piens turpināt darbību, jo pretējā gadījumā, ja uzņēmums kļūtu maksātnespējīgs, Trikāta visdrīzāk no SIA Latvijas Piens kapitāla daļu realizācijas un prasījuma tiesībām nesaņemtu nekādus naudas līdzekļus.

Savukārt Latraps vadītājs Edgars Ruža norādīja, ka kooperatīvs Latvijas Piens dalībnieku struktūrā iesaistījās 2014.gadā, investējot vienu miljonu eiro.

«Latvijas Piens tālāku attīstību apgrūtināja nozarē ieilgusī krīze un lielākā akcionāra Trikāta maksātnespēja. Visu šo laiku esam atbalstījuši rūpnīcas attīstību un, kļūstot par vadošo dalībnieku, esam apņēmības pilni veikt tālākas investīcijas uzņēmuma attīstībā. Pēdējo 12 mēnešu laikā uzņēmuma vadība ir spējusi reorganizēt darbību, fokusējoties uz siera ražošanu un guvusi pirmos panākumus eksporta tirgos. Taču krīze piena nozarē, kas saistīta gan ar Krievijas embargo, gan Eiropas piena ražošanas kvotu sistēmas atcelšanu, gan globālo piena produktu pārprodukciju, diemžēl, nav beigusies. Mēs ticam Latvijas Piena tālākas izaugsmes potenciālam, bet apzināmies, ka ceļš būs sarežģīts un ar daudziem izaicinājumiem,» sacīja Ruža.

Tikmēr Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra sacīja, ka Latrapa kļūšana par lielāko akcionāru ļaus turpināt uzsākto uzņēmuma attīstību.

«Tieši pateicoties kooperatīva palīdzībai piena iepirkumu nodrošināšanā, kopš pagājušā gada novembra Latvijas Piens ir izdevies dubultot siera ražošanas apjomu,» sacīja Skudra.

Kā ziņots, valdība vakar, 29.martā, atbalstīja zemniekiem piederošajam Jelgavas piena pārstrādes uzņēmumam Latvijas Piens valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājuma atlikšanu līdz 25.augustam.

Jau vēstīts, ka Trikātas KS piederošo 53,66% kapitāldaļu piespiedu pārdošanas vērtība tika noteikta 27 403 eiro, lai gan paketes nominālvērtība ir 2 740 300 eiro. Salīdzinoši zemo cenu administratore skaidro ar faktu, ka Latvijas Piena investoram būs jārēķinās ar apmēram trīs miljonu eiro lielo parādu piena piegādātājiem.

Trikāta KS kopš pērnā decembra vairs neveic saimniecisko darbību, jo nav saņēmusi maksājumus no Latvijas Piena, kas kooperatīvam ir parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiek uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, bet gan virzīta bankrota procedūra.

Jau vēstīts, ka 14,79 miljonus eiro vērtā Latvijas piena rūpnīca darbu sāka 2012.gadā. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. Latvijas Piens arī ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu - 5 027 473 eiro - 2015.gada 28.jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu.

Rūpnīcas finansiālās problēmas tās vadība skaidroja ar krīzes situāciju piensaimniecībā, kā arī nepārdomātu fokusēšanos uz industriālo produktu ražošanu, kam pusotra gada laikā pasaules tirgos krasi samazinājās cenas. Rūpnīca ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, patēriņa produktu jomā - 17%.

Latvijas Piena dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi Trikāta KS, Dzēse, kā arī Piena partneri KS, apvienojot 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014.gada 14.augustā Piena partneri KS izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī Latrapam, kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī kooperatīvs VAKS, investējot 300 000 eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju patlaban Latvijas Piena īpašnieki ir kooperatīvi Trikāta KS ar 53,66% kapitāldaļu, Dzēse ar 20,94% kapitāldaļu, Latraps ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī VAKS ar 5,87% kapitāldaļu.

Latvijas Piena apgrozījums 2014.gadā bija 28,33 miljoni eiro salīdzinājumā ar 37,21 miljonu iepriekšējā gadā, bet zaudējumi sasniedza 1,26 miljonus salīdzinājumā ar 823 805 eiro peļņu 2013.gadā.


 

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 15. februāris plkst. 11:53

Balstoties uz neseno sadarbību ar vietējiem zemniekiem ķiršu alus darīšanā, Lielvārdes...

2016. gada 09. februāris plkst. 18:14

Patlaban ir liela interese par pārdošanai publiski izliktajām maksātnespējīgajam piensaimnieku...

2015. gada 24. novembris plkst. 16:18

Kooperatīvs Trikāta KS līdz šim nav saņēmis nevienu maksājumu no SIA Latvijas...

2015. gada 23. novembris plkst. 10:42

Graudu rekordražas gadā piena ražotāju kooperatīvu rezultātu 
kritumu, visticamāk, kompensēs...

2015. gada 01. septembris plkst. 10:12

Ja paskatāmies praktiski, cik tad šis uzņēmums ir pārstrādājis? Saražotā un pārdotā...

Nepalaid garām

Investējot 80 tūkst. eiro SIA Emil Company Europe Ventspilī izveidojis manikīra putekļu...

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas...

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola...

Latvija autoskolu apmācību līmeņa jomā nav pati sliktākā valsts pasaulē, bet arī...

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas...

Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs...

No šīs sadaļas
2016. gada 24. marts plkst. 11:31

«SIA Pūres dārzi āboli gandrīz visu gadu ir atrodami Latvijas lielveikalos un...

2016. gada 23. marts plkst. 12:37

Rudenī kooperatīvs Augļu nams atklās jaunu noliktavu Vilces pagastā, kurā augļi tiks...

2016. gada 23. marts plkst. 11:10

«Salātu karos» sasparojas pašmāju audzētāji, gada laikā sasniedzot nebijušu...

2016. gada 23. marts plkst. 8:15

Pēc kopievākuma rekorda mācībstundas graudkopji infrastruktūrā iegulda gandrīz 40 miljonus eiro...

2016. gada 16. marts plkst. 11:30

Vērtējot pārprodukciju piena tirgū un zemās iepirkumu cenas, arvien vairāk uzņēmumu, kas...

2016. gada 15. marts plkst. 11:33

Eiropas Komisija Latvijas un citu dalībvalstu lauksaimniecības nozares lūgumus neuzklausīja un papildus...

2016. gada 15. marts plkst. 9:19

Jāveicina Latvijas piena produktu patēriņš vietējā tirgū, notikušajā ikgadējā...

2016. gada 14. marts plkst. 15:41

Stabiliem, zināmu attīstības pakāpi sasniegušiem un godprātīgiem lauksaimniecības nozares...

2016. gada 10. marts plkst. 16:37

Lai apkarotu arvien pieaugošo baktēriju rezistenci pret mūsdienu antibiotikām, jāierobežo...

2016. gada 09. marts plkst. 12:58

Lai gan ziemāji visā Latvijā izskatās cerīgi, problēmas rada gājputnu, īpaši gulbju...