Esošā akcionāru struktūra traucē Lattelecom attīstību, jo katram no esošajiem akcionāriem ir savi tālejošie mērķi. Turklāt Lattelecom starptautiskajā tirgū ir pietiekami spēcīgs konkurents saviem īpašniekiem Zviedru telekomunikāciju kompānijai TeliaSonera.
Piedāvājums, kas pašlaik ir izteikts saistībā ar Lattelecom pārdošanu paredz, ka darījuma rezultātā uzņēmuma darbinieki un vadība kopā ar privātā kapitāla fonda iegūst 100% Lattelecom, bet TeliaSonera 100% Latvijas Mobilā telefona.
Tā intervijā Db norādīja finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldes kompānijas Lazard (Francija), kas nodarbojas ar Lattelecom pārdošanas darījuma sagatavošanu un finansējuma piesaisti no uzņēmuma darbinieku un vadības puses, rīkotājdirektors Vincents Stradiks (Vincent Le Stradic).
Kas šobrīd notiek ar Lattelecom vadības izteikto piedāvājumu uzņēmuma akcionāriem, piedāvājot iespēju darbiniekiem un vadībai izpirkt 100% uzņēmuma daļu. Kādi ir tuvākie mērķi, kas ir jāizdara? Kādi ir jūsu pašreizējie uzdevumi darījumā?
Es domāju, ka īpašnieku struktūra uzņēmumā ir diezgan sarežģīta, no vienas puses jūsu valdība un no otras puses TeliaSonera, kas ir neiedomājami priekš nopietnas informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju kompānijas. Es uzskatu, ka šis darījums izveidos vienkāršāku uzņēmuma īpašnieku struktūru, kā rezultātā vieglāk būs ne tikai uzņēmuma vadībai, bet arī darbiniekiem. Ja mēs raugāmies uz visu Eiropas tirgu kopumā, ir vērojama tendence, ka valdības izstājas no dalības telekomunikāciju kompānijās, pārdodot tām piederošās daļas. Tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju tirgus ir ļoti jūtīgs un komplicēts, kā rezultātā liela valsts dalība uzņēmumā var traucēt tā konkurētspējai tirgū. Valsts dalība bieži vien nozīmē sarežģītu lēmumu pieņemšanu, kas nav labi tik strauji augošai nozarei. Protams, jautājums ir par to, kādu transakciju izmantot, lai izveidotu vienkāršāku akcionāru struktūru, lai menedžments varētu turpināt veiksmīgu biznesa attīstību.
Vai no tā var saprast, ka, jūsuprāt, Lattelecom akcionāru struktūra bremzē uzņēmuma attīstību un neļauj tai izvērsties starptautiskajā tirgū?
Jā, es uzskatu, ka tas kompānijai ir grūti, jo, pieņemot ilgtermiņa attīstības mērķus vadības lēmumus var apturēt ikviens akcionārs. Turklāt Lattelecom akcionāri ir ļoti atšķirīgi. Viens no viņiem ir liels Eiropas telekomunikāciju uzņēmums, bet otrs ir valdība. Katram akcionāram ir savi mērķi un idejas par iespējamo kompānijas izaugsmi, tāpēc šādai kompānijai tas ir ļoti grūti. TeliaSonera var bloķēt nākotnes investīciju plānus, savukārt valdība var norādīt uz to, ka uzņēmumam visi resursi un līdzekļi ir jāiegulda vietējā tirgū. Un es domāju, ka tas nav pareizi.
Ir dzirdēts, ka Lattelecom ar esošajiem resursiem ir spēcīgs starptautiskā tirgus spēlētājs, kā rezultātā viņiem dažādos starptautiskos iepirkumos nākas konkurēt ar savu īpašnieku - TeliaSonera, kas reiz jau ir palūguši uzņēmumam atsaukt piedāvājumu, aicinot izstāties no dalības Eiropas Parlamenta konkursā par videokonferenču nodrošināšanu?
Tieši tā. Tāpēc ir nepieciešams, lai tiktu mainīta esošā akcionāru struktūra uz daudz vienkāršāku. Tas piedāvājums, kas pašlaik ir abiem akcionāriem uz galda, paredz, ka TeliaSonera iegūst Latvijas Mobilo telefonu un jauns investors nāk iekšā un iegādājas 100% Lattelecom. Turklāt šajā gadījumā nākotnes vīzija Lattelecom ir daudz labāka un menedžmentam ir iespējas brīvāk pieņemt stratēģiskus lēmumus.
Tomēr šim darījumam joprojām ir konfidencialitātes zīmogs. Kā reāli notiks šis darījums? Kā uzņēmuma darbinieki un vadība tiks pie Lattelecom daļām?
Tā ir ļoti vienkārša. Zinot Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons dalībnieku struktūru, darbības ir ļoti vienkāršas. Tās ir divas darbības. Viena darbība ir saistībā ar Lattelecom, pamatā, kur 100% nopērk kapitāla fonds, faktiski jauns investors, un otra ir, kad TeliaSonera nopērk LMT daļas. Un kad mēs runājam par managment buy out, tas nenozīmē, ka menedžments izpērk Lattelecom. Tas ir, kad menedžments meklē investoru.
Vai tas maz ir reāli iespējams darījums?
Esmu pārliecināts, ka tas ir vairāk nekā reāli, jo tas ir tas, ko es daru ik dienas. Mēs meklējam privāto kapitālu un uzrunājam vairākus investorus, kuriem ir interese par Lattelecom daļu iegādi. Un tas ir ļoti vienkārši, kad tiks panākta vienošanās starp Valsti un TeliaSonera. Kā zināms, šobrīd ir ļoti daudz privātā kapitāla naudas visā pasaulē un dažādas finanšu iespējas starptautiskajām bankām. Un jo ātrāk šim darījumam tiek dota zaļā gaisma, jo ātrāk Lazard varēs nodarboties ar privātā kapitāla piesaisti, protams, pēc Lattelecom menedžmenta izteiktajiem kritērijiem. Bet priekš šādas kompānijas atrast investorus ir ļoti viegli.
...tie ir 290 milj. Ls...
Ar pasaules iespējām šī summa nav nekas liels. Esmu konsultējis Dānijas telekomunikāciju uzņēmumu TDC, kad viņi pārdeva BITE, kas darbojās Latvijā un Lietuvā. Tāpēc es neuzskatu, ka finansējuma piesaiste Lattelecom darījumam varētu būt sarežģīta.
Vai ir iespējams, ka darījuma summa palielinās diskusiju laikā un Lattelecom pārdošana notiek par lielāku summu?
Pašreizējās diskusijas starp TeliaSonera un valdību ir balstītas uz diviem vērtējumiem. Ja es nekļūdos, tad TeliaSonera novērtējumu gatavoja Carnegie, bet valstij - Ernst & Young, kas abi nonāca pie noteikta vērtējuma, kā rezultātā nepieciešams izvēlēties no divām vērtējuma summām un izvēlēties vienu no diviem vērtējumiem, pēc kura tiek gatavots darījums. Bet, ja mēs vērtējam, vai varētu pieaugt vērtējuma summa un līdz ar to piesaistāmais finansējums, es domāju, ka tas ir iespējams. Jebkurā gadījumā Lattelecom darījums noritēs veiksmīgi. Tomēr par iespējamo cenas pieaugumu pašlaik ir pāragri runāt.
Abi akcionāri pašlaik ir devuši konceptuālu atbalstu Lattelecom vadības izteiktajam piedāvājumam. Kad reāli varētu noslēgties darījums?
Ja mēs vērtējam šo darījumu, tad pašlaik ir nepieciešams izskatīt darījuma dokumentāciju, grāmatvedību, biznesa stratēģiju utt. Tas, protams, prasīs laiku. Turklāt kapitāla fondi un finansētājbankas gribēs iepazīties ar atskaiti, ko gatavo darījumu veidojošais aģents. Tiek noteikts šis darījuma laika sprīdis, kompānija algo vērtētāju, grāmatvedi, juristus un tehnisko cilvēku, kas gatavo rūpīgu atskaiti, kura pēc tam nonāks pie iespējamiem investoriem izvērtēšanai. Bet, ja atgriežamies pie jautājuma, cik tas laika prasīs, es domāju, ka noteikti kādas divas nedēļas nepieciešamas, lai izstrādātu turpmāko rīcības plānu, pēc tam mēnesis ir nepieciešams, lai sagatavotu atskaites, tad tas nonāk pie investoriem. Ja sākam jūnija sākumā, darījuma noslēgums varētu būt septembra beigās.
Ja mēs skatāmies Latvijas tirgu, vai ir iespējams, ka vēl kāda no valstij piederošajām kompānijām tiek izpirkta pēc managment buy out principa?
Ļoti bieži šis managment buy out tiek lietots cilvēku sarunās, un man tas nepatīk. Visiem rodas asociācija, ka uzņēmuma vadība arī tik tiešām izpērk, bet, ja tiek skatīts realitātē, tad ir pavisam savādāka šī darījuma struktūra. Menedžmentam ir ļoti neliela daļa no kapitāla, kas ir nepieciešams, lai izpirktu kādu uzņēmumu, un, ja mēs skatāmies vidējos rādītājus, tad darbiniekiem ir kādi 15 - 20%, bet visas pārējās daļas izpērk kāds privātais investors. Ja šodien raugāmies uz Eiropu kopumā, tad ir ļoti daudz īpašumu, kas pieder privātiem kapitālu fondiem. Ir piemēri, kad privātie kapitāla fondi veic ieguldījumus pasta pakalpojumu biznesā, kas daudziem, izrādās, ir pārsteigums. Ir arvien vairāk nozaru, kur tiek ieguldīti privāto kapitālu fondu līdzekļi.
Bet vai šie ieguldījumi no privāto kapitālu fondiem nav jāatdod. Līdz šim par Lattelecom darījumu runāja, ka tiks piesaistīti kredītlīdzekļi?
Ja mēs runājam par īpašumiem, kuros privātam kapitāla fondam pieder 100%. Te kā piemēru mēs varam ņemt jebkuru īpašumu: Lattelecom, viesnīca vai mūzikas kompāniju. Pieņemsim, ka īpašuma vērtība ir 100, bet patiesā vērtība ir un visbiežāk tā varētu būt par 15% augstāka, kad tiek ieguldīti privātie līdzekļi. Līdz ar to viņi nav pārmaksājuši, bet pēc noteikta laika sprīža viņi var pieņemt lēmumu izstāties. Tad ir vairāki iespējamie scenāriji. Cilvēki, kas investē fondos, visbiežāk kompānijās vēlas palikt piecus līdz septiņus gadus. Pieņemsim, ka šajā gadījumā fonds vēlas darboties 7 - 10 gadus. Tad privātā kapitāla fonda pārstāvji nāk pie menedžmenta un skaidro, ka mēs vēlamies izstāties no kompānijas tagad, un piedāvā kopā meklēt risinājumu. Un vienmēr ir vairākas iespējamās darbības. Viena no tām, iespējams, ka uzņēmuma daļas izpērk darbinieki un vadība; vai viņi atrod citu kapitāla fondu, kurš ir kā jauns investors.
Tas nozīmē, ka līdz šim sniegtā informācija, ka darījuma finansēšanai tiks ņemts kredīts faktiski ir nepatiesi?
Tieši tā. Tās ir investīcijas. Neviens viņiem neko nemaksā, pat dividendes. Tas, ko viņi gaida, ir pārdošana pēc vairākiem gadiem. Un tas ir brīdis, kad viņi iegūst peļņu. Un būtiskākais, privātā kapitāla fonds neņems laukā naudu no kompānijas, tā nepārtraukti tiks investēta attīstībā līdz brīdim, kamēr viņi izdomās izstāties no tās.
Kas notika ar BITI, kuru iegādājās MID Europa Partners par kredītlīdzekļiem?
Tas ir tehnisks jautājums. Kad viņi finansēja īpašuma iegādi, viņi bija paredzējuši obligāciju emisiju finansējuma piesaistei, bet tam ir nepieciešams laiks, - ne tikai piedāvājuma sagatavošanai un prezentācijām. Savukārt konsultējot TDC, mēs gribējām būt pārliecināti, ka šis darījums notiks, tāpēc mēs noteicām, ka, iegādājoties šo kompāniju, viss nepieciešamais finansējums ir nepieciešams nekavējoties, lai darījums noslēgtos. Tāpēc, kad mēs pārdevām BITE, viņi veica obligāciju emisiju, lai refinansētu kredītlīdzekļus.
Tas nozīmē, ka fondi izmanto arī kredītlīdzekļus, lai iegādātos viņiem interesantu uzņēmumu, un tad veic obligāciju emisiju, lai tos atdotu?
Te mēs varam atgriezties pie iepriekšminētā piemēra un salīdzināt ar BITE. Un MID Europa Partners (MEP) ir uzņēmuma īpašnieki, kuri arī pieņem lēmumu, kas viņiem ir izdevīgāk. Šajā gadījumā MEP pieņēma lēmumu, ka obligāciju emisija viņiem ir izdevīgāka nekā kredīts.
Tomēr BITE grupas finanšu reitings no starptautiskām organizācijām, piemēram, Fitch, ir ne sevišķi augsts un, nosakot reitingu priekš obligāciju emisijas darījuma, tika skatīta nākotnes iespējamā vērtība?
Tā ir ļoti būtiska un interesanta lieta, un es priecājos, ka šis jautājums tiek uzdots. Paskatīsimies uz situāciju, ko tajā var darīt no Lattelecom darījuma redzespunkta. Protams, tas ir atšķirīgs gadījums no BITE pārdošanas, tomēr mēs varam noteikt nosacījumu, ka pārdošanas brīdī varam paskaidrot, ka uzņēmuma attīstībai būt labi, ja noteikts minimums no kapitāla būtu piešķirts uzņēmuma vadībai un darbiniekiem. Un atgriežoties pie kredītreitinga, no mūsu puses ir iespējams definēt attīstības vīziju un noteikt nepieciešamo kredītreitingu.
Kāds tad ir Lattelecom kredītreitings? Vai tas ir labs vai izcils un kā to mainīs darījums?
Šodien kompānijas reitings ir ļoti labs, bet pēc darījuma mēs skatīsimies un to arī noteiksim.
Vai kredītreitinga noteikšanas brīdī jūs ņemsiet vērā nākotnes vērtību, par pamatu ņemot iespējamo attīstības potenciālu?
Ir jāņem vērā, ka Lattelecom finansiālā sistēma ir ļoti spēcīga. Turklāt nākotnē TeliaSonera un valsts pārdod savas daļas, TeliaSonera iegūst Latvijas Mobilo telefonu, bet Lattelecom ir privātais kapitāla fonds un noteikta procentuālā daļa kapitāla pieder darbiniekiem un vadībai, kas ir tā īpašnieki. Tas ir ļoti vienkārši.
Vai jūs strādāsiet ar Lattelecom tikai līdz darījuma noslēgšanai? Un kā izveidojās jūsu sadarbība ar Lattelecom?
Tas ir atkarīgs no Lattelecom vadības, kas mūs ir izvēlējušies. Ja viņiem šķitīs nepieciešams strādāt arī ar mums pēc šī darījuma, mēs to darīsim. Un saistībā ar otru jautājumu mums bija sarunas par uzņēmumu BITE, jo Lattelecom bija ieinteresēts iegādāties BITE. Tas nebija viegli esošās akcionāru struktūras dēļ. Bet es arī nevaru komentēt šī darījuma detaļas, jo tas ir konfidenciāli. Bet saistībā ar BITE šī īpašnieku struktūra Lattelecom vadībai liedza izdarīt nepieciešamās darbības.
Tad no visa iepriekš minētā var izdarīt secinājumu, ka jūsu puse ir pārliecināta, ka Lattelecom darījums notiks un viss būs kārtībā?
Tas, kas mums pašlaik ir nepieciešams, ir līgums starp TeliaSonera un Latvijas valsti, kas ļauj veikt šo darījumu. Tas noris ikdienas Eiropā, tāpēc akcionāriem nevajadzētu uztraukties, ka darījums varētu nenotikt. Bet, lai tas notiktu, nepieciešama zaļā gaisma no akcionāriem. Ja akcionāri saka, ka mēs varam sākt rīkoties, tad mēs varam sākt darbu, bet pašlaik neko uzsākt nevaram, tikai gaidīt.
Ja mēs nerunājam par Lattelecom darījumu, bet pievēršamies nedaudz Latvijas ekonomiskās situācijas izvērtēšanai. Tiek doti dažādi signāli, ka mūsu ekonomikai draud pārkaršana, vai arī jūs domājat tāpat?
Esmu pietiekami daudz laika veltījis Latvijai un Lietuvai, pirmkārt jau BITE darījuma dēļ, jo mums bija nepieciešama investīciju piesaistīšana un patiesībā es domāju, ka situācija investīciju piesaistei ir pietiekami laba. Jūs noteikti zināt, ka šī ir ātrāk augošā Eiropas daļa pašlaik, bet jāsaprot, ka jebkurā reģionā, kurš aug strauji, ir nepieciešams organizēt makroekonomisko attīstību, regulēt inflāciju. Bet es ieraugot makroekonomiskos kritērijus Latvijā, tad es biju nedaudz pārsteigts, jo lielākā daļa šo makroekonomisko rādītāju bija ļoti labi un stabili. Protams, daļa rādītāju ir ārpus tradicionālajām un teorētiskajām robežām, tomēr, raugoties kopainu un salīdzinoši stabilos makroekonomiskos rādītājus, šī Eiropas daļa un tātad arī Latvija aug daudz straujāk nekā vecās Eiropas valstis.
Mēs augam kā vecās Eiropas valstis pēc kara, strauji, tad ir brīdis, kad ir krīze, bet tad viss nostabilizējas un notiek vienmērīga tālākā attīstība...
Tieši tā. Līdzīga situācija kādreiz bija arī Īrijā. Ja mēs redzam kopējo bildi, tad jums ir dinamiska ekonomika un stabili rādītāji. Atslēgas jautājums vai bankas jūtas komfortabli ieguldīt naudu jūsu reģionā.
Mums nav daudz vietējo banku un mūsu lielākās bankas nāk no Zviedrijas, turklāt tādā veidā tiek iepludināts liels apjoms ārvalstu naudas?
Mēs līdz šim brīdim nezinājām, bet strādājot ar BITE mums izdevās saprast, ka starptautiskās bankas jūtas pietiekami komfortabli saistībā ar investīciju ieguldīšanu Baltijas reģionā, kas nozīmē, ka finansējumu dažādiem investīciju projektiem atrast ir iespējams. Tā ir ļoti laba ziņa.
Cv
Vārds, uzvārds: Vincents Stradiks (Vincent Le Stradic)
Amats: rīkotājdirektors finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldīšanas kompānijā Lazard
Pirms tam: Morgan Stanley (Londona), specializējoties telekomunikāciju un mediju pārpirkšanas un apvienošanas darījumos
Agrāk: Francijas Finanšu ministrija, Valsts kase
.jpg)
.jpg)
