Jaunākais izdevums

«Lattelecom» mutiskā izsolē ar augšupejošu soli pārdod nekustamo īpašumu Zemgaļu ielā 8, Rīgā. Izsoles sākumcena ir viens miljons eiro, liecina publikācija Latvijas oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis».

Izsoles priekšmets ir nekustamais īpašums, kura sastāvā ietilpst zeme un vairākas ēkas.

Izsole notiks 14. decembrī Rīgā, Dzirnavu ielā 105. Pieteikšanās un reģistrēšanās izsolei notiks no 7. līdz 11.decembrim. Pretendentiem jāiemaksā drošības nauda 10% apmērā no nekustamā īpašuma izsoles sākuma cenas jeb 100 tūkstoši eiro.

Lattelecom pārstāve Lāsma Trofimova portālam DB skaidroja, ka īpašums Zemgaļu ielā 8 Rīgā uzņēmuma tehnoloģisko un administratīvo funkciju nodrošināšanai netiek izmantots kopš 2014.gada. Tā kā nekustamo īpašumu apsaimniekošana un uzturēšana nav noteikta kā Lattelecom grupas pamatbizness, uzņēmums gatavojas to piedāvāt izsolē. Interese par objektu ir bijusi, tomēr tikai izsoles dienā redzēsim, vai tā īstenosies darījumā.

Savukārt informācija «Lattelecom» mājaslapā liecina, ka uzņēmums pašlaik piedāvā iegādāties vairākus īpašumus dažādās Latvijas pilsētās, tostarp Daugavpilī, Liepājā, Valmierā, Limbažos, Rīgā, Ogŗe, Salapsilī, Talsos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

FOTO: Lattelecom turpinās digitālo attīstību, līdz 2021.gadam investējot 12 miljonus eiro

LETA, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Drošība – datu centru panākumu atslēga

Jānis Vēvers, sadarbībā ar Lattelecom, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstība ISO standartiem ir nepārprotams signāls klientiem, ka to dati Lattelecom sistēmās būs drošībā

Augsts, globāliem standartiem atbilstošs drošības līmenis palīdzējis Lattelecom tikt pie starptautiska sertifikāta par atbilstību informācijas drošības pārvaldības standartam ISO 27001, kā arī jau divus gadus stabili audzēt datu centru biznesu. 2017.gadā apgrozījuma pieaugums pret iepriekšējo gadu bija 25%, bet šogad tas būs vēl par 26% lielāks nekā pērn. Turklāt 70% veido pakalpojuma eksports, Ukrainas mākoņpakalpojumu tirgū pat ieņemot ceturto vietu.

Lattelecom ir viens no lielākajiem datu centru pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs, un 70% no uzņēmuma datu centra biznesa veido eksports. Pēc IDC tirgus pētījuma datiem, 2017. gadā uzņēmuma tirgus daļa Ukrainā bija 10% no kopējā mākoņpakalpojumu tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperte: LMT un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija

LETA, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, aģentūrai LETA sacīja konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņa norādīja, ka LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus, formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas, valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – iegūt akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» sacīja juriste.

Viņa arī kritizēja konsultāciju kompānijas KPMG Baltics piedāvāto risinājumu. «Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30% līdz 40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis, šķietami gudrais risinājums, izrādās «baltiem diegiem šūts»,» sacīja Jerņeva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom maina nosaukumu un koncentrēsies uz tehnoloģiskiem risinājumiem un izklaidi

Pēc valsts neatkarības atjaunošanas teju katrai Latvijas ģimenei telefonsakarus, interneta pieslēgumu vai televīzijas pakalpojumu nodrošināja uzņēmums Lattelecom. Tagad tas pāršķir jaunu lappusi – uzņēmums izaudzis ārpus telekomunikāciju jomas, un no 1.aprīļa tas būs zināms ar citu nosaukumu – SIA Tet. Pāreja uz jauno identitāti notiks pakāpeniski, tam vajadzētu atvieglot pierašanu pie trīsburtu vārda.

Vispirms jaunais nosaukums un zīmols ienāks uzņēmuma saziņā, ierastajos publiskajos Wi-Fi tīklos un veikalu noformējumā. Bezmaksas interneta tīkls tiks pārsaukts jau 2. aprīlī, un gandrīz 4600 vietās Latvijā atrodamie Wi-Fi piekļuves punkti turpmāk sauksies Tet-free, Tet-skola un Tet_plus. Tos lietojot pirmo reizi, ierīcē būs jānomaina tīkls un līdzšinējā Lattelecom_plus lietotājiem no jauna jāievada parole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jautājumā par iespējamu SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) apvienošanu atbildi skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam «Telia Company» («Telia») sola šā gada novembrī, savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicina ņemt vērā «Telia» pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā.

Komentējot «Telia» vēstulē valdībai pausto brīdinājumu, ka, neapvienojot LMT un «Lattelecom», Skandināvijas koncerns varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka viņš solījis sniegt atbildi «Telia» šā gada oktobrī, bet ticamākais tas notiks novembrī, kas tiek uzskatīts par pēdējo brīdi atbildes sniegšanai.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, patlaban Privatizācijas aģentūra (PA) aktīvi sazinās ar «Telia», bet par sarunu gaitu viņš neesot informēts.

Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA atzina, ka viņš novērtē «Telia» veiktos «manevrus un pozīcijas maiņu» jautājumā par «Lattelecom» un LMT apvienotā uzņēmuma īpašnieku struktūru, proti, valstij apvienotajā uzņēmumā piederētu 51% akciju, lai gan sākotnēji Skandināvijas koncerns piedāvāja pārņemt apvienoto uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un «Telia Company» prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas mobilais telefons» (LMT) turpmāku attīstību, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Lēmums par memoranda noslēgšanu apstiprināts Ministru kabinetā. Kā uzsver premjera birojā, saprašanās memorands nav uzskatāms par starptautisku līgumu, un tas nerada nevienai no pusēm nekādas tiesības un pienākumus starptautisko tiesību aspektā - šis dokuments ir nodomu protokols. Tā ir apņemšanās abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu abpusēji pievilcīgu turpmākās sadarbības, uzņēmumu «Lattelecom» un LMT attīstības stratēģiju.

Memoranda īstenošanas procesā radušās iespējamās domstarpības iesaistītās puses risināšot tikai sarunu ceļā. Savukārt finansiālie izdevumi šajā dokumentā minēto darbību veikšanai var tikt paredzēti tikai atsevišķos rakstveida līgumos starp abām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperts par LMT un Lattelecom: Bumba ir uzņēmumu vadības pusē, lai pierādītu, kurš ir labāks

LETA, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan novembra sākumā valdība nolēma neatbalstīt telekomunikāciju operatoru Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanu, valdībai pie jautājuma par abu uzņēmumu nākotni būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā norādīja nozares eksperti.

Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis atzīmēja, ka, viņaprāt, šī jautājuma neatrisināšana pēdējo desmit gadu laikā jau ir kaitējusi telekomunikāciju nozarei. «Es arī uzskatu, ka valstij nav jākontrolē telekomunikāciju uzņēmums. Tas ir mīts, ka valsts tādējādi gādā par drošību. Visā pasaulē to dara caur regulāciju un noteikumiem. Valstij nav jāpieder uzņēmumam, lai varētu garantēt drošību. Jo valsts kā akcionārs ilgāk gaida to brīdi, kad pārdot, jo mazāk līdzekļu varēs saņemt. Manuprāt, Latvijā netrūkst vietu, kur ir nepieciešami ieguldījumi,» klāstīja Melngailis.

Tāpat viņš norādīja, ka situācija, ka uzņēmumi ir ierobežoti ģeogrāfiski un tiem ir divi īpašnieki ar atšķirīgām interesēm, nozīmē tikai to, ka uzņēmumi nevarēs sasniegt savu potenciālu. «Es domāju, ka Lattelecom un LMT turpinās strādāt un nekāda traģēdija nav notikusi. Bet netiks izmantotas arī tās iespējas, kuras varētu izmantot, ja būtu cita akcionāru struktūra. Ja uzņēmums neattīstās un neizmanto iespējas, tad vienā brīdī aiziet arī spēcīgākie vadītāji un darbinieki. Ja mēs šo situāciju atrisinātu un abus uzņēmumus atbrīvotu - vai nu apvienojot, vai citādāk - un dotu iespēju brīvi konkurēt plašākā reģionā... Tagad mēs ierobežojam tirgu un plānojam gluži kā Padomju Savienībā, pasakot, ka jūs drīkstat strādāt šeit un tajās jomās,» sacīja Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Gulbis: Lattelecom turpinās iesākto darbu kā uz izaugsmi vērsts tehnoloģiju uzņēmums

LETA, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums SIA «Lattelecom» respektē valdības šodien pieņemto lēmumu neatbalstīt SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un «Lattelecom» apvienošanu, un turpinās iesākto darbu kā uz izaugsmi vērsts tehnoloģiju uzņēmums, aģentūrai LETA sacīja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

«Mēs respektējam valdības pieņemto lēmumu. «Lattelecom» biznesa stratēģiju esam veidojuši, lai šodien un nākotnē iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegtu pasaules līmeņa pakalpojumus, nodrošinātu kvalitatīvu servisu, kā arī izpildītu akcionāru noteiktos mērķus. «Lattelecom» turpinās iesākto darbu kā uz izaugsmi vērsts tehnoloģiju uzņēmums,» uzsvēra uzņēmuma vadītājs.

Kučinskis: Iespējams, Telia tikai baidīja ar aiziešanu no Latvijas

Papildināta - LMT un Lattelecom neapvienos

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināta maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās būves un kustamās mantas pirmā izsole ar augšupejošu soli, liecina maksātnespējas procesa administratores Vitas Dikas paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Izsludināta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C, Liepājā, un «KVV Liepājas metalurgs» piederošās kustamās mantas kā lietu kopības pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Piedzinēji ir hipotekārie kreditori AS «Citadele banka», SIA «FeLM», AS «SEB banka», Valsts ieņēmumu dienests un citi «KVV Liepājas metalurga» kreditori.

Lietu kopības sastāvu un izsoles sākumcenu (sertificētu vērtētāju noteikta mantas piespiedu pārdošanas vērtība) veido: ēku (būvju) nekustamais īpašums, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C ar sākumcenu 127 300 eiro, divi auto svari ar izsoles sākumcenu 10 600 eiro katram, buka celtnis ar izsoles sākumcenu 19 800 eiro, buka celtnis ar divām konsolēm, kura izsoles sākumcena ir 41 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada pavasarī telekomunikāciju uzņēmums «Lattelecom» mainīs nosaukumu un zīmolu uz «tet», šodien «Lattelecom» forumā pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš sacīja, ka «tet» ir zīmols, kas patlaban nodrošina elektrības biznesu, bet tagad «ar jaunu enerģiju tas būs jaunais tehnoloģiju zīmols, kas turpinās attīstīties ārvalstu tirgos».

«»Lattelecom« vienmēr ir bijis uzņēmums, ar kura radītajiem pakalpojumiem esam lepojušies valstiskā līmenī. (..) Uzņēmuma izaugsme pēdējos gados ir bijusi strauja un biznesa virzieni paplašinājušies. Līdzšinējais nosaukums vairs neatspoguļo uzņēmuma darbību. Mēs jau sen strādājam ārpus Latvijas robežām, veiksmīgi eksportējot mūsu pakalpojumus Baltijas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, kā arī mūsu pakalpojumu klāsts ir krietni sazarotāks, pārsniedzot ierastās telekomunikāciju industrijas robežas,» teica Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pārdoti seši valstij nevajadzīgi īpašumi

Monta Glumane, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, Zviedrijas koncerns «Telia» tikai baidīja ar aiziešanu no Latvijas, ja netiks apvienoti telekomunikāciju uzņēmumi SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un SIA «Lattelecom», bet katrā ziņā valdība ir gatava sadarboties ar «Telia», lai abus uzņēmumus attīstītu, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers atzina, ka valdības lēmums neapvienot LMT un «Lattelecom» viņam nebija pārsteigums, jo arī šāds scenārijs tika izskatīts. Tajā pašā laikā Kučinskis pauda gandarījumu, ka ir turējis solījumu un valdība sniegusi atbildi «Telia».

Pēc Ministru prezidenta teiktā, ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) ir dotas pilnvaras turpināt sarunas ar «Telia» par LMT un «Lattelecom» nākotni, kā arī pārvaldību un investīciju projektu īstenošanu.

«Nav noslēpums, ka gaidot šī procesa rezultātu, bija atlikti uzņēmumu padomes lēmumi par investīciju veikšanu,» skaidroja premjers un piebilda, ka bez papildus investcijām abu uzņēmumu sakaru attīstībā tos sagaida stagnācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmums «Telia Company» («Telia») brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot telekomunikāciju operatorus «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un «Lattelecom», varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā «Telia» vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

Ja valdība nolemšot noraidīt rekomendācijas, tad «Telia Company» būšot jāsamierinās, ka pēc vairāk nekā desmit mēģinājumu gadiem, kad tika piedāvāti visi iespējamie risinājumi, uzņēmums vairs nespēs pozitīvi ietekmēt šo uzņēmumu stratēģiju, ko «nesen spilgti izgaismoja gan vadības uzvedība, gan LMT padomes darbs, kas dažas reizes nonācis strupceļā», vēstulē uzsver Andersons, norādot, ka tādā gadījumā «Telia Company» būs jāpārskata LMT un «Lattelecom» statuss uzņēmumu grupas formālajā struktūrā, jo «mums vairs nav iespēju stratēģiski vadīt uzņēmumu».

Andersons norāda, ka «Telia» būs jāpārvērtē arī uzņēmuma aktīvi, pārvēršot tos no stratēģiskām akcijām finanšu akcijās. «Tas nozīmē, ka būsim spiesti mainīt mūsu pieeju gan LMT, gan »Lattelecom«. »Telia« nevar savu akcionāru kapitālu likt ilgtermiņā neproduktīvās un slikti izvietotās stratēģiskās likmēs. Šī ir ikdienas realitāte biržā kotētam uzņēmuma kā »Telia«, kura vadībai ir fiduciārā atbildība pret uzņēmuma akcionāriem. Šī iemesla dēļ kompānijas pārstāvība uzraudzības padomēs tiks pielāgota tā, lai nodrošinātu akcionāru īstermiņa labumu prioritāti pār ilgtermiņa stratēģiskajām investīcijām,» rakstīja «Telia» pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lattelecom» Rīgas maratons ticis iekļauts pasaules prestižāko maratonu līgā, ziņo pasākuma rīkotāji.

Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) apstiprinājusi «Lattelecom» maratona atbilstību prestižajai Zelta kvalitātes zīmei. Zelta zīmē «Lattelecom» maratons pirmoreiz noritēs jau nākamgad, kļūstot par vienīgo maratonu Ziemeļeiropā, kas jebkad iekļauts pasaules prestižāko maratonu līgā kopā ar tādiem maratoniem kā Berlīnes, Tokijas, Londonas, Bostonas, Ņujorkas, Prāgas un citiem.

IAAF atzinusi, ka «Lattelecom» maratons izpildījis augstākos kvalitātes kritērijus un 2019.gadā varēs nest Zelta kvalitātes zīmi, iekļaujoties pasaules prestižāko maratonu līgā.

«Zelta kvalitātes zīmes iegūšana ir kā skaista dāvana Latvijai un šīs valsts sportam simtgadē,» pasākuma rīkotāju paziņojumā citēts tā vadītājs Aigars Nords. «Pasaulē notiek tūkstošiem maratonu, un iekļūšana augstākajā līgā nav nejaušība, bet ilgstošs un mērķtiecīgs komandas un partneru darbs, kā arī pārliecība, ka esam spējīgi spēlēt maratonu augstākajā līgā. Pirms divpadsmit gadiem, kad uzsākām maratona organizēšanu, iekļūšana pasaules prestižāko maratonu līgā pat sapņos nerādījās. Tā nav tikai atzinība par sasniegto, bet arī milzu atbildība būt par izcilības etalonu citiem maratoniem visā pasaulē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lattelecom iesaiste elektroenerģijas tirgū bijusi sekmīga

Armanda Vilcāne, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lattelecom iesaiste elektroenerģijas tirgū bijusi sekmīga – finanšu rādītāji krietni pārspējuši prognozes.

Lattelecom iesaiste elektroenerģijas tirgū bijusi sekmīga – finanšu rādītāji krietni pārspējuši prognozes

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Lattelecom 2017. gadā strādājis ar peļņu 40,7 miljonu eiro apmērā un par 2,4 miljoniem eiro audzējis apgrozījumu, tam sasniedzot 195,67 miljonus eiro, liecina uzņēmuma dati. Audzēt ieņēmumus palīdzējusi arī Lattelecom iesaiste elektroenerģijas tirgū – nepilna gada laikā sasniegts divreiz lielāks klientu skaits par prognozēto.

Aizvadītais gads bijis izmēģinājumu un pārmaiņu gads, kas ļāvis identificēt galvenos uzņēmuma fokusa virzienus – izklaide un gudrie risinājumi mājai un biznesam, norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atgādinot, ka pērn uzņēmums veiksmīgi iesaistījies arī elektroenerģijas tirgū, rosinot diskusiju par biržai piesaistīta tarifa ieguvumiem. Lattelecom Biznesa attīstības direktors Artūrs Pielēns-Pelēns DB uzsver, ka ideja par iesaisti elektroenerģijas tirgū neesot bijusi spontāna un apsvērta jau sen. «Pēc būtības elektroenerģija ir servisa pakalpojums, līdzīgi kā internets un televīzija. Ņemot vērā mūsu zināšanas par tehnoloģijām un uzņēmuma klientu bāzi, mēs redzējām, ka spējam dažādus vienkāršus pakalpojumus padarīt gudrākus un ērtākus gala lietotājiem,» pauž A. Pielēns-Pelēns, atklājot, ka šobrīd Lattelecom elektroenerģiju piegādā apmēram 26 tūkstošiem klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien visā Latvijā traucēts «Lattelecom» internets.

To sociālajos tīklos apstiprinājis telekomunikāciju operators «Lattelecom».

«Arī internets šur tur šai skaistajā laikā izlēmis «paņemt brīvdienu». Atvainojamies - mūsu čaklie meistari jau dzenā viņu rokā un pavisam drīz viss atkal darbosies kā līdz šim,» ziņoja uzņēmums tviterī.

Savukārt savā «facebook» kontā uzņēmums vēstīja: «Diemžēl sestdienas vakarā novērojām globālas problēmas interneta darbībā un arī citās jomās (..)».

Pēc tam tika paskaidrots, ka tā ir bijusi neplānota avārija, kas skārusi visu Latviju.

Vēlāk uzņēmums ziņoja, ka bojājums ir novērsts un sakari pakāpeniski atgriezīsies visiem pieslēgumiem.

«Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 195,67 miljoni eiro, kas ir par 1,1% jeb 2,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa palielinājās par 26,4% jeb 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 40,7 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums Lattelecom arī Liepājā izveidojis viedo jeb aktivitātēs balstītu biroju Mettropole, namu Siļķu ielā inovatīvi pielāgojot darbinieku mainīgajām vajadzībām pēc telpas, saskarsmes un darba resursiem, informē uzņēmumā.

«Lai realizētu 21. gadsimta uzdevumus un pārvarētu izaicinājumus, uzņēmumiem tāpat kā ikvienam cilvēkam ir jāspēj mainīties un iet līdzi laikam. Esam pārliecinājušies, ka pārmaiņas vidē veicina arī iekšējās inovāciju kultūras attīstību, un priecājamies, ka tagad arī Lattelecom gandrīz 100 cilvēku lielais Liepājas kolektīvs strādā inovatīvā un mūsdienīgā darba vidē,» saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Liepājas viedā biroja fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lattelecom viedo biroju Mettropole uzņēmums pirmo reizi prezentēja 2015.gadā biroja telpās Rīgā. Pieredze ļauj secināt, ka šādas darba telpas ļauj efektīvāk izmantot uzņēmuma resursus, jo par 70% augusi darbinieku kapacitāte esošajās telpās, salīdzinot ar darba organizāciju iepriekš. Tāpat par vairāk nekā 40% samazinājušās telpas apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksas uz vienu darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunā kapitālsabiedrību daļu regulējuma aktualitātes

Marija Berdova - Zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāta palīdze, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Civilprocesa likumā 2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi, kas ievieš jaunu kapitālsabiedrības daļu (akciju) apķīlāšanas un pārdošanas kārtību. Tie paredz, ka, lemjot par daļu (akciju) apķīlāšanu, tiesu izpildītājam būs jānorāda apķīlāto daļu (akciju) vērtība, kas nevar būt zemāka par šo daļu (akciju) nominālvērtību. Praksē daļu (akciju) nominālvērtība var būtiski atšķirties no tirgus vērtības, līdz ar to paredzams, ka daļu (akciju) vērtības noteikšana kopumā varētu paildzināt piedziņas procesu.

Nepieciešamības gadījumā tiesu izpildītājs daļu (akciju) piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai pēc savas iniciatīvas var pieaicināt ekspertu. Ja parāda piedzinējs vai parādnieks nav apmierināts ar eksperta daļu (akciju) novērtējumu, tas ir tiesīgs lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai daļu (akciju) novērtēšanai uz sava rēķina. Ja ir veiktas divas ekspertu novērtēšanas, daļu (akciju) piespiedu pārdošanas cena nedrīkst būt zemāka par augstāko eksperta noteikto piespiedu pārdošanas vērtību.

No daļu (akciju) apķīlāšanas brīža parādniekam ir aizliegts atsavināt apķīlātās daļas (akcijas), apgrūtināt tās ar lietu vai saistību tiesībām, mainīt to nominālvērtību, kā arī veikt citas darbības, kas samazina apķīlāto daļu (akciju) vērtību. Taču minētais aizliegums neietekmē parādnieka balsstiesības, kā arī neliedz tam izmantot tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendes un likvidācijas kvotu sabiedrības likvidācijas gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Pasts atkal izsola nekustamos īpašumus; zemākā cena - 650 eiro

Laura Mazbērziņa, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal ir iespējams pieteikties 34 Latvijas Pasta saimnieciskajā darbībā neizmantotu un biznesa mērķu sasniegšanai nevajadzīgu nekustamo īpašumu iegādei publiskās izsolēs. Īpašumu izsoles plānotas decembrī, kopējai to sākumcenai pārsniedzot 465 tūkstošus eiro, informē VAS Latvijas Pasts.

No šodienas, 1. novembra līdz 30. novembrim piesakoties dalībai izsolēs, iespējams pretendēt uz zemes, ēku vai to daļu iegādi publiskās izsolēs, kas notiks 5., 6. un 7.decembrī. 16 īpašumi tiek piedāvāti Latgalē, 8 Vidzemē, 4 Zemgalē, 3 Kurzemē, 2 Rīgas reģionā un 1 Rīgā.

Augstākā izsoles sākumcena ir zemei un ēkai Rīgā, Lubānas ielā 54, kas sasniedz 174 450 eiro. Otra augstākā sākumcena ir 100 200 eiro par īpašumu Krāslavā, Sv. Ludviga laukumā 1 un 3, ko pārdod kā apvienoti.

Savukārt zemākā sākumcena ir zemei un ēkai Balvu novada Krišjāņu pagasta Mežupē – 650 eiro.

25 nekustamie īpašumi iegādei izsolēs tiek piedāvāti kopā ar zemi, viens ir zemes gabals, viens dzīvokļa īpašums, bet septiņu īpašumu sastāvu veido tikai ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom klientu apkalpošanas robotmeitene Anete cītīgi mācās, lai nepagurusi varētu atbildēt uz klientu jautājumiem gluži kā pieredzējis darbinieks

Uzdodot jautājumu uzņēmumam klientu servisa sarakstes programmā vai sociālajos tīklos, sagaidām, ka uz to atbildēs cilvēks, kompānijas darbinieks. Taču tā nebūs vienmēr, un jau tagad saziņai ar klientiem aizvien vairāk tiek izmantoti mācīties spējīgi roboti. Arī pasaulē pirmais latviešu valodā runājošais klientu atbalsta robots Anete, kas tapis, tehnoloģiju uzņēmumam Lattelecom sadarbojoties ar Tildi, katru dienu apgūst jaunas zināšanas un drīzā nākotnē spēs atbildēt uz klientu jautājumiem ne sliktāk par cilvēku.

Oktobra vidū darbu Lattelecom Facebook vietnē uzsākusī Anete pārstāv tā dēvēto kontrolētās mašīnmācīšanās tehnoloģiju, kas papildina informācijas bagāžu pēc katras sarunas ar klientu. Tāpat kā maza bērna pirmie soļi, arī Anetes agrīnās atbildes var šķist nepārliecinošas, gramatiski neprecīzas. Taču mašīnmācīšanās tehnoloģijas lielākā priekšrocība ir spēja nemitīgi uzkrāt zināšanas. Tā rezultātā robots ar cilvēka palīdzību, kas palīdz viņam mācīties, kļūst aizvien gudrāks un labāk saprot, ko cilvēki no viņa vēlas. Lattelecom mērķis ir panākt, lai, tērzetavā uzdodot jautājumu, klients pat nenojaustu, ka viņam neatbild dzīvs cilvēks. Tehnoloģiju attīstības temps un tendences dod pamatu domāt, ka tas patiešām būs iespējams jau drīzā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais latviešu valodā runājošais klientu servisa t.s. čatbots gada jubileju svin ar ievērojami lielāku zināšanu bagāžu un spēju sameklēt atbildes uz klientu jautājumiem

Pērnajā oktobrī iesākusi dzīvi kā rotaļīgs eksperiments, pirmā latviešu valodā runājošā virtuālā klientu servisa asistente Anete gada laikā izaugusi par nopietnu palīgu. Tā dēvētais čatbots jeb tērzēšanas robots ir apguvis lielu daudzumu vērtīgu zināšanu, pārcēlies no Facebook lapas uz īpašu Lattelecom vietni, kur palīdz apmeklētājiem iegūt atbildes uz jautājumiem, kā arī jau ir gatavs sniegt atbalstu klientu apkalpošanā citiem uzņēmumiem.

Cilvēki Aneti viņas dzīves rītausmā neuztvēra īsti nopietni un lielākoties uzdeva primitīvus jautājumus – kā viņu sauc, cik ir 2+2, kāds ir ārā laiks. Tērzēšanas robots saņēma arī uzaicinājumus uz randiņiem un pat bildinājumus. Pirmajā mēnesī 40 procentos no vairāk nekā 10 tūkstošiem sarunu nebija nekā kopīga ar Lattelecom pakalpojumiem. Daži ar āķīgiem jautājumiem gribēja noskaidrot, vai viņa patiešām ir īsts čatbots vai arī aiz zīmētā attēla paslēpušies reāli klientu servisa darbinieki. Taču tas pat nebija slikti, jo ar katru jaunu jautājumu Aneti darbinošais algoritms mācījās piemeklēt atbilstošu atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju kompāniju liktenis paliks lemšanai nākamajai valdībai, pašreizējā, parakstot saprašanās memorandu ar Telia, nekādas saistības nav uzņēmusies, kā vien tikai kopīgi ar otru pusi izstrādāt jaunu stratēģiju

Jau vairāk nekā desmit gadus nerimst jautājums par to, kas notiks ar diviem telekomunikāciju milžiem Latvijā SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Lattelecom, kas ir ne tikai lieli nodokļu maksātāji (attiecīgi pērn – 24,52 milj. eiro un 40,21 milj. eiro), bet arī valsts maka papildinātāji ar dividendēm. Abiem uzņēmumiem būtībā (juridiski gan atšķiras) ir vieni un tie paši īpašnieki – Latvijas valsts un Telia. Ir bijušas idejas un priekšlikumi par šo īpašumu sadali, kur viens uzņēmums paliek vienam īpašniekam, bet otrs – otram, bija priekšlikums par abu uzņēmumu apvienošanu. Tomēr neviena no šim idejām nav guvusi atbalstu, neraugoties uz dažādiem argumentiem, kāpēc to vajadzētu darīt, jo vienmēr ir bijuši kādi apsvērumi, kāpēc to nedarīt. Pērnā gada rudenī valdībā netika atbalstīta ideja par LMT un Lattelecom apvienošanu vienā uzņēmumā, un kā argumenti visskaļāk skanēja divi – lai saglabātu konkurenci un lai abos uzņēmumos saglabātos reāla kontrolpakete Latvijas valstij. Lai arī tuvojošos Saeimas vēlēšanu gaisotnē šķita, ka nekas jauns šajā frontē nebūs, tomēr šā gada 12. jūlijā Latvijas valdības vadītājs Māris Kučinskis un Telia prezidents Jūhans Dennelinds parakstīja saprašanās memorandu par SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons turpmāko attīstību. Tā kā publiski memoranda teksts plašai sabiedrībai nebija pieejams, tad arī šī memoranda sakarā tika izteikti visdažādākie pieļāvumi un pieņēmumi (par privatizāciju, apvienošanu, Latvijas valsts ietekmes samazināšanu utt.) par to, ko īsti paredz šis dokuments. Lai kliedētu bažas un spekulācijas attiecībā par to, ko tas īsti paredz un ko nozīmē, Dienas Bizness lūdza Ministru prezidentam Mārim Kučinskim atbildēt uz jautājumiem saistībā ar šo dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem arī 2020. gada sākumā ir saglabājies pietiekoši augsts. Darījumi notiek un interese par racionāliem nekustamā īpašuma piedāvājumiem var būt pat ļoti augsta. Šādā situācijā, ieraugot savu sapņu īpašumu par atbilstošu cenu, jāspēj ātri rīkoties.

Pastāv ļoti liela iespēja, ka par labu un pietiekoši izdevīgu īpašumu būs gana liela interese arī no citiem pircējiem, tāpēc ir svarīgi nepalaist garām savu lielo iespēju.

Tā kā sludinājumu portāli ir pilni ar dažādiem piedāvājumiem, no kuriem ļoti liela daļa ir pārāk dārgi un netiek pārdoti pat pusgadu un vairāk, katrreiz, kad parādās racionālas cenas piedāvājums, interese par to ir augsta un darījumi notiek pietiekoši ātri. Pie šādiem apstākļiem ir jāprot sevi sagatavot tā, lai labāko izdevību izmantotu tieši Jūs.

Lai iegādātos īpašumu, protams, ir nepieciešama nauda. Un pārsvarā īpašuma iegādei tiek izmantots bankas finansējums. Līdz ar to, pirms tērēt savu dārgo laiku īpašumu apskatēm, ir būtiski doties uz banku un konkrēti noskaidrot savus limitus.

Komentāri

Pievienot komentāru