Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Piektdien eiro skaidrās naudas apjoms apgrozībā apsteidzis latus, liecina Latvijas Bankas aprēķini.

Piektdien Latvijā apgrozībā bija aptuveni 570 miljoni eiro un lati aptuveni 526 miljonu eiro vērtībā. Salīdzinājumam – arī Igaunijā apgrozībā esošo eiro apjoms apsteidza kronas desmitajā dienā pēc eiro ieviešanas.

Latvijā pāreja uz eiro ikdienas norēķinos ir vērtējama kā sekmīga un raita, uzsver centrālā banka. To nodrošināja daudzu iesaistīto nozaru savlaicīga un vispusīga gatavošanās vienotās valūtas ieviešanai. Visu ar eiro ieviešanu saistīto pasākumu izpilde notika plānotajā apjomā un noteiktajos termiņos.

Līdz šā gada 14. janvārim (ieskaitot) turpinās eiro un latu skaidrās naudas vienlaicīgās apgrozības periods. Latus pret eiro mainīs Latvijas Pasta reģionālajās nodaļās līdz 31. martam, komercbankās – līdz 30. jūnijam, kā arī Latvijas Bankā – mūžīgi.

Ieviešot eiro, ražošanas un mazumtirdzniecības uzņēmumam nekādi būtiski izdevumi nebūs nepieciešami un būtībā mainīsies tikai apgrozībā esošās naudas forma un nosaukums, norāda tekstilizstrādājumu ražotāja SIA Vaide komercdirektors Vladimirs Šidlovskis.

«Protams, visur nāksies pārprogrammēt kases aparātus, jo mums ir mazumtirdzniecības tīkls. Grāmatvedības sistēmu pārveide - tas ir sīkums. Godīgi sakot, neredzu, kur varētu būt kādi jūtami izdevumi. Protams, izdevumi būs, bet tie būs nenozīmīgi,» uzsvēra Šidlovskis.

Viņš piebilda, ka tad, ja aplūkotu kopā visus Latvijas uzņēmumus, tad kopējais izdevumu cipars varētu likties liels, taču katram uzņēmumam atsevišķi šie izdevumi būs nenozīmīgi, protams, ņemot vērā katra uzņēmuma specifiku, taču nekādām problēmām šajā ziņā nevajadzētu būt.

Vaides komercdirektors norādīja, ka Latvijā jau ļoti sen viena eiro maiņas kurss ir 0,70284 lati, un lata kurss nekad nav svārstījies. «Faktiski mēs jau ļoti sen strādājam ar eiro, tikai šis eiro netiek dēvēts par eiro,» uzsvēra Šidlovskis.

Oktobrī, neraugoties uz aizvien straujāko latu skaidrās naudas pieprasījuma sarukumu, kopējais naudas piedāvājums palielinājās gan uz uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumu būtiska kāpuma rēķina, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt banku kredītportfelis turpināja sarukt, no jauna izsniegto aizdevumu apjomam atpaliekot no atmaksāto kredītu summām.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, oktobrī palielinājās par 0.6%, tā gada pieauguma tempam veidojot 0,8%. Tuvojoties gada nogalei, aizvien straujāk samazinājās skaidro latu apjoms apgrozībā, un oktobrī tas bija jau par 74,7 miljoniem latu mazāks, mēneša beigās par 26,1% atpaliekot no pērnā gada atbilstošā perioda līmeņa. Apritē ārpus kredītiestādēm skaidrā nauda vēl atradās 778,8 miljonu latu vērtībā. Skaidrās naudas atgriešanās bankās sekmēja mājsaimniecību noguldījumu kāpumu – tie uz norēķinu kontu atlikumu pieauguma rēķina palielinājās jau devīto mēnesi pēc kārtas.

Privatizācijas aģentūras (PA) izbeigšanas stratēģijas kontekstā būtu jādomā arī par privatizācijas sertifikātu apgrozības izbeigšanas kārtību, norāda PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Tajā pašā laikā viņš atzina, ka tas ir likumdevēja kompetencē, jo darījumi privatizācijas sertifikātos notiek, ne tikai privatizējot valsts īpašuma objektus, bet arī pašvaldību īpašuma objektus.

«Iepriekš vairākkārt tika noteikts privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņš, bet patlaban tas ir atcelts. Joprojām noslēgtajos līgumos par dzīvokļu, objektu u.c. privatizāciju tiek paredzēta iespēja maksāt ar sertifikātiem, līdz ar to tehniski būtu jāļauj maksāt ar sertifikātiem, kamēr līgums ir spēkā un kamēr likumdevējs nav noteicis citādu šo valsts vērtspapīru izmantošanas izbeigšanas kārtību,» skaidroja Spridzāns.

Trešdien valsts sākusi piedāvāt krājobligāciju iegādi, informēja Finanšu ministrija. To būtība ir nodrošināt iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam iegādāties valsts vērtspapīrus, tādējādi savu naudu uz laiku aizdodot valstij.

«Salīdzinājumā ar citiem investīciju instrumentiem viena no galvenajām krājobligāciju priekšrocībām ir drošums, jo ieguldījums nebūs atkarīgs no citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī valsts šos ieguldījumus garantēs pilnā apjomā. Krājobligāciju iegādes process ir iecerēts tik vienkāršs kā bankas maksājums vai jebkurš cits pirkums internetā. Iegādājoties krājobligācijas, Latvijas iedzīvotāji atbalstīs savu valsti, taču vienlaikus saņems arī procentus jeb fiksētu ienākumu par savu ieguldījumu,» skaidro finanšu ministrs Andris Vilks.

Pirmajā posmā valsts parādzīmes ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs iegādāties interneta mājaslapā www.krajobligacijas.lv, autentificējoties caur kādu no internetbankām. Iegādājoties pirmās krājobligācijas, Latvijas Centrālajā depozitārijā, kas uzskaita, glabā un veic norēķinus par visiem Latvijā apgrozībā esošajiem vērtspapīriem, tiks automātiski atvērts vērtspapīru konts.

Nepilnu mēnesi kopš krājobligāciju piedāvājuma uzsākšanas šā gada 19. jūnijā kopējais pārdoto krājobligāciju apjoms ir sasniedzis 150 tūkstošus latu.

Iedzīvotāju interese par krājobligācijām un to iegādes iespējām ir liela, un to iegādes apjomi jaunam finanšu instrumentam un vasaras sezonalitātei vērtējami pozitīvi, norāda Valsts kase. Lielāku interesi pircēji ir izrādījuši par garāko termiņu – 5 un 10 gadu krājobligācijām.

No 15.jūlija iedzīvotājiem tiks piedāvātas arī sešu mēnešu krājobligācijas. Kā jau minēts iepriekš, pirmajā posmā krājobligācijas ikviens Latvijas iedzīvotājs var iegādāties interneta vietnē krajobligacijas.lv, autentificējoties, izmantojot internetbanku. Iegādājoties pirmās krājobligācijas, Latvijas Centrālajā depozitārijā, kas uzskaita, glabā un veic norēķinus par visiem Latvijā apgrozībā esošajiem vērtspapīriem, automātiski tiek atvērts vērtspapīru konts. Procentu likmes nosaka atbilstoši jau apgrozībā esošo valsts vērtspapīru likmēm, kas raksturo tirgus situāciju.

Pildot iepriekš pausto apņemšanos, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) ir iegādājies krājobligācijas.

Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke stāstīja, ka valdības vadītājs iegādājies krājobligācijas 1000 latu vērtībā.

Apņemšanos iegādāties krājobligācijas Dombrovskis pauda jau gada sākumā, kad valdība pieņēma noteikumus par valsts vērtspapīru izlaišanu.

Jau ziņots, ka Krājobligāciju izplatīšana tika sākta 19. jūnijā.

Patlaban krājobligācijas ikviens Latvijas iedzīvotājs var iegādāties, autentificējoties vietnē "www.krajobligacijas.lv", izmantojot internetbanku. Iegādājoties pirmās krājobligācijas, Latvijas Centrālajā depozitārijā, kas uzskaita, glabā un veic norēķinus par visiem Latvijā apgrozībā esošajiem vērtspapīriem, automātiski tiek atvērts vērtspapīru konts.

Ņemot vērā, ka šajā gadu mijā lati mainīsies pret eiro, bankas aicina ap pusnakti maksājumus neveikt, jo norēķinu sistēmā var būt traucējumi.

Swedbank

Swedbank eiro pārejas naktī karšu norēķinu darbībā traucējumi ir iespējami ap pusnakti, 30 minūtes, laika posmā no plkst. 23 līdz 0:15. Ja šajā laikā gadās norēķināties ar karti un saņemt atteikumu pirkuma apmaksai, banka iesaka nogaidīt un mēģināt veikt apmaksu vēlreiz.

31. decembrī Swedbank filiāļu darba laiks būs saīsināts, lai veiktu bankas IT sistēmas un visu procesu pāreju uz eiro. Filiāles apkalpos klientus līdz plkst. 15. Nākamgad sešas Swedbank filiāles darbosies arī 1. janvārī no plkst. 12 līdz plkst. 15. Šajā dienā filiāļu pakalpojumu klāsts vēl būs ierobežots, jo pirmajās janvāra dienās vēl turpināsies bankas procesu pārcelšana uz eiro.

Ceturtdien, 2. janvārī, uz bankas Citadele filiālēm pārsvarā devušies vecāka gada gājuma cilvēki, kas vēlas samainīt latus uz eiro. Maiņai atnestās summas ir ļoti dažādas - no dažiem latiem līdz pat vairākiem tūkstošiem latu, informē bankas Citadele Korporatīvo komunikāciju vadītāja Zane Udrase.

Bankai Citadele patlaban strādā visas 37 filiāles. Dažās filiālēs Rīgā, Ludzā, Limbažos un Līvānos ir novērojamas rindas, kurās stāv aptuveni 20-30 cilvēku. Dažās filiālēs bija brīži, kad rindā bija pat 50 cilvēku.

Ja iedzīvotāji vēlas veikt latu nomaiņu pret eiro un summa ir 5000 eiro vai vairāk, banka lūdz aizpildīt pieteikumu "Citadeles" mājaslapā, lai varētu nodrošināt nepieciešamo eiro valūtas daudzumu.

Banka aicina iedzīvotājus nesteigties ar skaidras naudas maiņu, jo samainīt latus pret eiro par oficiālo kursu un bez komisijas maksas komercbankās varēs līdz pat jūnija beigām, bet Latvijas Bankā - bez laika ierobežojuma.

Latvijas gāze no 2010. gada tīrās peļņas dividendēs akcionāriem plāno izmaksāt 19,95 miljonus latu, kas ir 0,5 lati par vienu akciju.

Par to liecina Latvijas gāzes akcionāru sapulces, kas paredzēta šogad 1. jūlijā, lēmumu projekts. Latvijas gāze 2010. gadā strādājusi ar 26,466 miljonu latu tīro peļņu, no kuras 1,544 miljoni latu ir sadalei nepieejamā peļņas daļa, bet 4,97 miljonus latu paredzēts iekļaut Latvijas gāzes statūtos paredzētajos fondos (rezervēs).

Latvijas gāzes lielākie akcionāri ir E.ON Ruhrgas International (47,2%), kas tādējādi dividendēs varētu saņemt 9,42 miljonus latu, Gazprom (34%), kas dividendēs varētu saņemt 6,78 miljonus latu un Itera Latvija, kas par 16% Latvijas gāzes akcijām dividendēs varētu saņemt 3,19 miljonus latu.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(78).jpg

Kā jau tas bija sagaidāms, vakar tika parakstīts aicinājums Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) sagatavot ārpuskārtas Konverģences ziņojumu, kas nepieciešams, lai Latviju uzaicinātu eirozonā.

Premjers Valdis Dombrovskis šajā kontekstā jau ir izteicies, ka Latvijas neuzaicināšana eirozonā būtu savāda, tomēr nekādu garantiju vismaz pagaidām gan neesot. Zīmīgi ir tas, ka pēdējā laikā arvien biežāk tiek izteiktas bažas par to, ka, lai gan Latvija beidzot atbilst visiem iespējamiem Māstrihtas kritērijiem, uzaicinājums ieviest eiro varētu arī neizskanēt. Ja šāds scenārijs tiešām realizēsies, tam varētu būt vairāki iespējamie iemesli.

Šajā Jaungada naktī, kad Latvijas pāries uz eiro, 40% Latvijas iedzīvotāju ir ieplānojuši veikt dažādus tēriņus, liecina Swedbank aptaujas dati.

No tiem 30% plāno norēķināties ar karti, bet 10% – skaidrā naudā latos vai eiro. Savukārt 57% iedzīvotāju norādījuši, ka Jaungada naktī nekādus tēriņus neplāno.

Ņemot vērā, ka gadumijā tiks veikta virkne darbību pārejai uz eiro, Swedbank ērtākai Jaungada sagaidīšanai iesaka pārdomāt nakts izdevumus savlaicīgi, nepieciešamos maksājumus internetbankā veikt līdz 30.decembra plkst.12.30, kā arī neplānot karšu norēķinus ap pusnakti, kad notiks karšu pāreja uz eiro. Turklāt, ja svētkos iecerēts doties ārpus Latvijas, ieteicams paturēt prātā arī iespējamās laika joslu atšķirības.

Lai nodrošinātu ērtu pāreju uz eiro, Swedbank eiro projektā vairāk nekā gadu strādājuši 500 speciālisti no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas. Projektā jau ieguldīti 100 tūkstoši cilvēkstundu. Pašā gadumijas naktī pie pārejas uz eiro strādās kopumā 300 Swedbank darbinieki.

Šodien sākas zivju pārstrādes uzņēmuma AS Brīvais Vilnis obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Vienas uzrādītāja akcijas, kas atrodas publiskajā apgrozībā, atpirkšanas cena ir 0,73 lati. Piedāvājuma termiņš ir 30 kalendārās dienas. Obligāto atpirkšanas piedāvājumu izteikusi SIA A Corporation.

Db.lv jau rakstīja, ka baņķiera un uzņēmēja Valērija Belokoņa brālis Vilorijs Belokoņs ieguvis nozīmīgu līdzdalību Brīvais vilnis. Tā kā abi Belokoņi tagad kontrolē 90,85% uzņēmuma akciju, tie plāno arī pārējo akciju izpirkšanu.

Brīvā viļņa paziņojums biržā februāra sākumā liecināja, ka Vilorijs Belokoņs ir ieguvis nozīmīgu līdzdalību Brīvajā vilnī, no Ilonas Drikinas pilnībā atpērkot SIA A Corporation, kurai savukārt piederēja 1267020 jeb 40,88% Brīvā vilņa akciju. Tādejādi Vilorijs Belokoņs ir ieguvis kontroli pār A Corporation un netiešas balsstiesības Brīvajā vilnī.

Latvijas Banka ceturtdien, 11. aprīlī, laidīs apgrozībā Šūpuļa monētu, liecina centrālās bankas paziņojums.

Jubilejas monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas monētu kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

LB skaidro, ka monēta veidota kā raudzību dāvana.

Monētas priekšpusē centrā ir bērns šūpulī, ko knābī tur putns, bet aizmugurē pelīte ar pūralādi, lejā – uzraksts 1 lats.

Jubilejas monēta Šūpuļa monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā. Monētas maksimālā tirāža ir 5000 eksemplāru. Monēta būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs ir 32,92 lati.

Patlaban jau divas trešdaļas no skaidras naudas maksājumiem veikalos tiek veikti eiro, liecina Eiropas Komisijas veiktā aptauja nedēļas nogalē.

Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka viņi makā nēsā tikai eiro (35% - tikai eiro banknotes un 34% - tikai eiro monētas).

EK norāda, ka mazumtirdzniecības sektors labi tiek galā ar eiro apmaiņas procesu un abu valūtu paralēlās apgrozības periodu. Tāpat nav vērojamas lielas problēmas saistībā ar rindām veikalos vai kases aparātiem. Vienīgi dažiem maziem veikaliem lauku reģionos nākas saskarties ar izaicinājumiem, jo iedzīvotāji tos izmanto kā valūtas apmaiņas punktus, bet tie neatrodas tuvu bankām vai pastam, norāda EK.

Tāpat normāli funkcionē bankomāti, naudas izmaksas skaits un apjoms ir saglabājies aptuveni tādā pašā līmenī kā tad, kad apgrozībā bija vēl lati, uzsver EK.

Latvijas Banka laidusi apgrozībā latviešu literatūras klasiķim Rūdolfam Blaumanim veltītu jubilejas monētu, liecina centrālās bankas paziņojums.

Monēta radīta, jo šis ir Tālavas taurētāja, Nāves ēnā un Skroderdienu Silmačos autora 150. jubilejas gads. Monētas grafisko dizainu veidojis Aigars Ozoliņš, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Monēta kalta Rumānijas kaltuvē Regia Autonomǎ Monetǎria Statului Eiropas Savienības dalībvalstu jubilejas un piemiņas monētu programmas Eiropas sudraba programma ietvaros.

Monētas priekšpusē koku ieskautas lauku mājas, kas balstās uz koka lapas. Monētas aizmugurē attēlots Rūdolfa Blaumaņa portrets un tā fonā – rakstnieka darbu nosaukumi.

Jubilejas monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā. Monētas maksimālā tirāža ir 5000 eksemplāru. Monēta būs iegādājama Latvijas Bankas kasēs un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 32,92 lati.

Uzņēmējs Vasīlijs Meļņiks, viņa sieva un vairāki padotie, iespējams, ilgstoši saskaņoti kontrolē virs 50% Rīgas kuģu būvētavā (RKB).

Šīm personām, saskaņā ar Finanšu instrumentu tirdzniecības likumu, būtu obligāti jāizsaka citiem akcionāriem piedāvājums atpirkt tiem piederošās akcijas, šodien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) tiesā pagaidām neveiksmīgi cenšas pierādīt arī Rīgas kuģubūvētavas (RKB) mazākuma akcionārs un vairāku citu mazākuma akcionāru pārstāvis jurists Linards Baumanis. Viņš bija liecinieks mazākuma akcionāru neveiksmīgam mēģinājumam ar tiem piederošiem kopumā vairāk nekā 10% RKB akciju 2012.gada pavasarī ievēlēt padomes locekli, kas atšķaidītu līdz šim vien no lielākā akcionāra virzītiem cilvēkiem veidoto padomi. V. Meļņiks, lūgts viedokli par izveidojušos situāciju, atbildi pats nesniedza, bet visas uzņēmums valdes pārstāvis DB mazākuma akcionāru izteiktās aizdomas noraidīja.

Cilvēki aktīvi pērk pirmdien Latvijas Bankas (LB) klajā laisto lata monētu ar kokles attēlu, portālam db.lv pastāstīja centrālās bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

Viņš skaidro, ka LB kasēs pirmās dienas pēc jaunas apgrozības lata monētas klajā nākšanas arvien ir visrosīgākās, un arī vakar LB kasēs bija brīži, kad cilvēki pēc jaunajām monētām stāvēja rindā. Kā novēroja db.lv, otrdien rindas abās LB kasēs vairāk nebija, tomēr cilvēki turpināja pirkt monētas.

M. Grāvītis norāda, ka LB jauno latu laiž apgrozībā gan caur komercbankām (kas šobrīd izplata pusi no miljonu lielās tirāžas), gan savām kasēm - Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.

Pēc pusotras dienas LB kasēs ir atlikusi ceturtā daļa no tirāžas un šādā tempā līdz Jāņiem jaunie lati centrālās bankas kasēs varētu būt beigušies, pieļauj bankas pārstāvis.

Latvijas Banka trešdien, 3.jūlijā, laidīs apgrozībā komponistam Jāzepam Vītolam veltītu jubilejas monētu ar moto Gaismu sauca, gaisma ausa, informēja centrālās bankas pārstāvji.

Monēta ir sveiciens J. Vītola 150. dzimšanas dienā. Monētas grafisko dizainu veidojis Aivars Priedīte, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Nīderlandes Karaliskajā kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt.

Jāzeps Vītols (1863–1948) līdz Latvijas valsts tapšanai ilgus gadus bija Sanktpēterburgas Konservatorijas profesors, pusmūžā atgriezies dzimtenē, lika jaunajai Latvijas valstij tik nepieciešamo profesionālās mūzikas izglītības pamatakmeni, izveidojot konservatoriju un izaudzināja muziķu plejādi, skaidro LB.

J. Vītola mūzikā ir daudz gaismas – gan solodziesmās, gan kordziesmās, visaktuālāk gaismas ceļi zīmēti kordziesmā Gaismas pils (1900), kas ir viens no Dziesmusvētku spēcīgākajiem simboliem, norāda centrālā banka, uzsverot, ka tā savulaik lielā kopkora dziedāta arī paša J. Vītola diriģējumā.

Latvijas Krājbankas obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums ilgs līdz 28. februārim, liecina bankas paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Akciju atpirkšanas cena obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā parastajai akcijai ir 2,56 lati, bet A kategorijas priekšrocību akcijai – 8,01 lats.

Saskaņā ar atpirkšanas piedāvājuma prospektā norādīto AB bankas SNORAS neplāno veikt izmaiņas Latvijas Krājbankas padomes un valdes sastāvā, mainīt nodarbinātības politiku un bankas juridisko adresi.

Db.lv jau rakstīja, ka no regulētā tirgus tiks izslēgtas 25,8 miljoni parastās uzrādītāja akcijas un 2,8 tūkstoši A kategorijas priekšrocību uzrādītāja akcijas. 88,92% bankas publiskā apgrozībā esošo akciju pieder Lietuvas bankai Snoras.

Lai eiro ieviešana Latvijā noritētu maksimāli ērti, Latvijas bankas plāno nodrošināt, ka 2014. gada 1. janvārī, kad tiks ieviests eiro, jau pirmās pusstundas laikā 99% visu naudas izmaksu bankomātu spēs izdot eiro banknotes, informē Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāve Baiba Melnace.

Atlikušie pāris bankomāti atrodas telpās, kas 1. janvārī būs slēgtas, tādēļ klientiem nebūs pieejami. Paredzēts, ka pilnībā viss bankomātu tīkls būs pārslēgts darbam ar eiro līdz 2014. gada 2. janvārim.

Pēc LKA apkopotās informācijas, 2014. gada sākumā Latvijā septiņām bankām būs 1061 bankomāts ar naudas izmaksas funkciju (papildus darbosies arī 82 bankomāti tikai ar naudas iemaksas funkciju).

Tāpat, ņemot vērā, ka līdz 31. decembrim Latvijā likumīgs maksāšanas līdzeklis būs lati, daudzi bankomāti līdz pat šā gada pēdējai minūtei nodrošinās klientiem latu izsniegšanu.

Bankas atgādina, ka jebkuram Latvijas iedzīvotājam un uzņēmumam lētākā un ērtākā naudas nomaiņa no latiem uz eiro būs bezskaidrās naudas izmantošana, jo bezskaidras naudas nomaiņa banku kontos notiks automātiski latu/eiro maiņas brīdī stingri pēc oficiālā kursa, un turpmāk visi bezskaidrās naudas maksājumi tiks veikti tikai eiro. Veicot pirkumu apmaksu ar maksājumu karti, tas būs pierasti un saprotami, nebūs jāuztraucas, vai makā ir nepieciešamā summa eiro skaidrā naudā un vai atlikums ir izdots korekti.

Latvijas Banka laidusi apgrozībā viena lata jubilejas monētu Rīgas Zooloģiskais dārzs, informēja centrālajā bankā.

Monētas grafisko dizainu veidojis Ivars Mailītis un ģipša modeli – Ligita Franckeviča un Ivars Mailītis.

Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Rīgas Zooloģiskajam dārzam šogad aprit 100 gadu, ko tas sagaida, plaši piedaloties pasaules un Eiropas programmās dzīvnieku sugu saglabāšanā un esot viena no Latvijas ģimeņu iecienītākajām atpūtas vietām.

Patlaban zoodārza kolekcijā ir 420 sugu 3200 dzīvnieku, turklāt aptuveni trešajai daļai zooloģiskajā dārzā pārstāvēto sugu dzimst vai izšķiļas mazuļi, un vairāk nekā 90 šeit apskatāmo sugu iekļautas Pasaules Sarkanajā grāmatā, savukārt 30 sugām tiek uzturētas starptautiskas ciltsgrāmatas. Zoodārzs piedalās 32 Eiropas apdraudēto sugu vairošanas programmās.

Latvijas Banka laidusi apgrozībā viena lata jubilejas monētu Rīgas Tehniskā universitāte, informēja centrālās bankas pārstāvji. Monētas grafisko dizainu un ģipša modeli veidojis Kristaps Ģelzis.

LB jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, kultūras zīmēm, skaidro LB pārstāvji. Rīgas Tehniskajai universitātei šogad aprit 150 gadu, tā ir pirmā augstākās izglītības mācību iestāde tagadējās Latvijas teritorijā un pirmā tehniskā universitāte Baltijā. RTU darbības 150 gados tajā izglītību ieguvuši un strādājuši daudzi pazīstami zinātnieki.

Mākslinieks Kristaps Ģelzis, atzīstot naudu par zinātkāres un radošuma visietekmīgāko palīginstrumentu, veidojis RTU veltīto jubilejas monētu kā mazu, bet praktiski lietojamu instrumentu, kas ļauj noteikt izmēru, virzienu un izcelsmes vietu. Šīs monētas tapšanā īpaša nozīme ir mūsdienu tehnoloģijām, un arī šī nianse vieno monētu un RTU.

Latvijas Banka (LB) pirmdien, 30. septembrī, laidusi apgrozībā Lestenes dievnamam veltītu zelta monētu, informēja centrālās bankas pārstāvji.

LB skaidro, ka monēta nav piemiņas zīme zaudētam šedevram, bet gan aicinājums palīdzēt atgūt Latvijas izcilāko baroka dievnamu Lestenē.

Monētas «Ak, svētā Lestene!» grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē Lietuvos monetų kalykla. Uz monētas redzami divi baznīcas altāra elementi – eņģeļa galva un akanta lapu vijums altāra sānu dekorā.

Baznīca smagi cieta kara laikā - 1945. gada februārī padomju artilērijas apšaudē nodega baznīcas tornis, tika sašauts altāris. Pēckara laikā baznīca tika sistemātiski demolēta, bet par skulptūru izglābšanu jāpateicas māksliniekam Jurģim Skulmem, skaidro LB.