Jaunākais izdevums

Šogad beigsies Ministru kabineta 2006. gadā apstiprinātā latvāņu izplatības ierobežošanas programma. Tātad latvāņiem vairs nevajadzētu apdraudēt laukus un cilvēku veselību. Tās īstenošanai no valsts pamatbudžeta un Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem bija plānots piešķirt 15,35 miljonus latu. Tomēr plānotās naudas nav, bet latvāņu gan – ka biezs. Programma izgāzusies, šodien raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Pēc apstiprinātā plāna, latvāņiem nevajadzētu būt pilnībā iznīdētiem. Teorētiski šogad tiem nevajadzētu aizņemt vairāk par 2000 ha zemes. Tomēr Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktore Kristīne Kjago laikrakstam atzinusi, ka: «Šogad Latvijā ir 10 640 ha latvāņu aizņemtās platības.»

Sākot latvāņu apkarošanu, Vides ministrijas programmā bijusi norādīta tikai aptuvena informācija par to izplatību, un, piemēram, Madonas novada teritorijās norādīta lielāka latvāņu platība, nekā pēcāk tika uzmērīts. Daudzviet latvāņu aizņemto platību ir vairāk nekā fiksēts papīros, Latvijas Avīzei stāstījusi K. Kjago.

Šobrīd VAAD finansējuma trūkuma dēļ vairs neveicot latvāņu teritoriju mērījumus pēc savas iniciatīvas, bet gan iegūstot informāciju no pašvaldībām, a/s Latvijas valsts meži, Gaujas Nacionālā parka un fiziskām personām u. c. pārstāvjiem. Attiecīgi pēc sabiedrības sniegtās aktuālās informācijas tiek uzmērītas datu bāzē neiekļautās teritorijas. Tomēr, lai salīdzinātu, vai to ir vairāk vai mazāk, būtu jāveic konkrētu teritoriju atkārtota mērīšana pēc tādas pašas metodes, kā tas notika laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam.

Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa atgādinājusi, ka tikai 2006. gadā valsts atvēlēja aptuveni Ls 110 000 šīs problēmas risināšanai. Tā tad arī tika iztērēta uzmērīšanai, datu bāzes veidošanai un kartes zīmēšanai.

Praktiskai latvāņu iznīdēšanai bija nepieciešami 12 miljoni. Vienīgais iespējamais finansējuma avots bija lauksaimnieku ES subsīdijas, taču lauksaimnieki noprotestēja šādu valsts atbalsta izmantošanu, un cits finansējums netika atrasts. Par piešķirtajiem valsts līdzekļiem VAAD veica latvāņu platību uzmērīšanu, izveidoja datu bāzi. Notikusi arī uzraudzība un zemes īpašnieku brīdināšana par latvāņu neiznīdēšanu uz savas zemes. Vēl izveidoti informatīvi materiāli, un 2008. gadā dažos novados pašvaldības veikušas latvāņu ierobežošanas pasākumus.

Tā kā galvenais mērķis taču bija samazināt latvāņu izplatību un no valsts faktiski nekādi finanšu līdzekļi to platības samazināšanai šo sešu gadu laikā netika piešķirti, var apgalvot, ka latvāņu izplatības ierobežošanas programma ir izgāzusies, akcentē laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu veiksmīgu investīciju projekta īstenošanu, Luminor banka piešķīrusi 950 000 eiro finansējumu kokapstrādes uzņēmumam SIA Latvāņi. Projekta kopējais finansējums ir 6,99 miljoni eiro, un tā laikā paredzēts uzsākt jauna līmētās koksnes produkta — konstrukciju brusas no radiāliem piemizas dēļiem — ražošanu.

Projektu jaunu produktu ieviešanai ražošanā SIA Latvāņi uzsāka jau 2018. gadā, un tas tiek realizēts vairākās kārtās. To plānots pabeigt šī gada beigās. Projekta ietvaros notiek divu eksperimentālu ražošanas līniju izstrāde, ražošana un uzstādīšana ar mērķi padarīt ražošanu ātrāku un sākt ražot jaunu līmētās koksnes produktu ar uzlabotām lietošanas īpašībām — konstrukciju brusas no radiāliem piemizas dēļiem. Iegūtais finansējums ļaus uzņēmumam paaugstināt produktivitāti un integrēt ražošanas līnijā tādas eksperimentālas tehnoloģijas, kuru tehniskie parametri atbilst jaunākajiem zinātniskajiem sasniegumiem.

SIA Latvāņi valdes locekle Linda Grīnberga stāsta: “Šobrīd uzņēmuma galvenais izaicinājums ir kāpināt ražošanas efektivitāti, gan ieviešot inovācijas ražošanas procesā, gan investējot rītdienas tehnoloģijās. Rūpnīcā jau šodien tiek izmantoti augstas izšķirtspējas skeneri un ciparvadības darbgaldi, bet šis projekts ļaus vēl vairāk attīstīt rūpnīcas tehnoloģijas, lai mēs varētu strādāt efektīvāk un ražot mūsdienīgākus produktus, izmantojot mākslīgo intelektu.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvāņi pārceļas uz ražotāju augstāko līgu

Māris Ķirsons, 21.09.2015

SIA Latvāņi līdzīpašnieks Laimonis Onzuls un valdes locekle Linda Grīnberga

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni 4,2 milj. eiro, SIA Latvāņi izveidojusi jaunu līmēto koka konstrukciju ražotni, kas ļauj paplašināt izstrādājumu sortimentu un ceļ uzņēmuma konkurētspēju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Finiša spurts,» lakoniski uzņēmuma apjomīgāko investīciju projekta stadiju raksturo SIA Latvāņi līdzīpašnieks Laimonis Onzuls. Viņš norāda, ka ražotnes ēka uzbūvēta, jaunās, efektīvās kokapstrādes iekārtas uzstādītas. Investīciju projekts realizēts ar ES struktūrfondu augstas pievienotās vērtības programmas atbalstu – nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro. «Iekārtas strādā, tomēr vēl ir nepieciešama ne tikai to darbības slīpēšana, bet arī darbiniekiem jāapgūst pieredze, tāpēc jaunās ražotnes «iekļaušanās» ražošanas procesā notiks pakāpeniski tuvāko mēnešu laikā,» plānu atklāj L. Onzuls. Viņš uzsver, ka tik strauja jaunas ražotnes projekta realizācija bez LIAA administrētās ES struktūrfondu programmas atbalsta iekārtu iegādē nebūtu iespējama. «Vispirms pašam uzņēmumam jāiegulda nauda, pilnībā jāīsteno projekts, un tikai tad varēsim pretendēt uz vairāk nekā viena miljona eiro ES struktūrfondu atbalsta saņemšanu,» vērtē L. Onzuls. Viņš norāda, ka bez ES struktūrfondu līdzfinansējuma būtu bijis grūti pārliecināt Nordea banku aizdot naudu kompānijai. «Šādu iespēju palaist garām nebūtu bijis prātīgi,» tā uz jautājumu, vai ražotnes izveides projekts būtu vispār iespējams bez ES atbalsta, atbild L. Onzuls. «Situācijā, kad esošās jaudas bija noslogotas 99% apmērā, tik un tā būtu jāmeklē risinājumi, kas ļautu ne tikai palielināt ražošanas apjomus, bet arī paaugstināt darba efektivitāti,» jaunas ražotnes nepieciešamību pamato L. Onzuls. Viņaprāt, iecerētā projekta īstenošana ļauj Latvāņiem sākt spēlēt līmēto koksnes izstrādājumu augstākajā līgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Ideju mežs: Zema enerģijas patēriņa fasādes paneļi taps Bērzaunē

Māris Ķirsons, 18.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni 3,8 milj. eiro, SIA Latvāņi veido zema enerģijas patēriņa ēku fasāžu siltināšanas paneļu ražotni; kopā ar celtniekiem cer startēt māju siltināšanas konkursos

Divos gados, kopš idejas par ēku fasāžu siltināšanas paneļu ražošanu, SIA Latvāņi ir nonākuši līdz to prototipu testēšanai Meža nozares kompetences centra projekta Paaugstinātas ekoloģiskās vērtības koksnes materiālu izpēte ietvaros sadarbībā ar SIA Meža un koksnes produktu pētniecības institūts. Šīs ieceres īstenošanai uzņēmums ir ieguvis arī ES struktūrfondu līdzfinansējumu nepieciešamo iekārtu iegādei. Tiesa gan, projekta kopējās izmaksas ir nedaudz virs 3,8 milj. eiro, no kuriem 2,8 milj. eiro bija nepieciešami tieši attiecīgo iekārtu iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Latvāņi par 54 tūkstošiem eiro iegādāsies jaunu iekārtu

Žanete Hāka, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies SIA Latvāņi izsludinātais zāģēšanas iekārtas kokmateriālu šķērszāģēšanai garumā iepirkums, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā piedāvājumu iesniedza viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – UAB Infleks. Kopējā iepirkuma līgumcena ir 54 tūkstoši eiro.

Iepirkums tiek īstenots ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras finansējuma atbalstu.

Laikraksts Dienas Bizness jau septembrī rakstīja, ka, investējot aptuveni 4,2 miljonus eiro, SIA Latvāņi izveidojusi jaunu līmēto koka konstrukciju ražotni, kas ļauj paplašināt izstrādājumu sortimentu un ceļ uzņēmuma konkurētspēju.

«Finiša spurts,» lakoniski uzņēmuma apjomīgāko investīciju projekta stadiju raksturo SIA Latvāņi līdzīpašnieks Laimonis Onzuls. Viņš norāda, ka ražotnes ēka uzbūvēta, jaunās, efektīvās kokapstrādes iekārtas uzstādītas. Investīciju projekts realizēts ar ES struktūrfondu augstas pievienotās vērtības programmas atbalstu – nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro. «Iekārtas strādā, tomēr vēl ir nepieciešama ne tikai to darbības slīpēšana, bet arī darbiniekiem jāapgūst pieredze, tāpēc jaunās ražotnes «iekļaušanās» ražošanas procesā notiks pakāpeniski tuvāko mēnešu laikā,» plānu atklāj L. Onzuls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Latvāņi par 66,7 tūkstošiem eiro iegādāsies smalcināšanas iekārtas

Žanete Hāka, 28.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies SIA Latvāņi izsludinātais iepirkums par divu smalcināšanas iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā tika saņemti divu pretendentu pieteikumi un par uzvarētāju atzīts SIA Markuss&Co. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 66,7 tūkstoši eiro.

Iepirkums tiek īstenots ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras finansējuma palīdzību.

Laikraksts Dienas Bizness maijā rakstīja, ka, investējot aptuveni 3,8 milj. eiro, SIA Latvāņi veido zema enerģijas patēriņa ēku fasāžu siltināšanas paneļu ražotni. Divos gados, kopš idejas par ēku fasāžu siltināšanas paneļu ražošanu, SIA Latvāņi ir nonākuši līdz to prototipu testēšanai Meža nozares kompetences centra projekta Paaugstinātas ekoloģiskās vērtības koksnes materiālu izpēteietvaros sadarbībā ar SIA Meža un koksnes produktu pētniecības institūts. Šīs ieceres īstenošanai uzņēmums ir ieguvis arī ES struktūrfondu līdzfinansējumu nepieciešamo iekārtu iegādei. Tiesa gan, projekta kopējās izmaksas ir nedaudz virs 3,8 milj. eiro, no kuriem 2,8 milj. eiro bija nepieciešami tieši attiecīgo iekārtu iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Alsviķos sāks cīņu ar latvāņiem, arī privātīpašumos

Dienas Bizness, 17.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alsviķu pagasta pārvalde šopavasar apņēmusies sākt nopietnu cīņu ar latvāņiem, jo no visiem Alūksnes novada pagastiem Alsviķos šī auga ir visvairāk, vēsta reģionālais medijs Alūksniešiem.lv.

Pagasta pārvalde veiks latvāņu apkarošanu savos īpašumos un likšot to darīt arī fiziskām un juridiskām personām, kuru īpašumus pārņēmuši latvāņi.

«Apzinām īpašniekus, kuru zemē Alsviķu pagastā ir latvāņi – viņiem nosūtīsim vēstules ar aicinājumu apmeklēt semināru. Darīsim visu iespējamo, līdz cilvēki sapratīs, ka nevar dzīvot, kā ir. Pagasta komunālās daļas vadītāju Aivaru Loginu esam nosūtījuši uz apmācībām, lai iegūtu apliecību darbam ar ķīmiskām vielām pret latvāņiem,» reģionālajam medijam stāstījusi Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagastu teritorijas attīstības speciāliste Ārija Rone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras sezonas laikā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) veic dažādus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, kuri nodrošina drošākus braukšanas apstākļus, uzlabo pārredzamību ceļu krustojumos, kā arī novērš tālāku ceļa seguma stāvokļa pasliktināšanos, informē LAU.

Kopumā šogad ir saremontētas bedres uz melnā seguma 351 949 m2 platībā. Bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.

Lai uzlabotu ūdens atvadi no ceļa seguma, visā Latvijas teritorijā 98 744 m3 apmērā LAU ir veicis autoceļu nomaļu uzauguma noņemšanu.

Ceļa nomalēs izcirsti krūmi 84 ha platībā, tādējādi uzlabojot autovadītājiem pārredzamību ceļa krustojumos.

Lai ierobežotu latvāņu izplatību autoceļa nodalījuma joslā, ir nopļauti latvāņi 326 ha platībā. Vislielākā latvāņu izplatība ir Latgales reģionā – tie ir nopļauti 134 ha platībā (Jēkabpils, Preiļu, Daugavpils, Dagdas, Ludzas un Balvu nodaļās), 88 ha Vidzemē (Limbažu, Smiltenes, Valmieras, Cēsu, Madonas, Alūksnes un Gulbenes nodaļās), Kurzemē 75 ha (Dobeles, Saldus, Talsu, Tukuma, Ventspils, Kuldīgas un Liepājas nodaļās), bet centra reģionā (Rīgas, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles un Ogres nodaļās) latvāņi nopļauti 29 ha platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vāciju pēc vēlēšanām sagaida smagi kompromisi, intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes atzina Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Viņš norādīja, ka Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētās Kristīgi sociālās savienības (CSU) rezultāti šajās vēlēšanās ir bijuši sliktāki, nekā iepriekšējās 2013.gada Bundestāga vēlēšanās. Taču CSU ir sasnieguši prognozētos rezultātus starp 30% un 40%. Sprūds piebilda, ka būs interesanti vērot, kā veidosies Vācijas valdības koalīcija.

Pozitīvais Vācijas parlamenta vēlēšanu rezultātos esot tas, ka, neraugoties uz parlamentā iekļuvušo partiju krāsainību, valdību, visticamāk, veidos eiropeiskas partijas.

Galīgie rezultāti: Bundestāga vēlēšanās uzvarējuši konservatīvie; AfD trešajā vietā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien notikušajās Lielbritānijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās vislielāko balsu skaitu ieguvuši premjerministres Terēzas Mejas vadītie konservatīvie, taču viņi zaudējuši absolūto vairākumu, liecina rezultāti, kas iegūti pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas.

Kamēr toriji zaudējuši daļu savu mandātu, savas pozīcijas nostiprinājuši opozīcijā esošie leiboristi.

Šāds vēlēšanu iznākums uzskatāms par pazemojošu Mejas sakāvi, jo viņa pirmstermiņa vēlēšanas izsludināja nolūkā nostiprināt savas pozīcijas pirms gaidāmajām sarunām par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), kuru sākums paredzēts 19.jūnijā.

Vēlēšanu izsludināšanas brīdī aptaujas liecināja, ka pie varas esošo konservatīvo pārsvars pār opozīcijā esošajiem leiboristiem pārsniedz 20 procentpunktus, un toriji varēja pat varēja cerēt uz aptuveni 100 vietu lielu vairākumu.

Taču tagad cerētās politiskās stabilitātes vietā Apvienoto Karalisti gaida politiskās neskaidrības periods, kas ievērojami vājinās Londonas pozīcijas sarunās ar Briseli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko Vimbldonas atklātā čempionāta ceturtās kārtas spēlē pirmdien ar rezultātu 6-3, 7-6 (8:6) pieveica ukrainieti Jeļinu Svitoļinu, sasniedzot šī turnīra ceturtdaļfinālu.

Spēles otrajā setā Ostapenko bija vadībā ar 5-2, tomēr neizmantoja piecas mačbumbas un tikai ar lielām grūtībām panāca taibreiku, kurā grūtā cīņā noslēdza dueli.

Līdz ar to Ostapenko uzvarējusi jau 11 Grand Slam turnīru mačos pēc kārtas. Ceturtdaļfinālā Ostapenko jau otrdien pretim stāsies pieckārtējā turnīra čempione Venusa Viljamsa no ASV, kura izlikta ar desmito numuru, vai sacensībās 27.numuru saņēmusī talantīgā horvātiete Ana Konjuha. Tiesa, pirmdienas vakarā un otrdien Londonā tiek prognozēts lietus.

Iekļūšana ceturtdaļfinālā Latvijas tenisistei devusi 430 WTA ranga punktus. Viņa atkal provizoriski iekļuvusi pasaules ranga pirmajā desmitniekā, tomēr uz to joprojām pretendē arī Venusa Viljamsa un 2015.gada turnīra fināliste Garvinje Mugurusa no Spānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas Centrāltirgus ārējo neatkarīgo izvērtējumu par 37,9 tūkstošiem eiro veiks SIA Agile & Co

Žanete Hāka, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Rīgas Centrāltirgus” izsludinātajā publiskā iepirkuma konkursā par ārējā neatkarīgā izvērtējuma veikšanu ar 37,9 tūkstošu eiro līgumcenu uzvarējusi SIA “Agile & Co”, liecina Lursoft dati.

SIA “Agile & Co” Rīgas Centrāltirgū veiks neatkarīgu uzņēmējdarbības pārbaudi un korporatīvās pārvaldības, iekšējās kontroles un izvēlētu darījumu pārbaudi. Iepirkuma ietvaros arī paredzēts, ka SIA “Agile & Co” iesniegs Rīgas Centrāltirgus akciju turētājai Rīgas Domei starpziņojumu par pirmajā posmā konstatēto, norādot izvērtētās jomas, gūtos secinājumus un identificētos riskus, kam nepieciešama padziļināta izpēte izvērtējuma otrajā posmā.

Paredzēts, ka iepirkuma ietvaros tiks identificēti riski, tiks veikts atbilstības un iekšējo kontroļu izvērtējums, identificēto risku padziļināta izpēte darījumu un transakciju līmenī, kā arī Rīgas pilsētas pašvaldības līdzdalības kapitālsabiedrībā atbilstības Valsts pārvaldes iekārtas likumam novērtējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgā iznīdēs latvāņus

Lelde Petrāne, 10.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 10. martā, akceptēja latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizatorisko plānu, kas paredz no 2016. līdz 2020.gadam Rīgas teritorijā apkarot šo invazīvo augu sugu.

Plāns paredz, ka katru gadu līdz 15. maijam tiks izsūtīti paziņojumi tām juridiskajām un fiziskajām personām, kuru īpašumā aug latvāņi, lai informētu par nepieciešamību veikt to apkarošanu. Lai iznīcinātu latvāņus pašvaldībai piederošajās teritorijās, atbilstoši Publisko iepirkumu likumam katru gadu līdz 30. maijam tiks izvēlēts darbu veicējs, kas sakops pašvaldības īpašumus. Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Vides uzraudzības nodaļa katru gadu no 1. jūnijam līdz 30. septembrim apsekos ar latvāņiem invadētās zemes, lai konstatētu, ir vai nav veikti latvāņu ierobežošanas pasākumi. Ja darbi netiks veikti, tiks piesaistīta Rīgas domes Administratīvā inspekcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Sāk apkarot latvāņa «māsu»

Dienas Bizness, 05.11.2012

Latvāņu pļava pie Saltavota ielas, kurā strādā Siguldas novada bezdarbnieki, kuri iesaistīti 100 latu stipendijas programmā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru jaunu vasaru nekoptās platībās līdz šim ierastās nezāles nomaina skaisti ziedoša un augumā varena puķe – Kanādas zeltgalvīte, kas nu jau saucama par nezāli. Priekuļos to sāk apkarot, informē laikraksts Latvijas Avīze.

Kā norāda laikraksts, daudzus gadus zeltgalvīte bijusi pazīstama tikai kā apstādījumu rota. Skaistā pušķim līdzīgā zieda un pamatīgā auguma dēļ tautā tā iesaukta par zeltslotiņu un diemžēl daudzviet ir kļuvusi par grūti iznīdējamu nezāli, kas ieviesusies pamestās lauksaimniecības zemēs.

Priekuļu novadā nesakopto zemju īpašniekus sākusi brīdināt dome un lēmuma izpildi uzdots uzraudzīt pašvaldības policijai.

Novada ainavu arhitekts Jānis Sirlaks Latvijas Avīzei sacījis, ka zeltslotiņu izplatības ziņā drīz varēs pielīdzināt latvānim: «Atšķirība vien tā, ka šī puķe skaisti zied un nav indīga. Pārējais no zeltslotiņas ir tikai ļaunums: iznīcina visus citus augus ar ļoti spēcīgo sakņu sistēmu, koksnainās daļas grūti nopļaujamas, mājlopi neēd ne lapas, ne jaunos dzinumus, augam nav dabisko ienaidnieku un to nevar iznīcināt pat ar atļautajiem nezāļu iznīcināšanas ķīmiskajiem līdzekļiem, piemēram, raundapu. Arī latvāni taču savulaik reklamēja gan kā lopbarības, gan medus augu, un, rau, kāda sērga tas ir tagad.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rundāles novadā vēlas celt ražotni celtniecības putu gatavošanai

Lelde Petrāne, 05.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rundāles novada dome sēdē nolēmusi iznomāt 1,23 hektāru lielu zemesgabalu Saulainē SIA Taiders, kas vēlas celt ražotni celtniecības putu gatavošanai, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Uzņēmēja iesniegums par vēlmi nomāt 3000 - 5000 kvadrātmetru lielu zemesgabalu Rundāles novadā pašvaldībā saņemts jau 18. aprīlī. Ieteikti vairāki zemes īpašnieki, taču tie nav piekrituši izīrēt zemi ražotnes ierīkošanai, informē novada domes attīstības nodaļas vadītāja Inta Klīve.

Pašvaldībai piederošais zemesgabals Latvāņi bija izsludināts kā brīva nomas zemes vienība, un SIA Taiders pieteicās to nomāt uz 20 gadiem. Ar ieceri SIA Taiders pārstāvis deputātus maijā iepazīstinājis attīstības un finanšu komitejas sēdē. Uzņēmums sola nodrošināt darba vietas desmit cilvēkiem. Deputātiem apgalvots, ka ir izvērtēta ražotnes ietekme uz vidi un ražošana notiks atbilstīgi Eiropas Savienības standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uz ceļiem aizlāpīti 414 300 kvadrātmetri bedru

Dienas Bizness, 03.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) vasaras sezonā saremontējis bedres uz melnā seguma vairāk nekā 414 300 kvadrātmetru platībā, informē LAU sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere.

Viņa skaidro, ka vasaras sezonas laikā LAU veic dažādus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, kuri nodrošina drošākus braukšanas apstākļus, uzlabo pārredzamību ceļu krustojumos, kā arī novērš tālāku ceļa seguma stāvokļa pasliktināšanos.

Savukārt bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.

Lai uzlabotu ūdens atvadi no ceļa seguma, visā Latvijas teritorijā vairāk nekā 65 730 m3 apmērā LAU ir veicis autoceļu nomaļu uzauguma noņemšanu. Ceļa nomalēs izcirsti krūmi 44 ha platībā, tādējādi uzlabojot autovadītājiem pārredzamību ceļa krustojumos.

S. Audere norāda, ka šogad LAU darbinieki vairāk nekā 3600 km garumā ir sakopuši piegružotās ceļmalas. Lai ierobežotu latvāņu izplatību autoceļa nodalījuma joslā, ir nopļauti latvāņi 360 ha platībā. Vislielākā latvāņu izplatība ir Latgales reģionā – tie ir nopļauti 170 ha platībā, 85 ha Vidzemē, Kurzemē 58 ha un centra reģionā – 47 ha.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saulaines ciemā Rundāles novada pašvaldībai piederošo zemi nedēļas nogalē tīrīja no grūti iznīcināmām latvāņu audzēm, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pašvaldības izpilddirektors Aigars Sietiņš stāstījis, ka jūlija pirmajā pusē novada dome devās izbraukumā un apsekoja vietas ar latvāņiem ne tikai Saulainē, bet visā novada teritorijā. Tagad pašvaldības policija zemes īpašniekiem gatavo un izsūta brīdinājumus par latvāņu audžu likvidēšanu noteiktā termiņā. Rundāles novada teritorijā vienīgi Svitenes pagastu neesot apsēduši latvāņi, secinājis A. Sietiņš.

Domei kā vienai no zemes īpašniecēm ir noslēgts līgums ar uzņēmēju Arkādiju Makruzovu no Ozolnieku novada par latvāņu audžu nopļaušanu pašvaldībai piederošajās zemēs. Iepriekšējos gados šo uzdevumu uzticēja vietējai zemnieku saimniecībai «Sējas», kurā saimnieko Burkānu ģimene. Taču A. Makruzova piedāvājums šogad bijis ekonomiski izdevīgāks. Pašvaldība komersantam maksā 14,8 eiro par divu metru platumā un kilometra garumā iztīrītu audzi, Bauskas Dzīvei skaidrojis A. Sietiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

KNAB sācis kriminālprocesu par Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumu; veiktas vairāk nekā 20 kratīšanas

LETA, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar sācis kriminālprocesu par Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumu būvniecības jomā, šodien preses konferencē pavēstīja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Viņš informēja, ka kriminālprocess ir saistīts ar iepriekš Lietuvā sākto kriminālprocesu, kurā kukuli devis kāds Latvijas uzņēmējs.

LETA jau ziņoja, ka kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu. Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas. Latvijā aizturēti vēl seši Latvijas tiltu darbinieki.

Kā šodien preses konferencē sacīja Streļčenoks, sadarbībā ar Lietuvas īpašas izmeklēšanas dienestu ilgstošā laika periodā, operatīvās darbības iegūstot informāciju, tika sākti divi kriminālprocesi. Viens kriminālprocess sākts Lietuvā, tajā iesaistīta Lietuvas amatpersona un Latvijas uzņēmējs. Otrs kriminālprocess sākts Latvijā vakar, 16.jūnijā, veicot virkni procesuālo darbību, vairāk nekā 20 kratīšanu, izņemot datortehniku, telefonus un naudas līdzekļus vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies divi saldumu ražotāja AS Laima izsludinātie iekārtu iepirkumi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Laima iegādāsies temperēšanas iekārtas ar masas sūkni. Iepirkumā tika saņemti trīs pretendentu piedāvājumi, bet uzvarējusi kompānija Sollich KG. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 202 tūkstoši eiro.

Tāpat uzņēmums iegādāsies tvertnes šokolādes masai. Arī šajā iepirkumā saņemti trīs pretendentu piedāvājumi, bet uzvarējusi SIA Aisis, kuras piedāvātā līgumcena ir 39,6 tūkstoši eiro.

Iepirkumi tiek īstenoti ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras finansējuma līdzdalību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - KNAB aizdomās par kukuļa ņemšanu no būvuzņēmēja aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

LETA, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB 15.jūlijā sākts kriminālprocess par to, ka Dobeles novada iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Šereiko, iespējams, laikā no 2019.gada janvāra līdz jūlijam pieņēmusi kukuļus no SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»'» par sniegto atbalstu Dobeles novada iepirkumu procedūrās, kā arī veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB rīcībā esošie audioieraksti, liecības, dokumenti un priekšmeti dodot pamatu pieņēmumam, ka Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Šereiko, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, esot pieņēmusi kukuļus no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» dažādu materiālu labumu veidā.

Birojam ir aizdomas par ne mazāk kā 2000 eiro vērtu tirdzniecības centra «Rīga Plaza» dāvanu karšu pieņemšanu no Šereiko puses. Tāpat KNAB ir aizdomas, ka šonedēļ Jelgavā automašīnā amatpersona no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un «Igate Būve» valdes locekļa Radžeļa pieņēma kukuli 2500 eiro apmērā, lai neliktu šķēršļus un atbalstītu abus uzņēmumus iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ēnu ekonomika mūsu valstī ir uzvarējusi

Māris Ķirsons, 28.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju piedāvātie priekšlikumi nodokļu ieņēmumu palielināšanai tiek ignorēti,bet dotie solījumi netiek pildīti

Intervijā DB saka LTRK viceprezidente, SIA CBB Konsultāciju birojs valdes locekle Lienīte Caune, tāpēc LTRK ir nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai un gatava pieprasīt finanšu ministra Jāņa Reira demisiju.

Kā vērtējat 2016. gada valsts budžeta sastādīšanu un ar to saistīto nodokļu normatīvu piedāvātās izmaiņas?

Tā kā ne pirmo gadu sekoju līdzi valsts budžeta veidošanas gaitai un tam pakārtotajiem normatīvo aktu grozījumiem, tad jāsecina, ka šis principiāli atšķiras no visiem iepriekšējiem. Proti, ir notikusi principiāla filozofijas maiņa ne tikai Finanšu ministrijā, bet arī visā Ministru kabinetā. Nākamā gada valsts budžeta sastādīšana pierāda, ka ēnu ekonomika mūsu valstī ir uzvarējusi, jo tā ir pārāk liela un tās «administrēšana» – pārlieku dārga. Tieši tāpēc labāk izvēlēties uzlikt papildu nodokļu maksājumus tiem uzņēmumiem, kam ir sakārtots bizness, kuri godīgi izturējušies pret savu valsti – uzrādījuši lielas algas un maksājuši atbilstošus nodokļus, kaut arī varēja to nedarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pēc vēlēšanām Japānā pieaug vietējo akciju vērtība un jenas cena

Jānis Šķupelis, 22.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc notikušajām Japānas parlamenta augšpalātas vēlēšanām, kurās uzvarējusi Japānas pašreizējā premjera Sinzo Abes partija, cenu kāpums vērojams arī vietējā akciju tirgū. Tāpat augstākos līmeņos tiecas Japānas valūtas – jenas - cena.

Līdz ar S. Abes uzvaru vēlēšanās tiek lēsts, ka Japānā pieaugs politiskā stabilitāte un turpināsies vērienīgi ekonomikas reanimēšanas pasākumi. Tāpat eksperti lēš, ka Japāna turpinās pastiprināti cīnīties ar deflāciju. Eksperti gan norāda, ka jenas cenas kāpums var ilgi neturpināties, jo Abes pārliecinošā uzvara vēlēšanās nozīmēs, ka tiks arī turpināti apjomīgi jenu drukāšanas pasākumi. Pirmdienas tirdzniecības sesijas laikā Japānas akciju tirgus Nikkei 225 indeksa vērtība pieauga par 0,47%. Savukārt ASV dolāra cena saruka zem apaļās 100 jenu atzīmes.

Pagaidām gan vēl visas balsis nav saskaitītas, lai gan provizoriskās aplēs liecina, ka Abes partija vēlēšanās būs uzvarējusi pārliecinoši, ziņo Bloomberg. Atsevišķi eksperti gan norāda, ka šāda pārliecinoša uzvara S. Abem liks nedaudz atkāpties no ekonomisko reformu īstenošanas. Tā vietā politiķis pastiprinātu uzmanību pievērsīs nacionālistiskas politikas īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmums Kļavas V attīstībā investēs 1,4 miljonus eiro

Žanete Hāka, 15.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies vairāki Līksnas pagasta uzņēmuma SIA Kļavas V izsludinātie iepirkumi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā par jaunlopu kūts būvniecību un esošā šķūņa pārbūvi uzvarējusi SIA LD Būve. Konkursā saņemti trīs pretendentu piedāvājumi un uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 834,3 tūkstoši eiro.

SIA LD Būve uzvarējusi arī pārējos iepirkumos – 519 tūkstošu eiro vērtajā iepirkumā par skābbarības novietnes būvniecību un 72,8 tūkstošu eiro vērtajā konkursā par cietmēslu krātuves būvniecību un esošās liellopu novietnes pārbūvi un teritorijas labiekārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies Rīgas domes Satiksmes departamenta izsludinātais iepirkums par Rīgas transporta būvju ikdienas uzturēšanu no 2015. gada līdz 2019.gadam, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma procedūras veids ir sarunu procedūra, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, un izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu.

Līgums sadalīts vairākās daļās. Pirmajā daļā – par transporta būvju uzturēšanu Daugavas labajā krastā Rīgā no 2015.gada līdz 2019.gadam uzvarējusi piegādātāju apvienība AS Ceļu pārvalde, SIA Pilsētas EKO Serviss, SIA Rīgas tilti, kuru piedāvātā līgumcena ir 81,6 miljoni eiro.

Otrā līguma daļa ir par transporta būvju uzturēšana Daugavas kreisajā krastā Rīgā no 2015.gada līdz 2019.gadam. Tajā uzvarējusi piegādātāju apvienība AS Ceļu pārvalde, SIA Rīgas tilti, SIA Roadeks. Pretendenta piedāvātā līgumcena ir 42,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bukmeikeri: Brazīlijai spožākās izredzes 2014. gada Pasaules futbola kausā

Dienas Bizness, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada vasarā paredzētajā Pasaules kausa futbolā finālturnīrā tieši Brazīlijas valstsvienība ir viena no favorītēm šajā čempionātā, prognozē Triobet bukmeikeri.

Brazīlijas futbola izlasei ir noteikts 3.75 liels koeficients kļūt par pasaules čempioniem, kas dotu iespēju uzvarēt sesto reizi.

«Brazīlieši ne tikai spēlēs mājās, savu kaislīgo un entuziasma pilno fanu atbalstīti, bet viņiem ir arī paveicies iekļūt grupā, kurā nav sīva konkurence,» vērtē Triobet bukmeikeri.

Brazīlija cīnīsies ar tādām komandām kā Meksika, Horvātija un Kamerūna, kas brazīliešiem varētu būt vienīgais klupšanas akmens, jo Kamerūna iepriekš vairākas reizes ir gandrīz uzvarējusi Brazīliju.

Argentīnas futbola izlase ar spēlēteju Messi tiek uzskatīta par šī čempionāta otru stiprāko komandu. Viņiem kā bonuss tiek minēts ne tikai tas, ka čempionāts notiek Dienvidamerikā, kur neviena Eiropas komanda vēl nav uzvarējusi, bet arī viņiem, līdzīgi Brazīlijai, ir paveicies ar grupas izlozi.

Komentāri

Pievienot komentāru