Enerģētika

Latvenergo koncerna peļņa sešos mēnešos - 74,6 miljoni eiro

Lelde Petrāne, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

2016. gada pirmajā pusgadā Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 476,0 milj. eiro, kas ir līdzvērtīgi iepriekšējā gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Savukārt koncerna EBITDA (1) ir pieaugusi par 14 % un sasniedz 203,3 milj. eiro. Koncerna peļņa 2016. gada pirmajos sešos mēnešos ir 74,6 milj. eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, par 26 % pieaudzis koncernā saražotās elektroenerģijas apjoms, sasniedzot 2 431 GWh (gigavatstundas). 2016. gada pirmajos sešos mēnešos investīcijās ieguldīts līdzvērtīgs apjoms kā gadu iepriekš – 79,6 milj. eiro.

Pieaugumu saražotās elektroenerģijas apjomā veido izstrāde Rīgas TEC – pirmajā pusgadā tā ir 958 GWh, kas ir divas reizes vairāk nekā pērn. Lielāku elektroenerģijas izstrādi Rīgas TEC veicināja dabasgāzes vidējās cenas samazinājums par 28 %, salīdzinot ar 2015. gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Daugavas hidroelektrostacijās, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, izstrādes apjoms nav būtiski mainījies, sasniedzot 1 445 GWh.

Nākamais Latvenergo koncerna 2016. gada starpperiodu pārskats tiks publicēts 30. novembrī.

(1) EBITDA – ieņēmumi pirms procentiem, uzņēmumu ienākuma nodokļa, asociēto sabiedrību peļņas vai zaudējumu daļas, nolietojuma un amortizācijas un nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm šogad plāno konsolidēto apgrozījumu 127 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm akcionāru sapulcē šī gada 1. jūnijā tika apstiprināts uzņēmuma darbības plāns, kas paredz, ka tā nekonsolidētais apgrozījums 2017. gadā sasniegs 96 miljonus eiro, savukārt konsolidētais apgrozījums – 127 miljonus eiro.

Saskaņā ar provizoriskajiem apgrozījuma rādītājiem 2017. gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegti 50% no visa 2017. gadā plānotā nekonsolidētā apgrozījuma un 46% no gadā plānotā konsolidētā apgrozījuma.

Kompānija informē, ka Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada jūnija rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,11 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pērn. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Turkmenistānā, kur tā ir palielinājusies par 1206%, Itālijā – par 296%, Kazahstānā – par 103%, Polijā – par 78%, un Baltkrievijā – par 60%. 2017. gada jūnijā Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Nīderlandi. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 38%. Olainfarmm koncerna lielākie noieta tirgi jūnijā bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā ceturksnī Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 259,7 milj. eiro, kas ir par 2 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt koncerna EBITDA ir 109,7 milj. eiro, kas ir par 4 % mazāk nekā pagājušajā gadā.

Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, par 4 % pieaudzis koncernā saražotās elektroenerģijas apjoms, sasniedzot 1 929 GWh (gigavatstundas).

Latvenergo koncernā 2018. gada pirmajā ceturksnī saražotās elektroenerģijas apjoms sasniedzis 1 929 GWh, kas ir par 4 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Efektīvi izmantojot diversificēto ražošanas portfeli, koncernā izstrādātās elektroenerģijas apjoms par 9 % pārsniedz mazumtirdzniecības lietotājiem pārdoto (1 766 GWh).

Par 31 % lielāka ir elektroenerģijas izstrāde Rīgas TEC, sasniedzot 904 GWh. Šo apjoma pieaugumu noteica spēja efektīvi reaģēt uz tirgus situāciju reģionā, produktīvi plānojot darba režīmus un kurināmā izmantošanu un piedāvājot tirgū konkurētspējīgu elektroenerģiju un siltumenerģiju. Savukārt ja pērn pirmo ceturksni raksturoja izteikts palu periods, kas veicināja izstrādes kāpumu Daugavas HES (hidroelektrostacijās), tad šogad līdz ar mazāku ūdens pieteci Daugavā HES saražotās elektroenerģijas apjoms ir samazinājies par 12 % un ir 1 010 GWh. Saražotās siltumenerģijas apjoms 2018. gada pirmajā ceturksnī aukstāku laikapstākļu dēļ ir par 6 % lielāks, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, un sasniedz 1 204 GWh. Pieaugošās konkurences apstākļos ir izdevies realizēt ievērojami vairāk siltumenerģijas nekā bija plānots. Tādējādi Latvenergo koncerns ir bijis lielākais siltuma ražotājs Latvijā, apliecinot augstu konkurētspēju mainīga tirgus apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies pagājušā gada līmenī un ir 678,2 milj. eiro. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 22 % un sasniedz 288,1 miljonu eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna peļņa šī gada deviņu mēnešu periodā ir 94,3 milj. eiro. Saražotās elektroenerģijas apjoms ir 3 052 GWh (gigavatstundas), kas ir par 14 % vairāk nekā pērn. Investīcijās ieguldīts līdzvērtīgs apjoms kā gadu iepriekš - 136,5 milj. eiro.

Latvenergo koncerna darbībai elektroenerģijas tirdzniecības jomā šajā periodā būtiska nozīme ir NordBalt starpsavienojuma darbībai, kas ir mazinājusi cenu starpību starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Būtiska loma Baltijas elektroenerģijas tirgū ir arī Rīgas TEC darbībai, kas novērsa elektroenerģijas cenas pieauguma risku reģionā periodos, kad tika novēroti traucējumi starpsavienojumu darbībā, svārstības kaimiņvalstu ražošanas piegādēs un pieprasījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvenergo koncerna ieņēmumi sasniedza 878 milj. eiro, kas ir par 5 % mazāk nekā 2017. gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt EBITDA ir samazinājusies par 41 % un ir 321,6 milj. eiro. 2018. gadā koncerna peļņa ir 76,0 milj. eiro. Rezultātus ietekmēja par 44 % mazāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES) zemākas ūdens pieteces dēļ, kā arī AS «Latvenergo» lēmums pieteikties vienreizējai kompensācijai, atsakoties turpmāk saņemt 75 % no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem TEC un tādējādi nodrošinot OIK samazināšanas iespējas.

2018. gadā elektroenerģijas tirgu ietekmēja sausie un karstie laikapstākļi Eiropā, kas izraisīja negaidītu elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajos apstākļos koncerns efektīvi izmantoja savu diversificēto ražotņu priekšrocības, AS «Latvenergo» termoelektrocentrālēs saražojot lielāko elektroenerģijas daudzumu kopš 1990. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā AS Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 450,2 milj. eiro, kas ir par 6 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna EBITDA ir 187,5 milj. eiro, kas ir par 12 % mazāk nekā pagājušajā gadā. Koncernā saražotās elektroenerģijas apjoms ir sasniedzis 3 139 GWh (gigavatstundas).

Latvenergo koncerns 2018. gada pirmajā pusgadā ir efektīvi reaģējis uz elektroenerģijas tirgus situāciju un apliecinājis savu ražotņu nozīmi ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas valstu mērogā. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos koncernā ir saražotas 3 139 GWh elektroenerģijas, būtiski palielinot Rīgas TEC izstrādi – par 29% un sasniedzot 1 135 GWh. Tādējādi Rīgas TEC ir nodrošinājušas reģionu ar nepieciešamo elektroenerģiju apstākļos, kad tirgū bija novērojams sausā un siltā laika izraisītais hidroenerģijas izstrādes samazinājums. Klimatiskie apstākļi nelabvēlīgi ietekmēja arī Daugavas HES izstrādi – līdz ar zemāku pieteci, tā ir samazinājusies par 12 %, salīdzinot ar pagājušo gadu, un ir 1 977 GWh. Tomēr, neskatoties uz Daugavas HES izstrādes samazinājumu, no atjaunīgajiem resursiem izstrādātā elektroenerģija veido 63 % no kopējā saražotā apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn, sasniedzot 322,2 miljonus eiro, būtiski augusi Latvenergo koncerna peļņa. Uzņēmumā norāda, ka šo ciparu šogad būtiski ietekmējusi jaunā nodokļu reforma. «Peļņa sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta - 173,1 miljona eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa - 149,1 miljona eiro,» informē Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Latvenergo koncerna ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav būtiski mainījušies un ir 925,6 miljoni eiro, savukārt EBITDA rādītājs audzis par 38%, sasniedzot 541,7 miljonus eiro. Uzņēmumā atklāj, ka 2017. gadā Latvenergo koncerns ir bijis vērtīgākais enerģētikas uzņēmums Baltijā, aktīvu vērtībai gada nogalē pārsniedzot 4 miljardus eiro.

2017. gadā Latvenergo koncerna ražotnēs saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas daudzumiem – 5734 GWh, kas ir par 22% vairāk nekā 2016. gadā. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES 2017. gadā pieaudzis par 74 %, sasniedzot 4270 GWh (2016. gadā – 2449 GWh). Elektroenerģijas izstrādes pieaugumu Daugavas HES veicinājusi lielāka ūdens pietece Daugavā, un līdz ar to elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bijusi lielākā kopš 1998. gada, kā arī trešā lielākā novērojumu vēsturē kopš 1966. gada. Ā.Žīgurs gan atklāj, ka lielā ūdens pietece sagādājusi uzņēmumam arī papildu rūpes. «Darbinot HES tik intensīvā režīmā, jānodrošina, lai viss ūdens caur turbīnām tiktu izvadīts lietderīgi, tas arī veiksmīgi izdevās,» pauž Ā.Žīgurs. Ņemot vērā lielo elektroenerģijas izstrādi Daugavas HES, Rīgas TEC elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bija par 36% mazāka nekā pagājušā gadā, un tā ir 1411 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektroenerģijas tirgotājiem jāliek lietā izdoma

Armanda Vilcāne, 01.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Zemā tirdzniecības piecenojuma dēļ nākotnē elektroenerģijas tirgotājiem radīsies nepieciešamība ļoti intensīvi domāt par savu produktu saturu un kvalitāti.

Zemā tirdzniecības piecenojuma dēļ nākotnē elektroenerģijas tirgotājiem radīsies nepieciešamība ļoti intensīvi domāt par savu produktu saturu un kvalitāti

Pagājušais gads bijis viens no veiksmīgākajiem Latvenergo koncerna darbības laikā - uzņēmuma peļņa sasniegusi 322,2 miljonus eiro, bet EBITDA rādītājs - 541,7 miljonus eiro, kas ir par 38% vairāk nekā 2016. gadā. Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs uzsver, ka uzņēmuma darbības rezultātus pērn pozitīvi ietekmējuši koncernā pieņemtie lēmumi, augstā ūdens pietece Daugavā, kā arī enerģētikas nozares attīstība kopumā. Lai arī pērn gūta rekordpeļņa, valdes priekšsēdētājs skaidro, ka tā sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta - 173,1 miljona eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa - 149,1 miljona eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - EM rosinās Latvenergo papildu nopelnītos 78,9 miljonus eiro novirzīt OIK samazināšanai

Zane Atlāce - Bistere, Armanda Vilcāne, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Latvenergo koncerna peļņas novirzīšana OIK apjoma mazināšanai būtu solis OIK sloga samazināšanai visiem patērētājiem.

Valstij piederošu uzņēmumu peļņa ir jāiegulda valsts un visas sabiedrības interesēs. Koncerna Latvenergo papildu peļņa 78,9 miljonu eiro apmērā ir jānovirza elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) izmaksu segšanai, konkrēti – OIK fiksētās maksas samazināšanai patērētājiem, uzskata ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Viņš norāda, ka Ekonomikas ministrija aktīvi strādā un meklē risinājumus OIK sloga mazināšanai – aizvadītajā gadā tika īstenota OIK saistību atpirkšanu no TEC1 un TEC2 stacijām, ar ko novērsts dramatisks OIK sloga pieaugums šogad par vismaz 28%. Savukārt Latvenergo koncerna peļņas novirzīšana OIK apjoma mazināšanai būtu solis OIK sloga samazināšanai visiem patērētājiem – gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Tā būs politiska izšķiršanās – lēmumu par šāda risinājuma ieviešanu kā akcionāram jāiniciē Ekonomikas ministrijai, bet jāpieņem Ministru kabinetam, norāda A.Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada deviņos mēnešos «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 102,4 miljonus eiro, bet peļņa - 7,6 miljonus eiro, liecina kompānijas pārskats Nasdaq Riga.

Koncerna apgrozījums 2018. gada deviņos mēnešos bija 102,4 milj. eiro, kas ir par 6,6 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada deviņos mēnešos bija 7,6 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem, ir palielinājusies par 1,1 milj. eiro vai par 17%. 2018. gada deviņos mēnešos Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 82 pasaules valstīm kopumā par 95,3 milj. eiro, kas ir par 6,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Sasniegtie rezultāti apliecina, ka farmācijas biznesā stabila augšupeja ir sasniedzama ar pārdomātu stratēģiju un eksporta apjomu audzēšanu. Mēs stiprinām savas tirgus pozīcijas, pateicoties koncerna sabiedrību sekmīgai darbībai starptautiskā arēnā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo koncerna investīciju apjoms pirmajā ceturksnī sasniedz 44,3 miljonus eiro

Žanete Hāka, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncernā 2019. gada pirmajā ceturksnī ir saražotas 1347 GWh elektroenerģijas, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas hidroelektrostacijās (HES) 2019. gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājies par 40 % un ir 605 GWh, to ietekmēja mazāka ūdens pietece Daugavā. Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati, vidējā ūdens pietece Daugavā šī gada 1. ceturksnī bija tikai 467 m3/s, bet attiecīgajā periodā pērn tā bija 832 m3/s.

AS “Latvenergo” termoelektrostacijās (TEC) elektroenerģijas izstrāde 2019. gada 1. ceturksnī ir 727 GWh, tas ir par 20 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. TEC saražotās siltumenerģijas apjoms 2019. gada pirmajā ceturksnī ir 939 GWh, tas ir par 22 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pagājušā gadā, un to ietekmēja siltāki laikapstākļi apkures sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 19.jūnijā atlaista AS «Latvenergo» padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Latvenergo» ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija (EM). Akcionāra intereses pārstāv EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais «DNB bankas» vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, nacionālās aviokompānijas «airBaltic» valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas «Rīga» bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais prezidents un AS «Valsts nekustamie īpašumi» padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī «RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS «Rigensis Bank» valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rietumu banka audzējusi peļņu

Žanete Hāka, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rietumu banka peļņa pēc nodokļiem 2016. gadā sasniedza 80 miljonus eiro, kas ir par 15,9% vairāk nekā (2015. gadā, kad tā bija 69 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna pēcnodokļu kapitāla atdeves radītājs bija 17,32% (2015: 17,5%), bet pēcnodokļu aktīvu atdeves radītājs 2,3% (2015: 19%).

Pamatdarbības ienākumi sasniedza 181 miljonu eiro (2015: 159 miljoni eiro), kas ir par 14% vairāk nekā 2015. gadā. Neto komisijas naudas ienākumi veidoja 41,1 miljonu eiro (2015. gadā: 44,1 miljoni eiro). Koncerna izdevumu un ienākumu attiecība gadā, kas beidzās 2016. gada 31. decembrī, bija 33% (2015: 34%). Arī turpmāk koncerna mērķis ir turpināt uzturēt šo attiecību zem 40%. Palielinot neapliekamo ienākumu summu, piemēram, ienākumus no biržā kotētiem vērtspapīriem, faktiskā ienākuma nodokļa likme 2016. gadā bija 7% (2015. gadā: 14%). Koncerns sasniedza peļņas normu pirms nodokļu nomaksas 49%, salīdzinot ar 51% 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijai "Latvenergo" ir jābūt aktīvākai eksporta tirgos un jāveicina enerģijas ražošana no alternatīviem avotiem, intervijā pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Vērtējot jauniecelto "Latvenergo" padomi, ministrs norādīja, ka visi amatos ieceltie ir labi profesionāļi, bez redzamām reputācijas problēmām. Vitenbergs norādīja, ka viņš plāno sadarboties ar "Latvenergo" padomi, turklāt ministram ir arī savs redzējums un ieteikumi "Latvenergo".

"Domāju, "Latvenergo" ir jābūt aktīvākam eksporta tirgos. Es gribētu, lai "Latvenergo" kā galvenā enerģētikas struktūra valstī kļūst arī aktīvāka enerģijas ražošanā no alternatīviem avotiem. Piemēram, tiek runāts par kopīga vēja parka izveidi ar Igauniju, bet līdz šim nekas vēl nav noticis," klāstīja ministrs. Viņš piebilda, ka ministram drīzumā ir plānota tikšanās ar Igaunijas ekonomikas ministru, lai pārrunātu kopīga vēja parka izveidi Baltijas jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 1,3% vairāk nekā plānots

LETA, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. VID skaidro, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada septiņos mēnešos izpildīts par 103,9%, iekasējot 2,692 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns septiņos mēnešos paredzēja iekasēt 2,592 miljardus eiro, tādējādi plāns pārpildīts par 100,744 miljoniem eiro jeb 3,9%.

Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 203,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 222,57 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citadeles koncerna 2017.gada pirmā pusgada neto peļņa bija 15 miljoni eiro, tostarp AS Citadele banka pusgadā guvusi 10,3 miljonu eiro peļņu, informē bankā.

Salīdzinājumam pērn pirmajā pusgadā koncerns guva 25,4 miljonu eiro peļņu, bet bankas peļņa bija 20,6 miljoni eiro.

Citadeles koncerna neto kredītportfelis pieauga par 8% līdz 1,323 miljardiem eiro, salīdzinot ar 2016. gada jūniju, Latvijas iedzīvotāju kredītportfelim un Igaunijas filiāles kredītportfelim uzrādot augstākos izaugsmes rādītājus. Arī mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumus un korporatīvo klientu kreditēšana demonstrēja spēcīgu izaugsmi 2017. gada pirmajā pusē.

Privātpersonām kredītos tika izsniegti 68 miljoni eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2016. gada pirmajos sešos mēnešos. Mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un korporatīvajiem klientiem tika izsniegti 185 miljoni eiro – par 37% vairāk nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - OIK saistību atpirkšanai Latvenergo pamatkapitālu samazinās par 454,4 miljoniem eiro

Rūta Lapiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM), kā AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētājai, divu nedēļu laikā sasaukt akcionāru kopsapulci un lemt par «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšanu 454,4 miljonu eiro apmērā, tādējādi īstenojot valsts saistību samazināšanu par Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Pievienots «Latvenergo» komentārs 7.-10. rindkopās

MK otrdienas sēdē nolēma par 75% samazināt atbalstu «Latvenergo» TEC, nodrošinot elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) izmaksu samazināšanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ar 2018. gada 1. janvāri, kā arī valsts budžeta līdzekļu ekonomiju 70 miljonu eiro apmērā un novirzīšanu citām vajadzībām. Atpērkot lielāko daļu saistību, sagaidāmais OIK izmaksu samazinājums sabiedrībai jau nākamgad būs 29% apjomā.

Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīst: «Valdības īstenotie soļi OIK ierobežošanai, t.sk. šobrīd veiktā valsts atbalsta samazināšana «Latvenergo», būtiski samazinās ražotāju, jo īpaši energoietilpīgās apstrādes rūpniecības uzņēmumu, elektroenerģijas izmaksas. Tādā veidā tiks stiprināta tautsaimniecības konkurētspēja un radīti pozitīvi signāli jaunām ilgtermiņa investīcijām. Vienlaikus mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Pāvels Rebenoks, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai «Nasdaq Riga».

Vienlaikus padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā iecelts Renārs Degro.

Savukārt «Latvenergo» pagaidu padomes revīzijas komitejā strādās Degro un Kristaps Stepanovs.

Kompānijas pārstāvji arī atzīmē, ka pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu jaunā padome ievēlēta uz pagaidu termiņu līdz Ekonomikas ministrija konkursa kārtībā izvēlēsies jaunus padomes locekļus.

«Atbilstoši akcionāra uzdevumam jaunajai padomei jāpaātrina sāktā efektivizācijas programma, lai sasniegtu konkurētspējīgu elektroenerģijas tarifu nodrošināšanu Latvijas ekonomikā, un nodrošinātu atjaunotu skatu uz koncerna attīstību,» sacīts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokoncerns AS «Latvenergo» plāno tuvāko trīs gadu laikā izveidot vēja parku pilotprojektus, intervijā pastāstīja «Latvenergo» padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis.

Viņš atzīmēja, ka koncerna efektivitātes un attīstības programma paredz ne tikai izdevumu samazināšanu, bet arī jaunus attīstības virzienus.

«Lai runātu par attīstību, jāsaprot pašreizējā tirgus situācija - katru gadu mājsaimniecības un uzņēmumi Latvijā kļūst energoefektīvāki. Lietojam arvien energoefektīvākas iekārtas, tērējam mazāk siltumam utt. Lai gan lietojam vairāk iekārtu, tās kļūst efektīvākas. Tātad kopējais energopatēriņš mazinās. Attiecīgi mums ir jādomā, ar kādiem ieņēmumiem mēs kompensēsim kritumu,» sacīja Bičevskis.

Viens no «Latvenergo» iecerētajiem attīstības virzieniem ir vēja enerģijas ieguve.

«Zinām, ka Eiropa vairāk vai mazāk noteiktos reģionos jau spēj sasniegt tādu vēja ražošanas efektivitāti, ka vairs nevajag valsts atbalstu. Latvijā nav tik stipra vēja, bet skaidrs, ka šīs iekārtas kļūs arvien efektīvākas un mums ir jābūt tam gataviem. Jau šobrīd veidojam pilotprojektu, kam sekos lielie vēja parki. Mēs attīstīsim vēja elektroenerģijas ražošanu. Esam pārliecināti, ka tirgus un tehnoloģijas būs tam gatavas, lai tas izdotos efektīvi,» teica «Latvenergo» padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka «Citadele» šogad deviņos mēnešos nodokļu likumu izmaiņu dēļ strādājusi ar zaudējumiem 5,567 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija. Savukārt bankas «Citadele» grupas peļņa samazinājusies vairākkārt un šogad deviņos mēnešos bija 2,635 miljoni eiro.

«2017.gada rezultātu negatīvi ietekmēja 23,2 miljonu eiro izdevumi, kas saistīti ar atliktā nodokļa aktīva norakstīšanu Latvijas uzņēmumu ienākumu nodokļu likumdošanas izmaiņu rezultātā,» teikts finanšu pārskata vadības ziņojumā, piebilstot, ka bankas peļņa pirms nodokļa aktīva norakstīšanas bija 17,6 miljoni eiro, bet koncerna peļņa - 25,9 miljoni eiro.

Bankas «Citadele» resursu direkcijas vadītājs Kaspars Jansons aģentūrai LETA atzīmēja, ka atliktā nodokļa aktīva norakstīšana neietekmē bankas nākotnes plānus un nav saistīta ar bankas pamatdarbības rezultātiem. «Bankas »Citadele« pamatdarbības ienākumi ir pieauguši, un kredītportfeļa kvalitāte turpina uzlaboties. Šis ir grāmatvedisks efekts, ko izraisīja šovasar parlamentā apstiprinātās nodokļu reformas. Toties nākotnē šīm reformām būs pozitīva ietekme,» viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" padome nolēmusi pagarināt darba attiecības ar līdzšinējiem valdes locekļiem un uz jaunu termiņu par AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju apstiprinājusi Āri Žīguru, par valdes locekļiem - Guntaru Baļčūnu un Uldi Barisu.

Līdzšinējā valdes sastāva pilnvaru jaunais termiņš sāksies 2020.gada 16.novembrī. Pilnvaras līdz 2023.gada 24.septembrim turpinās valdes loceklim Kasparam Cikmačam.

"Ekonomikas ministrija kā "Latvenergo" akcionārs atzinīgi novērtē "Latvenergo" darbību, jo enerģētikas nozare attīstās un uzlabo pakalpojuma kvalitāti gan biznesa klientiem, gan mājsaimniecībām, vienlaicīgi nodrošinot būtiskus dividenžu maksājumus valsts budžetā. Reģiona energoapgādes stratēģisks redzējums šobrīd padarījis "Latvenergo" par uzņēmumu, kas ekspluatē viskonkurētspējīgāko ģenerējošo iekārtu sastāvu Baltijas tirgū. "Latvenergo" Baltijas un Ziemeļvalstu tirgum piegādā enerģiju, kas ražota ar zemu kaitīgo izmešu apjomu kombinācijā ar atjaunojamo resursu izmantošanu hidroģenerācijā. Tas iespējams, jo savlaicīgi veiktas ilgtspējīgas investīcijas labi sabalansētā bāzes jaudu un dabas resursus izmantojošu ģenerācijas avotu apvienojumā," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai vērienīgo uzņēmuma Latvenergo korupcijas pamatlietu, kurā apsūdzētas 12 personas, tostarp arī bijušais Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons un divi ārvalstu pilsoņi.

Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka šajā kriminālprocesā apsūdzības celtas par dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu saistībā ar laika periodā no 2004.gada 8.jūnija līdz 2010.gada 3.martam Rīgas otrās Termoelektrocentrāles (TEC) abās kārtās notikušo iepirkumu procedūru rezultātā noslēgtajiem līgumiem, proti "Latvenergo" un Šveices uzņēmuma starpā noslēgtajiem kopskaitā sešu konsultāciju līgumiem par kopējo summu 8 349 376 eiro.

Tāpat lietā figurē Latvenergo un Spānijas uzņēmuma starpā noslēgts Rīgas otrās TEC pirmās kārtas būvniecības līgums par 177 863 607 eiro un apkopes un uzturēšanas līgums par 95 000 000 eiro, kā arī "Latvenergo" un Turcijas uzņēmuma starpā noslēgts Rīgas otrās TEC otrās kārtas būvniecības līgums par 289 596 131 eiro un 57 892 156 ASV dolāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru