Pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas mājsaimniecībām Latvenergo piedāvās sešus tarifu plānus, stāsta AS Latvenergo komercdirektors Uldis Bariss.

Tā ir atšķirība līdzšinējai kārtībai, jo tagad bija viens tarifs, bet atvērtajā tirgū jāpiedāvā dažādi piedāvājumi. Līdz šim elektrība maksāja 0,11-0,15 eiro/kWh.

Latvenergo izveidojis shēmu, kā lietotājam visvieglāk izvēlēties atbilstošāko produktu, ja apsver Latvenergo piedāvājumu. Pirmkārt, piedāvājums būs atkarībā no mājsaimniecības patēriņa. Otrs faktors ir norēķinu veids – izlīdzinātais maksājums vai rēķins. Līdz 200 kWh ir divi tarifu plāni – Elektrum Universiālas un Klasiskais - viens ir kopā ar izlīdzināto maksājumu un otrs - kopā ar rēķinu. Abiem plāniem cenas ir vienādas – 0,1690 EUR/kWh.

Pērn aptuveni 55% Latvenergo klientu gada laikā ir patērējuši mazāk nekā 1200 kilovatstundas (kWh) elektrības, norēķinoties par to pēc starta tarifa.

Tāpat vairāk nekā pusei (65%) klientu objektu vidējais mēneša elektroenerģijas patēriņš bijis līdz 150 kWh elektrības, liecina Latvenergo apkopotā statistika. Uzņēmums arī norāda, ka pēc pamata tarifa norēķinās 45% klientu.

Latvenergo arī informē, ka 150 – 200 kWh mēnesī patērē 12% klientu, tāpat 12 % klientu mēnesī patērē 200 – 300 hWh elektrības, bet vairāk nekā 300 kWh mēnesī patērē 11% uzņēmuma klientu.

Uzņēmuma māretinga un klientu apkalpošanas direktore Solvita Linde skaidro, ka neskatoties uz statistiku, nevar runāt par vienotiem patēriņa paradumiem un modeļiem mājsaimniecībās, kurus noteiktu elektroenerģijas vidējais patēriņa apjoms.

Salīdzinot ar patlaban mājsaimniecībām piemērojamo Starta tarifu mājsaimniecību elektroenerģijas maksājuma pieaugums pēc tirgus atvēršanas varētu būt 38% apmērā, bet, salīdzinot ar Pamata tarifu, pieaugums varētu būt 5% - 7% apjomā, skaidro nozares eksperti.

Jāatgādina, ka Starta tarifs 8,18 santīmi par kilovatstundu (kWh) un tas tiek piemērots par pirmajām 1200 patērētajām kWh. Savukārt Pamata tarifs ir 10,65 santīmi par kWh un tiek piemērots katrai nākamajai kWh pēc 1200 līmeņa.

Ģimene, kuras elektrības vidējais patēriņš šobrīd ir 150 kWh mēnesī, par elektrību maksā aptuveni 12 latus mēnesī jeb 162 latus gadā, gada laikā piemērojot elektrības Starta un Pamata tarifus. Ja elektrības cena par vienu kWh ģimenei mainītos no pašreizējiem 8,18 santīmiem Starta un 10,65 santīmiem Pamata tarifā uz 11,31 santīmiem, ģimenes izdevumi par elektrību gada laikā pieaugtu par 41 latu. Ģimenei, kura tērē aptuveni 100 kWh mēnesī elektrības izdevumi gadā pieaugtu par aptuveni 37 latiem, bet tādai ģimenei, kura mēnesī tērē aptuveni 300 kWh, izdevumu pieaugums būtu pat par 53 latiem gadā, aprēķinājusi Swedbank.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Latvenergo jaunais tarifs ir spēkā tikai pusotru mēnesi, taču jau tagad atsevišķas mājsaimniecības, kuras aprīlī patērējušas ap 200 kWh elektroenerģijas, jau saņēmušas rēķinu ar paaugstināto elektrības tarifu, kurš stājas spēkā pēc 1 200 patērētām kWh elektroenerģijas patērēšanas, šodien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Latvenergo jaunais tarifs, kas stājās spēkā 1. aprīlī, paredz, ka no šī datuma visām mājsaimniecībām par pirmajām 1 200 kilovatstundām ir jāmaksā iepriekšējais tarifs jeb starta tarifs – 0,0825 lati/kWh. Savukārt no 1 201 kWh tiks piemērots pamata tarifs – 0,1074 Ls/kWh. Un šī kārtība attiecas arī uz klientiem ar kopējām uzskaitēm, piemēram, namu apsaimniekotājiem, dzīvokļu un dārzniecību kooperatīviem, sociālajām mājām, kopmītnēm, kuru objektā elektroenerģiju lieto vairāki apakšlietotāji.

Kā raksta Neatkarīgā, liels un nepatīkams bijis vairāku Ziepniekkalna ģimeņu pārsteigums, kad par aprīlī patērēto elektrību rēķinā bija ierakstīts tarifs – 0,1020 Ls/kWh, lai gan šīs ģimenes, tāpat kā citas, bija rēķinājušās, ka pirmajām 1 200 kWh tiks piemērots starta tarifs. Un neviena no tām mēneša laikā nebija paspējusi patērēt tik daudz elektrības.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Tiesa ir lēmusi, ka pašreiz spēkā esošie elektroenerģijas tarifi saistītajiem lietotājiem ir par zemu, komentējot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu par a/s Latvenergo tarifiem, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

«Spriedums ir radījis maldīgu priekšstatu gan prasības pieteicējiem, gan plašākai sabiedrībai, ka, apmierinot pieteicēju prasību, ir panākta tarifu iespējama samazināšana - tiesas secinājumi ir pilnīgi pretēji,» norāda SPRK pārstāvji, kas sola tiesas spriedumu pārsūdzēt. «Apgabaltiesas spriedums ir nepamatots un pretrunīgs. Turklāt daļa tajā izdarīto secinājumu neatbilst faktiskajai situācijai,» teikts komisijas paziņojumā.

SPRK norādījusi - tā nepiekrīt tiesas secinājumam, ka tirdzniecības pakalpojuma komponentē ietverto izmaksu prognoze nav pietiekami izvērtēta. «Tirdzniecības pakalpojuma absolūtās izmaksas ir samazinātas - pašreiz spēkā esošajos tarifos tās ir par 10,8% jeb 654 tūkst. Ls mazākas nekā 2008. gadā apstiprinātajā tarifu aprēķinā,» norāda komisijas pārstāvji.

No 1.aprīļa elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugs par 54% - no 1,23 santīmiem līdz 1,89 santīmiem par kilovatstundu (kWh), paredz šodien pieņemtais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes lēmums.

Kā skaidro regulators, galvenokārt pieaugumu noteica augstāka koģenerācijas stacijās izmantojamās dabasgāzes cena, kā arī būtiski palielinājies biogāzes, biomasas, kā arī vēja elektrostacijās saražotās enerģijas apjoms, jo darbību sākušas jaunas stacijas.

Koģenerācijas komponente no 2013.gada 1.aprīļa palielināsies no 0,94 santīmiem par kWh līdz 1,33 santīmiem jeb 0,0133 latiem par kWh, savukārt atjaunojamo energoresursu komponente pieaugs no 0,29 santīmiem par kWh līdz 0,56 santīmiem jeb 0,0056 latiem par kWh, informēja SPRK preses pārstāve Daiga Reihmane.

Šīs izmaiņas ietekmēs lietotājus, kas elektrību pērk tirgū, jo tiem OIK jāmaksā atsevišķi papildus elektrības cenai un tīkla pakalpojumu maksai. Iepriekš AS Latvenergo vērtēja, ka OIK izmaiņu ietekme uz elektroenerģijas galalietotāju mēneša rēķiniem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem ir robežās no 7% līdz 12%.

Šā gada 1. aprīlī tiks atjaunota Starta tarifa patēriņa uzskaite mājsaimniecībām, kas par pirmajā patērētajām 1200 kilovatstundām paredz norēķināties pēc samazinātās tarifa likmes jeb starta tara, informē Latvenergo.

Latvenergo atgādina, ka visām mājsaimniecību patēriņa objektiem pirmajām 1200 patērētajām kWh gadā tiek piemērots Starta tarifs (populārākā tarifa T1 gadījumā – 0,0825 Ls/kWh), savukārt sākot ar 1201. kWh – Pamata tarifs (T1 gadījumā 0,1074 Ls/kWh).

Latvenergo uzsver, ka Latvijā elektroenerģijas tarifi netiks mainīti tuvākajos gados. «Tādējādi, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, kur nesen pieauguši elektroenerģijas tarifi, sabiedrība ir pasargāta no cenu izmaiņām, kas ir vērojamas arī citu energoresursu, piemēram, degvielas, izmaksu kāpumā,» akcentē energokompānija.

Sākot elektroenerģijas uzskaiti ar 1. aprīli, pirmais norēķins pēc Starta tarifa likmes jāveic maijā, veicot apmaksu par patēriņu aprīlī. Latvenergo skaidro, ka vairums Latvijas mājsaimniecību par elektroenerģiju norēķinās pēc pašdeklarēšanās principa – katra mājsaimniecība fiksē skaitītāja rādījumu un aprēķina savu ikmēneša patēriņu un maksājuma summu.

Daudzbērnu ģimenes, kuru apgādībā ir 3 vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam, maijā varēs pieteikties AS Latvenergo sniegtajam atbalstam – papildus 2400 kilovatstundām (kWh) par starta tarifu. Šīs mājsaimniecības varēs norēķināties par patērēto elektroenerģiju pēc iepriekšējā tarifa par kopumā 3600 kWh gada ietvaros, skaitot no šā gada 1. aprīļa, informē Latvenergo.

Jaunie elektroenerģijas tarifi, kas stājušies spēkā ar 1. aprīli, paredz katrai mājsaimniecībai par pirmajām gada laikā patērētajām 1200 kWh apmaksu pēc starta tarifa (0,0825 Ls/kWh), savukārt, sākot no 1201. kilovatstundas – pēc pamata tarifa (0,1074 Ls/kWh). Tomēr, ņemot vērā to ģimeņu vajadzības, kurās ir vismaz trīs bērni, un tādēļ iespējamo paaugstināto elektroenerģijas patēriņu, AS Latvenergo palielinās šīm ģimenēm piešķiramo kilovatstundu apjomu par pazemināto tarifu par 2400 kWh.

Daudzbērnu ģimeņu atbalstu varēs saņemt tās ģimenes, kuru apgādībā ir 3 vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam. Atbalsts tiks piešķirts ģimenes mājsaimniecībai un pieteikties uz tā saņemšanu aicinām ģimenes pārstāvi, kam ar Latvenergo noslēgts elektroenerģijas piegādes līgums. Pieteikties 2400 kWh apjomam par starta tarifu no šā gada maija līdz augustam varēs mājaslapā latvenergo.lv vai uzņēmuma klientu apkalpošanas centros.

Ja tiesa atcels Latvijas energokompānijas Latvenergo jaunos tarifus, radīsies nopietnas problēmas, otrdien žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētājs Valdis Lokenbahs.

Pēc viņa teiktā, atceļot tarifus, Latvenergo meitasuzņēmumam Sadales tīkls radīsies problēmas. «Mēs nonāksim līdz situācijai, ka tas [Sadales tīkla līnijas] sabruks kā vecs kāršu namiņš,» sacīja Lokenbahs, skaidrojot, ka tās vairs nespēs nodrošināt savas funkcijas.

SPRK vadītājs uzsvēra, ka līniju funkcionēšanai nepieciešamas papildu investīcijas.

Tāpat Lokenbahs vērsa uzmanību uz to, ka elektroenerģijas tarifi nav paaugstināti divus gadus. Ja tarifi netiks mainīti tagad, tas neatbildīs Eiropas politikai, netiks ieviests tirgus princips, un netiks atjaunoti pamatlīdzekļi, viņš uzsvēra.

Samazinoties pievienotās vērtības likmei (PVN), kas tiek piemērota elektroenerģijas patēriņa maksājumiem, tiek mainīts a/s Latvenergo noteiktais tarifa T1 maksājums, informē kompānija.

Šā gada 1. jūlijā elektroenerģijai piemērojamā PVN likme samazināsies no 22% uz 21%, un šīs izmaiņas stājas spēkā visām tarifu grupām.

Piemērojot jauno PVN likmi, Starta tarifs samazinās līdz 0,0818202 Ls/kWh, bet Pamata tarifs – 0,1065163 Ls/kWh.

Skaitliski vislielākā a/s Latvenergo klientu grupa – mājsaimniecības – pārsvarā norēķinās pēc diferencētā tarifa T1 (Starta un Pamata tarifs).

Kompānija informē – lai atvieglotu maksājuma aprēķinus klientiem, starpība tiek noapaļota par labu klientiem: Starta tarifs – 0,0818 Ls/kWh, Pamata tarifs – 0,1065 Ls/kWh. Tarifu noapaļojuma starpība Latvenergo 12 mēnešu periodā veido apmēram 30,4 tūkstošus latu. Iepriekš, līdz 30. jūnijam, Starta tarifs bija 0,0825 Ls/kWh, bet Pamata tarifs – 0,1074 Ls/kWh.

Liepājas metalurgam līdzīgā situācijā, kad pieaugošais maksājums par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) apdraud ražošanu un konkurētspēju, ir daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi, uzskata bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos, neatkarīgs enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Ābele norādīja, ka augošās elektrības cenas ir liela problēma ne tikai mazturīgajiem patērētājiem, bet arī rūpniecības uzņēmumiem, kas, pēc viņa teiktā, par elektrību maksā divreiz lielāku cenu nekā Vācijas vai citu Rietumeiropas valstu uzņēmumi.

«Vairāki uzņēmumi ir apturējuši investīcijas tālākai attīstībai un drīz varētu sašaurināt darba vietas,» brīdināja eksperts.

Vaicāts, vai līdzīgā situācijā kā Liepājas metalurgs, kuru OIK maksājums novedis līdz bankrotam, varētu būt arī citi Latvijas rūpnieki, bijušais EM valsts sekretāra vietnieks norādīja, ka līdzīgā situācijā ir daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi.

Sakarā ar tīklu aktīvu ieguldīšanu meitasuzņēmumos a/s Latvenergo grāmatvediskā peļņa pieaugusi par 578 milj. Ls, liecina a/s Latvenergo gada pārskats.

Latvenergo vadība, DB jau iepriekš skaidrojot šo ļoti augsto rādītāju, uzsvēra, ka šī summa nav radījusi Latvenergo rīcībā esošās naudas plūsmas palielinājumu un tīklu aktīvu ieguldīšanas darījums meitasuzņēmumos a/s Sadales tīkls un a/s Latvijas elektriskie tīkli saistīts ar ES direktīvu par pārvades un sadales sistēmas operatora nodalīšanu.

Neietverot šo faktoru, a/s Latvenergo peļņa 2011. gada bijusi 52,2 milj. Ls, kas ir teju par 8 milj. Ls lielāka nekā pērn.

Tiesa, drīz pēc tam, kad tiesa paziņoja, ka Latvenergo izveidotā tarifu piemērošanas metodika ir atceļama, Latvenergo paziņoja, ka uzņēmuma ieņēmumi kopš 2011. gada tarifu piemērošanas, kas paredz lētāku tarifu par pirmajām 1200 kWh, samazinājušies par 20 milj. Ls.

AS "Latvijas gāze" klientiem mājsaimniecībām, kuras dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai, dabasgāzes cena no 1.maija samazināsies par 37%, bet apkurei - par 24%.

Kā informēja "Latvijas gāzes" pārstāvji, universālais pakalpojums paredz fiksētu dabasgāzes cenu sešiem mēnešiem.

Mājokļa apkurei dabasgāzes cena būs 0,05985 eiro par kilovatstundu (kWh), bet ar akcīzes un pievienotās vērtības nodokli (PVN) - 0,07442 eiro par kWh.

Savukārt mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai, dabasgāzes cena būs 0,08312 eiro par kWh, un ar akcīzes nodokli un PVN - 0,10257 eiro par kWh.

Uzņēmumā skaidro, ka, piemēram, mājsaimniecībai, kas izmanto dabasgāzi ēdiena gatavošanai un patērē četrus kubikmetrus mēnesī, vidējais ikmēneša maksājums būs aptuveni 9,58 eiro, līdzšinējā 12,10 eiro vietā, un ietaupījums sešos mēnešos būs ap 15 eiro.

Jaunie elektroenerģijas sadales tarifi paaugstinās lielo ražojošo, energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju, kuri elektrību izmanto efektīvi, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē sacīja sadales operatora AS "Sadales tīkls" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Saskaņā ar "Sadales tīkla" sniegto informāciju ražojošiem uzņēmumiem, ar pieslēgumu vidsprieguma līnijai, 500 kilovatu (kW) pieslēguma jaudu un elektrības patēriņu 70 000 kilovatstundas (kWh), sadales tarifs no 1.jūlija samazināsies par 4%, salīdzinot ar esošo tarifu.

Uzņēmumam ar pieslēgumu zemsprieguma kopnēm, 400 ampēru jaudu un elektrības patēriņu 5000 kWh mēnesī, tarifs augs par 6%, bet nelieliem uzņēmumiem ar trīs fāžu, 40 ampēru pieslēgumu zemsprieguma līnijai, elektrības patēriņu 600 kWh mēnesī, tarifs augs par 2%.

Tāpat Sarkane informēja, ka lielākajai patērētāju grupai - dzīvokļiem ar patēriņu līdz 100 kWh mēnesī un vienas fāzes pieslēgumu sadales tarifs pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro. Šī ir lielākā patērētāju grupa ar 576 000 pieslēgumu.

Baltcom nācis klajā ar savu elektroenerģijas piedāvājumu Latvijas iedzīvotājiem. Atkarībā no klienta izvēlētā pakalpojuma modeļa un elektroenerģijas patēriņa apjoma Baltcom elektrības cena būs no 16,1 līdz 16,8 eiro centiem par kWh (iekļaujot sistēmas pakalpojuma tarifu un OIK).

Elektroenerģija klientiem turpmāk tiks piedāvāta gan kā atsevišķs produkts, gan komplektos ar citiem Baltcom pakalpojumiem – internetu, televīziju vai telefonsakariem.

Piemēram, patēriņa apjomam līdz 199 kWh mēnesī elektroenerģijas cena, reģistrējoties portālā mansbaltcom.lv, būs 16,65 eiro centi par kWh. Ja patēriņš konkrētā mēnesī būs 200 – 599 kWh, tad cena par 1 kWh, sākot jau no pirmā iztērētā kWh, būs 16,5 eiro centi. Patēriņam pieaugot, piemēram, ziemas mēnešos, kad elektroenerģijas patēriņš mēnesī mēdz pat dubultoties, izmaksas par vienu kWh automātiski samazināsies. Klientam pašam nekas nebūs jāmaina vai jāpiesaka tarifu plāna izmaiņas, skaidro uzņēmums.

Ja saskaņā ar tiesas spriedumu AS Latvenergo tarifi būs jāatceļ, visdrīzāk, uzņēmums gatavos jaunu tarifu projektu un attiecīgajā gadā būs jūtama negatīva ietekme uz kompānijas finanšu rādītājiem, uzskata Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Viņš gan norādīja, ka juristiem vēl ir jāizanalizē, ko Administratīvās apgabaltiesas spriedums nozīmē, kā arī jāsaprot, vai tas tiks pārsūdzēts.

Kā norādīja Pūce, tiesāšanās notika starp privātpersonām un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) un EM nav iesaistītā puse, kas būtu lēmusi par tarifiem. «Vienmēr esam teikuši, ka šis ir jautājums, kas tiesai jāizvērtē,» teica ministrijas pārstāvis.

Komentējot savulaik EM pausto atbalstu Latvenergo piedāvātajam tarifu sadalījumam, nosakot no patēriņa atkarīgus tarifu līmeņus, Pūce teica, ka savulaik komunikācijā ar uzņēmumu uzsvērta nepieciešamība pēc sociāli atbildīgas tarifu struktūras, taču konkrēto risinājumu ar 1200 kilovatstundu (kWh) līmeni piedāvājusi kompānija.

AS Latvenergo aprēķinājusi un iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) apstiprināšanai jaunās elektroenerģijas obligāto iepirkumu komponentes (OI) izmaksas, kas stāsies spēkā 2014.gada 1.aprīlī, informē uzņēmuma pārstāve Sandra Vējiņa.

Jauno OIK aprēķinā AS Latvenergo ir ņēmusi vērā likumā «Par valsts budžetu 2014.gadam» noteikto mērķdotāciju OIK samazināšanai 29,3 miljonu eiro apmērā. Kopējā obligātā iepirkuma komponente ar 2014.gada 1.aprīli ir 2,679 centi/kWh, kas pret iepriekšējo gadu samazināsies par 0,4%.

Atbilstoši OIK aprēķinam koģenerācijas komponente no 1. aprīļa samazināsies par 8% no 1,89 centiem/kWh līdz 1,737 centiem/kWh, savukārt atjaunīgo energoresursu komponente pieaugs par 18% no 0,8 centiem/kWh līdz 0,942 centiem/kWh. Atjaunīgo energoresursu komponentes pieaugumu galvenokārt nosaka no ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās enerģijas apjoma pieaugums (par 136 GWh jeb 36%) un attiecīgi kompensējamo izmaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas pieaugums, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, ir pieaugušas par 32% un ko galvenokārt veido biomasas un biogāzes elektrostacijas.

Latvijā hidroelektrostacijās (HES) šogad astoņos mēnešos elektroenerģija saražota par 19,4% mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Kopumā 2018.gada astoņos mēnešos Latvijas HES saražoti 2,162 miljardi kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas pretstatā 2,681 miljardam kWh 2017.gada attiecīgajā periodā.

Vienlaikus koģenerācijas stacijās šogad astoņos mēnešos Latvijā saražoja 2,604 miljardus kWh elektroenerģijas, kas ir par 26,6% vairāk nekā pirms gada, kad koģenerācijas stacijās saražoja 2,057 miljardus kWh.

Savukārt vēja elektrostacijās astoņos mēnešos saražoti 72 miljoni kWh elektroenerģijas, kas ir par 23,4% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, kad vēja elektrostacijās saražoja 94 miljonus kWh elektroenerģijas.

2017.gadā Latvijas HES saražoja kopumā 4,368 miljardus kWh, koģenerācijas stacijās saražoja 2,968 miljardus kWh, bet vēja elektrostacijās - 153 miljonus kWh.

Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši labi informēti par elektroenerģijas tarifa apmēru un tā izmaiņām, kas stājas spēkā ar šā gada 1.aprīli, tomēr apjukumu rada jaunā aprēķina kārtība.

Par elektroenerģijas tarifa izmaiņām ir dzirdējuši praktiski visi iedzīvotāji un gandrīz puse aptaujāto arī apgalvo, ka precīzi zina, kāds ir elektroenerģijas starta tarifs. Savukārt jaunā (paaugstinātā) tarifa apmēru precīzi zina tikai katrs trešais, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.

«Ja pieņemam, ka elektroenerģijas rēķina apmaksu ģimenēs parasti veic viens un tas pats ģimenes loceklis, ir tikai loģiski, ka precīzu tarifa apmēru zina tikai puse iedzīvotāju,» skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pārstāve Diāna Krampe. «Aptaujas rezultāti atklāj, ka cilvēkiem patlaban lielāko apjukumu rada jaunā maksājumu aprēķinu kārtība, kas būs atkarīga no patērētā elektroenerģijas daudzuma – ja trešdaļa iedzīvotāju ir noskaidrojusi, kāds būs jaunais tarifs, tad tā piemērošanu izprot tikai katrs piektais.»

Papildināta ar 2. un pēdējo rindkopu.

No šā gada 1. aprīļa obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugs par 54%, jo divkārši pieaudzis iepirktās elektroenerģijas apjoms no ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus (AER), un par 32% pieaugusi gāzes cena lielajām koģenerācijas stacijām, informē Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Līdz ar to obligātā komponente no šā gada 1. aprīļa pieaugs no līdzšinējiem 1,23 sant./kWh līdz 1,89 sant./kWh.

Atbilstoši obligātā iepirkuma komponenšu aprēķinam, koģenerācijas komponente no 2013. gada 1. aprīļa palielināsies no 0,94 sant./kWh līdz 1,33 sant./kWh (+42%), savukārt atjaunojamo energoresursu komponente pieaugs no 0,29 sant./kWh līdz 0,56 sant./kWh (+93%).

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien nolēma ierosināt administratīvo lietu pret AS Latvijas Gāze (LG).

SPRK informēja, ka šā gada 11.janvārī LG saņēma AS Latvenergo vēstuli, kurā Latvenergo izteica lūgumu LG nodrošināt dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu Rīgas otrajai termoelektrocentrālei (TEC2). 29.janvārī arī SPRK lūdza LG nodrošināt Latvenergo pieeju attiecīgajām dabasgāzes sistēmām vai atteikuma gadījumā pamatot - kāpēc atteikts.

Savukārt 2.martā SPRK un Latvenergo saņēma LG vēstuli, kurā gāzes koncerns norāda, ka, ja gadījumā šogad pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā paredz gāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada aprīļa, tiek pārkāpti LG izsniegtajā dabasgāzes tirdzniecības licencē noteiktie principi. SPRK ieskatā, LG vēstule būtībā ir atteikums Latvenergo lūgumam.