Jaunākais izdevums

Ministru kabinets š.g. 21. jūnija sēdē nolēma sniegt atļauju akciju sabiedrībai "Latvenergo" un akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma dibināšanai, lai stiprinātu Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību un izveidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus.

Projekta mērķis ir sasniegt līdz 800 megavatu lielu jaudu vairākos lielos vēja parkos visā Latvijā, kas būs gandrīz tāda pati elektriskā jauda, kas tiek saražota mūsu lielākajā hidroelektrostacijā - Pļaviņu HES.

“Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu izpildei un Latvijas virzībai uz klimatneitrālu enerģētiku mums ir būtiski īstenot liela mēroga stratēģiskus vēja parkus. Projekta mērķis ir gūt maksimālu labumu sabiedrībai, izmantojot sinerģiju no valstij piederošu divu stratēģisku kapitālsabiedrību aktīvu, resursu un kompetenču apvienošanas. Projekts nodrošinās būtiskas investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, kā arī sekmēs apkārtējo reģionu ekonomisko aktivitāti. Šāda izmēra projekta atrašanās Latvijā veicinās arī ilgtermiņa pieprasījumu apkalpojošajām augsto tehnoloģiju nozarēm Latvijā,” norāda ekonomikas ministr Ilze Indriksone.

Kā zināms, Ministru kabinets jau š.g. 22. februārī konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu veidot jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus uz valsts īpašumā esošas zemes, uzticot šī projekta izpildi AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" dibinātajam kopuzņēmumam.

Plānotais projekts neradīs nekādu finansiālu slogu ne sabiedrībai, ne valsts budžetam. Projekts tiks īstenots bez jebkādiem valsts atbalsta mehānismiem atbilstoši racionālam biznesa plānam, bet ne ar pārmērīgām atdeves prasībām. Vienlaikus jāuzsver, ka valsts kapitālsabiedrību attīstītais vēja parku projekts nekādā veidā neierobežos citu investoru - gan pašmāju, gan ārvalstu potenciālo ieguldītāju - eventuālos projektus.

AS "Latvenergo" ir Baltijā lielākais elektrības ražošanas uzņēmums ar augstu kredītreitingu un finanšu piesaistes kapacitāti, savukārt AS "Latvijas valsts meži" ir ar 20 gadu pieredzi valsts stratēģisko aktīvu pārvaldīšanā un ilgtspējīgā apsaimniekošanā, nodrošinot meža vērtību saglabāšanu, palielināšanu un gūstot maksimāli iespējamos ienākumus īpašniekam – valstij.

Apvienojot abu uzņēmumu kapacitātes klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, tiks iegūts maksimālais sinerģijas efekts un vislielākais labums sabiedrībai, palielinot valsts energoneatkarību un energodrošību, kā arī izvairoties no papildu izdevumiem, kādus radītu Nacionālā enerģētikas un klimata plāna saistošo mērķu neizpilde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parku izveide ir iespējama praktiski visā Latvijas teritorijā, atzīmēja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārstāvji, komentējot Ministru kabineta doto atļauju AS "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai, lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un izveidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus.

LVM pārstāvji min, ka vēja parku būvniecības vietu izvēlei tiek veikta vēja kartēšana, novērtējot piemērotākos ģeogrāfiskos apstākļus, taču vēja parku celtniecība iespējama praktiski visā Latvijas teritorijā.

Latvenergo un LVM dibinās kopuzņēmumu lielu vēja parku izbūvei Latvijā 

Ministru kabinets š.g. 21. jūnija sēdē nolēma sniegt atļauju akciju sabiedrībai "Latvenergo"...

Vienlaikus, pēc LVM pārstāvju teiktā, vēja parki netiks veidoti dabas teritorijās, kuras nosaka Latvijā spējā esošais regulējums, LVM teritorijās, kurās uzņēmums kā galveno mērķi plāno dabas aizsardzību, kā arī kultūras pieminekļu teritorijās un citās vietās.

Tāpat kompānijā norāda, ka LVM ir veikusi atlasi par tās pārvaldīšanā esošajām zemēm, balstoties uz normatīvajiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju attīstībai, esošajām aizsargājamajām dabas teritorijām un citiem faktoriem.

LVM pārstāvji arī atzīmē, ka šādu projektu gaita ir laikietilpīga.

"Orientējoši vēja parka plānošanas un realizācijas laiks aizņem 3-5 gadus. Būtisks ir tieši projekta sagatavošanas posms līdz reālo būvdarbu sākšanai. Projekta sagatavošanās posmā jāizpēta esošais vides stāvoklis, plānotās darbības ietekme, ekspertu lauka izpētes darbi (par putnu un sikspārņu populāciju, biotopiem, u.c.), vēja elektrostaciju izvietojuma modelēšanas darbi, tostarp trokšņa, mirguļošanas novēršana, ainavas neitralitāte, pasākumu sagatavošana ietekmju novēršanai vai samazināšanai, monitoringa prasību sagatavošana paliekošo ietekmju novēršanai," klāsta LVM pārstāvji.

Tāpat, bez vides izpētes, sagatavošanās posmā tiek atlasīti potenciālie būvdarbu veicēji, iekārtu ražotāji un dažādi pakalpojumu sniedzēji, norāda LVM pārstāvji, piebilstot, ka projekta sagatavošanas posms noslēdzas ar būvatļaujas saņemšanu, kas dod tiesības sākt būvdarbus.

LVM pārstāvji arī atzīmē, ka tuvākajā laikā plānots sagatavot nepieciešamo dokumentāciju, lai reģistrētu kopuzņēmumu un plašāk informētu sabiedrību par turpmākajiem kopuzņēmuma darbības soļiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 21.jūnijā deva atļauju "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai, lai veidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus. Projekta mērķis ir sasniegt līdz 800 megavatu lielu jaudu vairākos lielos vēja parkos visā Latvijā, kas būs gandrīz tāda pati elektriskā jauda, kas tiek saražota Latvijas lielākajā hidroelektrostacijā (HES) - Pļaviņu HES.

Pēc Ministru kabineta sēdes zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) žurnālistus informēja, ka kopuzņēmumā 80% pamatkapitāla piederēs "Latvenergo", bet LVM - 20%.

Ministru kabinets šogad 22.februārī konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu veidot jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus uz valsts īpašumā esošas zemes, uzticot šī projekta izpildi "Latvenergo" un LVM dibinātajam kopuzņēmumam. Projekts tiks īstenots bez jebkādiem valsts atbalsta mehānismiem atbilstoši racionālam biznesa plānam, bet ne ar pārmērīgām atdeves prasībām.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu.

Koksnes produktu tirgus cenu samazinājuma ietekmē tiek plānots, ka LVM ienākumi 2024. gadā būs zemāki par 2023. gada ieņēmumiem un sasniegs 525,3 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – 105,1 miljonu eiro. No uzņēmuma ienākumiem 95 % jeb 499,9 miljonus eiro plānots gūt no koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.

2024. gadā kopumā plānots realizēt 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 7,35 miljonu kubikmetru apjomā. Šķeldas realizācijas apjoms plānots 706 tūkstošu MWh apmērā.

“Neskatoties uz nenoteiktību Latvijā un pasaulē – ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, koksnes cenu kritumu un augsto inflāciju – AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadā plāno sasniegt vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Prognozes par privāto meža īpašnieku koksnes piegādēm ir neskaidras, jo pēc rekorda aktivitātes 2022. gadā ir vērojams būtisks aktivitātes samazinājums 2023. gadā. Ja krituma tendences turpināsies arī 2024. gadā, tirgū var izveidoties piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība ražotājiem. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas kokrūpniecības sektorā, plānots palielināt apaļkoksnes sortimentu piegāžu apjomu,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kardinālas pārmaiņas Latvijas valsts mežu valdē

Māris Ķirsons, 02.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā mežu apsaimniekošanas uzņēmuma a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdē vairs nestrādās valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs. Viņu vietā iecelti četri pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus - Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove.

To paredz LVM padomes sēdē pieņemtais lēmums. Proti, 2023. gada 2. maijā LVM padomes sēdē pieņemts lēmums, ka trīs LVM valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs, ir zaudējuši padomes uzticību, nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai. Sekojoši šim lēmumam, LVM pagaidu padome nekavējoties atsauc šos uzņēmuma valdes locekļus.

Putniņš paliek amatā

LVM valdi turpinās vadīt Pēters Putniņš. Lai nodrošinātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību, LVM pagaidu padome ir ievēlējusi četrus pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus: Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove. Vienlaikus ir uzsākts AS “Latvijas valsts meži” četru pastāvīgo valdes locekļu nominācijas process. Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam, LVM valdes pagaidu locekļi ir ievēlēti uz noteiktu laiku, līdz būs noslēdzies jaunās uzņēmuma valdes nominācijas process, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

LVM valde sākusi visaptverošu auditu par IML un IML pārveides procesu

Db.lv, 01.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) valde sākusi visaptverošu pārbaudi par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (IML) un 2013.gadā izveidotā IML pārveides procesa likumību, ekonomisko pamatotību, atbilstību labas pārvaldības principiem un LVM interesēm, informē uzņēmumā.

LVM norāda, ka tās valde ir veikusi ilgtermiņa mežistrādes līgumu pārveides procesa neatkarīgu pirmšķietamu juridisko izvērtējamu un secinājusi, ka iespējams nav nodrošināts atklāts un godīgs IML pārveides process, kas atbilstu labas pārvaldības principiem.

Vienlaikus LVM valde ir nolēmusi uzsākt visaptverošu auditu par IML un IML pārveides procesu. Par valdē pieņemtajiem lēmumiem tiks informēta uzņēmuma padome.

Kā norāda LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, "uzņēmuma valdei ir svarīgi nodrošināt efektīvu pārvaldību, racionālu un ekonomisku pamatotu resursu izmantošanu, ievērojot visaugstākos labas korporatīvās pārvaldības standartus. Valde bez vilcināšanas veica pārbaudi, kuras rezultātā esam lēmuši uzsākt visaptverošu auditu un informēsim sabiedrību par tās rezultātiem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,842 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 72,9% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,6 reizes - līdz 183,417 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gadā palielinājās 2,1 reizi, sasniedzot 1,231 miljardu eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 208,812 miljoni eiro, kas ir pieaugums 2,6 reizes.

Uzņēmumā skaidro, ka līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022.gadā Eiropa pakāpeniski atteicās no Krievijas gāzes, kas ietekmēja ne vien dabasgāzes, bet arī citu energoresursu piegādes, veicinot to cenu kāpumu.

Pērn "Nord Pool" sistēmas elektroenerģijas vidējā cena bija 2,2 reizes augstāka un sasniedza 136 eiro par megavatstundu (MWh). Tas notika, ņemot vērā, ka dabasgāzes cena 2022.gadā bija gandrīz trīs reizes augstāka, pārsniedzot 132 eiro par MWh. Latvijā elektroenerģijas cena pieauga 2,5 reizes, augustā sasniedzot vēsturisko mēneša vidējās cenas rekordu un pārsniedzot 467 eiro par MWh. Savukārt emisiju kvotu vidējā cena bija 81 eiro par tonnu, kas ir par 53% augstāka nekā 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna mātesuzņēmuma "Latvenergo" apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 1,084 miljardi eiro, kas ir par 47,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 276,849 miljoniem eiro.

Kā norāda "Latvenergo", būtiskākā ietekme uz Latvenergo finanšu un darbības rezultātiem 2023.gada deviņos mēnešos joprojām saglabājas no 2023.gada pavasarī pieredzētā ražošanas pieauguma Daugavas hidroelektrostacijās (HES), kur izstrādāts pēdējo 20 gadu laikā lielākais elektroenerģijas apjoms deviņu mēnešu periodā.

Šā gada deviņos mēnešos "Latvenergo" koncernā tika saražota 3971 gigavatstunda (GWh) elektroenerģijas, un tas ir par 46% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš uzdevis vērtēt LVM padomes un valdes locekļu atlases atbilstību labas pārvaldības principiem

LETA, 12.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir uzdevis Zemkopības ministrijai (ZM) izvērtēt Pārresoru koordinācijas centra (PKC) uzdevumā tapušo auditorkompānijas "KPMG Baltics" ziņojumu par VAS "Latvijas valsts meži" valdes un padomes locekļu atlases atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem un lemt par atbilstošu rīcību, pavēstīja premjera birojā.

Ziņojumā konstatēts, ka "Latvijas valsts mežu" valdes un padomes locekļu atlases procesos ir bijušas atkāpes no PKC vadlīnijām un rīcība, kas ir ietekmējusi amatu konkursu rezultātus.

PKC, balstoties uz minēto ziņojumu, pilnveidos normatīvus attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasi.

Vienlaikus LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis pauda gandarījumu, ka atbilstoši minētajam pētījumam kompānijas valdes nominācijas process ir bijis tiesisks, atbilstošs normatīvu prasībām un nav konstatēti nominācijas procesa regulējošo prasību pārkāpumi.

Savukārt attiecībā uz PKC vadlīnijām, kurām ir rekomendējošs raksturs, LVM padome uzskata, ka būtu lietderīgi vienādot izpratni par tām, lai ikvienā līdzvērtīgā atlases procesā - gan LVM, gan citos uzņēmumos - šīs vadlīnijas būtu piemērojamas līdzīgā veidā, bez dažādām interpretācijas iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas valsts meži (LVM) padome ārkārtas sēdē par jauno uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecēla līdzšinējo LVM valdes locekli Arni Melni, kurš uzņēmuma vadībā strādā kopš tā dibināšanas 1999. gadā.

Jāatgādina, ka ilggadējais LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks atstāj savu amatu no šā gada 31. decembrī un turpmāk strādās par kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētāju.

Līdz šim A. Melnis ieņēma LVM valdes locekļa amatu un, strādājot uzņēmuma vadībā, bijis arī LVM valdes priekšsēdētāja vietnieks un viceprezidents.

Savu karjeru mežsaimniecības nozarē A. Melnis sāka vēl 1980. gadu sākumā, strādājot vispirms Ogres MRS (mežrūpniecības saimniecība), bet vēlāk – Saldus MRS. No 1991. gada līdz 1997. gadam A. Melnis bija SIA “Silva" izpilddirektors, vēlāk divus gadus strādāja par valsts galveno virsmežzini Valsts meža dienestā, savukārt 1999. gadā – sāka savas profesionālās gaitas LVM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistra komercreģistrā piektdien, 22.jūlijā, reģistrēts AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kopuzņēmums vēja parku attīstībai, liecina informācija "Firmas.lv".

Jaundibinātās kompānijas nosaukums ir SIA "Latvijas vēja parki".

Kompānijas pamatkapitāls ir divi miljoni eiro, tostarp 80% uzņēmuma kapitāldaļu pieder "Latvenergo", bet 20% - LVM.

"Latvijas vēja parku" statūtos norādīts, ka kompānija attīstīs jaunus stratēģiskās nozīmes vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 megavatu (MW), tostarp projektēs, izbūvēs un ekspluatēs ar to saistīto infrastruktūru uz Latvijas īpašumā esošām zemēm, kuru apsaimniekošanu veic LVM, un uz LVM īpašumā esošām zemēm, kuru apbūves tiesības ir ieguvis uzņēmums.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja ir Ilvija Boreiko, kura, pēc pēdējās publiski pieejamās informācijas, ir "Latvenergo" vēja un saules parku attīstības direktore, bet valdes locekle ir juriste, konkurences tiesību eksperte Zane Norenberga, kura ir arī SIA "Zetembo" vienīgā īpašniece un valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,175 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 3,9 reizes - līdz 104,259 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" skaidro, ka koncerna peļņa šogad deviņos mēnešos ir mazāka nekā šogad pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā skaidro, ka koncerna peļņa ierasti pirmajā pusgadā ir būtiski lielāka nekā gada otrajā pusgadā, jo pirmā pusgada darbības rezultātus pozitīvi ietekmē būtiski lielāka ūdens pietece Daugavā un sekmīga hidroelektrostaciju darbība. Savukārt gada otrajā pusē vairāk elektroenerģijas Latvijā un visā Baltijā nepieciešams importēt.

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos pieaudzis 2,2 reizes, sasniedzot 736,554 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 125,543 miljoni eiro, kas pieaugums 3,6 reizes.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja par 494 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Šogad deviņos mēnešos Latvijā elektroenerģijas cena pieaug 3,3 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt dabasgāzes cenas bija vairāk nekā četras reizes, bet emisiju kvotu cenas - gandrīz divas reizes augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" investīciju apmērs vēja parku projektos varētu sasniegt vienu miljardu eiro, intervijā teica "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš uzsvēra, ka tas ir ļoti nozīmīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai, jo ļoti liela daļa no šīs naudas būs būvniecībai.

Čakste skaidroja, ka vēja parkiem ir nepieciešami labi ceļi, infrastruktūra, tādēļ liela daļa šīs naudas nonāks pie Latvijas būvniekiem.

Papildus tam "Latvenergo" mēģinās piesaistīt augsto tehnoloģiju uzņēmumus, kas varētu kļūt par daļu no šī projekta gan būvniecības, gan pēc tam apkalpošanas stadijā. "Piemēram, vēja ģeneratoru apkopi un tīrīšanu varētu veikt ar droniem," stāstīja Čakste, uzsverot, ka, viņaprāt, šis būs ļoti nozīmīgs projekts ne tikai "Latvenergo", bet arī tautsaimniecībai kopumā.

Tāpat ar vēja parku projektiem "Latvenergo" atbalstīšot pašvaldības, pēc tirgus principiem maksājot par zemi. "Kopējais ieguvums sabiedrībai būs maksimāli iespējamais," apgalvoja Čakste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada sākums būs ļoti smags visai meža nozarei, bet par situācijas stabilizēšanos vai uzlabošanos varēs runāt tikai gada otrajā pusē, stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Tostarp vērtējot ekonomiskās attīstības perspektīvas, viņš prognozēja, ka koksnes cenas un LVM ienākumi nākotnē pieaugs lēnāk nekā izmaksas.

"Jau šobrīd palielinās pakalpojumu cenas un energoresursu izmaksas, kā arī pieaug nepieciešamība paaugstināt algas gan nozarē kopumā, gan mūsu pakalpojumu sniedzējiem, gan arī LVM darbiniekiem," skaidroja Putniņš, piebilstot, ka arī mežkopības pakalpojumu izmaksas Latvijā kāpj un jau tuvojas Skandināvijas valstu līmenim.

Tāpat viņš norādīja, ka ir grūti novērtēt, kādu ietekmi uz LVM aktīvi apsaimniekoto mežu platību un uzņēmuma ieņēmumiem atstās dažādas Eiropas Savienības prasības "Zaļā darījuma" ietvaros, kā arī Latvijā veiktās dabas skaitīšanas rezultāti, kam joprojām nav veikts ne sociālās, ne ekonomiskās ietekmes vērtējums. "Nav skaidrs pat tas, cik lielas meža platības un kuras tieši teritorijas šis process ietekmēs," atzīmēja Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 323,859 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, vienlaikus kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 21% un sasniedza 161,124 miljonus eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

Uzņēmuma finanšu pārskatā norādīts, ka peļņas pieaugumu galvenokārt ietekmēja ieņēmumi no koksnes pārdošanas, kas veidoja 96% no kopējiem ieņēmumiem, jeb 313,9 miljonus eiro.

Šogad sešos mēnešos tika realizēti 3,29 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimenta, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā. Vienlaikus apaļo kokmateriālu vidējā cena palielinājās par 21,9% un bija 90,76 eiro par kubikmetru.

LVM informē, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos sējot un stādot atjaunots mežs 12 600 hektāru platībā, jaunaudzes koptas 22 200 hektāru platībā, savukārt no piesērējuma attīrīti 170 900 kubikmetru meliorācijas grāvju.

Kopumā realizēti 45,58 miljoni meža koku stādu, kas ir par 14,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. No kopēja apjoma 26,2 miljoni stādi izmantoti LVM apsaimniekotajām platībām, 13 miljoni pārdoti Latvijā, bet 6,5 miljoni stādu tika eksportēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 480,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 17,2% un bija 218,5 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

LVM valde uzsver, ka 2023.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti ir netipiski - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, bet tos sekmēja augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

Uzņēmumā norāda, ka augstās pārdošanas cenas veidojušās 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā. Pašreiz, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā.

Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka 96% no kopējiem ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu, tostarp apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas, pārdošanas. Peļņu ietekmēja augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6% lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Šis gads meža nozarei bijis dinamisks un brīžiem arī neprognozējams

LETA, 28.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži 2022. gadā strādājusi ar neto apgrozījumu 568,6 miljoni eiro, kas ir par 159,2 miljoniem vairāk nekā 2021. gadā un ar rekordlielu 258,5 miljonu eiro lielu peļņu pirms uzņēmuma nodokļu nomaksas iepretim 127,4 miljonu eiro peļņai pērn (pirms nodokļu nomaksas).

To liecina a/s Latvijas valsts meži (LVM) 2022. gada operatīvie darbības rezultāti.

LVM padomes apstiprinātais uzņēmuma 2023. gada budžets paredz, ka LVM ienākumi sasniegs 545,1 milj. eiro, bet peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 170 milj. eiro. Plānots pārdot 7,14 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,97 m3 apjomā.

«2023. gads Latvijas valsts mežiem un arī visai meža nozarei būs izaicinājumiem bagāts – gads ir sācies ar sarežģītu un nenoteiktu situāciju globālajā koksnes tirgū, un ir grūti prognozēt, kad un kā notiks tirgus atgūšanās,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Viņš steidz piemetināt, ka tajā pašā laikā uzņēmums plāno nodrošināt ne vien stabilas koksnes piegādes mūsu valsts tautsaimniecībai, bet arī pieaugošu kurināmās šķeldas apjomu Latvijas enerģētikas uzņēmumiem, tā stiprinot valsts energoneatkarību un sekmējot virzību uz zaļās enerģijas izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) akcionāru sapulcē 3.martā apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

LVM padomē iecelta Zane Driņķe, Mārtinš Gaigals, Sintija Ķikste, Mārtiņš Līdums un Edvīns Zakovics.

ZM atzīmē, ka Driņķe ir biznesa augstskolas "Turība" profesore ar kompetencēm budžeta plānošanā, personālvadībā, stratēģisko plānu izstrādē un vadībā, kā arī kvalitātes vadības sistēmas pilnveidē un kontrolē.

Gaigals ir meža nozares stratēģijas un investīciju plānošanas eksperts. Tāpat viņš pārzina uzņēmumu attīstības procesu virzību, inovatīvu ideju ieviešanu un datu apstrādi.

Ķikstei ir kompetence starptautiskajā sadarbībā un publiskā iepirkuma procesa plānošanas, vadīšanas un uzraudzības jautājumos.

Savukārt Līdums ir meža nozares eksperts ar pieredzi iestāžu vadības jautājumos, meža nozares normatīvajā regulējumā un kompetencēm meža nozares zinātnisko un izglītības jautājumu integrēšanā uzņēmuma darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo rekordaugsto peļņu varēja izmantot sadales tarifa kāpuma mazināšanai

LETA, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" darbojas tirgū un valstij ir jādod iespēja uzņēmumam pelnīt un augt, vienlaikus rekordaugsto peļņu varēja savlaicīgi prognozēt un izmantot sadales tarifa kāpuma mazināšanai, atzina banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka "Latvenergo" nav vienīgais valsts uzņēmums, kas dividendes no peļņas ik gadu iemaksā valsts budžetā. Tā ir Latvijā pieņemta prakse un valsts, kā akcionāra tiesības, lai arī ir bijušas bažas par negatīvo ietekmi uz investīcijām, ko ilgtermiņā var radīt regulāra peļņas izņemšanas no valsts uzņēmumiem. Tāpat "Latvenergo" peļņa ir iepriekš izmantota arī citiem mērķiem, piemēram, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu samazināšanai.

Tiešā veidā gan samazināt tarifus ir grūti, jo elektroenerģijas cenu nosaka tirgus un "Latvenergo" nav vienīgais tirgotājs Latvijā, norāda Āboliņš. Tāpat "Latvenergo" darbojas ne tikai Latvijā, bet visā Baltijas reģionā un daļa no lielās peļņas veidojas no eksporta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži valsts makā samaksās 89,2 miljonus eiro, tai skaitā 71,4 milj. eiro dividendēs par valsts kapitāla izmantošanu un 17,8 milj. eiro uzņēmumu ienākuma nodoklī.

Tā nolēmusi uzņēmuma akcionāru sapulce, apstiprinot 2021. gada pārskatu. Tas liecina, ka 2021. gadu uzņēmums noslēdza ar 405,3 miljonu eiro neto apgrozījumu un 111,5 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.

6 milj. t oglekļa

Uzņēmuma informācija liecina, ka 2021. gadā Latvijas koksnes pārstrādes uzņēmumiem a/s Latvijas valsts meži realizējis 6,83 milj. m3 koksnes, tajā skaitā 6,64 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,19 milj. m3 augošu koku. Piegādātajos koksnes produktos piesaistīti 6 miljoni tonnu oglekļa.

Pērn LVM izkopa jaunaudzes 31,7 tūkst. ha platībā, kas ir nedaudz vairāk nekā 2020. gadā, kad jaunaudžu kopšana tika veikta 31,4 tūkst. ha. Savukārt mežs atjaunots un ieaudzēts 17,8 tūkst. ha, tai skaitā stādot atjaunoti 12,2 tūkst. ha.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pagaidu padome jaunā, mazākā sastāvā iecelta uz vēl vienu termiņu, kā arī ir palielinātas padomes locekļiem algas, liecina LVM publiskotā informācija par šogad februāra sākumā akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Pagaidu padomē atkārtoti iecelta līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, tāpat darbu padomē turpinās padomes loceklis Mārtiņš Līdums, kurš iecelts par padomes priekšsēdētājas vietnieku, un padomes locekle Sintija Ķikste.

Vienlaikus darbu pagaidu padomē vairs neturpina Mārtiņš Gaigals un Edvīns Zakovics.

Padomes locekļu pilnvaru termiņš, tāpat kā ieceļot amatā 2023.gada martā, ir līdz brīdim, kad LVM akcionāru sapulce padomes locekļu amatā iecels viņus vai citus kandidātus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma noteiktajā nominēšanas kārtībā, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Vienlaikus akcionāru ārkārtas sapulcē nolemts padomes priekšsēdētājai palielināt algu no līdzšinējiem 3764 eiro mēnesī līdz 4119 eiro mēnesī, bet padomes priekšsēdētājas vietniekam un padomes loceklei - no 3386 eiro mēnesī līdz 3707 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan attīstītāju interese par iespējām būvēt vēja parkus Latvijā pamazām aug, AS Latvenergo un AS Latvijas valsts meži (LVM) kopuzņēmuma izveide potenciāli varētu radīt konkurenci kropļojošus apstākļus, uzskata jomas eksperti.

Latvenergo un LVM kopuzņēmums Latvijas vēja parki reģistrēts šī gada vasarā un līdz 2030. gadam iecerējis uzbūvēt vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 megavatu (MW), norāda Ilvija Boreiko, Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktore. Viņa skaidro, ka plānotie projekti nodrošinās atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudas pieaugumu, kā arī veicinās Latvijas virzību uz enerģētisko neatkarību, drošību un klimatneitralitāti, vienlaikus samazinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, saglabājot dabas daudzveidību un attīstot aprites ekonomiku. DB aptaujātie eksperti šāda kopuzņēmuma izveidi gan vērtē pretrunīgi.

Sniedz priekšrocības

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

LVM ir kapacitāte īstenot IPO, bet nav vajadzības pēc tā

Māris Ķirsons, 29.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Teorētiski LVM ir kapacitāte īstenot IPO biržā, bet nav ne tehniskas, ne ekonomiskas vajadzības pēc tā," intervijā Dienas Biznesam saka AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Fragments no intervijas

Jaunās valdības veidošanas procesā publiski bija sadursme par to, vai nepieciešams līdz 20% valsts kapitālsabiedrību akciju kotēt biržā. Kā vērtēt šo ideju? Kas no šāda soļa iegūtu, kas zaudētu? Kas no tā LVM?

Īsā atbilde: kā īpašnieks - proti, Latvijas valsts, - lems, tā arī būs. Lai sāktu kotēt akcijas biržā, uzņēmumam ir jābūt superveselīgam, ļoti iekārojamam no potenciālo investoru – akciju pircēju skatupunkta. Teorētiski LVM ir kapacitāte īstenot IPO biržā, bet nav ne tehniskas, ne ekonomiskas vajadzības pēc tā. Tomēr, kā savulaik mēdza sacīt bijušais premjerministrs Ivars Godmanis, ir vairāki BET. Kā uzņēmuma vadītājs uzskatu, ka šis jautājums ir ļoti rūpīgi jāizvērtē. Klasiski iešanai uz biržu mērķis ir naudas piesaiste, it īpaši, ja uzņēmums iecerējis vērienīgu paplašināšanos, vai otra situācija, kad īpašnieks vai īpašnieki vēlas baudīt sava darba augļus un pārdot savas akcijas par tirgus cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru