Jaunākais izdevums

Latvijā strauji mainās alkoholisko dzērienu patēriņa ieradumi – arvien populārāks Latvijā kļūst vīns, kamēr tradicionālais līderis degvīns sāk zaudēt pozīcijas, liecina VID statistikas dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamā gada pirmās pusstundas laikā 99% bankomātu spēs izdot eiro banknotes

Žanete Hāka, 12.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai eiro ieviešana Latvijā noritētu maksimāli ērti, Latvijas bankas plāno nodrošināt, ka 2014. gada 1. janvārī, kad tiks ieviests eiro, jau pirmās pusstundas laikā 99% visu naudas izmaksu bankomātu spēs izdot eiro banknotes, informē Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāve Baiba Melnace.

Atlikušie pāris bankomāti atrodas telpās, kas 1. janvārī būs slēgtas, tādēļ klientiem nebūs pieejami. Paredzēts, ka pilnībā viss bankomātu tīkls būs pārslēgts darbam ar eiro līdz 2014. gada 2. janvārim.

Pēc LKA apkopotās informācijas, 2014. gada sākumā Latvijā septiņām bankām būs 1061 bankomāts ar naudas izmaksas funkciju (papildus darbosies arī 82 bankomāti tikai ar naudas iemaksas funkciju).

Tāpat, ņemot vērā, ka līdz 31. decembrim Latvijā likumīgs maksāšanas līdzeklis būs lati, daudzi bankomāti līdz pat šā gada pēdējai minūtei nodrošinās klientiem latu izsniegšanu.

Bankas atgādina, ka jebkuram Latvijas iedzīvotājam un uzņēmumam lētākā un ērtākā naudas nomaiņa no latiem uz eiro būs bezskaidrās naudas izmantošana, jo bezskaidras naudas nomaiņa banku kontos notiks automātiski latu/eiro maiņas brīdī stingri pēc oficiālā kursa, un turpmāk visi bezskaidrās naudas maksājumi tiks veikti tikai eiro. Veicot pirkumu apmaksu ar maksājumu karti, tas būs pierasti un saprotami, nebūs jāuztraucas, vai makā ir nepieciešamā summa eiro skaidrā naudā un vai atlikums ir izdots korekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Visvairāk atvaļinājumā tērē šveicieši, vismazāk – lietuvieši

Anda Asere, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SPI Group : Nīderlandes tiesas lēmums par Stolichnaya un Moskovskaya degvīnu zīmoliem nav pareizs

Žanete Hāka, 27.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stoli Group mātes uzņēmums SPI Group izsaka neizpratni par Nīderlandes tiesas spriedumu, un ir pārliecināts, ka, ņemot vērā faktus un attiecīgos likumus, tas nav pareizs.

Kopā ar juristiem patlaban uzņēmums izvērtē visas turpmākās iespējas un soļus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Spriedums attiecas tikai uz Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas tirgu un tāpēc ietekmē ļoti mazu kompānijas globālā tirgus daļu. SPI Group joprojām pieder Stolichnaya un Moskovskaya tirdzniecības zīmes vairāk nekā 190 pasaules valstīs, izņemot Krieviju. Krievijā tirgotā Stolichnaya ir cita veida degvīns, kas pieder ar SPI Group nesaistītam valsts kontrolētam uzņēmumam FKP, skaidro SPI Group.

«Lēmums ir rezultāts ilgiem Krievijas valdības centieniem konfiscēt Stolichnaya tirdzniecības zīmes, kuras SPI leģitīmi nopirka no privātiem akcionāriem, ne no valsts. Nesaskaņas starp SPI un Krievijas Federāciju sākās ar prezidenta Putina parakstītu pavēli 2000. gadā. Kopš tā laika SPI ir uzsācis tiesas procesus visā pasaulē, lai aizsargātu savas prasības,» skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija atguvusi tiesības uz Stolichnaya un Moskovskaya degvīnu zīmoliem pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas cīņas Nīderlandes tiesā ar uzņēmēju Juriju Šefleru.

Roterdamas apgabaltiesa trešdien nolēmusi, ka šīs divas preču zīmes, ar kurām marķētais degvīns tiek ražots arī Šeflera kontrolētajā uzņēmumā Latvijas balzams, pieder Krievijai.

Šis lēmums liek Šeflera Nīderlandes uzņēmumam Spirits International nodot tiesības uz šīm preču zīmēm Krievijai vai samaksāt soda naudu 100 000 eiro apmērā un saņemt papildu naudassodu 50 000 eiro dienā.

Tāpat tiesas lēmums liek Spirits International pārtraukt Stolichnaya un Moskovskaya degvīnu tirdzniecību Nīderlandē, Beļģijā un Luksemburgā.

Šī tiesas prāva sākās 2003.gadā un paredz Šeflera uzņēmumam kompensēt Krievijai zaudējumus par šo zīmolu izmantošanas periodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Aicina naudu nest uz banku; latu maiņa pret eiro varētu būt «smaga» - 53 tonnas latu banknošu

Ieva Mārtiņa, 06.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankas ir aplēsušas, ka skaidrās naudas latu nomaiņa pret eiro būs diezgan «smags» pasākums šī vārda tiešajā nozīmē, jo pašlaik Latvijā apgrozībā ir 53 tonnas latu banknošu un 1,1 tūkstotis tonnu monētu. Bankas aicina skaidro naudu iemaksāt kontā, jo tad latu nomaiņa uz eiro būs ērtāka un lētaka.

Jebkuram Latvijas iedzīvotājam un uzņēmumam lētākā un ērtākā naudas nomaiņa no latiem uz eiro būs bezskaidrās naudas izmantošana, informē Latvijas komercbanku asociācija. Bankas aicina iedzīvotājus jau tagad, bet it īpaši – nākamā gada otrajā pusē, pirms eiro ieviešanas, savas skaidrās naudas uzkrājumus un rezerves iemaksāt bankas kontā, tādējādi izvairoties no jebkādiem uztraukumiem un liekām darbībām naudas nomaiņai.

Jau vēstīts, ka otrdien Ministru kabinets akceptēja eiro ieviešanas likumprojektu, kas nosaka galvenos principus naudas nomaiņai Latvijā no latiem uz eiro no 2014. gada 1. janvāra. Tajā ir paredzēts, ka lata un eiro skaidrās naudas vienlaicīgas apgrozības periods būs divas nedēļas. Šajā laikā, iedzīvotāji varēs maksāt par pirkumiem un pakalpojumiem gan latos, gan eiro, bet atlikums tiks izdots tikai eiro. Latu skaidrās naudas nomaiņa uz eiro bez maksas bankās turpināsies sešus mēnešus, sākot ar eiro ieviešanas dienu, bet atsevišķās Latvijas Pasta nodaļās – vienu mēnesi. Pēc tam latus pret eiro bez termiņa ierobežojuma varēs nomainīt tikai Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunās pasaules ekskluzīvie vīni iekaro savu tirgus nišu

Natālija Poriete, 05.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki lielākoties uzskata, ka ekskluzīvus vīnus ražo Vecajā pasaulē — Francijā, Spānijā vai Itālijā —, un šie vīni parasti pamatā arī veido premium, super premium un ultra premium klases segmentu. Taču daudzi bieži nezina, ka Jaunajā pasaulē — Čīlē, Argentīnā, Dienvidāfrikā un Jaunzēlandē — ražo daudzus ekskluzīvus vīnus. Šis ekskluzīvo vīnu klases segments pagaidām vēl nav guvis plašu atpazīstamību, taču minēto valstu vīndari aktīvi iekaro savu tirgus nišu, intervijā DB pastāstīja Liene Avotiņa, alkoholisko dzērienu izplatītāja un tirgotāja SIA Amber Distribution Latvia vīnu zīmolu vadītāja.

Kāds ir Latvijas ekskluzīvo vīnu segmenta tirgus īpatsvars procentos?

Precīzi nevaru pateikt, jo Latvijas ekskluzīvo vīnu tirgus segments ir neliels un fragmentēts — izplatītāju ir daudz un šādus vīnus eksportē arī daudzi restorāni. Domāju, ka tie varētu būt aptuveni 5-7 %.

Cik liels ir ekskluzīvo vīnu īpatsvars Jūsu uzņēmuma portfelī?

Mūsu portfelī ir vairāk nekā 450 dažādu vīnu no kuriem 200 ir ekskluzīvie vīni.

Kā Jūs izvēlaties ekskluzīvos vīnus?

Mēs saņemam retu un dārgu vīnu pasūtījumus no restorāniem un viesnīcām, ar kuriem sadarbojamies. Tāpat arī mūsu vīnu speciālisti atrod un atved uz Latviju ekskluzīvus vīnus. Mūsu uzņēmumā ir HoReCa nodaļa, kurā strādājošie speciālisti uztur kontaktus ar starpniekiem Eiropā, kur mēs iepērkam vīnus, bet šādi pirkumi negadās bieži, jo tie ir apjomīgi un dārgi. Chateau vīnus — vīni no slavenām darītavām — mēs iegādājamies, pamatojoties uz pasaulslavenu vīnziņu reitingiem, kā arī atkarībā no pieprasījuma pēc ražas gada. Kā arī veicam aprēķinus, lai mūsu vīna pagrabā uzglabāto vīnu vērtība ik gadu pieaugtu. Taču dažkārt pieeja vīna izvēlei atšķiras — kastes Miko Chardonnay baltvīna atvešanai uz Latviju vajadzēja 2 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro

Monta Glumane, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Kāpēc tika nopirkta Lielbritānijas latviešu komunikācijas platforma vietnē Facebook?

Lelde Petrāne, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par iespaidīgu summu – 15 000 britu mārciņu (16 990 eiro), sociālajā tīklā «Facebook» pārdota populārākā un lielākā Lielbritānijas latviešu komunikācijas platforma – forums «Latvieši UK».

«Facebook grupu pārdevu es, Helmuts Meškonis, kurš arī ir grupas izveidotājs, un visas iegūtās summas saņēmējs ir mana kompānija Media Tower Limited,» viņš pastāstīja biznesa portālam db.lv.

H. Meškonis atklāj, ka «grupas pārdošana nebija sākotnēji plānota, lai arī šāda doma, bez šaubām, pa brīdim parādījās».

«Pircējs iegādājās grupu, jo jau bija sācis maksāt salīdzinoši lielu naudas summu par daļēju «Latvieši UK» grupas «cover photo» izmantošanu sava uzņēmuma reklāmai,» stāsta pārdevējs. Viņš pauž cerību, ka nākotnē grupā nekas nemainīsies, «lai arī ar skumjām redzu, ka grupā sāk parādīties arvien vairāk sludinājumu un reklāmas, kas vienmēr bija tabu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Amber Beverage Group paplašina sadarbību ar Beam Suntory

Lelde Petrāne, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amber Beverage Group - vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ražotājs un izplatītājs - paplašina savu sadarbību ar alkoholisko dzērienu ražotāju Beam Suntory, pievienojot dzērienu portfelim jaunus zīmolus, liecina medijiem sniegtā informācija.

Ar šā gada martu Amber Beverage Group Baltijā pārstāvēs un izplatīs zīmolus Teacher’s, Laphroaig un Bowmore skotu viskiji, Canadian Club viskijs, Courvoisier konjaki un Sauza tekila, Jim Beam un Maker’s Mark burboni.

Sadarbība ar Beam Suntory došot iespēju Amber Beverage Group, kas jau ražo un izplata degvīnu Stolichnaya™ un degvīnu Moskovskaya®, nostiprināt savas pozīcijas viskiju, konjaku un tekilu segmentā Baltijas tirgos.

Amber Beverage Group holdingā ietilpst šādi uzņēmumi: alkoholisko dzērienu ražotājs AS Latvijas balzams, dzērienu izplatītāji SPI Distribution Latvia, SPI Distribution Estonia un Bennet Distributors Lietuvā, specializēto dzērienu veikalu ķēde Latvijas balzams veikali Latvijā un Darija Lietuvā, kā arī Amber Logistics loģistikas centrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

DB viesojas alkoholisko dzērienu ražotāja Stumbras ražotnē

Anda Asere, 07.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sasniedzot maksimālo realizācijas apjomu vietējā tirgū, lietuviešu alkoholisko dzērienu ražotājs Stumbras nopietnāk strādā pie eksporta tirgus apgūšanas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lietuvas kompānija AB Stumbras dibināta 1906. gadā un jau teju 110 gadus uzņēmums ražo alkoholiskos dzērienus. Pirmais kompānijā ražotais dzēriens bija degvīns, un tas joprojām ir kompānijas firmas zīme. «Ar to viss sākās,» saka Audrjus Česlovs Matulevičs (Audrius Česlovas Matulevičius), kompāniju grupas MV Group, kā arī tajā ietilpstošo uzņēmumu Stumbras un Alita vadītājs. Savukārt MV Group iekļaujas holdingkompānijā MG Baltic. Grupā pavisam ir 67 uzņēmumi, kas darbojas sešās nozarēs – mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības, loģistikas, ražošanas, mediju, nekustamo īpašumu attīstības un vadības, kā arī būvniecības un telekomunikāciju jomā. Kopumā koncernā strādā 3604 darbinieki, konsolidētais tā apgrozījums 2014. gadā bijis 578 miljoni eiro; Ar 268 miljoniem eiro, kas nomaksāti nodokļos, uzņēmums ir otrs lielākais nodokļu maksātājs Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Apakšstaciju pārbūvē un kabeļa nomaiņā zem Daugavas investēs 8 miljonus eiro

LETA, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) stiprinot elektroapgādes drošumu, nākamgad Rīgā plānots pārbūvēt trīs apakšstacijas un veikt 3,2 km gara kabeļa līnijas nomaiņu, tajā skaitā zem Daugavas. Kopējās investīcijas 2020. gadā vairāk nekā 8 milj. eiro.

«Viens no lielākajiem nākamā gada izaicinājumiem būs, 1975. gadā būvētās kabeļu līnijas nomaiņa, kas 1,1 km atrodas Daugavas gultnē. Kabeļu līnija savieno apakšstaciju «Torņakalns» ar apakšstaciju «Centrālā», kas atrodas netālu no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas. Augstspiediena eļļas izolācijas kabeli plānots nomainīt pret lielākas jaudas polimēru izolācijas kabeli, tādējādi palielinot caurlaides spēju. Kopējās kabeļa līnijas nomaiņā plānots ieguldīt 2,35 milj. eiro", par nākamgad plānotajiem darbiem stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Nākamgad Rīgā plānots uzsākt un turpināt darbus pie trīs apakšstaciju pārbūves. Ieguldot 1,8 milj. eiro, tiks pabeigta apakšstacijas «Jāņciems» rekonstrukcija, kuras laikā tiks veikta arī transformatoru nomaiņa uz mūsdienīgākiem un dabai draudzīgākiem. Savukārt, ieguldot attiecīgi 1,74 milj. eiro un 1,73 milj. eiro, tiks uzsākta apakšstaciju «Mīlgrāvis» un «Šķirotava» pārbūve. Apakšstaciju «Šķirotava» plānots pārbūvēt par slēgta tipa apakšstaciju, nomainot transformatorus un uzstādot gāzizolētu slēgiekārtu. Šo abu objektu pārbūves darbi tiks turpināti 2021. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki (ENAP) atraduši ievērojamu kravu viltota degvīna – 750 pudeles viltota Stolichnaya markas degvīna un 750 pudeles Stolyetoff, informē VP.

Strādājot nelegālā alkohola apkarošanas jomā un veicot virkni operatīvo pasākumu, 1. septembra rītā VP ENAP darbinieki Carnikavas novadā aizturēja divus vīriešus, kuri ar kravas mikroautobusu pārvadāja nelegālo alkoholu. Mikroautobusā likuma sargi atrada simts kastes ar viltotu degvīnu – 750 pudeles ar it kā Stolichnaya markas degvīnu un 750 pudeles ar viltota Stolyetoff markas degvīna. Visā, pudelēm tilpums bija 0,7 litri, tātad kopējais viltotā degvīna apmērs ir 1050 litri.

Viltotā degvīna izcelsme šobrīd vēl tiek skaidrota, bet ir zināms, ka visticamāk tas bijis paredzēts izvešanai no Latvijas un tālākai realizācijai Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījums apgaismojumā ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai, liecina Dienas Biznesa veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja. Investīcijas apgaismojuma nomaiņā 71,6% aptaujas dalībnieku nosauc kā reāli veiktos ieguldījumus energoefektīvos pasākumos. Nākamie biežākie ieguldījumi ir ēku siltināšanā un logu nomaiņā, ko veikuši 62,2% respondentu, bet 43,3% aptaujāto uzņēmumu norāda, ka investējuši apkures sistēmās

Dienas Biznesa veiktās aptaujas rezultāti parāda reālo situāciju, un tai ir loģisks ekonomisks pamatojums. Apgaismojums ir viens no visvienkāršāk īstenojamajiem energoefektivitātes pasākumiem, kura īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi ir mazāki nekā citos, norāda Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs. Apgaismojuma nomaiņā ieguldītie līdzekļi ātrāk tiek atpelnīti, tas pamudina uzņēmējus izšķirties tieši par šādu energoefektivitātes paaugstināšanas soli. Vienā vai divos gados var atmaksāties ieguldītā nauda, atzīst E. Kudurs. Ēku siltināšana un iekārtu nomaiņa ir finansiāli ietilpīgāki ieguldījumi, un to līdzekļu atmaksāšanās periods ir garāks, tādēļ uzņēmēji par šādiem pasākumiem izšķiras, kad redz finansiālas iespējas modernizāciju īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Rīgā esošajās valsts ģimnāzijās par 4,4 miljoniem eiro uzlabos mācību vidi

LETA, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā kopumā par 4,4 miljoniem eiro līdz 2019.gada 1.septembrim uzlabos mācību vidi, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Mācību vides uzlabošana piecās ģimnāzijā tiks veikta, nodrošinot ergonomiskas mācību vides ierīkošanu un inovatīvu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas risinājumu ieviešanu. No 4,4 miljoniem eiro teju 2,6 miljonus eiro paredzēts piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, bet 1,8 miljonus eiro tērēt no pašvaldības budžeta.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā 7.-12.klasēs 2016./2017.mācību gadā mācās 1067 skolēni, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā - 801 skolēns, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā - 815 skolēni, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā - 698 skolēni un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā - 857 skolēni.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments skaidro, ka valsts ģimnāzijās izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī. Šīs ģimnāzijas veic pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas, sniedz vispārējās izglītības iestādēm un pedagogiem metodisko atbalstu izglītības procesa organizēšanā pedagoģijas un skolvadības jautājumos, atbalsta izglītojamo sadarbību zinātniskās pētniecības jomā valsts un starptautiskā līmenī, pedagogi iesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā (valsts pārbaudījumu vērtēšanā, izglītības satura izveidē, mācību literatūras izvērtēšanā) pašvaldību vai valsts līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Motoklubs Vēja brāļu ordenis tūkstošiem eiro investējis degvīna ražošanā, kas sākta pērn septembrī un ar kuru šogad plānots iepazīstināt plašāku publiku, atklāj motokluba prezidents Aivars Freimanis jeb Frīdis.

Kā stāsta A. Freimanis, vēja brāļiem jau kādu laiku ir pašiem savs degvīns VB40, ko ražo pēc kluba biedru izvēlētas receptes tepat Latvijā un ko var iegādāties 0,5 litru tilpumā gan plastmasas, gan stikla pudelē.

Degvīna, kuram savu vārdu piešķīris slavenais motoklubs un kas ir 40% grādu stiprs, ražošana sākta 2013. gadā septembrī, Rīgā, SIA Yellow Stone dzērienu ražošanas rūpnīcā, stāsta viens no degvīna izplatītāja SIA Tris-A īpašniekiem Artūrs Trencis.

Degvīns pagaidām pieejams aptuveni 20 tirdzniecības vietās un bāros. Kā skaidro A. Freimanis, uz lielajiem tirdzniecības tīkliem, kā Maxima vai Rimi, viņi neejot, jo iznākot vairāk finansiāli zaudēt, lai tikai tiktu tur iekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top? Degvīns uzņēmumā Latvijas Balzams

Žanete Hāka, 14.11.2014

Uzņēmums sākotnēji saņem cisternas ar spirtu. Šajās cisternās atvests spirts no Krievijas, Tambovas.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoreiz portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties degvīna ražošanas procesā kompānijā AS Latvijas Balzams.

Stolichnaya pildišana Rīgā – Latvijas Balzamā un daļēja ražošana tika uzsākta 1948.gadā. Kopš 2010.gada visa Stolichnaya kas nonāk pasaulēs tirgos, tiek ražota Latvijā. Aromatizēto degvīnu ražošana uzsākta 1962.gadā.

Degvīns tiek ražots no tā sauktā alfa spirta – tajā metilspirta saturs ir svarīgākais rādītājs un alfa spirta sastāvā nevar būt vairāk par 0.03% metilspirta, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Kompānija iegādājas kompānijas Talvis ražoto Alfa spirtu, kas satur mazāk nekā 0,000021% metilspirta.

Latvijas Balzams nav vienīgais ražotājs, kuri izmanto Alpha spirtu degvīnu ražošanā, bet SPI ir pirmie, kuri ir sasnieguši šo standartu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot eksporta tīkla paplašināšanu, alkoholisko dzērienu ražotājs AS Latvijas balzams (LB) uzsāk sava jaunākā degvīna Riga Black® Vodka eksportu uz Ķīnu.

Pirmā 17 tūkstošus pudeļu liela dzēriena partija ar īpašu etiķeti ķīniešu valodā sasniegs šo austrumu tirgu aprīļa beigās vai maija sākumā, informē uzņēmumā.

Degvīns Riga Black® Vodka šā gada 1.ceturksnī esot uzrādījis labus pārdošanas rezultātus arī vietējā tirgū, pārsniedzot plānoto.

Riga Black® Vodka ražošana Latvijas balzamā tika uzsākta pērnā gada nogalē. Decembrī Riga Black® Vodka pirmā eksporta partija tika nosūtīta uz Lielbritāniju.

«Ķīna bez šaubām ir interesants un perspektīvs tirgus, taču jāatzīst, ka arī ne vieglākais pārtikas un dzērienu eksportētajiem. Attiecībā uz šo mūsu jaunāko degvīnu mēs cerīgi raugāmies uz Krieviju kā uz nākamo eksporta tirgu, kur pašlaik notiek šī produkta reģistrācija, kas ir nepieciešama eksporta uzsākšanai,» norāda AS Latvijas balzams Pārdošanas nodaļas direktors Justs Dzedons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas balzams uzsācis ražot Latvijā stiprāko degvīnu – LB Vodka 69%, kas ir paredzēts dažādu ogu un augļu uzlējumiem, kā arī liķieru pagatavošanai.

Latvijas balzama veiktajā patērētāju aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu, gandrīz trīs ceturtdaļas aptaujāto norādīja, ka vismaz reizi ir nobaudījuši vai paši pagatavojuši ķiršu, zemeņu, upeņu, jāņogu vai kādu citu uzlējumu. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka jaunais degvīns LB Vodka 69% varētu kļūt par patērētāju vidū iecienītu produktu, norāda a/s Latvijas balzams zīmolu direktors Valters Kaže.

Alkohola saturs ap 70% ir vispiemērotākais populārāko uzlējumu un liķieru pagatavošanai, jo nodrošina optimālu garšas un aromāta izvilkumu, kas nav iespējams ar parastajiem degvīniem, piebilst Valters Kaže.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LB: pēc Prodexpo perspektīvā vairāki jauni līgumi

Sandra Dieziņa, 18.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dalību lielākajā Austrumeiropā pārtikas izstādē Prodexpo 2013 a/s Latvijas balzams (LB) speciālisti vērtē kā veiksmīgu, jo interese par Latvijā ražotajiem dzērieniem bijusi liela.

«Dalība Prodexpo 2013 Maskavā ir viennozīmīgi attaisnojusi mūsu mērķus – tas ir bijis ļoti produktīvs laiks jaunu partneru iegūšanai, kuri izstādē pārstāvēja ģeogrāfiski ļoti plašu reģionu no Somijas līdz pat Mongolijai. Plānojam, ka tuvākā pusgada laikā noslēgsim vairākus jaunus sadarbības līgumus un paplašināsim mūsu eksporta tirgu ģeogrāfiju un partneru loku,» vērtē LB Eksporta direktors Justs Dzedons. Potenciālie sadarbības partneri īpaši interesējušies par Rīgas Melno balzamu, Riga Black Vodka, Moka un Grand Cavalier Exclusive brendiju.

Liela interese bijusi par jaunāko LB ražojumu – degvīnu Riga Black Vodka. «Lai arī braukt uz Krieviju ar savu degvīnu varētu likties diezgan drosmīgs solis, tas ir noteikti attaisnojies, jo jau strādājam pie vairāku konkrētu eksporta piedāvājumu sagatavošanas šim produktam. Līdz ar Krievijā noteiktās minimālas degvīna cenas pieaugumu, importētie degvīni kļūst konkurētspējīgāki šajā tirgū, tādēļ Krievija noteikti būs nākamais Riga Black Vodka eksporta tirgus pēc Lielbritānijas,» stāsta LB Zīmolu direktors Valters Kaže. Kā potenciālos šī degvīna eksporta tirgus NVS valstu telpā viņš saredz arī Baltkrieviju, Kazahstānu, Moldovu. Uz Krieviju pērn tika eksportēti 17% no LB dzērieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pludmales volejbola duets Mārtiņš Pļaviņš/Edgars Točs pirmdien iekļuva Tokijas olimpisko spēļu turnīra ceturtdaļfinālā.

Ar 14.numuru sacensībās izsētais Latvijas duets Pļaviņš/Točs astotdaļfinālā ar rezultātu 2:0 (21:19, 21:18) guva virsroku pār brazīliešiem Brunu Oskaru Šmitu un Evandru Gonsalvesu Oliveiru, kuri turnīrā izsēti ar astoto numuru.

Latviešiem trešdien ceturtdaļfinālā pretī stāsies apakšgrupā satiktie meksikāņi Hosue Gastons un Hosē Rubio (23.) vai citi brazīlieši - olimpiskais čempions Alisons Seruti, kurš spēlē kopā ar Alvaru Filju (4.).

Sekmīgs uzbrukums un pretinieku kļūda spēles sākumā ļāva latviešiem izvirzīties vadībā ar 2:0. Nākamreiz divu punktu pārsvaru latvieši ieguva pēc tam, kad Brazīlijas duets kļūdījās servē un turpinājumā savā uzbrukumā izsita bumbu autā - 8:6. Vēlāk Pļaviņa sitiens pa līniju deva jau trīs punktu handikapu - 10:7.

Komentāri

Pievienot komentāru