Lauksaimniecība

Latvieši iedarbinājuši garneļu lavīnu

Raivis Bahšteins, 18.02.2016

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Nišas delikatese – atdzesētas garneles no Latvijas – «iepeld» plašākos ūdeņos; strādājot līdzās biogāzes stacijai, to audzētavas izmaksas par siltumenerģiju ir tuvu nullei, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nebijām gaidījuši tik lielu «atbalsi», gadu pēc DB publikācijas (13.01.2015.) atzīst Latvijā pirmās garneļu fermas veidotāji Gints Dzelme un Māris Hmeļņickis. Fermas pilotprojekts ierosinājis intereses lavīnu, piesaistot negaidīti lielu starptautisku uzmanību par delikateses audzēšanas iespējām ārpus Āzijas lielfermām.

Pirms gada SIA Mere Shrimp Farms pilotprojekts darbojās nelielās telpās Rīgā, bet galvaspilsētu drīz pameta, pārceļoties uz Dobeles novadu. Pielāgotās telpās piena lopkopības lieluzņēmuma Kalna oši teritorijā garneles ar to dzīvei vitāli nepieciešamo siltumu, turklāt lētu, nodrošina biogāzes stacija. Īpašos baseinos, kurus klāj brūnas izkārnījumu putas, garneles dzīvi vada, virpuļojot pievadītā skābekļa vērpetēs. Izceltas no ūdens, tās ir gatavas mirkli pozēt fotogrāfam, taču to labsajūtai ir svarīgi ilgi neuzturēties ārpus siltā ūdens, kas imitē okeānu. Ar piesārņojumu baseinos tiek galā nevis ķīmija, bet īpaši mikroorganismi, turklāt sniedzot iespēju ūdeni izmantot atkārtoti.

Visu rakstu par garneļu biznesu - Iedarbinājuši lavīnu - lasiet 18. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Šūšanas uzņēmuma Black Mammut pieredzes stāsts: glābt ražotni neizdevās

Lelde Petrāne, 02.12.2016

Avots: blackmammut.com

Jaunākais izdevums

Šā gada novembrī šūšanas uzņēmums SIA Black Mammut Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu. Uzņēmuma valdes locekle Kristīne Rudzīte uzsver, ka iemesls saimnieciskās darbības slēgšanai galvenokārt ir nesaskaņas ar lielāko klientu.

Uzņēmums SIA Black Mammut savu darbību uzsāka 2014. gada septembrī, noslēdzot ilgtermiņa sadarbības līgumu ar zviedru meitas uzņēmumu Latvijā par Skandināvijas un Eiropas vadošā profesionālo darba apģērbu zīmola produkcijas ražošanu. Tika izveidota jauna šūšanas ražotne Rīgā, kas 2015. gada nogalē nodarbināja apmēram simts darbinieku. Black Mammut sadarbojās ar vairākiem apakšuzņēmējiem un saistībā ar ražošanas jaudas paplašināšanu, kopā ar šūšanas uzņēmumu Daugavpilī, tika izveidots ražošanas kopuzņēmums SIA Black Mammut East.

Rudzīte atklāj, ka, attīstot savu ražošanu, ar klientu veidojās ne tikai sadarbības, bet arī konkurences attiecības: «Atļaujos tā domāt, jo Black Mammut ražotā produkcija tika eksportēta uz klienta mātes uzņēmumu Zviedrijā; un, jo patstāvīgāki mēs kļuvām, jo vairāk pastiprinājās konkurences attiecības ar klienta menedžmentu. Šā gada vidū, ar klienta uzņēmumu nobrieda konflikts par sadarbības, un, jo īpaši, finanšu jautājumiem un maksājumiem, kas rezultātā katalizēja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu un saistību izpildi pret piegādātājiem. Nevienojoties par turpmāko sadarbību, ražošanas līgums ar klientu tika pārtraukts. Tālākie notikumi attīstījās progresijā, kas ļoti strauji paralizēja uzņēmuma darbību, to īpaši paātrināja VID lēmumi, kas šajā problēmsituācijā bija graujoši.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Varēs saņemt atbalstu garneļu audzēšanai

Lelde Petrāne, 13.12.2016

Jaunākais izdevums

Otrdien, 13. decembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka atbalsta piešķiršanas kārtību Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā. Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz papildināt atbalstāmo zivju sugu sarakstu, lai tiktu veicināta nozares konkurētspēja, vēsta Zemkopības ministrija.

Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz papildināt pasākumā Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā atbalstāmo zivju sugu sarakstu, paredzot iespēju saņemt atbalstu arī pāliju un garneļu audzēšanai. Tāpat tiek palielināts attiecināmo izmaksu apmērs par specializētās tehnikas dīķu atjaunošanai iegādi.

Attiecināmo izmaksu saraksts tiek papildināts ar izmaksām par dīķu atjaunošanas darbiem un specializētās tehnikas dīķu atjaunošanai iegādi tām akvakultūras saimniecībām, kurās dominējošā nozare ir akvakultūra. Dīķu atjaunošanas darbus varēs veikt dīķos, kuros iespējams nolaist ūdeni, izmantojot ūdens līmeņa regulēšanas un nolaišanas slūžas ar caurteku akvakultūras dzīvnieku nozvejai (savākšanai) un gultnes apstrādei. Specializēto dīķu tehniku varēs iegādāties akvakultūras saimniecības, kuru kopējā dīķu platība ir lielāka par 100 hektāriem un kuru ieņēmumi no saimniecībā izaudzētās produkcijas pārdošanas iepriekšējā gadā ir vismaz 100 000 eiro. Izmaksas par dīķu atjaunošanas darbiem gadā nevarēs pārsniegt summu, ko aprēķinās, atbalsta pretendenta ieņēmumus no akvakultūras uzņēmumā vai saimniecībā izaudzētās akvakultūras produkcijas pārdošanas iepriekšējā gadā pareizinot ar divi, kā arī nepārsniedzot vienlaikus 2 eiro/m3 un 3000 eiro/ha. Atbalstu katra atsevišķā dīķa atjaunošanai varēs saņemt ne biežāk kā vienu reizi plānošanas periodā, un atbalstu piešķirs par visas konkrētā dīķa platības atjaunošanas darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Elizabete II apstiprina «Breksita» likumu

LETA--AFP, 16.03.2017

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Karaliene Elizabete II ceturtdien oficiāli apstiprināja likumu, kas pilnvaro Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju sākt sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Pārstāvju palātas spīkers Džons Berkovs parlamentā pavēstīja par karalienes akceptu, kas izraisīja valdošās Konservatīvās partijas likumdevēju sajūsmu.

Karalienes paraksts uz likumprojekta ļauj Mejai jebkurā brīdī iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, sākot divus gadus ilgo izstāšanās procesu.

Lielbritānijas parlaments likumprojektu atbalstīja jau pirmdien.

Meja ir paziņojusi, ka līdz marta beigām nosūtīs vēstuli Eiropadomei, informējot bloka līderus par Lielbritānijas izstāšanos no ES

Meja arī pavēstīja, ka informēs parlamentu par to, ka ir iedarbinājusi 50.pantu. Sākotnējā reakcija no Eiropas Komisijas (EK) ir gaidāma 48 stundu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielbritānija oficiāli sāks Breksita sarunas 29.martā

LETA--AFP, 20.03.2017

Foto: PA Wire/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Lielbritānija 29.martā iedarbinās Lisabonas līguma 50.pantu un oficiāli sāks sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), pirmdien paziņojušas amatpersonas.

ES paziņojusi, ka ir pilnībā gatava Breksita sarunām.

Lielbritānijas sūtnis Briselē Tims Berovs šorīt informēja Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska biroju par Lielbritānijas nolūku 29.martā iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, paziņoja Breksita ministrija.

Brexita lietu ministrs Deivids Deiviss paziņojumā norādīja, ka briti referendumā pagājušā gada 23.jūnijā ir pieņēmuši vēsturisku lēmumu pamest ES.

«Nākamo trešdien valdība spers soļus šī lēmuma izpildīšanai un oficiāli sāks procesu,» viņš piebilda.

Referendumā 52% britu nobalsoja par izstāšanos no ES, kļūstot par pirmo valsti, kas pieņem šādu lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kad burbulis Zviedrijā sprāgs, kreditēšanas prasības kļūs stingrākas

Natālija Poriete, 08.05.2017

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgū šobrīd ir vērojamas burbulim raksturīgās iezīmes, tomēr, kad tas varētu sprāgt, to mēs nezinām, šādu viedokli intervijā portālam db.lv pauda Danske Bank Baltijas reģiona galvenais ekonomists Rokas Grajauskas.

Ekonomists uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus cenas dažādu faktoru ietekmē var pieaugt ilgu laika posmu. Piemēram, Zviedrijā vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums lielākajās pilsētās, pieaugot imigrācijai no citām valstīm, kā arī iedzīvotājiem no mazpilsētām pārceļoties uz lielajām pilsētām. Tam visam ir ietekme uz pieprasījuma pieaugumu pēc nekustamā īpašuma, saka Grajauskas. Tomēr cik lielā mērā šo cenu burbuli ietekmē spekulatīvi iemesli, un cik – reālais pieprasījuma pieaugums, viņš neņemas prognozēt.

«Jebkurā gadījumā, pēdējos gados nekustamā īpašuma cenas Zviedrijā pieaugušas par 10% un vairāk, kas liek cilvēkiem satraukties, jo mēs ar tādu situāciju ES valstīs, īpaši Baltijas valstīs, esam saskārušies. Ja nekustamā īpašuma cenas sāk pieaugt straujāk nekā algas, kas pieauga tikai par dažiem procentiem, tā ir zīme, ka nekustamā īpašuma tirgū kaut kas iet greizi,» saka ekonomists. Viņš uzskata, ka pastāv risks, ka burbulis faktiski varētu drīzumā plīst, kas savukārt var negatīvi ietekmēt finansiālo situāciju un bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Latvieši līksmo Eiropas kausa 3x3 basketbola apbalvošanas ceremonijā

LETA, 10.07.2017

Foto: fiba.com

Jaunākais izdevums

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Brētliņām iemantot haizivs draudzību

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 07.09.2017

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Pašmāju zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela ir pierādījums gan vecajai patiesībai, ka mazs cinītis gāž lielu vezumu, gan apliecinājums karavānas ceļa turpinājumam, neskatoties uz suņu rejām.

Karavela ver Lidl durvis

Proti, mūsu zivju pārstrādes uzņēmums ir veiksmīgi pabeidzis auditu, lai sāktu pirmās piegādes starptautiskajam veikalu tīklam Lidl (plašāk 06.09. DB). Tīklam, par kura ienākšanu Latvijā vieni fano, otri «vārās», citu pretargumentu vidū minot arī to, ka Lidl plauktos Latvijas preču noteikti nebūs. Galvenokārt – nepieciešamo piegādes apjomu dēļ. Kā spilgti raksturo Karavela līdzīpašnieks Jānis Endele, visu laiku no tribīnes tiek potēts, ka nekas tāds nav iespējams. Tomēr Karavela, atverot Lidl durvis, ir pierādījums precedentam, ka «brētliņa» var iemantot «haizivs» draudzību. Protams, tas nenozīmē, ka šis precedents ievadīs secīgu notikumu lavīnu un Lidl plaukti būs stāvgrūdām pilni ar Latvijā ražotiem produktiem. Un tomēr Karavelas uzņēmība un arī pieredze, jau darbojoties arī Aldi tīklā, dod zināmu pamatu cerībām, ka caur adatas aci izlīst var. Tāpat kā var paziņot, ka tas nav iespējams principā. Protams, «ķīmiskā formula» tam, kā Lidl nodrošina kvalitatīvu preci par cenu, ar kuru palīst zem konkurentu cenas, nav viegli atkožama. Lielās zemo cenu veikalu ķēdes šādu triku pieprot. Citiem tirgus dalībniekiem nākas ar to rēķināties, gribi vai negribi. Protams, Lidl ienākšana Latvijas tirgū atstās ietekmi uz pārtikas mazumtirdzniecības nozari. Tomēr, kā zināms, līdakas ielaišanai karpu dīķī ir arī savs labums – arī pārējās zivis, lai netiktu apēstas, spiestas kustēties ātrāk un, zaudējot taukus, to vietā iegūst muskuļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Kāpēc tika nopirkta Lielbritānijas latviešu komunikācijas platforma vietnē Facebook?

Lelde Petrāne, 04.10.2017

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Par iespaidīgu summu – 15 000 britu mārciņu (16 990 eiro), sociālajā tīklā «Facebook» pārdota populārākā un lielākā Lielbritānijas latviešu komunikācijas platforma – forums «Latvieši UK».

«Facebook grupu pārdevu es, Helmuts Meškonis, kurš arī ir grupas izveidotājs, un visas iegūtās summas saņēmējs ir mana kompānija Media Tower Limited,» viņš pastāstīja biznesa portālam db.lv.

H. Meškonis atklāj, ka «grupas pārdošana nebija sākotnēji plānota, lai arī šāda doma, bez šaubām, pa brīdim parādījās».

«Pircējs iegādājās grupu, jo jau bija sācis maksāt salīdzinoši lielu naudas summu par daļēju «Latvieši UK» grupas «cover photo» izmantošanu sava uzņēmuma reklāmai,» stāsta pārdevējs. Viņš pauž cerību, ka nākotnē grupā nekas nemainīsies, «lai arī ar skumjām redzu, ka grupā sāk parādīties arvien vairāk sludinājumu un reklāmas, kas vienmēr bija tabu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Masaļskis un Cipruss pievienojas Dinamo Rīga

Zane Atlāce - Bistere, 03.10.2017

Foto: Ieva Makare/LETA

Jaunākais izdevums

Dinamo Rīga treneru korpusam palīdzēs Aigars Cipruss un Edgars Masaļskis. Abi kopā ar komandu ir devušies izbraukumā, informē klubs.

Jau vēstīts, ka pirms divām nedēļām Dinamo no amata atbrīvoja tobrīd galvenā trenera aisistentus Rodrigo Laviņu un Aleksandru Ņiživiju, bet viņu vietā stājās Ģirts Ankipāns. Pagājušajā nedēļā pēc abpusējas vienošanās S.Ozoliņš amatu atstāja un tagad šos pienākumus pilda Ģ. Ankipāns.

Aizvadītajā sezonā Cipruss arī bija Dinamo Rīga galvenā trenera asistents. Šosezon Cipruss pildīja galvenā trenera pienākumus Dinamo Rīga bērnu komandai, kas spēlē Latvijas čempionāta U14 grupā (pēc aizvadītām trim spēlēm, komanda izcīnījusi trīs uzvaras pamatlaikā).

Hokejista karjeras laikā Cipruss 2008./2009.gada sezonā pārstāvēja Dinamo Rīga komandu. 32 mačos šajā sezonā Cipruss guva vienus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles. Tāpat hokejista karjeras laikā Cipruss aizvadījis 172 spēles Latvijas izlases kreklā. Izlases labā nu jau guvis 50 vārtus un atdevis 62 rezultatīvas piespēles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuviešu politologs: Kučinska vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu

LETA/BNS, 09.02.2018

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu, palielinot Latvijas iespējas saņemt lielāku Baltkrievijas kravu daļu uz Klaipēdas rēķina, uzskata Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Laurīns Jonavičs.

Jau ziņots, ka Kučinskis šonedēļ Minskā ticies ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un premjerministru Andreju Kobjakovu. Vizītes laikā viņš uzsvēris nepieciešamību stiprināt abu valstu ekonomiskās attiecības, it īpaši transporta un loģistikas jomā.

Kā ziņu aģentūrai BNS piektdien sacījis Jonavičs, šīs vizītes laikā lielākā uzmanība pievērsta Baltkrievijas kravu tranzītam un Astravjecas atomelektrostacijai.

Lietuviešiem nav izdevies pārliecināt Latviju pievienoties ierosmei boikotēt elektroenerģiju, kas tiks ražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā kodolspēkstacijā, par kuras neatbilstību drošības standartiem raizējas Lietuva. Latvija un Lietuva arī nemitīgi sacenšas par Baltkrievijas kravu tranzītu.

Komentāri

Pievienot komentāru