Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Par iespaidīgu summu – 15 000 britu mārciņu (16 990 eiro), sociālajā tīklā «Facebook» pārdota populārākā un lielākā Lielbritānijas latviešu komunikācijas platforma – forums «Latvieši UK».

«Facebook grupu pārdevu es, Helmuts Meškonis, kurš arī ir grupas izveidotājs, un visas iegūtās summas saņēmējs ir mana kompānija Media Tower Limited,» viņš pastāstīja biznesa portālam db.lv.

H. Meškonis atklāj, ka «grupas pārdošana nebija sākotnēji plānota, lai arī šāda doma, bez šaubām, pa brīdim parādījās».

«Pircējs iegādājās grupu, jo jau bija sācis maksāt salīdzinoši lielu naudas summu par daļēju «Latvieši UK» grupas «cover photo» izmantošanu sava uzņēmuma reklāmai,» stāsta pārdevējs. Viņš pauž cerību, ka nākotnē grupā nekas nemainīsies, «lai arī ar skumjām redzu, ka grupā sāk parādīties arvien vairāk sludinājumu un reklāmas, kas vienmēr bija tabu».

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju šogad Ziemassvētkos plāno pasniegt dāvanu 4-10 tuviniekiem, bet paši vienlaikus cer saņemt 3 dāvanas.

Privātpersonu finanšu institūta jaunākais pētījums par Ziemassvētku dāvanu iegādi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji nolēmuši ietaupīt, samazinot apdāvināmo skaitu. 43% cilvēku šogad svētkos dāvanas grasās pasniegt mazākam tuvinieku skaitam nekā pērn, turklāt katrs trešais svētkos iepriecinās tikai pāris līdzcilvēkus, informē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use.

Vienlaikus 46% aptaujas dalībnieku atzīst, ka šogad plānojuši dāvanas svētkos pasniegt tikpat lielam cilvēku skaitam kā pērn.

Institūta veiktais pētījums arī liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju neveic īpašus uzkrājumus Ziemassvētku dāvanu iegādei, jo uzskata, ka kopējā summa ir pārāk maza, lai to darītu.

Tūrisma nozarei pēc Covid-19 pandēmijas būs nepieciešami trīs atkopšanās gadi, prognozēja Latvijas viesnīcu operatora SIA "Mogotel" attīstības direktors Ivans Dokicāns.

Viņš norādīja, ka Latvijā un arī visā Baltijā tūrisma industrijai šī vasara un ziema būs sarežģīta, jo rādītāji nebūs ne tuvu 2019.gada līmenim, tostarp daudzas viesnīcas šogad nemaz neatvērsies, atvēršanu pārceļot uz nākamo gadu.

Vienlaikus Dokicāns prognozēja, ka līdz ar situācijas stabilizēšanos Ukrainā, kas, cerams, notiks drīz, nākamgad situācija būs daudz labāka, savukārt pilnīgu tūrisma nozares atkopšanos "Mogotel" attīstības direktors prognozēja pēc trim gadiem.

"Teiksim tā, pēc Covid-19 situācijas sliktāk jau nebūs. Tas ir viennozīmīgi. No 2020.gada 13.marta līdz 15.jūnijam viesnīcu noslodze bija ļoti zema - aprīlī vienīgajai viesnīcai, kas strādāja, noslodze bija apmēram 3%. Pašreizējo situāciju salīdzināt ar pandēmijas periodu nevar. Cilvēki turpina ceļot, atpūšas un arī Latvijā dzīvojošie cilvēki arvien biežāk paliek Rīgas viesnīcās. Pirms Covid-19 laikā latvieši Rīgas viesnīcas bija vien apmēram 3% no kopējā viesu skaita, tagad latvieši ir top trijniekā viesu ziņā. Lietuvieši, igauņi un latvieši ir trīs galvenās klientu grupas gan korporatīvajā segmentā, gan tūristu vidū," stāstīja Dokicāns.

Latvijas pludmales volejbola duets Mārtiņš Pļaviņš/Edgars Točs pirmdien iekļuva Tokijas olimpisko spēļu turnīra ceturtdaļfinālā.

Ar 14.numuru sacensībās izsētais Latvijas duets Pļaviņš/Točs astotdaļfinālā ar rezultātu 2:0 (21:19, 21:18) guva virsroku pār brazīliešiem Brunu Oskaru Šmitu un Evandru Gonsalvesu Oliveiru, kuri turnīrā izsēti ar astoto numuru.

Latviešiem trešdien ceturtdaļfinālā pretī stāsies apakšgrupā satiktie meksikāņi Hosue Gastons un Hosē Rubio (23.) vai citi brazīlieši - olimpiskais čempions Alisons Seruti, kurš spēlē kopā ar Alvaru Filju (4.).

Sekmīgs uzbrukums un pretinieku kļūda spēles sākumā ļāva latviešiem izvirzīties vadībā ar 2:0. Nākamreiz divu punktu pārsvaru latvieši ieguva pēc tam, kad Brazīlijas duets kļūdījās servē un turpinājumā savā uzbrukumā izsita bumbu autā - 8:6. Vēlāk Pļaviņa sitiens pa līniju deva jau trīs punktu handikapu - 10:7.

Latvijas vīriešu basketbola izlase piektdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma pirmajā spēlē spraigā cīņā uzvarēja pašreizējo čempioni Spāniju un turpinās cīņu par vietu ceturtdaļfinālā.

Latvijas basketbolisti uzvarēja ar rezultātu 74:69 (17:16, 12:16, 18:26, 27:11).

Svētdien Latvijas izlase tiksies ar Brazīliju.

L apakšgrupā visās trīs spēlēs uzvarējusi Kanāda, pa trīs panākumiem četrās cīņās ir Latvijai un Spānijai, bet Brazīlija svinējusi divas uzvaras trīs dueļos.

Latvijas basketbolisti pēdējo reizi mačā vadības grožus pārņēma nepilnas trīs minūtes pirms pamatlaika beigām, kad tālmetienu realizēja Dāvis Bertāns. Tieši Bertāns ar 16 punktiem bija rezultatīvākais Latvijas izlasē.

Visproduktīvāk spēlēja Rodions Kurucs, kurš guva 13 punktus, izcīnīja astoņas bumbas zem groziem un pārtvēra trīs bumbas, pa 11 punktiem bija Andrejam Gražulim, kurš svarīgā epizodē bloķēja pretinieku, Rolandam Šmitam un Kristeram Zorikam, kurš ceturtajā ceturtdaļā realizēja divus svarīgus tālmetienus. Daudzpusīgs sniegums arī Artūram Žagaram, kurš guva septiņus punktus, izcīnīja piecas atlēkušās bumbas un atdeva piecas rezultatīvas piespēles.

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Māksliniecei Annai Kustikovai patīk radoši izpausties grafikā, kas iespējama pat peldkostīmā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Toreiz, pirms trim gadiem, auduma digitālās drukas tehnoloģija nebija tik attīstīta un apdruka bija pieejama tikai uz sintētiskiem audumiem. Ilgi domāju un izdomāju, ka peldkostīms ir tā lieta, kas nevarētu būt no cita auduma, un sāku tos taisīt,» stāsta Anna Kustikova, SIA Sin on the Beach īpašniece. Tādējādi viņas izvēli par labu peldkostīmiem noteica materiāls, jo viņa negribēja piedāvāt kleitas no sintētiska auduma. «Materiāls bija tas, kas pateica, kas jādara,» teic Anna.

Pieņemt lēmumu par labu savam biznesam viņai nebija sarežģīti, jo lielāko dzīves daļu viņa ir strādājusi kā brīvmāksliniece, vienmēr pati rēķinās ar saviem spēkiem un laiku. «Man patīk strādāt patstāvīgi, ar pašdisciplīnu nav nekādu problēmu. Esmu māksliniece pēc izglītības, bet vairākus gadus strādāju par stilisti un ļoti interesējos par modi, vēlējos savienot šīs divas aizraušanās, radīt apzīmētus apģērbus,» stāsta Anna. Viņas skatījumā apdruka ir peldkostīmu galvenā odziņa. Līdz šim viņai ir bijušas trīs Sin on the Beach kolekcijas, šovasar tiek veidota ceturtā, ar kuru iecerēts publiku iepazīstināt rudenī notiekošā modes pasākuma Riga Fashion Week ietvaros.

Cēsu Jaunās sākumskolas skolotāja Dana Narvaiša iekļuvusi top 50 pretendentu sarakstā uz Varkey fonda 2016. gada Globālā skolotāja balvu. Apbalvojums 1 miljona ASV dolāru apmērā tiek piešķirts otro gadu un plaši tiek dēvēts par Nobela prēmiju par skološanu.

Globālā skolotāja balva tika izveidota, lai izrādītu atzinību vienam īpašam skolotājam, kurš ir sniedzis izcilu ieguldījumu profesijā, kā arī, lai izceltu skolotāju svarīgo lomu sabiedrībā. Atklājot tūkstošiem stāstu par varoņiem, kuri ir mainījuši jaunu cilvēku dzīves, balvas mērķis ir izcelt miljoniem skolotāju izcilo darbu visā pasaulē.

Šie top 50 ir izvēlēti no kopējā saraksta ar 8000 nominācijām un pieteikumiem, kas nākuši no 148 valstīm no visas pasaules. Top 50 pretendentu sarakstā ir 29 valstu pārstāvji un, izceļot viņu stāstus, Varkey fonds cer, ka sabiedrība spēs iesaistīties spraigās debatēs par skolotāju nozīmīgumu. Uzvarētājs tiks paziņots Globālajā izglītības un prasmju forumā Dubaijā, 2016. gada martā.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) ir saņēmušas 446 000 ASV dolāru testamentāro ziedojumu no latviešu izcelsmes inženiervadības doktora Alfreda Raistera eksakto zinātņu atbalstam. Augstskolas ziedojumu izmantos, studentiem piešķirot A. Raistera stipendijas un atbalstot zinātnes projektus.

Katrai augstskolai A. Raisters ir novēlējis 223 000 ASV dolāru ar nosacījumu, ka viņa stipendijas saņēmušajiem studentiem vismaz daļa savas darba dzīves ir jāvelta Latvijai. Tāpēc stipendiju saņēmējiem Latvijā būs jānostrādā tikpat ilgi, cik ilgu laiku viņi būs saņēmuši A. Raistera stipendiju. Ziedotāja novēlējumu augstskolas izmantos, arī finansējot eksakto zinātņu projektus.

«Eksakto zinātņu joma ir viena no šā gada LU prioritātēm pētniecībā, un mēs esam gandarīti, ka mecenāti to atbalsta varen dāsni — teju 700 000 EUR apjomā (gada sākumā LU saņēma 500 000 EUR no SIA «Mikrotīkls»). Tagad ir LU studentu un pētnieku kārta attaisnot mecenātu izrādīto uzticību un piešķirtos līdzekļus izmantot sabiedrībai un tautsaimniecībai noderīgu mērķu sasniegšanai,» saka LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.

Latvijā ārstu tālākizglītību valsts nefinansē, faktiski atstājot profesionālo pilnveidi farmācijas kompāniju un medicīnas iekārtu industrijas labvēlības ziņā, kas šo iespēju aktīvi izmanto, radot telpu diskusijām par ētiku

«Esmu ļoti tālu no taisnošanās par to, ka es lietoju industrijas atbalstu mācībām,» DB saka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Kārlis Trušinskis, kurš strādā arī par pasniedzēju topošajiem mediķiem Rīgas Stradiņa universitātē. Viņš ir viens no tiem daudzajiem ārstiem, kas izmantojuši atbalstu.

K. Trušinskis ar farmācijas kompāniju sniegto aptuveni 10 tūkst. eiro lielo atbalstu pērn izmantojis iespēju apmeklēt seminārus ārpus Latvijas – trīs Eiropā un divus ASV. Tā iepriekš ziņoja Latvijas Radio, izgaismojot zāļu ražotāju un ārstu sadarbību. Kopējā summa, ko K. Trušinskis atbalsta veidā ir saņēmis kongresu dalības maksas un braucienu izmaksu segšanai, gan ir lielāka, jo viņš ir devies arī medicīnas ierīču ražotāju finansētos braucienos uz kongresiem. «Amerikas mediķu piemērs rāda, ka, samaksājot ārstiem tik, cik viņi ir pelnījuši, ārsti spēj konferences apmaksāt paši,» bilst K. Trušinskis. Ar pašreizējo ārstu atalgojumu Latvijā realitāte ir citāda – lai atrastu atbalstītājus, ārsti kompānijas nereti uzrunā arī paši. To dara arī K. Trušinskis. Piemēram, ASV Kardiologu koledžas nākamā gada sesijām reģistrācija vien bez ceļa un dzīvošanas izdevumiem maksā 2 tūkst. dolāru. «Ja pieņemam sazvērestības teoriju, ka pateicībā par apmaksātu braucienu es tagad pacientiem izrakstīšu kādu konkrētu medikamentu, baidos, ka man būtu gadus piecus jāizraksta tikai šis viens medikaments, lai izpildītu šādas saistības. Jāatceras, ka kongresi, uz kuriem dodos, ir par kardioloģiju, nevis kādas kompānijas radītām zālēm. Vienlaikus gribu uzsvērt, ka ārstu sponsorēšana nav saistīta ar medikamentu cenu aptiekā, jo kompānijas atvēl naudu ārstu atbalstam. Man gan ir bažas, ka pēc negāciju viļņa kompānijām var samazināties vēlme sniegt šādu atbalstu,» uzsver mediķis.

Latvija var mēģināt atkārtot Singapūras ekonomisko brīnumu, bet tā cena ir nācijas izmiršana, saka Latvijas goda konsula Singapūrā padomnieks un Globālā Vadības foruma priekšsēdētājs Lovs Sjevs Thiams.

Singapūrā ir katastrofāla demogrāfijas situācija, ko jūs risināt ar masu imigrāciju. Bet nav jau tādas etniskas singapūriešu tautības – jūs tur esat ķīnieši, malajieši un indieši dažādās kombinācijās, un es šaubos, vai latviešiem šāds modelis patiktu. Vai labklājības čempioni noteikti kļūst zaudētāji demogrāfijā?

Atvērtās sabiedrībās sajaukšanās ir neizbēgama. Neizbēgama ir arī saistība starp ekonomisku labklājību un zemu dzimstību. Agrārajā sabiedrībā bērna dzimšana bija investīcija. Zināšanās balstītā sabiedrībā bērni ir sasodīti izdevumi. Ja tev ļoti patīk bērni, tad tev viņi ir, bet vispār tas ir ārprātīgi dārgi. Nupat ir publicēti pētījumi, ka Lielbritānijā bērna kārtīga izskološana no bērnu dārza līdz universitātes beigšanai maksā 220 tūkstošus mārciņu. Singapūrā šis skaitlis ir tuvu miljonam dolāru. Kādēļ? – Jo sešgadnieka skološana ir pat dārgāka nekā gads universitātē!

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mana vectēva, tēva dzimtā puse ir Valmiera, tādēļ neredzu labāku vietu plašajā pasaulē, kur veidot saimniecību, kā savā dzimtajā pusē, kur sirds sitas visstraujāk un saknes spēku dod. Mūsu senčiem alum bija ierādīta goda vieta svinībās. Alus tiek daudzināts tautasdziesmās un latviešu ticējumos. Tādēļ vēlos šodien atgriezt alu uz latviešu svētku galda līdzās vīnam un konjakam.

Lolojumdzīvnieku preču tirdzniecība un saistīto pakalpojumu bizness ar katru gadu attīstās

Tā novērojis veterināro veikalu, klīniku un aptieku tīkla SIA Pet City valdes loceklis Aivars Tihane.

«Suņus vairāk skolo un zināmā mērā uztver kā ģimenes locekļus. Vairs nedominē viedoklis, ka suns ir sargs ar konkrētu funkciju, kurš dzīvo būrī un kam divreiz dienā dod ēst. Tie vairāk ir mīļdzīvnieki, ģimenes locekļi,» viņš saka.

Arī kinoloģe un IK Dod man ķepu! vadītāja Kristīne Leja pauž, ka pirms 14 gadiem, kad viņa sāka nodarboties ar suņu pieskatīšanu, Latvijā lielākoties suņi bijuši nesocializēti, neaudzināti un agresīvi. Savukārt pēdējos gados ir tendence, ka suņi kļuvuši vairāk socializēti, draudzīgāki gan pret cilvēkiem, gan citiem suņiem. K. Leja to saista ar to, ka mainījusies daudzu cilvēku attieksme un mūsdienās suns nav vis dusmīgs sargs pie ķēdes, kā tas bija agrāk, bet ir kļuvis par ģimenes locekli, mīluli, bērnu. Par tiem vairāk rūpējas, tos socializē, ved uz apmācībām.

Liepājas papīrs koncentrējas uz konkurētspēju pasaules līmenī.

Pēdējā pusotrā gadā AS Liepājas papīrs koncentrējas uz eksporta tirgu apgūšanu. Jaunais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Jansons plāno pilnveidot etiķešu un uzlīmju ražošanas tehnoloģijas un uzsver, ka nozīmīgi ir iet laikam līdzi, ieviešot modernākās iekārtas.

Sūta pat uz Meksiku

Viens no Baltijā lielākajiem uzņēmumiem fleksogrāfijā patlaban eksportē aptuveni 40% savas produkcijas uz 15 valstīm. Galvenais noieta tirgus ir Lietuva, Vācija, Dānija, Krievija, tāpat arī Somija, Zviedrija, Itālija, Francija, Anglija, Īrija. Liepājā drukātas etiķetes redzamas arī uz tekilas pudelēm, ko ražo Meksikā. «Sadarbība izveidojās, pateicoties Zviedrijas uzņēmējiem, kas visu organizēja. Mēs bijām tikai kā ražotāji,» N. Jansons skaidro. Viens no atpazīstamākajiem sadarbības partneriem aiz valsts robežām ir kosmētikas koncerns Faberlic Krievijā, alkohola ražotne Vācijā. Latvijā lielākie klienti ir Orkla Food Latvia, kuras paspārnē darbojas tādi uzņēmumi kā Spilva, Laima, Staburadze, sadarbība notiek arī ar putnu fabriku Ķekava, uzņēmumiem Pure Food, Spodrība, Dzintars, Latvijas Balzams un GamaPlast. Vidēji mēnesī Liepājas papīrs apkalpo divus līdz trīs simtus kompāniju.

Dzīve Tallinā ģimenei būtu par pāris desmitiem latu lētāka nekā Rīgā, bet Viļņā – dažus desmitus latu dārgāka, liecina Dienas pētījums, kurā salīdzināta dzīves dārdzība visu triju Baltijas valstu galvaspilsētās.

Pētījums atklāj, ka pārtika ir lētāka Viļņā, savukārt siltais ūdens ir lētāks Tallinā, bet Rīgā esot izdevīgāk īrēt dzīvokli, kā arī transports bērniem līdz 4.klasei ir bez maksas.

Kopumā Tallina ir priekšā kaimiņienēm ar zemākiem tēriņiem par komunālajiem pakalpojumiem, bērna skološanu. Piemēram, Tallinā dēlam būtu jāpērk skolassoma u.tml, taču darba burtnīcas un skolas grāmatas sagādātu skola. Nebūtu jāmaksā arī par pulciņiem. Tāpat secināts, ka Tallinā, piemēram, tēvs ar abiem bērniem vislētāk varētu arī apmeklēt kino.

Pētījumā tika ņemts reālas ģimenes piemērs – deviņgadīgs dēls, četrus gadus veca meita, mamma strādā radošā sfērā, bet tēvs mācās doktorantūrā un lielāko daļu ienākumu gūst kā lektors augstākās izglītības iestādēs.

Vadošie politiķi ir uzsākuši izrādi ar nosaukumu «Nodokļu celšana», tajā pašā laikā alternatīvu izskatīšana un iedziļināšanās lielajās tautsaimniecības kopsakarībās nenotiek.

Kā zināms, pacietīgi pilinot, sadrūp pat akmens. Pie varas esošie Latvijas politiķi saistībā ar nodokļu celšanas ieceri pašlaik nodarbojas tieši ar tādu pilināšanu. Vispirms nāk viens ministrs, par kuru jau iepriekš zināms, ka tuvajās Saeimas vēlēšanās viņš nestartēs un līdz ar to kopējos partijas reitingus nebojās ar paziņojumu, ka par nodokļu celšanu vajag sākt diskutēt, jo mēs, lūk, atpaliekam no kāda tur Eiropas Savienības vidējā līmeņa nodokļu sloga ziņā pret IKP. Ierindas cilvēks šo terminu tāpat nesaprot, jo parēķina, ka nodokļos kopā maksā vairāk par ministra minētajiem 25%, taču tas nav svarīgi. Ministra runātais jau arī nav domāts kaut kādiem amatieriem, bet gan augsta līmeņa speciālistiem, kas orientējas fiskālajā telpā un citās smalkās lietās. Galvenais ir prātā iesētā doma – brāl’, tu maksā valstij par maz! Tāpēc nesanāk pensijām, armijai, skolotājiem, veselībai un citām pirmās nepieciešamības lietām.

Kad sāku strādāt par vadītāju, domāju, ka jābūt stingram, tagad daudz svarīgāk šķiet motivēt cilvēkus, rūpēties par attiecībām

Tā DB saka SIA Doka Baltic vadītājs Jānis Pinnis. Daļu atziņu viņš guvis, pāris gadus strādājot Kanādā un Ziemeļvalstīs. Doka Group ir pasaules mēroga spēlētājs betona veidņu ražošanā, bet tas izaudzis no XIX gadsimta vidū Austrijā dibināta ģimenes uzņēmuma.

J. Pinnis uzņēmumam pievienojās pirms 15 gadiem – tieši no augstskolas sola. Latvijas Lauksaimniecības universitātē viņš ieguva būvinženiera profesiju. Karjeras sākumā J. Pinnis bija Doka produktu pārstāvis Latvijā un pēc pāris gadiem kļuva par Doka Latvia vadītāju. «Tajā laikā biju koncernā jaunākais vadītājs. Man bija 26 gadi,» atceras J. Pinnis. Starptautiskos uzņēmumos, kur pievērš uzmanību personāla attīstībai, ir iespējas izaugsmei, uzskata J. Pinnis. «Tolaik man bija priekšstats, ka vadītājam jābūt stingram, jākontrolē, vai cilvēki laikā nāk uz darbu, utt. Biju diezgan pārliecināts, ka daru pareizi. Pakāpeniski koncernā apgūstot dažādas apmācību programmas, svarīgākas kļuva citas lietas – kā sekmēt darbinieku izaugsmi, pievērsos ne vien rezultātam, bet arī procesam. Jā, varētu teikt, ka kļuvu demokrātiskāks,» saka Doka Baltic vadītājs.

Viena no tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm – zirgaudzēšana – patlaban piedzīvo brīdi, kad profesionalitāte ieņem arvien nozīmīgāku lomu. Jo bagātāka valsts, jo vairāk zirgu. šī sakarība ir spēkā arī mūsdienās, pārliecināts Juris Astičs, 3 vītolu staļļi vadītājs

Juris Astičs secina: «Vērtējot pēc šāda kritērija, Latvijas bagātākā daļa ir pie mums, Latgalē, jo te ir visvairāk zirgu – ap 4000. Otra bagātākā vieta – Rīgas apkārtne, kur mīt ap 2000 rikšotāju.»

Latvijā kopumā ir ap 11 tūkstošiem zirgu. Visi – šķirnes, sporta, darba, jauni, veci. Diem- žēl to skaitam arvien ir tendence samazināties. Palie- linoties to cilvēku skaits, kas iegādājas sev vienu zirgu, taču nevis darbam, bet priekam, izvēlas zirgu kā gleznu, teic staļļu vadītājs.

Nosacīti zirgus varot iedalīt trijās daļās, skaidro J. Astičs. Apmēram puse ir tā sauktie praktiski pielietojamie zirgi, kurus nodarbina tūrisma nozarē, pasākumu rīkošanas biznesā, veselības uzlabošanai, mājsaimniecībā u.c. 25% ir tādu, kurus iegādājas turīgi ļaudis un tur zirgu staļļos pie profesionāla kopēja, apciemojot rikšotāju retumis. Atlikusī ceturtdaļa ir augstas kvalitātes sporta zirgi un zirgi tirdzniecībai. Speciālists vērtē, ka no tiem Latvijas līmenim augsti profesionāli ir daži simti, starptautiskā līmenī vērtīgi daži desmiti.

Jolanta Kovnacka turpina ražot grauzdētu cigoriņu dzērienu Alīda, sortimentu papildinot ar jaunu produktu – kafeju Paulīne, kam miežu vietā izmantoti rudzi

Jolantas Kovnackas uzņēmumā SIA RA 5 grauzdētajam cigoriņu dzērienam Alīda piešķirta kultūras zīme Latviskais mantojums. «Tas dod ne vien slavu, bet arī uzliek par pienākumu turpināt darbu, liek uz to nopietnāk skatīties,» viņa teic. Uzņēmumam šobrīd ir pieci gadi, un Jolantai šķiet, ka tas ir visai ilgs laiks biznesā. «Pa šiem gadiem daudz kas ir noticis. Es domāju, ka esmu veiksmīgi izķepurojusies, vairs tā nebaidos par nākotni. Ja kādreiz drebēju par noietu, tagad domāju – ja arī noiets kādreiz izbeidzas, noteikti ir vēl daudz citu interesantu variāciju, kā turpināt šo darīt, jo iekārtas ir, kredīta vairs nav. Laukos ir tā priekšrocība, ka ir zeme un idejas, ko vari piepildīt, vienīgi vajag gribasspēku. Vajag ticēt savai idejai par visiem 100%, tad izdodas. Nevajag klausīties skeptiķos, iet viņiem ar līkumiņu un atrast īstos cilvēkus, kas tevi motivē. Katrs satiktais cilvēks un notikums virza vajadzīgajā virzienā,» saka Jolanta.