Latvijas uzņēmēju radītais auto nomas portāls RentMama.com šogad plāno piesaistīt vismaz 60% no visiem mazajiem Lielbritānijas auto iznomātājiem, sacīja Lielbritānijā dibinātā Latvijas uzņēmuma Rentmama LTD līdzīpašnieks Vilnis Slūka.

Portāls RentMama no šā gada janvāra sācis piedāvāt pakalpojumus Lielbritānijā. Pēc Slūkas sacītā, uzņēmums šo valsti nolēmis iekarot, jo pērn septembrī RentMama uzvarēja konkursā un ieguva iespēju piedalīties biznesa inkubatora Ignite100 programmā Lielbritānijā.

«Šīs programma katru gadu apkopo labākās inovatīvās idejas un spēcīgākās komandas no visas Eiropas, kurām trīs mēnešu laikā ir jāpierāda idejas un komandas dzīvotspēja, lai beigās varētu iegūt investīcijas 100 000 mārciņu apmērā. Tas, ko iegūst ar dalību šajā inkubatorā, ir ne tikai nauda, bet pieredze, vērtīgi kontakti, jo programmas ietvaros katru nedēļu tiek rīkotas tikšanās ar mentoriem. Mums šajā ziņā paveicās, jo par padomdevējiem un mūsu idejas atbalstītājiem esam ieguvuši cilvēkus, kas ir šīs nozares līderi Lielbritānijā,» stāstīja Slūka.

Latviešu izveidotās auto nomas interneta platformas RentMama.com partneru skaits 2015.gadā ir pieaudzis par 36% un šobrīd tas pārsniedz 500. Nomājamo automašīnu piedāvājuma klāsts šajā gadā palielinājies par 42% - katalogā ir pieejamas gandrīz 7000 nomas automašīnas, informē uzņēmumā.

«Šobrīd mums ir 504 partneri, kas piedāvā nomāt automašīnas vairāk nekā 700 dažādās pasaules vietās 44 valstīs. Sevišķi atzīti esam kļuvuši Polijā, kur auto ir iespējams nomāt teju visās lielākajās Polijas pilsētās un lidostās,» stāsta viens no interneta platformas RentMama.com izveidotājiem un līdzīpašniekiem Gunārs Grundštoks. «Viens no galvenajiem mērķiem, ko vēlamies sasniegt ilgtermiņā, ir 5-10 lokālie partneri katrā Eiropas populārākajā galamērķī. Par primāro īstermiņa mērķi šobrīd izvirzām 3000 auto rezervāciju saņemšanu līdz 2015. gada nogalei.»

Vislielākais RentMama.com apmeklētāju skaits pašlaik ir no Lielbritānijas, kas aptver aptuveni 20% no visu apmeklētāju kopskaita. Apjomīgs apmeklētāju skaits vērojams arī no Latvijas, Īrijas, Polijas, Spānijas, Vācijas un citām valstīm. Šobrīd arvien lielāku popularitāti interneta platforma gūst arī Amerikas Savienotajās valstīs, kas ir liels solis RentMama auto nomai. Automobiļi ir pieejami ne tikai Eiropas valstīs, bet arī citās vietās pasaulē, piemēram, ASV, Šrilankā, Singapūrā.

Britu jaundibināto IT uzņēmumu inkubators TechHub 8.februārī atvērs pirmo Eiropas filiāli – Rīgā. TechHub Riga telpu atklāšanā Rīgā, Citadeles ielā piedalīsies Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Endrjū Sopers.

Bezpeļņas organizācija TechHub Riga atradīsies 400 kvadrātmetru telpās Citadeles ielā 12. Uzsākot projektu, telpās darbosies seši uzņēmumi, taču optimāli tur būtu vieta 15 – 20 projektiem.

Jau vēstīts, ka sadarbībā ar britu inovatīvo tehnoloģiju «start-up» kompāniju inkubatoru TechHub Rīgā taps īpaša darba un tikšanās vieta jauno tehnoloģiju uzņēmumiem.

Bezpeļņas fonds, kas Rīgā strādās ar TechHub izdotu franšīzes licenci, tika nodibināts, vienojoties vairākiem līdzīgi domājošiem jauniem uzņēmumiem: Amooz, MightyFingers, QMinder, Reach.ly, RentMama un SunyRide. Redzamākās organizācijas sejas Rīgā būs Amooz direktors un dibinātājs Andris Bērziņš, RentMama direktors Gunārs Grundštoks, kā ari Reach.ly vadītājs Ernests Štāls un Real Sound Lab direktors Viesturs Sosārs.

Sadarbībā ar britu inovatīvo tehnoloģiju «start-up» kompāniju inkubatoru TechHub Rīgā taps īpaša darba un tikšanās vieta jauno tehnoloģiju uzņēmumiem TechHub Riga. Tā ir specifiska kopā strādāšanas vide, balstīta uz pieredzes apmaiņu un koleģiālu izpalīdzēšanu.

TechHub veidotāji Latvijā ir īpaši lepni par šo notikumu, jo šī ir pirmā tā filiāle ārpus Lielbritānijas, apsteidzot līdzīgu filiāļu atklāšanas Ņujorkā, Sanfrancisko un Berlīnē.

TechHub koncepts paredz iespēju jaunajiem uzņēmējiem par simbolisku samaksu īrēt kopīgas telpas ar citiem nozares brāļiem, daloties ne tikai ar izmaksām, bet arī ar idejām. Bezpeļņas organizācija TechHub Riga atradīsies 400 kvadrātmetru telpās Citadeles ielā 12.

«Līdzīgi domājošie ir galvenā pasākuma vērtība,» uzsver Ernests Štāls, «start-up» entuziasts, kurš līdz šim jau bijis aktīvs vairāku citu jauno uzņēmēju atbalsta pasākuma organizators.

Pastiprinoties migrantu vēlmei kļūt «neredzamiem», latviešu valoda Lielbritānijā izskan aizvien retāk, veicot pētījumu, secinājis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

M. Kaprāns 2018.gada sākumā uzsāka pētījumu «Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji», kura ietvaros pētnieks tikās ar vairāk nekā 3000 respondentiem - migrantiem Lielbritānijā no Latvijas un Lietuvas, lai noskaidrotu, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt latviešu dzīvi.

Latvieši vidū valdot sajūta, ka Lielbritānija ir ekonomiski atkarīga no migrantu darbaspēka. Cilvēki jūtas nepieciešami un apzinās, ka tikpat, cik viņi paļaujas uz Lielbritānijas ekonomisko situāciju, tās pilsoņi paļaujas uz migrantiem.

Pētījuma dati liecina, ka 48% latviešu un 57% lietuviešu neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, 44% Latvijas un 48% Lietuvas valstspiederīgo sagaida, ka Brexit varētu veicināt negatīvas sekas viņu ikdienā.

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

Šā gada sākumā beidzās Brexit pārejas periods, un Lielbritānija ir pilnībā izstājusies no Eiropas Savienības, kas nesis izmaiņas virknē jomu, tai skaitā arī apdrošināšanā.

Daudzos apdrošināšanas veidos tiek norādīta polises darbības teritorija, standarta situācijā tā ir Latvija vai Eiropas Savienība. Tādēļ gadījumos, ja notiek ceļošana uz Lielbritāniju, sadarbība ar šo valsti, biznesa vai cita veida kontakti, kas var skart apdrošināšanas polisē iekļautos riska segumus, ir vērts pārliecināties, kāda ir polises darbības teritorija un vai tā attiecas arī uz Lielbritāniju - valsti ārpus ES, atgādina Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Primāri uzmanība jāpievērš KASKO, kravas, civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu, ceļojumu u.c. apdrošināšanas polisēm.

Arī pēc izstāšanās no ES Lielbritānija paliek Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts, kurā iekļaujas arī Latvijas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma jeb OCTA. Tādējādi Latvijas OCTA polišu īpašnieki, izraisot negadījumu Lielbritānijā, saņems OCTA polises aizsardzību, un Latvijas apdrošinātāji izmaksās atlīdzības cietušajiem Lielbritānijā. Tāpat Lielbritānijā ir derīgas arī Zaļās kartes, ja transportlīdzeklim nav OCTA standartlīguma.

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apkopojusi pērnā gada lielākos sasniegumus zinātnē Latvijā, kopumā izceļot 12 pētījumus par dažādām tēmām, piemēram, vēža ārstēšanu, Latvijas vēstures dažādiem aspektiem un efektīvāku ūdeņraža iegūšanas veidu.

Teorētiskās zinātnes jomā izcelta jaunas pieejas radīšana personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē, kuru veicis akadēmiķis Ivars Kalviņš kopā ar pētniekiem Viktoru Andrianovu, Ilonu Domračevu, Ivetu Kaņepi, Dianu Zeļencovu-Gopejenko un Irēnu Leiti.

LZA pārstāvji informē, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā kontekstā veicis padziļinātu izpratni par mehānismu, ar kura palīdzību ļaundabīgie audzēji organismā veido metastāzes un izvairās no imūnsistēmas uzbrukuma. Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti personalizētas terapijas pretvēža zāļu izstrādē, skaidro zinātnieki. Pētījumā konstruētas, sintezētas, pētītas un patentētas specifiskas molekulas, kas samazina vēža augšanu un kas noder personalizētu pretvēža zāļu izstrādes procesā.

V Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai” norisinās no 27. līdz 29. jūnijam. Šogad galvenās tēmas ir digitālā transformācija, zaļā pārveide un zinātnes ietekme.

Kongresa svinīgajā atklāšanā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzsvēra kongresa nozīmību - iespēju atgādināt sev un parādīt citiem zinātnes milzīgo vērtību un lomu sabiedrībā.

Uzrunājot “Zinātne Latvijai” kongresa dalībniekus ministre akcentēja, ka pateicoties zinātnei un tās sasniegumiem, mēs dzīvojam labāk nekā iepriekšējās paaudzes: lielākam skaitam iedzīvotāju pasaulē ir pieeja tīram ūdenim un pārtikai, veselības aprūpei un enerģijai. “Zinātne ir cilvēku kolektīvās rīcības augstākais sasniegums,” pauž Anda Čakša.

Runājot par zinātnes finansējumu ministre uzsvēra: “Zinātne patiešām nav lieka greznība, kurai naudu drīkst tērēt tikai visvairāk pārtikušās valstis. Arī mums ir ārkārtīgi nepieciešami augsti izglītoti iedzīvotāji, kas var palīdzēt plaukt Latvijai! Un tikai mūsu pašu rokās ir noteikt to, kāda izskatīties Latvijas sabiedrība rītdien – cik daudz skolēnu pārtaps par mērķtiecīgiem un zinātkāriem studentiem, kas meklēs jaunus un revolucionārus risinājumus esošajiem izaicinājumiem. Tādēļ turpināsim nesavtīgi ieguldīt gan izglītībā, gan zinātnē un tās attīstībā!”

Valsts prezidents Raimonds Vējonis svētdien izsludinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Attiecīgā publikācija atrodama oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis 2.aprīļa laidienā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta preses padomnieka pienākumu izpildītāja Kristīne Kļaveniece, Vējoņa skatījumā mācības vidusskolā latviešu valodā nodrošinās vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem iegūt kvalitatīvu izglītību un veidot savu dzīvi Latvijā, lai šeit studētu un strādātu. «Tas veidos saliedētāku sabiedrību un stiprāku valsti,» pārliecināts Valsts prezidents.

Vējonis atzīmē, ka arī turpmāk bērniem aizvien būs iespēja apgūt ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītus mācību priekšmetus, izkopt savas saknes un daudzveidīgi attīstīt personību, kā arī nozīmīgu mācību priekšmetu daļu pamatskolā un sākumskolā apgūt dzimtajā valodā.

Diasporas kopiena #esiLV aicina Latvijas un citu Eiropas valstu latviešu uzņēmējus 30. septembrī piedalīties jau ceturtajā tīklošanās pasākumā.

Iepriekšējie trīs virtuālie saieti radīja lielu interesi, un, pateicoties tiem, jau vairākiem simtiem uzņēmēju bijusi iespēja iegūt jaunas zināšanas, izveidot sadarbības tīklus un kontaktus ar citu valstu partneriem un klientiem.

Latvijas izcelsmes Eiropas uzņēmēju un uzņēmīgo ceturto tīklošanās pasākumsu, tāpat kā iepriekšējos, organizē diasporas biedrība “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” jeb kustība #esiLV kopā ar latviešu uzņēmēju klubiem un kustībām no Vācijas, Anglijas, Zviedrijas, Luksemburgas.

Katrā pasākumā ir lekcija vai vērtīga informācija par to, kas var noderēt diasporas un arī Latvijas uzņēmējiem, pēc tam katram dalībniekam ir iespēja iepazīstināt ar sevi un iepazīt citus, apmainīties ar kontaktiem un informāciju.

Skatoties uz Lielbritānijas mocībām ar Brexit procesu, ir viegli pakļauties schadenfreude sajūtām, tā sakot, – ja jau mēs jums tā nepatīkam, tad izbaudiet savas problēmas. Jo tiešām, ņemot vērā gaidāmās ekonomiskās grūtības un, vēl jo vairāk, nepieciešamību atrast veiksmīgu sadarbības modeli Ziemeļīrijā un Skotijā, grūti iedomāties, kā no tā var iznākt kas Lielbritānijai veiksmīgs.

Tomēr var gan. Ir iespēja, ka galu galā briti uz Brexit raudzīsies kā uz pozitīvu veiksmes stāstu. Kā tas ir iespējams? Šajā rakstā mēģināšu iezīmēt šādu scenāriju.

Ja nu šajā neskaidrībām pilnajā procesā ir kas skaidrs, tad tas ir fakts, ka ekonomiski Lielbritānija zaudēs. Gandrīz visu ekonomistu lietotie Lielbritānijas izstāšanās ekonomisko seku novērtējuma modeļi prognozē negatīvu ietekmi uzreiz pēc Brexit. Var skeptiski vērtēt ekonomistu modeļus, tomēr grūti iebilst šo vērtējumu pamatā esošai loģikai: kompānijas, kas pašlaik strādā Lielbritānijā, rēķinās ar netraucētu tirdzniecību vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū. Ļoti lielai daļai uzņēmumu pieeja ES tirgum ir stratēģijas stūrakmens. Uzņēmumi cietīs un noteikti pārskatīs savus investīciju un nodarbinātības plānus par sliktu Lielbritānijai. Tāpēc vismaz īstermiņā Brexit nozīmē neizbēgamu triecienu tautsaimniecībai.

Viens veiksmes stāsts informācijas tehnoloģiju (IT) jomā - līdzīgi kā Igaunijā Skype - dotu pozitīvu efektu, norādīja tehnoloģiju inkubatora TechHub Riga valdes priekšsēdētājs un uzņēmējs Andris Bērziņš.

Kā skaidroja Bērziņš, Igaunijā Skype pārdošana palielināja kapitāla bāzi un daudzi agrīnie Skype programmētāji saņēma lielas samaksas. Viņi aizgāja un dibināja savus uzņēmumus, radot veselu grupu «pēc Skype» uzņēmumu. Viņi veidoja nākamo vilni, bet Latvijā tāda vēl nav.

Vēl viens ieguvums ir tas, ka Igaunijai globāli ir karodziņš, ko izkārt un ko visi pazīst. Arī nacionālajā apziņā piemērs, ka šādi jauni uzņēmumi var izaugt ļoti lieli, igauņiem, pēc Bērziņa domām, ļoti palīdzējis - Igaunijas e-lietu ministri un premjeri var publiski pateikt, ka ir ļoti svarīgi ieguldīt internetā, un cilvēki to saprot.

Par britu tehnoloģiju inkubatora filiāles Rīgā TechHub Riga sponsoriem kļuvuši mobilo sakaru operators SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un telekomunikāciju uzņēmums SIA Telia Latvija, šodien TechHub Riga telpu atklāšanas pasākumā informēja tā dibinātāji.

Sponsoru līdzekļi ir viens no TechHub Riga finansējuma avotiem. Otrs ir biedru maksājumi.

Viens no TechHub Riga dibinātājiem un valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš teica, ka organizācijas budžets ir daži desmiti tūkstošu latu. TechHub Riga vajadzībām tiek īrētas telpas Citadeles ielā 400 kvadrātmetru platībā.

Vaicāts, vai sponsori tiešām ir atsaucīgi ieguldīt naudu šādā pasākumā, Bērziņš norādīja, ka no sponsoru viedokļa tā ir asociēšanās ar ko jaunu un pozitīvu. Ir vispārzināms, ka viena no Latvijas cerībām tālākai attīstībai ir jaunās tehnoloģijas, vērtēja Bērziņš.

Šonedēļ Tartu, Igaunijā tiks atklāta latviešu kultūrtelpa «Just Läti» jeb «Tieši Latvija», informē Tartu latviešu biedrība.

Jaunizveidotā latviešu kultūrtelpa «Just Läti» atradīsies radošo industriju centrā – Aparaaditehas jeb Aprātu cehā. Šobrīd kultūrtelpas izveidē investēti aptuveni 3000 eiro. Lai arī «Just Läti» ir izveidojies no biedrības, tomēr juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs uzņēmums ar savu pamatkapitālu un ilgtermiņa investīcijām no trīs partneru privātajiem ietaupījumiem.

«Šobrīd neesam izmantojuši nekādas citas investīcijas, bet nākotnē plānojam piesaistīt arī projektu finansējumu. Partnerus veikalam mājražotāju vidū daļēji esam atraduši, piemēram, Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta «Livonijas garša» ietvaros, piedaloties projekta partnerību veidošanas aktivitātēs,» stāsta Ilze Salnāja - Värv, «Just Läti» vadītāja.

Db.lv viesojas Langstiņos pie maestro un viena no XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentiem - Edgara Račevska. Maestro sagaida ar smaidu sejā, uz klavierēm spēlējot «Mūžu mūžos būs dziesma». Simtgades Dziesmu svētkos virsdiriģenta tribīnē viņš kāps jau vienpadsmito reizi.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertā izskanēs plašs repertuārs četru stundu garumā, kuru diriģēs 20 galvenie Dziesmu svētku virsdiriģenti.

«Es nebiju iedomājies, ka tik ātri tiks izpirktas visas biļetes gan uz noslēguma lielkoncertu, gan uz ģenerālmēģinājumu. Nodomāju - nu ko, mēs paši esam palikuši bez biļetēm,» Edgars Račevskis kopā ar kolēģiem spriedis. Diriģenti Vispārējo latviešu Dziesmu svētku organizatoriem lūguši biļetes, lai varētu atvest savas ģimenes uz konceru, taču šobrīd pastāv maza iespēja tās iegūt, lai gan parasti problēmas nav bijušas.

Lai gan gribētēju uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus.

No 17. augusta autovadītājiem, reģistrējoties Taksometru vadītāju reģistrā, būs jāiesniedz arī dokuments, kas apliecina valsts valodas zināšanas ne zemāk kā B līmeņa 1. pakāpē.

Savukārt tiem, kuri jau šobrīd ir reģistrējušies, šāds dokuments būs jāiesniedz tad, kad būs jāveic atkārtota reģistrācija (Taksometru vadītāju reģistrā jāreģistrējas reizi trīs gados). Līdz šim valodas nezināšanas dēļ no reģistra izslēgti 20 autovadītāji un vairākiem vadītājiem reģistrācija tikusi atteikta.

"Lēmums pastiprināt valsts valodas pārbaudi pieņemts, balstoties uz saņemtajām sūdzībām no pasažieriem par to, ka bijuši vairāki gadījumi, kad autovadītāji, kuri veic pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, nesaprot, ko pasažieris viņam saka, un nespēj sniegt atbildi latviešu valodā. Līdz šim autovadītājiem, reģistrējoties Taksometru vadītāju reģistrā, bija jāapliecina, ka valsts valodas zināšanas ir atbilstošas vismaz B līmeņa 1. pakāpei, tomēr, izvērtējot situāciju, konstatēts, ka vairāki vadītāji rīkojušies negodprātīgi, tādēļ nepieciešama papildu kontrole," komentē Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Šonedēļ notiks otrā Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālā tikšanās, kurā atkal aicināts piedalīties ikviens Latvijas izcelsmes uzņēmējs un vienkārši uzņēmīgs, radošs cilvēks vai savas jomas profesionālis.

Pasākuma mērķis ir uzņēmēju sadarbības tīkla veidošana visas Eiropas mērogā. Pirmā saslēgšanās janvārī radīja tik lielu interesi, ka virtuālās platformas kapacitāte izrādījās par mazu, lai aptvertu visus interesentus. Tika nolemts šādas tikšanās organizēt regulāri, apmēram reizi divos mēnešos.

Eiropas latviešu uzņēmējus aicina tikties pirmajā virtuālajā saietā 

Šonedēļ notiks pirmā Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālā tikšanās. Tajā aicināts piedalīties...

Otrais virtuālais saiets notiks 18. martā. Tīklošanos rīko "Ekonomiskā Sadarbība un Investīcijas Latvijai" (#esiLV), kas veidota kā ārvalstīs darbojošos Latvijas izcelsmes uzņēmēju un nozares profesionāļu un organizāciju kopiena pieredzes apmaiņai un biznesa partnerību veidošanai. Līdzīgi kā iepriekšējā reizē, dalībniekiem būs iespēja īsumā prezentēt sevi, savu piedāvāto produktu vai pakalpojumu un pastāstīt, kādu sadarbību šobrīd meklē.

Katrai virtuālās tikšanās reizei ieplānota arī kāda noderīga informācija saistībā ar uzņēmējdarbību, šoreiz virstēma – digitālais mārketings, galvenā lektore būs Katrīne Zane Geidmane, klientu piesaistes kampaņu un satura veidotāja, “LinkedIn” un zīmola stāstniecības konsultante ar plašu starptautisku pieredzi.

“Digitālajam mārketingam un tā iespējām nav robežu,” uzsver Katrīne Zane Geidmane. Viņa piebilst, ka daudzi nemaz nezina un neizmanto visas visas funkcijas un iespējas, kā arī nereti neiedomājas par neierastākiem digitālā mārketinga kanāliem: “Jāņem vērā, ka mūsdienās viss mainās neprātīgi strauji, arī sociālo tīklu auditorijas. Ir arvien vairāk cilvēku, kas izvēlas vispār vairs nebūt sociālajos tīklos, bet šī auditorija sasniedzama citādā ceļā. Pamatā vienmēr ir stratēģijas jautājums – kādai auditorijai gribam pavēstīt par savu produktu vai pakalpojumu, ko varam piedāvāt, ko vēlamies iegūt.”

Ar pieredzi un profesionāliem ieteikumiem dalīsies arī citas Latvijā un ārvalstīs dzīvojošas savas jomas profesionāles. Par digitālā mārketinga nozīmību sava uzņēmuma attīstībā stāstīs Dace Gaile, “All Thing Decor Ltd.” īpašniece Lielbritānijā – pirms četriem gadiem viņa sāka savu biznesu hobija līmenī, ieguldot vien pusotru mārciņu, bet nu tas ir globāls uzņēmums, labi zināms un atzīts Lielbritānijā.

Ar savu pieredzi dalīsies arī Latvijas uzņēmuma “Stila lampas” īpašniece Dagnija Meldere, kura savulaik pašmācības ceļā apguvusi iespējas, ko sniedz sociālie tīkli. Profesionāļa skatījumu sniegs starptautiska līmeņa mārketinga un zīmolvedības speciāliste Zane Vērdiņa, savukārt tekstu autore un komunikācijas speciāliste Zane Pudule dalīsies ar praktiskiem ieteikumiem un neparastākiem knifiem sociālo tīklu satura veidošanā.

Organizatori atzīst – kaut klātesamības sajūtu, tiekoties reāli, nekas nevar aizstāt, tomēr arī virtuāliem saietiem ir savi plusi – tajos var piedalīties ikviens jebkurā pasaules malā bez liekiem laika un naudas tēriņiem. Un, lai arī uzsvars tiek likts uz Eiropas latviešu uzņēmēju tīkla izveidošanu, daudzi no viņiem sadarbojas vai vēlas sadarboties arī ar Latvijas pārstāvjiem, tāpēc tīklošanās pasākumā aicināti piedalīties arī Latvijas uzņēmēji.

Pasākums notiks 18. martā plkst. 20.00 pēc Latvijas laika, dalība tajā ir bez maksas, pieteikties iespējams šeit. Video varēs noskatīties arī Eiropas latviešu apvienības (ELA) un #esiLV kanālos platformā “Youtube”, kā arī noklausīties #esiLV podkāstu.

Remigrācijas jautājuma aktualitāte nav zudusi arī pandēmijas laikā, tieši pretēji – situācija pasaulē daudzās ārvalstu latviešu ģimenēs rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē.

Ir būtiski sniegt iespējami daudz informācijas par dzīvi un iespējām Latvijā, jo daļa ārvalstīs dzīvojošo latviešu nezina, kā pēdējo desmit gadu laikā mainījusies dzīve šeit.

Katrai ģimenei savs stāsts

Remigrācijas sekmēšanā izšķiroša loma ir personalizēta piedāvājuma sagatavošanai. Tas ietver ļoti dažādus jautājumus, sākot no informācijas par izglītības pieejamību bērniem, līdz pat mājokļa, kreditēšanas un uzņēmējdarbības atbalsta jautājumiem. Kopš 2018. gadā sāku darboties šajā jomā, ar manu palīdzību Vidzemē atgriezušās 119 ģimenes jeb 338 cilvēki. Un katram no viņiem ir savs stāsts – gan par to, kāpēc viņi savulaik aizbraukuši, gan to, kāpēc lēmuši atgriezties.

Autoavārijā Lielbritānijā smagas traumas guvusi sieviete no Latvijas panākusi ārpustiesas izlīgumu ar darba devēju, kompensācijā saņemot vienu miljonu sterliņu mārciņu (893 000 latu), vēsta laikraksts The Sacramento Bee.

Sieviete Lielbritānijā strādāja par ziedu novācēju. Mikroautobuss, kurā viņa un citi austrumeiropiešu viesstrādnieki tika vesti uz darba vietu un atpakaļ, iekļuva smagā avārijā, kurā viesstrādniece no Latvijas zaudēja kāju.

Negadījuma brīdī mikroautobusā atradās arī divi viņas dēli, no kuriem viens avārijā guva smagu galvas traumu.

Kā pavēstīja sievieti pārstāvošā advokātu biroja "Fentons Injury Solicitors LLP" advokāts Metjū Kleitons, austrumeiropiešu viesstrādnieki nodarbināti nožēlojamos apstākļos.

«Viņu darba devējs ģimenei sacīja, ka viņi nedēļā pelnīs aptuveni 100 mārciņas. Bet pēc ierašanās Lielbritānijā viņi atklāja, ka viņiem, tāpat kā aptuveni 30 strādniekiem no dažādām Austrumeiropas valstīm, tika maksātas tikai 50 sterliņu mārciņas nedēļā, no kā viņiem bija jāmaksā arī īre par mājokli,» skaidroja Kleitons.