Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Latviešu valoda ir liels retums, tāpēc The Words Of Latvian vēlas to popularizēt ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski

Zīmola sortimentā ir pieaugušo un bērnu T-krekli, kā arī džemperi. Šobrīd tie ir produkti ar 13 dažādiem uzrakstiem, piemēram, «kopā», «prieks», «sapnis», «vienkārši». Vēl aptuveni tikpat daudz ir sagatavoti. Ilgu laiku populārākais krekls bija ar uzrakstu «kārumnieks», šobrīd – «luteklīte». Tāpat uzņēmuma plānā ir piedāvāt arī krūzītes un plakātus ar uzrakstiem.

The Words of Latvian (SIA EE un Partneri) dibinātājam Eduardam Lapiņam ir radusies sajūta, ka latviešu dizaineri un modes mākslinieki cenu ziņā mērķē mazliet par augstu. The Words Of Latvian krekli maksā 24,90 eiro un viņam šķiet, ka tā ir atbilstoša cena par šādu produktu. «Latvijā vidējā alga nav tik liela, lai katrs varētu atļauties nopirkt lietu, ar ko pasaka, ka viņš ir latvietis, un kas maksā vairāk nekā simt eiro. Gribējām piedāvāt kaut ko, kas ir lētāks. Protams, varētu piedāvāt vēl lētāk, bet tas nozīmētu, ka jāizmanto sliktākas kvalitātes materiāli un druka. Man šķiet, ka esam atraduši optimālu kvalitātes un cenas līdzsvaru,» saka Eduards.

Lielākais izaicinājums, vadot uzņēmumu, ir spēt nepārtraukti tiekties uz izcilību un pilnību, uzskata Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus darītavas saimnieks.

Veiksmīgam uzņēmējam jāpiemīt degsmei par savu ideju un vēlmei nemitīgi attīstīties, domā A. Ruņģis, uzsverot, ka viņa biznesa veiksmes pamatā ir pieci spēka vārdi jeb 5S – sirdslieta, sirdsvieta, saime, sadarbība un sirdsapziņa.

Pēc studijām Rīgas Ekonomikas augstskolā teju desmit gadus Aigars strādāja reklāmas aģentūrā McCann Riga. Darbs mārketingā viņu saveda kopā ar uzņēmuma dibinātāju Aināru Ščipčinski. Viņš sadarbību ar Aigaru atceras ar vissirsnīgākajām izjūtām. “Tolaik mēs paši mēdzām teikt, ka viens plus viens ir vairāk nekā divi. Tā arī bija – mēs viens otru ļoti labi papildinājām un veiksmīgi darbojāmies kopā, sasniedzot lieliskus rezultātus. Šis princips tika attiecināts arī uz komandu, to Aigars veidoja ļoti rūpīgi, cenšoties pulcēt sev apkārt talantīgus un aizrautīgus cilvēkus. Aigars ir ļoti zinātkārs. Mēs strādājām ar daudziem starptautiskiem zīmoliem, viņš ļoti labprāt smēlās no tiem iedvesmu un rūpīgi apguva citās valstīs pārbaudītās gudrības. Tas, ka pēc teju desmit gadiem mārketingā Aigars paziņoja par savas alus darītavas atvēršanu, man nebija pārsteigums. Faktiski viņā visu laiku ir bijis uzņēmēja gars. Arī McCann viņš nebija tikai darbinieks, Aigars strauji pierādīja savas īpašās darba spējas un salīdzinoši īsā periodā kļuva par partneri. Vienā no mūsu pirmajām sarunām Aigars teica, ka viņš nākotnē vēlētos radīt latviešu CocaCola. Faktiski viss šis laiks aģentūrā Aigaram bija kā praktiskā skola, kuras laikā viņš ieguva zināšanas un nostiprināja ideju par savu ražotni. Domāju, ka Valmiermuižas zīmols ir izdevies ļoti spēcīgs, – savā ziņā sapnis par latviešu CocaCola ir īstenots,” teic A. Ščipčinskis.

Latvija ir unikāla valsts ar neatkārtojamu sabiedrību un vērtībām, kas ļauj gūt īpašu uzņēmējdarbības pieredzi, kuru var efektīvi pielietot pasaules tirgos, tostarp Amerikas Savienotajās valstīs.

Tieši ASV īsā laikā tapis elektroauto Tesla diagnostikas centru jaunuzņēmums ar daudzsološām nākotnes perspektīvām - EVS Republic, kura līdzdibinātājs ir uzņēmējs no Latvijas Iļja Voitiņš.

Sapnis par biznesu

Iļja Voitiņš ir uzaudzis Jēkabpilī un, lai arī dažādu iemeslu dēļ nav bijusi iespēja mācīties dārgās biznesa skolās, viņam jau kopš pusaudža vecuma bijusi vēlme izveidot pašam savu biznesu. “Esmu vienmēr sapņojis kļūt par uzņēmēju. Jau 17 gadu vecumā ceļu uz savu biznesu sāku ar tirdzniecību. Nenoliegšu, ceļš līdz panākumiem bija gana sarežģīts. Visbeidzot nolēmu veidot produktu un pakalpojumu ieviešanas un pārdošanas konsultāciju kompāniju B2B jomā. Galarezultātā izveidoju digitālā mārketinga uzņēmumu ISEVEN, jo gan produkta ieviešana, gan pārdošana ir saistīta ar plaša klientu loka piesaisti,” atceras I. Voitiņš, piebilstot, ka 2014. gadā darbība šajā jomā bijusi jauna niša Latvijā, kamēr šobrīd ar to nodarbojas ļoti daudzi, tādējādi radot milzīgu, savā ziņā pat mazliet destruktīvu konkurenci, tādēļ Iļja Voitiņš nolēmis turpināt attīstīt uzņēmējdarbību citos virzienos. Tieši šajā laikā – strādājot digitālā mārketinga jomā - radušies galvenie priekšstati par Latvijas tirgu, kā arī izpratne par panākumu atslēgām pārdošanā vispār.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Vīna bāra Garage un restorāna Hot’e līdzīpašnieks Jānis Jenzis uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienesta veikto pārbaužu laikā restorānā notiek nepieļaujamas lietas. Tajā pašā laikā nodokļu politika valstī liek uzņēmējiem šajā nozarē ieiet ēnu ekonomikā, viņš stāsta portālam rus.db.lv.

Nesen portāls publicēja 3 pavāru restorāns un Restorāns 3 līdzīpašnieka Ērika Dreibanta viedokli par to, kā VID darbinieki restorāna personālu iztaujā viesu klātbūtnē. Tā rezultātā restorāns cieš zaudējumus. Vakar kļuva zināms, ka, nespējot nomaksāt lielos nodokļus, par maksātnespēju paziņojusi kompānija OZRT, kas pārvaldīja Nacionālās bibliotēkas restorānu Klīversala. Kas notiek nozarē? Šo jautājumu portāls uzdeva Jānim Jenzim.

Pirmā problēma, pēc restorāna īpašnieka domām, ir VID darbinieku attieksme pret tiem uzņēmējiem, kurus viņi pārbauda. «Patlaban VID dodas reidos uz visiem Latvijas restorāniem,» viņš stāsta. «Labi, lai viņi pārbauda, mēs neesam pret to. Taču jautājums ir par to, ar kādām metodēm tas tiek darīts – tas ir murgs. Piemēram, vakarā, kad cilvēki vakariņo, inspektori vienkārši ienāk restorānā un uz veselu dienu to slēdz, lai veiktu pilnu pārbaudi. Tā ir bijis vairākas reizes, piemēram, restorānā Piens. Viesnīcas Bergs restorānā divu dienu laikā pārbaudes tika veiktas četras reizes! Es pilnībā saprotu VID darbiniekus, kuri nāk pie mums veikt pārbaudes, jo viņi pilda savu pienākumu un nav vainīgi. Runa ir kopumā par VID politiku, un to var pielīdzināt gestapo politikai!»

Apģērbu zīmola MoshMosh firmas zīme ir krekliņi ar Austras koku, tomēr šobrīd tā radītāja Līga Auziņa eksperimentē arī ar apģērbiem, kas nav apdrukāti

«Es neatmetu sietspiedi, jo tā man ir mīļa tehnika, bet izmēģinu arī jaunas lietas. Šobrīd spēlējos ar apģērba formu un piegriezumu, lai padarītu to interesantāku,» saka Līga. Viņai patīk latviešu zīmju grafiskais dizains, un Līga sava zīmola apģērbos joprojām izmanto Austras koku. «Es joprojām nepagurdama tos drukāju, jo cilvēkiem tie patīk un reizēm viņi atgriežas jau pēc trešā krekliņa. Turklāt to pērk ne vien latvieši, bet arī ārzemnieki. Es lepojos un priecājos par to, ko daru un kā esmu iedzīvinājusi šīs zīmes valkājamā produktā. Taču mani kaitina, ka cilvēki ir nonivelējuši šīs zīmes un liek tās uz katra «štrunta» – sākot no auskariem, beidzot ar virtuves dēlīti. Tā zūd visa zīmju jēga,» viņa uzskata. Tomēr Līga piebilst, ka pircēji ir gudri un izglītoti un tirgus visu noliks savās vietās.

Pasaulē lielākās klavieres latvietis Dāvids Kļaviņš pirmo reizi prezentēja 1987. gadā, bet tikai pēdējos gados tās gūst plašāku atzinību mūziķu pasaulē, kam lielā mērā palīdzējis internets un tehnoloģiju attīstība

Dāvida Kļaviņa būvēto klavieru digitālā versija iekļauta mūzikas kompānijas Native Instruments skaņu bibliotēkā un ļauj mūziķiem kaut vai savā dzīvojamajā istabā radīt darbus, ko pārdot visā pasaulē.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik tālu ir aizceļojuši jūsu instrumenti?

Mans tālākais klients ir Ņujorkā. Klienti ir visā Eiropā, vesela virkne no tiem ir Francijā, šķiet, ka francūžiem mani instrumenti visvairāk iet pie sirds. Ir arī klienti Anglijā, Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā. Ir arī pasūtījumi no Brazīlijas, Malaizijas. Instrumenti nav lēti, dažiem ilgāku laiku jākrāj nauda, pirms tos pasūtīt. Domāju, ka Ķīnai es nespētu sabūvēt, tāpēc tur domāju atrast uzņēmumu, kas ražotu pēc licences. Kad īstais laiks būs pienācis, tas ir reāli izdarāms.

«Kamēr esi jauns, tev ir svarīgi, ka tevi sauc par šefpavāru. Kad esi ar šo titulu kādu laiku dzīvojis, atkal spēj būt vienkārši par pavāru.»

Tā atzīst mūsdienīgi latvisko garšu meistars un pašmāju bioloģiskās pārtikas «advokāts» Ingmārs Ladigs.

Viņš ir viens no pamanāmākajiem plīts pavēlniekiem Latvijā. Viņa profesionālā kaislība ir labas kvalitātes produkti, kas auguši vietējās bioloģiskajās saimniecībās. Viņš prot pagatavot omāru un ir to darījis gadiem ilgi, tomēr priekšroku dod mūsdienu versijai par latviešu virtuvi. Pašlaik Ingmārs saimnieko restorāna Aprika virtuvē, pa kura logiem burtiski līst iekšā Prezidenta pils dzeltenā krāsa.

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Nozares runasvīri izsakās, ka šis nu beidzot varētu būt tas gads, kad valdība nolems restorāniem piemērot samazināto PVN likmi un pat sauc šo par «būt vai nebūt gadu». Vai, esot nozarē iekšā, jūti šādu skarbumu?

Līdz ar iespēju Latvijas mazajām alus darītavām tirgot alu internetā SIA "Valmiermuižas alus" uzsāk alus piegādi uz jebkuru adresi Eiropas Savienībā, tādējādi gribot sasniegt daudzos ārvalstīs mītošos latviešus, kuri šajos Jāņos varēs stiprināt saikni ar dzimteni, baudot Latvijā darītu alu.

Šādi alus darītava plāno pasaulē popularizēt Latvijas amata alus garšas, tirdzniecībai internetā šogad sasniedzot 6 % no kopējā apgrozījuma.

"Mans sen lolots sapnis piepildās. Tagad latvieši var svinēt Jāņus visā Eiropā ar Latvijā darītu alu. Alus ir mūsu nacionālais dzēriens, bez kura Līgo vakars nav iedomājams nevienā pasaules vietā, kur svin šos svētkus. "Valmiermuižas alus" ir Latvijas garša, tāpēc mūsu alum būtu jābūt svētku galdā visur, kur godā celtas Latvijas tradīcijas!" teic "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Līdz šim "Valmiermuižas alus" savus brūvējumus piegādāja pircējiem internetā uz jebkuru adresi Latvijā. Kā stāsta saimnieks, vislielākā interese vietnē tirgotava.valmiermuiza.lv novērojama par dažādām garšu izlasēm un jaunām garšām, kas tiek brūvētas mazos apjomos un nav pieejamas lielveikalos.