Radiovadāmo bezpilota lidaparātu jeb tā dēvēto dronu neapdomīga un vieglprātīga lietošana var apdraudēt cilvēku drošību. Teju ik nedēļu tiek fiksēti gadījumi, kad dronu lietotāji izmanto aviācijas frekvences, traucējot lidmašīnu radiosakarus. Turklāt neatbilstošu frekvenču izmantošana var radīt sakaru zudumu arī starp tālvadības pulti un dronu, norāda VAS Elektroniskie sakari.

Lai no šādiem gadījumiem izvairītos, VAS Elektroniskie sakari aicina pārliecināties par sava drona darbības frekvencēm un to atbilstību Latvijas frekvenču plānam.

Arī Latvijā dronu kļūst vairāk – arvien biežāk ar tiem tiek uzņemti videomateriāli un fotogrāfijas koncertos, dabā, virs pilsētām un citur. Kā stāsta par frekvenču piešķiršanu un uzraudzību atbildīgās institūcijas Elektroniskie sakari radiokomunikāciju inženieris Mārtiņš Glūdiņš, radiovadāmo lidaparātu iekārtām nav nepieciešamas individuālas radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas, ja to vadīšanai un informācijas pārraidīšanai izmanto Nacionālajā radio frekvenču plānā tikai šiem mērķiem paredzētās frekvences.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izsoļu noteikumiem savulaik aizliedzot mobilo sakaru operatoram “Bite Latvija” piedalīties 5G attīstīšanai nepieciešamajās 3,6 GHz frekvenču izsolēs, uzņēmums iesniedzis sūdzību SPRK ar lūgumu atcelt 5G frekvenču izsoļu noteikumus un to rezultātus.

Nemainot esošo situāciju, “Bite Latvija” prognozē krīzi telekomunikāciju tirgū, kas būtiski ierobežos konkurenci, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas tehnoloģisko izaugsmi.

“Bite Latvija” pieder elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs “Unistars”, kuram lietošanā ir vēsturiski, pirms 20 gadiem no valsts iegūta radiofrekvenču spektra josla 3600 MHz jeb 3,6 GHz diapazonā. Šī iemesla dēļ SPRK izsoļu noteikumi liedza “Bite Latvija” piedalīties 2017. un 2018. gada 5G frekvenču izsolēs, un tajās izsolītās 3,6 GHz frekvenču joslas nonāca pārējo divu tirgus spēlētāju lietošanā.

Proti, SPRK izsoļu noteikumi paredzēja, ka, ja uzņēmuma vai tam piederošu uzņēmumu rīcībā jau ir frekvences konkrētajā diapazonā vismaz 100 MHz apjomā, uzņēmums izsolē piedalīties nedrīkst. Šobrīd, lai “Bite Latvija” varētu kopīgi izmantot jau “BITE Grupā” esošās 5G tehnoloģijas ieviešanai nepieciešamās frekvences 3,6 GHz diapazonā, tai ir jāsaņem SPRK atļauja.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Mobilo sakaru operators “Bite Latvija” šodien iesniedzis prasību tiesā pret Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK).

Tās pamatā ir lūgums atzīt par prettiesisku SPRK kārtējo termiņa pagarinājumu lēmuma pieņemšanai par atļauju vienas grupas uzņēmumiem “Bite Latvija” un elektronisko pakalpojumu sniedzējam “Unistars” kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenci 5G tīkla un 5G pakalpojumu attīstīšanai. Lēmuma pieņemšanu SPRK nepamatoti pagarina jau trešo reizi, vilcinot pusgada garumā formālas atļaujas izsniegšanu, kam pēc likuma būtu jānotiek viena mēneša laikā.

Ar šādu vilcināšanos SPRK ne vien mākslīgi vājina “Bite Latvija” konkurētspēju, bet arī iesaldē desmitiem miljonu eiro vērtas investīcijas, apdraudot simtiem tūkstošu iedzīvotāju un uzņēmumu iespēju saņemt 5G pakalpojumus.

Ņujorkas amatpersonas sākušas plašu izmeklēšanu saistībā ar augstas frekvences tirdzniecību, pārbaudot, vai ASV biržas un citi uzņēmumi, kas šo pakalpojumu piedāvā, nenodrošina atsevišķiem brokeriem pārlieku lielas priekšrocības, salīdzinot ar tiem, kuri to neizmanto, raksta Bloomberg.

Tiek pārbaudīta produktu un pakalpojumu tirdzniecība, kas piedāvā ātrāku piekļuvi datiem un plašākai informācijai. Volstrītas bankas un brokeru kompānijas maksā tūkstošus dolāru mēnesī par šo pakalpojumu tādām kompānijām kā Nasdaq OMX Group, NYSE un citām.

Valdības pārstāvji norāda, ka šis jaunais pakalpojums rada mazam nozares segmentam milzīgu priekšrocību, salīdzinot ar konkurentiem, un ļauj tiem izmantot jaunas tehnoloģijas, lai gūtu lielu peļņu, kas balstīta uz negodīgu priekšrocību izmantošanu, norāda Ņujorkas štata ģenerālprokurors Ēriks Šneidermans.

Šī izmeklēšana riskē pārtraukt modeli, kuru tirgus uzraugi ir atļāvuši vairākus gadus, taču tieši pēdējā laikā ir palielinājušās bažas par augstas frekvences tirdzniecības ietekmi.

Parakstīts līgums par Latvijas energosistēmas drošai vadībai kritiski svarīga projekta – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) dispečeru vadības un datu centra "Jāņciems" izbūvi un ražošanas bāzes pārbūvi.

Eiropas Savienības līdzfinansētā nacionālo interešu objekta īstenošana ļaus iegūt Eiropas fiziskā drošuma un funkcionalitātes prasībām atbilstošu dispečeru vadības un datu centru, no kura pēc sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas energosistēmu tiks veikta energosistēmas balansēšana un sistēmas frekvences regulēšana.

"Ceļā uz Baltijas energosistēmu neatkarību un spēju darboties patstāvīgi esam bijuši ļoti efektīvi, projektu īstenošanai piesaistot līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem, tostarp 64% apmērā dispečeru vadības un datu centra izbūvei. Pozitīvi vērtējama ir būvuzņēmēju salīdzinoši lielā interese piedalīties šī nacionālo interešu objekta būvniecības iepirkumā, kvalifikācijas kārtai piesakoties astoņiem pretendentiem. Mūsu līdzšinējā pieredze, sadarbībā ar dažādiem būvuzņēmējiem realizējot tādus lielus un sarežģītus projektus kā Kurzemes loks, Latvijas-Igaunijas trešais starpsavienojums, Valmieras-Tartu un Valmieras-Tsirgulinas līnijas rekonstrukcija, ir apliecinājums AST komandas profesionalitātei un dod pārliecību par šī energosistēmas drošībai svarīgā projekta kvalitatīvu paveikšanu termiņā," uzsver AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

5G jeb piektās mobilo sakaru standartu paaudzes ieviešana telekomunikāciju kompānijām izmaksās 20 līdz 25% vairāk nekā 4G ieviešana, taču tās varēs piedāvāt nebijušus pakalpojumus

Ap 2022. gadu tā būs nobriedusi tehnoloģija, tā intervijā Dienas Biznesam norāda telekomunikāciju operatora Bite tehniskais direktors Gints Butens (Gintas Butenas). Viņš uzskata, ka Latvija Baltijas valstīs ir labākajā situācijā šīs jaunās tehnoloģijas ieviešanai un viens no iemesliem ir tas, ka no nākamā gada būs brīvas radio frekvences datu pārraidei.

Fragments no intervijas

Telekomunikāciju lauciņā visi jau pāris gadus runā par 5G. Kas šobrīd notiek? Kādā stadijā esam?

Pirmsākumi idejai par 5G meklējami jau 2012. gadā, kad radās doma par nākamās paaudzes tehnoloģiju, kas varētu aizstāt 4G, un tika definētas tās teorētiskās prasības – ļoti liels ātrums, labs iekštelpu pārklājums, maza aizture. Par tehniskajām iespējām tobrīd neviens nedomāja.

Mobilo sakaru operators “Tele2” atzīst, ka par nopietnu 5G pārklājumu Latvijas teritorijā varēs runāt, kad būs noslēgusies 700 MHz frekvences izsole, kas plānota novembrī.

Tikai pieeja šai frekvencei ļaus efektīvi ieviest 5G tehnoloģiju pietiekami plašā valsts teritorijā, lai to ikdienā varētu lietot lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju.

“Tele2” komerciālā režīmā iedarbinājis 5G mobilo sakaru bāzes stacijas jau 15 Latvijas apdzīvotās vietās: Rīgā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Mārupē, Saldū, Salacgrīvā, Siguldā, Talsos, Ogrē, Olainē, Valmierā un Ventspilī. Kā atzīst uzņēmumā, pašreiz pieejamā 3,5 GHz frekvence ir vairāk piemērota blīvi apdzīvotām vietām, kur 5G tīklam ir iespēja pieslēgties, ja klients atrodas ļoti tuvu 5G bāzes stacijai.

“700 MHz frekvences lielākā vērtība ir tā, ka spēj signālu raidīt daudz plašākā teritorijā, kā arī plašāk sasniegt ierīces, kas atrodas iekštelpās. Līdz ar to par nopietnāku 5G tīkla izvēršanu mēs varēsim runāt tikai 2022. gadā, kad mobilo sakaru operatoriem būs pilnā apmērā pieejama 700 MHz frekvence,” saka “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) rīkotajā izsolē par 220 000 eiro ieguvis tiesības izmantot 1,5 Ghz frekvenci 5G attīstībai Latvijā.

Līdz ar to “Tele2” rīcībā ir 3,5 Ghz, 1,5 Ghz un 700 Mhz frekvences, lai tuvāko trīs gadu laikā izveidotu 5G tīklu, kas būs pieejams 99% Latvijas iedzīvotāju.

1,5 Ghz frekvenci “Tele2” ir ieguvis lietošanā uz 20 gadiem. Šīs frekvences iegūšana ļaus klientu viedierīcēs nodrošināt papildus lejupielādes ātrumu.

“Mēs esam ieguvuši lietošanā visas frekvences, kuras mums ir nepieciešamas, lai tuvākajā nākotnē izveidotu jaudīgu 5G tīklu. Līdz šim visas mūsu 5G bāzes stacijas 15 apdzīvotās vietās darbojās 3,5 Ghz frekvencē, bet jau pavisam drīz būs arī pirmās stacijas, kas darbosies 700 Mhz frekvencē, kas ļaus nodrošināt 5G internetu daudz plašāku teritorijā,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Pagaidām elektroapgādes jaudu pietiek, lai Baltijas valstu elektroenerģijas sistēma droši darbotos vēl vismaz līdz 2030. gadam, norāda AS Augstsprieguma tīkls (AST).

Latvijā un Baltijā ir novērojams saražotās elektroenerģijas deficīts, kas nozīmē, ka mūsu reģions lielā mērā ir atkarīgs no elektroenerģijas importa, stāsta AST Datu analīzes grupas vadītājs Aigars Sīlis.

Viņš atzīmē, ka pēc 2025. gada ir sagaidāms balansēšanas jaudu deficīts, tāpēc, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas stabilu darbu pēc sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropas energosistēmu, AST ir lūdzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju ļaut uzstādīt akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmas. Tādā veidā plānots bremzēt iespējamo balansēšanas rezervju izmaksu strauju kāpumu un to negatīvu ietekmi uz pārvades tarifu.

Sagatavo tīklu

Licence PRO 100 piešķirta bez konkursa, lai arī šī televīzija līdz šim pārsvarā raida krievu valodā un tās pilnais nosaukums skan «просто телевидение».

Ābrams Kleckins, kurš vada Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, apgalvo, ka viss noticis likuma robežās. Tam gan nepiekrīt padomi uzraugošās Saeimas komisijas vadība, kas tagad apsvēršot, vai Kleckinu drīkst atstāt viņa amatā arī turpmāk.

Pro100 televīziju pašlaik var vērot digitālajā formātā un kabeļtīklos. Kā vēsta krievu valodā pieejamā mājas lapa, kanāls piedāvā ,«katram kaut ko interesantu – multfilmas, mūsdienu krievu un ārzemju seriālus, krievu kino zelta fondu». Arī Rīgas kinostudijā veidotās un ,«izzinošas filmas par dabu, ceļojumiem un vēsturi». Ir arī krievu valodā tapušas ziņas par notikumiem Latvijā, intervijas ar politiķiem un citiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem.

Necaurskatāmais radio frekvenču konkurss radot korupcijas risku un metot aizdomu ēnu uz uzvarētājiem, jo nereti frekvenču ieguvēji neveidojot vis koncepcijā iesniegto saturu, bet pārdod prokrieviskiem uzņēmumiem, norāda nozares speciālisti.

Savulaik darbību uzsāka radio FitFM, kura vietā jau ilgāku laiku skan krievu Europa Plus. Frekvenču piešķīrēji līdz šim tā arī nav spējuši anulēt licences tiesības, jo tas neesot bijis atrunāts likumā, raksta Neatkarīgā.

Satraukuma pamatā esot vairāku raidstaciju pēkšņā koncepcijas maiņa, kas neatbilstot sākotnēji iesniegtajam frekvences iegūšanas tiesību pieteikumam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP). Tā vietā, lai rīkotu atklātu izsoli par vērtīgo frekvenču lietošanas tiesībām, padome rīko slēgtus konkursus.

«Skaidrs, ka neviens nav spējīgs ievērot koncepciju, jo nevar pārdot šo formātu tirgū. Pašlaik mums tendence ir tāda, ka visas frekvences, kuras izliek tirgū, aiziet Krievijas programmai,» stāsta Latvijas Raidorganizāciju apvienības (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka.

Pēc Baltijas valstu pārvades tīklu sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīklu katrai valstij būs jāveic tīkla frekvences regulēšana, nodrošinot arī nepieciešamo sistēmas inerces apjomu sistēmas stabilitātei. Lai nodrošinātu nepieciešamo inerci energosistēmā, Latvijā tiks uzstādīti trīs sinhronie kompensatori.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" 2022.gada 5.oktobrī parakstīja līgumu ar pilnsabiedrību "EM&SE Syncons" par trīs sinhrono kompensatoru piegādi un uzstādīšanu, ar kopējām izmaksām 114 miljoni eiro.

"Sinhronie kompensatori ir svarīga infrastruktūra Baltijas enerģētiskajai neatkarībai un tīkla darbības drošumam, stabilitātei. Šīs iekārtas nodrošinās nepieciešamo sistēmas inerci liela ģenerācijas avota vai starpsavienojuma atslēguma gadījumā līdz brīdim, kamēr tiek iedarbinātas citas rezerves, kas aizstāj zaudēto enerģijas avotu un atgriež kopējo sistēmu normālā darba režīmā", norāda AST valdes loceklis Arnis Daugulis.

Tas, kas aizvadītajos gados un šogad vērojams Latvijas telekomunikāciju tirgū, līdzinās traģikomēdijai trīs cēlienos, ja vien tā nebūtu realitāte.

Nevēlēšanās ievērot Eiropas Komisijas ieteikumus 5G ieviešanai, “Centuria” bojāeja un šobrīd – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vilcināšanās pieņemt lēmumu par atļauju mobilo sakaru operatoram “Bite” un elektronisko pakalpojumu sniedzējam “Unistars”, kas ir vienas grupas uzņēmumi, kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenču joslas – jādēvē par trīs cēlieniem. To laikā lēnām tiek apdraudēta 5G ieviešana, nogalināta konkurence, milzīgas investīcijas un Latvijas tehnoloģiskais izrāviens, tā soli pa solim ieviešot tirgū duopola stāvokli.

Raugoties uz 5G tehnoloģijas ieviešanu, Eiropas Savienības (ES) tiesiskais regulējums norāda, ka radiofrekvenču spektra koplietošana un radio tīklu apvienošana ir ne vien atļauta, bet arī veicināma. Tāpat, Eiropas Komisija savās rekomendācijās ir paudusi, ka infrastruktūras koplietošana un kopīgas bezvadu infrastruktūras izvēršana var samazināt infrastruktūras izmaksas, samazināt ietekmi uz vidi, un veicināt nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla izvēršanas tempu, pārklājuma palielināšanu un pakalpojumu efektivitāti. Turklāt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā norādīts, ka ES valstīm ir ne tikai jāatļauj radiofrekvenču koplietošana, bet arī uzlikts par pienākumu aktīvi veicināt dalīšanos ar pieejamajiem frekvenču resursiem.

Tehnoloģiju kompānija Google izstrādā bezvadu interneta tīklu, kas, izmantojot gaisa balonus un televīzijas frekvences, jaunattīstības valstīs miljoniem cilvēku varētu ļaut iegūt pieeju tiešsaistei.

Google plāno izmantot gaisa balonus un dirižabļus, tos pārvēršot speciālās platformās, kas spēs interneta signālu pārraidīt simtiem kilometru lielā attālumā, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta The Wall Street Yournal.

Šādu risinājumu Google iecerējusi izmantot Āfrikas vidienē un Dienvidaustrumāzijā. Tāpat interneta gigants pēta iespējas interneta nodrošināšanai jaunattīstības valstīs izmantot televīzijas frekvences un satelīttīklus. Izskanējušo informāciju Google pagaidām nav komentējusi.

Lai izveidotu šādus interneta tīklus, Google gatavojas sadarboties ar vietējiem telekomunikāciju operatoriem un izveidot dažādus uzņēmējdarbības modeļus.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) rīcība liecina par iespējamu ASV un Latvijas valdības divpusēji noslēgtā līguma par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību pārkāpšanu.

Tā vēstulē, kas adresēta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), norāda ASV investors "Providence Equity Partners", kuram pieder informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu sniedzējs SIA "Bite Latvija".

"Bite Latvija" pārstāvji norāda, ka, gadījumā, ja netiks rasts risinājums konsultāciju un sarunu ceļā ar Latvijas valdību, ASV investors par stratēģiskās nozīmes infrastruktūras attīstīšanas kavēšanu plāno vērsties Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā ar prasību pret Latvijas valsti.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka "Bite Latvija" un tās grupas uzņēmuma, elektronisko pakalpojumu sniedzēja SIA "Unistars" galvenais īpašnieks un investors "Providence Equity Partners" šobrīd Latvijā pirmo reizi saskaras ar ārvalstu investoru tiesību aizsardzības pārkāpumiem, neraugoties uz to, ka ASV un Latviju saista ne tikai cieša diplomātisko un ekonomisko attiecību vēsture, bet arī stratēģiska partnerība ģeopolitiskajos jautājumos.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Aizvadītā gada nozīmīgākie notikumi telekomunikāciju un sakaru nozarē ir telekomunikāciju operatora Bite īpašnieka maiņas sākšana, plašās apraides 800 megahercu (Mhz) frekvences atvēršana Latvijas telekomunikāciju operatoriem, kā arī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstītā vienošanās par mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu atcelšanu visā Eiropas Savienībā (ES) no 2017.gada 15.jūnija.

24.decembrī Bite nāca klajā ar paziņojumu, ka uzņēmuma māteskompānijai Bite Finance International BV jeb BITE Group jau drīzumā būs jauns īpašnieks - ASV privātā kapitāla investīciju fonds Providence Equity Partners (Providence).

Darījumu ir paredzēts pabeigt 2016.gada pirmajā ceturksnī.

Darījuma summa netiek atklāta.

Svarīgs solis mobilā interneta attīstībai lauku reģionos bija 1.jūlijā Latvijas telekomunikāciju operatoriem atvērtā plašās apraides 800 Mhz frekvence - šī frekvence nodrošina mazāku datu caurlaidību, toties lielāku uztveramības attālumu.

Latvijas Mobilā telefona (LMT) valdes priekšsēdētājs Juris Binde aģentūrai LETA norādīja, ka 800 MHz frekvences ieviešana LMT ļaus ievērojami paplašināt pārklājumu visā Latvijas teritorijā, kas jau tagad nosedz 90% teritorijas.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” iedarbinājis pirmo 5G mobilo sakaru bāzes staciju, kas darbojas 700 MHz frekvencē.

Jaunākā “Tele2” 5G stacija atrodas Kuldīgā, un šī gada laikā uzņēmums plāno uzstādīt vēl vairākus simtus 5G staciju, kas darbosies šajā frekvencē. 700 MHz frekvences lielākā priekšrocība ir plašāka pārklājuma nodrošināšana kustībā esošām viedierīcēm un spēja labāk sasniegt ierīces, kas atrodas iekštelpās.

“Tele2” nepieciešamos 700 MHz spektrus par 4,65 miljoniem eiro iegādājās aizvadītā gada nogalē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) rīkotajā izsolē.

“Šis noteikti būs gads, kad mēs Latvijā varēsim runāt par daudz nopietnāku 5G pārklājumu un arvien vairāk mobilo sakaru lietotāju varēs reāli izbaudīt 5G tehnoloģijas sniegtās priekšrocības. Šobrīd “Tele2” 5G tīkls darbojas jau 16 apdzīvotās vietās Latvijā, bet šogad šo vietu skaits vismaz pieckāršosies, kā arī palielināsies bāzes staciju skaits tajās pilsētās, kurās jau šobrīd ir uzstādītas 5G bāzes stacijas,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Ja šogad nenotiks Lattelecom un LMT privatizācija un nebūs skandālu, tad, iespējams, janvārī notikusī LTE (Long Term Evolution) frekvenču izsole 2,6 Ghz diapazonā tiks atzīta kā gada nozīmīgākais notikums telekomunikāciju nozarē.

Kopējā darījuma summa ir 2,37 milj. Ls, jo LMT frekvenču lietošanas tiesības ieguva par 772 tūkst. Ls, Tele2 un Bite Latvija – katra par 742 tūkst. Ls, bet Baltcom – par 115 tūkst. Ls, raksta Dienas bizness.

Jau ziņots, ka nozarē šobrīd top tēma ir ceturtās paaudzes jeb 4G bezvadu datu pārraide, kas ļauj nodrošināt bezvadu datu pārraides ātrumu līdz 100 Mbit/s. Plašas diskusijas ir izpelnījušās tieši 2500-2690 Mhz diapazona frekvenču lietošanas tiesības, par kurām notika izsole un kuras līdz 2013. gada nogalei ir P. Šmidres vadītā Baltcom rīcībā.

Mobilo sakaru operators Bite iegādājies telekomunikāciju uzņēmumu Unistars, iegūstot piekļuvi 5G frekvencei, informē uzņēmuma vadītājs Kaspars Buls.

Unistars pieejamās frekvences atbilst pašlaik izvirzītājai 5G tehnoloģijas definīcijai, uz kuru pamatojoties tiek izstrādāts 5G standarts.

Jaunākās 5G tehnoloģijas, kas tiek izstrādātas Ķīnā un ASV, atbalsta to pašu frekvenci, ko nodrošina Unistars, līdz ar to sadarbībā ar jauniegādāto kompāniju varēsim ātrāk uzsākt 5G tīkla testus un attīstīt jaunus, inovatīvus produktus un pakalpojumus, skaidro K. Buls.

Kamēr Eiropā tiek lemts par 5G standartu, Bite jau sper pirmos soļus šīs tehnoloģijas ieviešanai. Pirmais solis – pērn sadarbībā ar globālo informācijas komunikācijas tehnoloģiju gigantu Huawei parakstīta vienošanās par 5G izveidi un uzstādīta pirmā 4,5G bāzes stacija Latvijā, bet līdz šā gada jūnijam tādas kopā būs jau septiņas. Otrais solis – Unistars iegāde.

Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori (PSO) – Igaunijas "Elering", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Lietuvas "Litgrid" vienojušies veikt izmaiņas Baltijas energosistēmas balansēšanā, lai mazinātu atkarību no Krievijas energosistēmas – no 1. jūnija patēriņa un ģenerācijas līdzsvaru Baltijā nodrošinās galvenokārt ar Baltijas, Ziemeļvalstu un Polijas tirgū pieejamām balansēšanas jaudām.

Baltijas energosistēma darbojas sinhroni ar Krievijas apvienoto energosistēmu, kas nodrošina Baltijas energosistēmā frekvences stabilitāti un balansu starp patēriņu un ģenerāciju.

"Ņemot vērā Inter RAO ķēdes uzņēmumiem pieaugošos sarežģījumus norēķinu veikšanai bankās, kā arī to, ka finanšu risku dēļ elektroenerģijas birža Nord Pool ir apturējusi sadarbību ar Inter RAO, Baltijas PSO ir vienojušies no 1. jūnija pārtraukt pirkt balansēšanas elektroenerģiju no Inter RAO, lai izslēgtu nepieciešamību veikt maksājumus Krievijas uzņēmumam", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru ieviestās izmaiņas samazinās Baltijas valstu atkarību no Krievijas energosistēmas, un veicinās Baltijas energosistēmas elektroenerģijas līdzsvara nodrošināšanu ar Baltijas jūras reģionā esošām balansēšanas jaudām.

Mobilo sakaru operators “Tele2” veicis Latvijā pirmos 5G pētniecības darbus 700 MHz frekvencē.

Pētījuma darbi šajā frekvencē ir ļoti būtiski, jo šī frekvence ļaus 5G tehnoloģiju izvērst visā Latvijas teritorijā, kā arī nodrošinās vēl plašāku pārklājumu kustībā esošām viedierīcēm un ēku pagrabstāvos uzstādītām lietu interneta (IoT) ierīcēm.

Pieejamība šai frekvences joslai mobilo sakaru operatoriem pilnā apmērā varētu būt 2022. gadā vidū, kad būs arī noslēgusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izsole.

Šobrīd vienīgā platjoslas internetam atvēlētā zemo frekvenču josla (800 MHz), ko izmanto 4G mobilā interneta darbībai, labā pārklājuma dēļ nodrošina aptuveni 20% no visas mobilo sakaru tīkla noslodzes. Šī iemesla dēļ mobilo sakaru operatoriem ir ļoti nepieciešama pieeja 700 MHz frekvencei, kas nodrošinātu papildu kapacitāti un pārklājumu Latvijas teritorijā.

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.