Nepieciešamības gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņi varētu patrulēt uz ceļiem, lai ķertu dienesta automašīnu lietotājus, kas nav samaksājuši nodokļus par labumu, kas gūts, izmantojot automašīnu personiskām vajadzībām.

To šodien paziņoja finanšu ministrs Einars Repše, reaģējot uz premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) bažām, ka nav paredzēta pietiekami stingra kārtība, kā tiks kontrolēta dienesta automašīnu izmantošana personiskām vajadzībām un nodokļu nomaksa.

Viņaprāt, VID ierēdņi varētu patrulēt uz ceļiem līdzīgi kā Ceļu policija, kuri, apturot dienesta automašīnas, piemēram, brīvdienās vai vietās, kuras «acīmredzami nav saistītas ar darba pienākumu veikšanu», varētu iztaujāt to vadītājus par brauciena mērķi un pārliecināties par to, vai iepriekšējā mēnesī ir nomaksāti nodokļi par dienesta automašīnas lietošanu.

Otrdien pēc ziņām par raķešu izmēģinājumiem Vidusjūrā zelta cena sāka pieaugt, tuvojoties 1400 dolāru atzīmei.

Dienas sākumā cena par pusprocentu saruka, taču pēc tam atkal pieauga par 0,2% līdz 1394,56 dolāriem par Trojas unci.

Kā liecina jaunākie dati, Turcijas zelta importa apjomi augustā sarukuši par 63%, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo septiņu mēnešu laikā, liecina jaunākie Stambulas zelta biržas dati. Pieprasījuma kritumu veicināja cenu pieaugums līdz trīs mēnešu augstākajam līmenim – 1433,83 dolāriem par unci. Jāatzīmē, ka zelta cena kopš 34 mēnešu zemākās atzīmes sasniegšanas jūnijā ir pieaugusi par 21%, jo cenu kritums veicināja pieprasījumu pēc juvelierizstrādājumiem, zelta stieņiem un monētām.

Iepriekš eksperti jau prognozēja, ka pieprasījums Ķīnā, kas ir zelta lielākais patērētājs, sāks bremzēties pēc tam, kad zelta cena būs pārkāpusi 1400 dolāru robežu.

Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas dārzi un parki atkārtoti vērsusies Rīgas domes Drošības un kārtības komitejā ar lūgumu slēgt Vērmanes dārzu naktīs, turklāt uzņēmums ierosina ieviest sarga štata vietu.

«Vērmanes dārzā pēdējo mēnešu laikā masveidīgi tiek zagtas atkritumu urnas, kuras uzstādītas 2007./2008. gadā. Uz 28. 10.2008. ir nozagtas urnas par kopējo summu 5134.75 LVL (t.sk.PVN). Ir izzagti vairāk nekā 30 rožu stādi no rozārija, tiek apzīmētas un bojātas parkā esošās ēkas, bērnu laukums un strūklaka. Diennakts tumšajā laikā parkā tiek lietots alkohols un narkotikas — katru rītu tiek savāktas alkohola pudeles un šļirces,» teikts aģentūras Rīgas dārzi un parki direktora Agņa Kalnkaziņa vēstulē. Drošības un kārtības komiteja vienreiz jau noraidījusi uzņēmuma priekšlikumu, rosinot vairāk izgaismot parku un lūgt policiju patrulēt parkā nakts stundās. Taču A.Kalnkaziņš apšauba iespēju pašreizējā ekonomiskajā situācijā rast līdzekļus jauna apgaismojuma ierīkošanai. Tāpat A.Kalnkaziņš apšauba iespēju norīkot Valsts vai pašvaldības policistus patrulēt parkā, ņemot vērā štatu samazināšanu policijā un to, ka Valsts policija pati ieteikusi Vērmanes dārzu nakts stundās slēgt.

Krievijas raķešu izsekošanas sistēma pamanījusi divu ballistisko raķešu palaišanu centrālajā Vidusjūrā, atsaucoties uz RIA Novosti, raksta Bloomberg.

Raķešu trajektorija liecina, ka tās tika mērķētas uz Austrumu Vidusjūru, informējusi Krievijas Aizsardzības ministrija. Raķetes tika pamanītas Krievijas Armaviras radaru stacijā plkst.10.16 pēc Maskavas laika.

Neviens no ministrijas pārstāvjiem uz Bloomberg zvaniem nav atbildējies, savukārt Krievijas premjerministra preses sekretāre Natālija Timakova informējusi, ka aizsardzības ministrs ir ticies ar Vladimiru Putinu, lai informētu viņu par situāciju.

Pagaidām netiek ziņots, kam pieder raķetes. Sīrijā gan nekādi uzbrukumi vai sprādzieni nav dzirdēti, un raķetes iekritušas jūrā.

Sākotnēji Izraēla informēja, ka tai nav informācijas par raķetēm, tomēr vēlāk tā atzina, ka kopā ar ASV ir palaidusi raķetes Vidusjūrā. Izraēla sacījusi, ka tā testējusi raķetes, lai pārbaudītu, cik labi darbojas pretraķešu sistēma Arrow-2.

Patlaban Lībijā ir koncentrējušies aptuveni miljons cilvēku, kuri, visticamāk, jau šajā pavasarī vai vasarā pārcelsies uz Eiropu, pamatā caur Itāliju, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Viņš uzsvēra, ka migrācija nav apstājusies un tā principā nevar tikt apturēta nekad, taču ir samazinājusies bēgļu plūsma pa tā saucamo Balkānu ceļu. «Mūs šobrīd vairāk uztrauc tas, kas notiek Vidusjūrā, Lībijā. Pēc mūsu datiem, Lībijā varētu būt koncentrējušies ap miljons cilvēku, kas vēlētos, iespējams, šī gada pavasarī, vasarā pārcelties uz Eiropu, pamatā jau caur Itāliju.»

Par minēto problēmsituāciju esot runāts pēdējā Eiropas Savienības (ES) ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmē. Galvenie risināmie jautājumi ir ES sadarbības iespējas ar Lībiju, lai stiprinātu tās kapacitāti, un cīņa ar nelegālo cilvēku pārvadājumu organizētājiem, kā arī bēgļu dzīvības glābšana Vidusjūrā, sacīja Rinkēvičs.

Eiropai ir jābūt atvērtai cilvēkiem, kas nāk no tās kaimiņvalstīm, un tā nevar nevienam patvēruma meklētājam ļaut noslīkt Vidusjūrā

To intervijā DB saka Vācijas Darba devēju konfederācijas (BDA) ģenerāldirektors sociālās politikas jautājumos Pēteris Klēvers (Peter Clever). Viņš runā arī par Vācijas kļūdām, sadarbībā ar citām Eiropas valstīm, un norāda, ka minimālās algas ieviešana Vācijā, to attiecinot arī uz īslaicīgiem iebraucējiem no citām valstīm, ir līdz šim vēl nepiedzīvots tirgus protekcionisma gadījums, aicinot visus šīs birokrātiskās normas skartos uzņēmumus vērsties ar sūdzībām Eiropas Komisijā.

Vācijā aktuāla problēma ir dažādu speciālistu trūkums. Kā to ir plānots risināt?

Mums, pirmkārt, ir labāk jāizmanto savas valsts potenciāls. Ja 20% no skolas beidzējiem nav sagatavoti darba dzīvei, tad nav runa par stulbiem cilvēkiem, bet gan par to, ka skolu sistēmā kaut kas nefunkcionē. Tad mums kā biznesam ir jāsaka, ka mēs tomēr pieņemsim darbā šos cilvēkus. Tas nav vienkārši, bet nesen sadarbībā ar arodbiedrībām ir iedzīvināti instrumenti, lai darbā pieņemtu tā saucamos sarežģītos jauniešus. Tas attiecas arī uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai mazinātu aizspriedumus pret šo cilvēku spējām. Dažās jomās šie cilvēki izrādās pat labāki speciālisti. Piemēram, vācu lielais IT uzņēmums SAP paziņoja par 300 autistu pieņemšanu darbā. Viņi izrādījās ārkārtīgi piemēroti ļoti monotona kontroles darba veikšanai. Tas attiecas arī uz sieviešu darbu, kas gan procentuāli tiek pieņemtas darbā diezgan daudz, tomēr strādā salīdzinoši mazu stundu skaitu nedēļā. Tas saistīts ar to, ka mums pietrūkst bērnu uzraudzīšanas iestāžu. Mums ir arī nepieciešami ieceļotāji Vācijā, bet ne no ES. Es saprotu, ka dzīvesvieta tiek mainīta grūtu apstākļu dēļ, ja dzimtā zeme vairs nespēj cilvēkam un viņa ģimenei piedāvāt drošu un ilgtspējīgu nākotni. Tās arī, protams, ir individuālas tiesības uz brīvību, bet es esmu pret to, ka ES ietvaros tiek mēģināts atņemt kvalificēto darbaspēku. Tāpēc mēs Vācijā meklēsim darbaspēku ārpus ES, konkrēti tajās valstīs, kur, pat uzlabojoties ekonomikas apstākļiem lielā cilvēku skaita pieauguma dēļ, jauniešiem nevar tikt piedāvāta ilgtspējīga nākotne. Tās ir atsevišķas Āzijas valstis un Āfrika. Taču tas pieprasa lielu sabiedriski politisko uzskatu maiņu Vācijā. Mums pašlaik ir visliberālākie ieceļošanas nosacījumi ES, tikai mūsu ārzemju pārstāvniecības un vēstniecības tos vēl nav pa īstam iedzīvinājušas. Politiskajās debatēs tas tiek diskutēts ar nosaukumu viesmīlības kultūra. Tāpat mums Vācijā ir jāatrisina ar bēgļiem saistītais jautājums, lai viņi pie mums varētu strādāt. Piemēram, šodien sīrieti, pat ja pret viņu nenotiek politiska vēršanās, sūtīt atpakaļ uz Sīriju nevar. Pašlaik šādiem ieceļotājiem darba iespēju Vācijā nav, tāpat jauniešiem, kas ierodas Vācijā bēgļu gaitās, būtu jānodrošina izglītošanās iespējas.

Šobrīd darba tirgū vērojama situācija, ka darbinieku gatavība un atvērtība darba maiņai ir salīdzinoši augsta. To atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums par darba tirgus tendencēm.

Ceturtā daļa (24%) darbinieku šogad apsver iespēju mainīt savu pašreizējo darbu, bet desmitā daļa (13%) darbinieku nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Iespējams, ka arī starp šiem darbiniekiem atrodas svārstīgie – tie, kuri skaļi nesaka, bet patiesībā apsver darba maiņas iespēju. Savukārt divas trešdaļas (63%) darbinieku pašlaik vēl nav gatavi jaunu izaicinājumu pieņemšanai.

Riska grupas jeb darbinieki, kuri salīdzinoši biežāk apsver iespēju mainīt darbu, ir gados jaunāki darbinieki (18 - 29 gadu vecumā), kā arī darbinieki, kuri uzņēmumā nostrādājuši neilgu laiku (1 - 5 gadus), un rīdzinieki.

Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosinājusi divu gadu laikā uzņemt 20 000 bēgļu un izmitināt tos visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, attiecībā uz Lielbritāniju, Īriju un Dāniju nosakot, ka šīs valstis pašas varēs izvēlēties, vai tās kādu bēgli uzņem, vai nē.

Atbilstoši izmitināšanas kvotu shēmai, kas būs balstīta valsts izmērā, ekonomikas apjomā un citiem parametriem, Vācija uzņemtu visvairāk imigrantu, tai sekotu Francija un Itālija, pieņemot, ka Lielbritānija kvotu programmā nepiedalās.

«Nevienu valsti nedrīkst pamest vienu milzīgās imigrācijas problēmas priekšā,» pēc priekšlikumu publiskošanas tviterī norādīja EK prezidents Žans Klods Junkers.

Oficiāli priekšlikumi dalībvalstīm tiks iesniegti mēneša beigās.

Tikai dažas stundas pirms šī plāna publiskošanas Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēze Meja kritizēja ES pieeju. ES, nesūtot ekonomiskos imigrantus atpakaļ, iedrošina viņus doties uz ES, norādīja ministre.

Eiropas Vides aģentūra (EEA) saviem darbiniekiem organizējusi «apmācību sesijas» Karību jūras salās un Vidusjūras reģionā, kā arī iztērējusi 300 tūkstošus eiro augu iegādei, kas paredzēti organizācijas telpām Dānijā.

Aģentūras vadītāja, britu zinātniece Žaklīna Makglade (Jacqueline McGlade) kopumā iztērējusi 30 tūkstošus eiro, lai nodrošinātu «darbinieku apmācību sesijas» Karību jūras salās un Vidusjūrā, vēsta Euobserver. Apmācības vadīja nevalstiska organizācija EarthWatch, kuras padomē iepriekš darbojusies arī pati Ž. Makglade.

Organizācijas padomi Ž. Makglade pameta aizvadītajā gadā, kad Eiropas Savienības (ES) tiesas auditori brīdināja par iespējamu interešu konfliktu. Eiropas parlamentam iesniegtā dokumentā EEA atzīst, ka kopumā EarthWatch saņēmusi 33 791 eiro par dažādām apmācību sesijām, vairākās vietās «ieskaitot Vidusjūru un Karību jūru». Aģentūra tomēr uzsver, ka apmācību programmas ar EarthWatch tikušas saskaņotas vēl pirms EEA vadītāja kļuva par organizācijas padomes locekli.

Pāris stundas pēc tam, kad, uzstājoties televīzijā, Lībijas diktators Muamars Kadafi nikni solīja, ka viņam lojālie spēki, atbildot uz Rietumvalstu militārajiem triecieniem, izvērsīs karadarbību Vidusjūrā, valsts pēkšņi ir piekritusi pieņemt ANO rezolūciju un paziņojusi par uguns pārtraukšanu un visu militāro operāciju apturēšanu.

Tomēr ANO un Rietumvalstu līderi Lībijas paziņojumu uzņem atturīgi un turpina plānot lidojumiem slēgtās zonas ieviešanai nepieciešamās militāras akcijas.

Lielbritānijas Ēnu kabineta Ārlietu sekretārs Duglass Aleksandrs skaidroja, ka «Kadafi režīms ir jāvērtē pēc tā darbiem, nevis vārdiem». Savukārt ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns izteicās, ka Lībijas režīms tiks «saukts pie atbildības», par saviem uzbrukumiem neapbruņotiem civiliedzīvotājiem. Arī Lībijas nemiernieki ir paziņojuši, ka M. Kadafi uguns pārtraukšana ir blefs un viņiem nesaistoša.

Vairāki analītiķi norāda, ka M. Kadafi režīms, kuram Japānas zemestrīce bija kā Allaha dāvana, jo novērsa pasaules uzmanību no Lībijā notiekošā, ir pārsteigts un dziļi šokēts par tik mērķtiecīgām starptautiskās sabiedrības darbībām, tāpēc vēlas iegūt vairāk laika, radot iespaidu, ka piekrīt ANO nosacījumiem.

Iekšlietu ministrija, pēc iepazīšanās ar auditorkompānijas Pricewaterhouse Coopers sagatavoto ziņojumu par situāciju ar fotoradariem, paziņojusi, ka tomēr iesaka neiegādāties fotoradarus no to ražotāja - Vācijas kompānijas Vitronic Dr.-Ing. Stein Bildverarbeitungssysteme GmbH (Vitronic GmbH).

Ministrijas sagatavotais lēmuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai valdības sēdē 4. decembrī, paredz noraidīt Vitronic GmbH priekšlikumu par fotoradaru iegādi, kā arī atļaut IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrai un Valsts policijai (VP) veikt nepieciešamās iepirkuma procedūras, lai aprīkotu policijas transportlīdzekļus ar radariem un video ieraksta sistēmu, kā arī par summu, kas nav lielāka par 487 874 latiem, modernizētu un pārbūvētu transportlīdzekļos uzstādītos radarus.

Tas nepieciešams, lai fotoradaru vietā pēc tam, kad beigsies pagaidu vienošanās starp Valsts policiju un fotoradaru uzstādītāju V-Traffic, uz ceļiem varētu patrulēt policijas ekipāžas.

Karstajās vasaras dienās īpaši daudz darba ir Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbiniekiem, kuri vienlaikus uzrauga, lai viss būtu kārtībā Rīgas peldvietās, kā arī patrulē ar laivām Rīgas akvatorijā, informē RPP.

Pagaidām šovasar nav konstatēts daudz pārkāpumu, taču karstajās dienās gan Ķīšezerā, gan Daugavā parādās arvien vairāk atpūtnieku, tādēļ patrulēt nepieciešams biežāk. Vislielākās problēmas sagādā tieši vienas dienas atpūtnieki, kuri ar laivu vai kuteri izbrauc vien reizi vai divas reizes gadā.

Viens no biežākajiem pārkāpumiem ir nepietiekams glābšanas vestu skaits, tāpat bieži gadās, ka vecāki savus bērnus nav ieģērbuši glābšanas vestēs, lai gan likums nosaka, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam veste kuģošanas laikā jānēsā obligāti. Mēdz būt arī atpūtnieki bez kuģošanas līdzekļa tiesībām, taču šādu pārkāpēju skaits pēdējos gados ir sarucis.

Kāds Ķengaraga iedzīvotājs ar videonovērošanas kamerām pastāvīgi fiksē autozagļu darbības vietējā pagalmā. Neraugoties uz to, iedzīvotāji jau ir atmetuši ar roku, ka policijas patruļmašīna jelkad tur iegriezīsies, ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kāds Ķengaraga iedzīvotājs - gados jauns cilvēks - ar savu video aparatūru no sava dzīvokļa fiksē pagalmā notiekošo. Jaunietis pēc profesijas ir elektronikas inženieris. Kameras, no kurām mazākā ir kā adatas acs, bijušas iegādātas pasen. Taču zādzības pagalmā sākušas pieņemt bezkaunīgus apmērus, tādēļ jaunais vīrietis nolēma rīkoties. Viņš dažas kameras izlika tā, lai fiksē pagalmu kopumā, bet dažas uzstādījis, lai ieraugāmi zagļu tuvplāni. Kopumā ar šīm četrām kamerām, jau četrus mēnešus ik nakti top vērā ņemams arhīvs, pārliecinājušies raidījuma veidotāji.

«Ķengaraga reindžers», kā viņu jau iesaukuši internetā, neesot uzbāzīgs, taču savas mājas zināmajiem automašīnu īpašniekiem pastkastītē viņš iemet kā informāciju par nakts nelūgtajiem viesiem, tā savu e-pasta adresi. Pats viņš vēlas palikt anonīms, lai nelabvēļi nevar atrast vietu, kur viņš dzīvo un kameras sadauzīt.

Liepājas Pašvaldības policija tuvākajā laikā plāno iegādāties sešus velosipēdus, lai sabiedriskās kārtības nodrošināšanā uz pilsētas veloceliņa, parkā un pludmalē varētu iesaistīt arī velopatruļas.

Velosipēdu iegādei domes deputāti Finanšu komitejā no rezerves fonda nolēma piešķirt 1200 latus.

Paredzams, ka jau nākamās nedēļas beigās pašvaldības policijas darbinieki varētu sākt patrulēt ar velosipēdiem arī pa jauno veloceliņu. Tā kā veloceliņš pilsētā ir jaunums un daudzi iedzīvotāji vēl nezina tā lietošanas noteikumus, nepieciešams veikt izskaidrojošo darbu. Uz celiņiem pagaidām nav brīdinājuma zīmju, jo to nodošana ekspluatācijā plānota tikai jūlijā.

Projekts Veloceliņa izbūve Liepājā tiek realizēts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda ( ERAF) atbalstu kā nacionālas nozīmes tūrisma produkts. Veloceliņš 7,6 km garumā savienojas ar vairākiem esošajiem veloceliņa posmiem, kopumā veidojot maršrutu 11,9 km garumā. Tas ved no pilsētas dienvidu robežas - Klaipēdas šosejas līdz Grīzupes ielai, kas ved uz Ventspils šoseju, galvenokārt gar jūras piekrasti un tai piegulošajiem pilsētas kvartāliem.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece ir uzdevusi Valsts policijas (VP) priekšniekam Valdim Voinam izvērtēt VP Rīgas Ķengaraga iecirkņa rīcību, lai atklātu likumpārkāpējus, par kuriem saņemts ievērojams skaits iedzīvotāju iesniegumu saistībā ar automašīnu apzagšanu un aizdzīšanu.

Situācijā, kad ir pieejami tik kvalitatīvi videoieraksti, kuros labi redzamas noziedznieku sejas, nav saprotams, kāpēc šie cilvēki vēl nav aizturēti un automašīnu apzagšanas vēl arvien turpinās. Turklāt, ja zādzības notiek ilgstoši zināmā vietā, tad policijas pienākums ir riska vietās regulāri patrulēt, uzsvēra Mūrniece.

Pēdējā laikā arvien vairāk tiekot saņemti iedzīvotāju ziņojumi par policijas bezdarbību un atteikšanos palīdzēt, tāpēc turpmāk ministre pastiprināti pievērsīšot uzmanību šiem gadījumiem un par katru, kas nonāks ministres redzeslokā, tiks prasīti Valsts policijas paskaidrojumi un tiks sagaidīta aktīva rīcība, lai šie gadījumi tiktu atrisināti.

Šovasar Rīgas pilsētas centra parkos un Vecrīgā varētu atsākt patrulēt jātnieku policija.

Paredzēts, ka jātnieku policija patrulēs sešos maršrutos: Bastejkalnā, Esplanādē, Kronvalda parkā, Uzvaras parkā, Vecrīgā un Vērmanes dārzā. Šo jautājumu izskatīs Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komisijā. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis savā iesniegumā komisijas vadītājam norāda, ka iepriekšējos gados izveidojusies veiksmīga pieredze un tradīcija, ka vasaras sezonā jātnieku policija nodrošina sabiedrisko kārtību, turklāt tā «izraisa ārvalstu tūristu un Rīgas iedzīvotāju interesi, kā arī rada papildu drošības sajūtu parku apmeklētājiem un atpūtniekiem».

Austrālijas ziemeļos darbojas speciāla armijas vienība – NORFORCE (Ziemeļrietumu Mobilā vienība - North West Mobile Force), kuras uzdevums ir patrulēt valsts ziemeļrietumu piekrastē.

Teritorijā, kura ir lielāka par Meksiku un ir salīdzinoši reti apdzīvota, NORFORCE uzdevumos ietilpst narkotiku kontrabandas, cilvēku tirdzniecības un nelegālas migrācijas novēršana no kaimiņos esošās Indonēzijas.

600 vīru lielajā vienībā ievērojamu daļu veido Austrālijas aborigēni, kuru plašās zināšanas par izdzīvošanu sarežģītos apstākļos, pārtikas iegūšanu un spēja novērot dabas norises ir neaizstājamas NORFORCE sekmīgai darbībai.

Aģentūra Reuters ieskatās NORFORCE darbības aizkulisēs.

Valsts Vides dienests veic Mārupītei tuvumā esošo aku ūdens paraugu analīzi, un iedzīvotāji ir aicināti neizmantot ūdeni no akām un urbumiem upītei blakus esošajā teritorijā, kā arī pieskatīt bērnus un mājdzīvniekus.

«Es neatceros, ka Rīga būtu piedzīvojusi kaut ko tamlīdzīgu. Šos zaudējumus nav iespējams aprēķināt, un vainīgajiem, kuru dēļ šāda katastrofa varēja notikt, ir jāsaņem bargs sods,» operatīvajā apspriedē par sestdien notikušo ugunsgrēku Mārupē norādīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Sanāksmē piedalījās Valsts Vides dienesta (VVD), Valsts policijas, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Pašvaldības policijas, Mājokļu un vides departamenta, Pārdaugavas izpilddirekcijas, SIA Rīgas ūdens, SIA Rīgas dārzi un parki, SIA Eko osta atbildīgās personas.

Pašvaldības policijai uzdots patrulēt piesārņoto ūdenstilpņu krastos, jo pastāv risks, ka saskarsme ar ūdeni var kaitēt veselībai. Savukārt pašvaldības SIA Rīgas ūdens jānodrošina dzeramā ūdens piegādi piesārņojuma skartajā rajonā – cisternas atrodas Kantora ielas un Lutriņu ielas krustojumā, kā arī Brūkleņu ielas un Sējas ielas krustojumā. Ūdensvada ūdens nav piesārņots, norāda SIA Rīgas ūdens.

Lai arī skolotāji sevis izvēlēto karjeras ceļu atzīst par prestižu un patiesi mīl strādāt ar bērniem un jauniešiem, statistika rāda, ka Latvijā pirmajos piecos darba gados no skolas aiziet 75% jauno skolotāju.

Šī mācību gada sākumā skolās trūka vairāk nekā 1000 pedagogu. Liela daļa no tiem ir dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) skolotāji. Lai nodrošinātu STEM skolotāju paaudzes nomaiņu, tuvāko 10 gadu laikā ir jānodrošina aptuveni 2100 jaunu šīs jomas pedagogu jeb 210 skolotājus gadā. Šobrīd studijas absolvē vien 94 STEM skolotāji, turklāt ne visi turpina darbu skolās.

Ir aprēķināts, ka jau tuvāko trīs gadu laikā varam neiegūt aptuveni 14000 STEM speciālistus, jo nebūs skolotāju, kas viņus apmācīs. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar citām iestādēm un organizācijām ir steidzami jārod komplekss risinājums, lai noturētu esošos skolotājus profesijā un darbā Latvijā, un motivētu jauniešus apgūt šo sabiedrībai tik būtisko un perspektīvo profesiju. Pretējā gadījumā tas negatīvi ietekmēs mūsu valsts kopējo ekonomisko izaugsmi, jo darba tirgū nebūs augsti kvalificētu speciālistu, secināja eksperti 29. aprīlī notikušajā diskusijā “Skolotājs kā vietējais un starptautiskais zināšanu eksportētājs”.

Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai nevajadzētu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas prezidenta amatu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

Viņš skaidroja, ka finanšu ministrei uz šo amatu nevajadzētu pretendēt, jo viņa savā amatā un «Eiropas apritē» ir salīdzinoši nesen, kā arī iepriekš bijusi noskaņota pret eiro ieviešanu un ES integrāciju.

«Viņa bija galvenais Saeimas rupors no ZZS puses pret eiro ieviešanu, jāsaka pat skaļāka nekā partija »Saskaņa centrs« (SC) tajā laikā. Es labi atceros to Saeimas sēdi, kurā viņa kaunināja mani, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Valdi Dombrovski un Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par prettautisku rīcību, spēlējoties ar dažādiem »pseido« cipariem un faktiem, paredzēja eiro galu jau uz šo laiku,» norādīja bijušais finanšu ministrs.

Pašlaik galvenais darba devēju izaicinājums saistībā ar darba spēku ir kvalificētu speciālistu trūkums, darba spēka trūkums kopumā, kā arī darbinieku motivācijas trūkums un prasību pieaugums.

TNS veiktā pētījuma rezultāti rāda, ka viena ceturtdaļa darbinieku apsver iespēju mainīt savu pašreizējo darbu, kas liecina par salīdzinoši augstu darbinieku gatavību un atvērtību darba maiņai.

Vienai desmitdaļai darbinieku nav konkrēts viedoklis šajā jautājumā. TNS personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva norāda, ka, iespējams, arī starp šiem darbiniekiem atrodas svārstīgie, tas ir tie, kuri skaļi nesaka, bet patiesībā apsver darba maiņas iespēju. Savukārt 2/3 (65%) darbinieku pašlaik nav gatavi darba maiņai un jaunu izaicinājumu pieņemšanai.

Riska grupas jeb darbinieki, kuri salīdzinoši biežāk apsver iespēju mainīt darbu, ir tirdzniecībā strādājošie, darbinieki, kuri uzņēmumā nostrādājuši neilgu laiku (mazāk par 1 gadu), kā arī jaunieši (18 - 24 gadus veci) un rīdzinieki.

Nav svarīgi, kurā posmā pārejā uz digitālu pakalpojumu sniegšanu uzņēmums atrodas - vai šis lēmums par attālinātu darbu ir pieņemts sen vai uzņēmums vēl tikai apsver tādu iespēju. Neatkarīgi no tā, digitalizācija šobrīt ir tik ērta, kā vēl nekad agrāk. Kad uzņēmums apsver spert pirmo soli, vispirms vajadzētu pamēģināt, kā tas ir - iztikt bez fiziskiem parakstiem un izmantot tikai elektronisko parakstīšanos. Parasti diezgan ātri kļūst skaidrs, ka tā ir iespēja vākt parakstus no klientiem, partneriem vai jebkuriem citiem cilvēkiem ārpus organizācijas attālināti un ļoti ērti.

Kā uzlabot dokumentu parakstīšanas procesu klientiem?

Elektroniska dokumentu parakstīšana ir ērta ne vien pašam uzņēmumam, bet arī tā klientiem. Saskaņā ar Dokobit vadītāja Latvijā Ilmāra Arsenoviča teikto - mūsdienās klientu pieredze ir viena no galvenajām konkurētspējas priekšrocībām. Attiecīgi tā ir vai nu priekšrocība vai arī trūkums, ja uzņēmums elektronisko parakstīšanos nenodrošina.

Iedomājies, cik ērti ir dokumentus parakstīt attālināti! Vairs nav nepieciešams nekur braukt tikai tāpēc vien, lai parakstītu dokumentu. Un neatkarīgi no nozares, kādā uzņēmums strādā - darbā ar klientiem un tad, ja ir nepieciešami viņu paraksti uz dokumentiem, iespēja izmantot digitālos risinājumus tikai uzlabos procesus un sadarbību.

Ap plkst.4 ugunsdzēsēji likvidējuši paaugstinātās bīstamības ugunsgrēku, kas ceturtdienas vakarā bija izcēlies restorānu tīkla "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Agrita Vītola informēja, ka ugunsgrēks ražošanas ēkā Ķengaragā tika lokalizēts jau ap pusnakti, bet likvidēts plkst.3.57.

Vītola piebilda, ka pirms ugunsdzēsēju ierašanās no degošā angāra pašu spēkiem bija izglābušies divi cilvēki. Cietušo ugunsnelaimē nav un Valsts policija jau sākusi pārbaudi par tā izcelšanās iemesliem.

Amber Beverage Group apsver iespēju iegādāties 49% Lido akciju 

Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding"...

Saskaņā ar ugunsdzēsēju sniegto informāciju, notikuma vietā dega divstāvu ražošanas ēka - angāra tipa noliktava, administratīvās telpas un kūpināšanas cehs kopumā 600 kvadrātmetru platībā.

Konstrukciju jaukšanas un liešanas darbi gan vēl joprojām turpinās, piebilda Vītola.

Izsaukumu uz šo ugunsgrēku VUGD saņēma ceturtdien plkst.21.27.

"Lido" dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons apstiprināja, ka ugunsgrēks ir izcēlies "Lido" noliktavā Ķengaraga ielā 3c. Viņš gan sākotnēji nezināja, cik lieli ir ugunsgrēka radītie postījumi un kas tieši deg.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa vēlāk precizēja, ka ceturtdienas vakarā "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā nostrādāja dūmi detektori un, balstoties uz iekšējās kārtības noteikumiem, apsardze operatīvi izsauca ugunsdzēsējus.

"Ugunsgrēka izcelšanās brīdī cehā strādāja divi darbinieki, kuri līdz ar dūmu detektoru signālu ēku pameta. Par laimi neviens darbinieks ugunsnelaimē nav cietis. Ugunsgrēka iemesls šobrīd nav zināms, taču izslēdzam iespēju par ļaunprātīgu dedzināšanu," stāstīja Auziņa.

Darbs pie ugunsgrēka lokalizēšanas turpinās. "Lido" valdes priekšsēdētāja Auziņa norādīja, ka izdeguši aptuveni 100 kvadrātmetri, savukārt VUGD preses pārstāve Vītola norādīja, ka degšanas platība vēl tiek precizēta.

Piecas minūtes pirms pusnakts VUGD preses pārstāve informēja, ka dzēšanas darbi turpinās. "Šobrīd atklātas degšanas nav, bet atsevišķās vietās notiek gruzdēšana," stāstīja Vītola.

Kā ziņots, "Lido" 2018.gadā strādāja ar 41,883 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka 7,3 reizes un bija 241 365 eiro. Kompānijas 2019.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Lido" reģistrēta 1991.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,292 miljoni eiro. Kompānijas patiesā labuma guvēji ir Ķirsons un Krievijas pilsonis Vladimirs Šestakovs, kuram pieder holdingkompānija SIA "VSh Holding".

Ceturtdien Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding" atklāja, ka apsver iespēju iegādāties 49% "Lido" akciju.

Jau ziņots, ka Covid-19 krīzes dēļ "Lido" restorāni gandrīz divus mēnešus bija slēgti. Maija vidū restorāni sāka pakāpeniski atjaunot darbību, turpinot ievērot pastiprinātos drošības pasākumus.

Lido aptur darbību 

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto ārkārtas situāciju valstī, pieaugošo saslimšanu skaitu...

LMT piederošais mobilo sakaru nodrošinātājs SIA ZetCOM, kas tirgū pazīstams ar mobilo sakaru sarunu karti Amigo, savā radošajā konceptā izmantojis sajaucami līdzīgus tēlus, kas sākotnēji bija izmantoti Bites komunikācijā, secinājusi Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) Ētikas padome, liecina publiskotais lēmums.

Ētikas padome konstatējusi, ka pārkāpti vairāki Ētikas kodeksa punkti – 6.3. punkts, kas nosaka, ka aizliegts izmantot cita reklāmas profesionāļa radītās reklāmas idejas vai koncepcijas, punkts 7.1.4., kas nosaka reklāma nedrīkst mazināt sabiedrības uzticību reklāmas nozarei un reklāmai kā informācijas avotam, kā arī nedrīkst negatīvi ietekmēt nozares reputāciju, un punkts 7.2.5., kas nosaka, ka reklāma nedrīkst būt sajaucami līdzīga ar citu.

Padome norāda, ka Ētikas kodekss ir saistošs visām personām, kas atzīstamas par reklāmas profesionāļiem un ir pievienojušās kodeksam. Savukārt attiecībā uz reklāmas profesionāļiem, kas kodeksam nav pievienojušies – ir tikai rekomendējošs raksturs.

SIA Līvu Akvaparks, kas ir viens no lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, apsver iespēju atteikties no Latvenergo pakalpojumiem.

Tā kā sarunas ar Latvenergo nonākušas strupceļā, Līvu Akvaparks apsver iespēju izmantot Igaunijas Eesti Energy pakalpojumus. Akvaparka izpilddirektore Velta Lasmane Db skaidroja, ka kompānija apsver iespēju pārtraukt līgumu ar Latvenergo, jo nevar panākt vienošanos par atbilstošām elektroenerģijas un tās piegādes cenām.

Šis nebūs pirmais gadījumums, kad kāds no lieliem elektroenerģijas patērētājiem pārtrauc sadarbību ar Latvenergo. Db jau ziņoja, ka šogad par energopiegādātaja maiņu interesējušies vairākus nozaru uzņēmumi, tostarp metālapstrāde, arī mēbeļu ražotāji.