Citas ziņas

Latvijā arvien vairāk veselībai kaitīgo Ķīnas cimdiņkrabju; aicina par tiem ziņot vai nogalināt

Gunta Kursiša, 13.08.2013

Avots: daba.gov.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Latvijas piekrastē arvien biežāk sastopams Ķīnas cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis), kas ir invazīva krabju suga un var būt agresīvs pret vietējām sugām un apdraudēt cilvēku veselību. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina par šiem krabjiem ziņot.

Tiek skadrots, ka Ķīnas cimdiņkrabis mēdz saķerties tīklos, radot zvejniekiem neērtības, bojājot tīklus un lomu, izēdot, apgraužot zivis. Tāpat dzīvnieks var nodarīt arī nopietnāku kaitējumu cilvēkam, jo šie krabji pārnēsā parazītus - plaušu trematodes, kas var apdraudēt cilvēku veselību. Ar šo parazītu jau ir inficējušies vairāk nekā 20 miljoni cilvēku pasaulē, ēdot slikti sagatavotus vai jēlus krabjus. Eiropā un Baltijas jūrā šis parazīts - plaušu trematodes - pagaidām vēl nav konstatēts, taču der paturēt prātā, ka krabji var būt pie mums ieceļojuši no dažādām vietām, līdz ar to nav iespējams simtprocentīgi paredzēt, vai tie var būt plaušu trematodes parazītu nēsātāji vai nē, norāda DAP pārstāvji.

Atrodot Ķīnas cimdiņkrabi, iedzīvotāji aicināti ziņot DAP vai Latvijas Hidroekoloģijas institūtam. Tāpat tiek norādīts, ka krabi nedrīkst laist atpakaļ ūdenī dzīvu, būtu vēlams uzņemt cimdiņkrabja fotogrāfiju tuvplānā, atzīmēt precīzu atrašanās vietu, kur dzīvnieks noķerts, bet pēc tam krabis ir jāsasaldē vai jāiekonservē alkoholā.

Ķīnas cimdiņkrabja dabiskais izplatības areāls ir rajons starp Vladivostoku un Dienvidķīnu arī Japānas piekrastē, Taivānā un Korejā, taču kopā ar kuģu balastūdeņiem šis dzīvnieks ir nokļuvis arī daudzās Eiropas valstīs, skaidro DAP. Pie Baltijas jūras pirmais Ķīnas cimdiņkrabja īpatnis tika noķerts Vācijā 1912. gadā Alleras upē, savukārt mūsdienās Ķīnas cimdiņkrabji jau ir sastopami gar visu Baltijas jūras piekrasti, tostarp arī Rīgas jūras līcī, un pie lielāko upju ietekām. Vēl deviņdesmito gadu sākumā sugu indivīdu skaits Daugavas upē bija samērā rets, taču šobrīd tas zvejas tīklos tiek atrasts arvien biežāk.