Eiropas Savienība (ES), reformējot cukura tirgu, ir samazinājusi savā teritorijā ražoto cukura daudzumu un lielāku vietu atvēlējusi importa cukuram. Taču neviens nerēķinājās, ka trešo valstu cukurs, kas ierasti maksājis daudz lētāk par ES saražoto, tirgū maksās dārgāk

Šī netipiskā situācija patlaban izveidojusies saistībā ar bažām par cukura trūkumu pasaulē, kas lielā mērā saistīts ar lielākajās eksportētājvalstīs Brazīlijā un Indijā gaidāmo slikto cukurniedru ražu, raksta laikraksts Diena.

Nereformēt savu daudzus gadus aizsargāto cukura tirgu ES nevarēja augošā spiediena dēļ no trešo valstu cukura ražotājiem, arī Brazīlijas, Austrālijas, Taizemes. Šīs valstis bija nemierā ar ES praksi maksāt eksporta subsīdijas jeb piemaksāt saviem cukura ražotājiem par ārpus ES pārdoto cukuru. Tādējādi mākslīgi pazemināta cukura cena pasaulē, kropļots tirgus un radīti zaudējumi trešo valstu cukura ražotājiem. Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu izšķiršanas panelis 2005. gadā lika ES samazināt subsidētā eksporta apjomu par sešiem miljoniem tonnu. Vienlaikus pēc Āfrikas, Klusā okeāna un Karību jūras reģionu sūdzības ES uzdots arī padarīt savu tirgu pieejamāku trešajās valstīs ražotajam cukuram. 2006. gadā pieņemts lēmums reformēt ES cukura nozari, vairāk to orientējot uz tirgu, tajā noturot konkurētspējīgākos. Tiem, kas vēlējās palikt tirgū, par tiesībām ražot tirgum (cukura kvotas tonnu) četrus gadus reformas laikā bija jāveic konkrētas iemaksas fondā. No tā maksāja kompensācijas tiem, kas no savas kvotas atteicās - izlēma pārtraukt ražošanu.

Ar grozījumiem Cukura nozares likumā Latvijā plānots veicināt virskvotas cukura ražošanu un rūpnieciskā cukura pārstādi.

Saeima likuma grozījumus atbalstījusi 2. lasījumā.

Likumprojekts paredz definēt ārpuskvotas cukuru kā saražotā cukura daudzumu, kas pārsniedz Eiropas Savienības Padomes regulā valstij noteikto kvotas daudzumu konkrētam tirdzniecības gadam. Paredzēts, ka noteikumus, kas noteiktu iestādi, kas veiks ārpuskvotas cukura ražotāju un rūpnieciskā cukura pārstrādātāju apstiprināšanu, pārbaudes un soda sankciju piemērošanu, kā arī nepieciešamo informāciju, ko ārpuskvotas cukura ražotājs un rūpnieciskā cukura pārstrādātājs iesniedz kompetentajai iestādei cukura bilances sagatavošanai utt., izdos Ministru kabinets.

Pašlaik cukura ražošanas kvota Latvijai ir noteikta 0 tonnu apmērā. Jāatgādina, ka cukura reforma, lai samazinātu cukura cenu iekšējā tirgū un atvērtu to trešajām valstīm, Eiropas Savienībā tika sākta 2006. gadā.

Saeima trešajā galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Cukura nozares likumā, ar kuriem plānots veicināt virskvotas cukura ražošanu un rūpnieciskā cukura pārstādi Latvijā.

Likums paredz definēt ārpuskvotas cukuru kā saražotā cukura daudzumu, kas pārsniedz Eiropas Savienības (ES) Padomes regulā valstij noteikto kvotas daudzumu konkrētam tirdzniecības gadam. Paredzēts, ka noteikumus, kas noteiktu iestādi, kas veiks ārpuskvotas cukura ražotāju un rūpnieciskā cukura pārstrādātāju apstiprināšanu, pārbaudes un soda sankciju piemērošanu, kā arī nepieciešamo informāciju, ko ārpuskvotas cukura ražotājs un rūpnieciskā cukura pārstrādātājs iesniedz kompetentajai iestādei cukura bilances sagatavošanai utt., izdos Ministru kabinets. Noteikumos arī plānots noteikt papildu nodevas (pārpalikuma maksājuma), kā arī sodu sankciju piemērošanas un administrēšanas kārtību.

Pretēji ekonomistu solītajam pēc cukura nozares likvidēšanas cukura cena nav sarukusi.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pēdējo astoņu gadu laikā cukurs mazumtirdzniecībā Latvijā lētāks nav kļuvis.

Ja gadu pirms iestājas ES cukura vidējā cena bija 0.56 Ls/kg, tad 2005. gadā tā pieauga līdz 0.66 Ls/kg un turpmāk, izņemot ekonomiskās krīzes gadus, tā palielinājās, 2012. gadā sasniedzot 0.84 Ls/kg. Jāatgādina, ka pētījumā par cukura nozares nākotni, ko 2006. gadā veica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts ekonomista Andra Miglava vadībā, tika paredzēts cukura cenas samazinājums līdz 0,37 Ls/kg - tiesa, tā bija optimistiskā prognoze. Kā viens no cenas samazināšanās iemesliem 2010. – 2012. gados tika minēts pieaugošs cukurniedru cukura imports no nabadzīgākajām valstīm, taču tas nav piepildījies.

Ja ES cukura kvotu sistēma saglabāsies pēc 2015. gada, Latvijai vēl pastāv izredzes izcīnīt kvotu sev.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete informē, ka saistībā ar cukura ražošanu Eiropā pēc 2014. gada viss vēl nav izlemts. «Pirms nedēļas Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu, kas paredz, ka Latvija no 2015. gada varēs atsākt cukura ražošanu. Taisnība, ka Parlaments aicina kvotu sistēmu arī pagarināt līdz 2020. gada oktobrim, bet ir speciāli atrunāts, ka Latvija un Īrija šīs kvotas iegūtu. Pašlaik vēl līdz galam nav skaidrs mehānisms, jo ar to klajā būtu jānāk Eiropas Komisija,» skaidro Kalniete. Tas nav galīgais lēmums, bet gan Eiropas Parlamenta pozīcija sarunām ar ES Padomi un Eiropas Komisiju. Galīgais lēmums esot gaidāms vasarā.

Konkurences padome (KP) secinājusi, ka augstās cukura cenas veikalu plauktos ļāvusi uzturēt iedzīvotāju vēlme iegādāties Latvijā ražotu cukuru neatkarīgi no tā cenas.

Padome secinājusi, lai arī Latvijas veikalos ir nopērkams salīdzinoši lēts cukurs, tai skaitā tirgotāju pašzīmola un cukurs plastikāta iepakojumos, patērētāji ilgstoši bijuši gatavi maksāt vairāk par Latvijā ražoto cukuru. Tādējādi iepriekš plaši izskanējušais apgalvojums, ka Latvijā cukura cena ir viena no augstākajām Eiropā, pamatā attiecoties uz to cukuru, kuru patērētāji apzināti izvēlējušies, lai arī veikalu plauktos ir bijis pieejams ievērojami lētāks citu izcelsmes valstu cukurs.

Izvērtējot tirgus dalībnieku cenu noteikšanas stratēģijas, redzams, ka cenas ir bijušas atšķirīgas un noteiktas patstāvīgi. Vairumtirgotāju piemērotā minimālā uzcenojuma cukuram amplitūda ir bijusi no 7% līdz 35%, savukārt lielveikali piemērojuši uzcenojumu robežās 4% līdz 56%, teikts paziņojumā.

Ņemot vērā situāciju cukura tirgū, nepieciešams būtiski samazināt līdz pat 0 EUR/t baltā cukura ievedmuitu Eiropas Savienībā (ES).

Tā uzskata Zemkopības ministrija (ZM) un joprojām šādu pozīciju aizstāv Eiropas Komisijā (EK). Ministrija jau kopš 2010. gada novembra EK Lauksaimniecības tirgu kopējās organizācijas vadības komitejā ir paudusi viedokli, ka nepieciešams būtiski samazināt līdz pat 0 EUR/t baltā cukura ievedmuitu ES un tādējādi atvieglot baltā cukura importu.

«Pašreizējā situācijā, kad pasaules cukura cenas ir augstākas nekā cukura cenas Eiropas Savienībā, vienotā tirgus aizsardzība ar augstām ievedmuitām ir nepamatota, un tās ir būtiski jāsamazina. Bez tam Latvija ir to dalībvalstu vidū, kuras prasa būtiski mainīt regulējumu, lai šajā tirdzniecības gadā virs kvotas saražoto cukuru varētu izmantot iekšējā tirgū pārtikas industrijas vajadzībām,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Konkurences padome (KP) aicinās Zemkopības ministriju ierosināt Eiropas Komisijai (EK) uz laiku atcelt ievedmuitu cukuram, kā arī lūgs pārbaudīt vai nepastāv aizliegta vienošanās Eiropas cukura tirgū.

Šobrīd KP strādā pie cukura mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības. Par vēršanos starptautiskajās institūcijās lemts, ievērojot tendences pasaules cukura tirgū - biržas cena līdz ar cukura deficītu pieaugusi gandrīz divas reizes .

Tas minēts ziņojumā, ko KP iesniegusi Zaļo un zemnieku savienībai pēc šīs partijas vadības pieprasījuma.

Kā zināms, cukura ražošanai Eiropas Savienībā tiek noteiktas kvotas. EK ir centusies veikt cukura nozares reformu, lai Eiropā ražoto cukuru padarītu lētāku un tādējādi konkurētspējīgāku, jo cukura cenas Eiropā ir augstākas. Šīs reformas rezultātā tika likvidētas arī abas Latvijas cukurfabrikas Liepājā un Jelgavā, jo formāli šo fabriku kapacitāte bija neliela, bet cukurbiešu audzēšana Latvijā – neproduktīva un dārga. DB jau tolaik ziņoja, ka dati, kas tika izmantoti reformas izstrādei, bija nevecojuši un neatbilda tā brīža realitātei.

Liela netaisnība – tā pašmāju eksperti dēvē cukura kvotu saglabāšanu ES līdz 2020. gadam.

Eiropas Parlaments (EP) ieceri atcelt cukura kvotas jau 2015. gadā neatbalstīja un vēlas ļaut cukurbiešu ražotājiem sagatavoties nozares liberalizācijai tikai 2020. gadā. Par kvotu saglabāšanu nobalsoja Vācija, Francija, Spānija, Beļģija, Polija un citas, bet pret – Lielbritānija, Dānija, Zviedrija, Itālija, Beļģija. Lielākoties šo sistēmu akceptējušas valstis, kur notiek cukura ražošana lielos apjomos.

Tas nozīmē, ka Latvijas zemnieku cerībām uz kvotu atcelšanu pēc diviem gadiem un iecerēm būvēt jaunu cukura ražotni tiek pārvilkta trekna svītra. Turklāt šis lēmums nozīmē investīciju neienākšanu Latvijā, jo līdz šim par iespējām ieguldīt jaunā cukura ražotnē Latvijā interesējušies vairāki potenciālie investori no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas.

Jelgavas cukurs sācis cukura realizāciju un prasīs kvotu ražošanai.

SIA Jelgavas cukurs dibinātājs Vladimirs Bičkovskis, kurš pazīstams arī kā nišas produkta Samogon nr. 1 ražotājs, sācis cukura realizāciju tirdzniecībā. Uzņēmējs stāsta, ka šobrīd tas ir lētākais cukurs valstī - 0,59 Ls/kg un pieejams Jelgavas cukura kapitāldaļu īpašniekiem, pārējiem pircējiem tas ir salīdzinoši dārgāks. Cukurs tiek ievests no Polijas un realizēts atsevišķos veikalos, kā arī izklaides un atpūtas klubā Imho club fasēts nelielos iepakojumos. Jelgavas cukurs sācis ražot arī tā saucamās cukura galvas no sulām, ko pazina jau Hercoga Bīrona laikos, taču saražotie apjomi pagaidām ir nelieli. Tā esot ļoti ekskluzīva niša un produkts samērā dārgs. Tiesa, pieprasījums pēc šāda produkta esot milzīgs, īpaši Krievijā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem no 1.februāra uzņēmēji var importēt cukuru un vīnus no vairākām valstīm ar 0 % muitas tarifu likmi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka komersantiem ir pieejamas jaunas tarifa kvotas Serbijas Republikas izcelsmes vīnu importam, bet jau no šī gada 1.janvāra - cukurniedru vai cukurbiešu cukura produktu un vīnu importam no noteiktām valstīm, piemērojot 0% muitas tarifa likmi.

No 1.janvāra ir atvērta tarifa kvota Nīderlandes Antiļu salās pārstrādāto cukura produktu importam. Tarifa kvotas ir pieejamas cukurniedru vai cukurbiešu cukura produktu importam un kvotas spēkā esamības periods ir noteikts kalendārais gads, sākotnējais daudzums – 5 000 tonnu. No 1.februāra atvērtas tarifa kvotas Serbijas Republikas izcelsmes vīnu importam, kur sākotnējais daudzumsatbilstoši kvotām ir 53 000 hektolitru un 10 000 hektolitru. Pieprasot tarifa kvotu, nepieciešams iesniegt izcelsmi apliecinošu dokumentu.

Uz zemes, kur agrāk slējās patlaban līdz ar zemi nolīdzinātā Liepājas cukurfabrika, varētu izvērst enerģētikas projektus «vai vēl kaut ko». Ar enerģētikas projektiem domāta arī Liepājā paredzētā cietā kurināmā stacija. «Esam piedāvājuši, taču vēl nevar zināt, kā būs,» laikrakstam Diena norāda likvidētās fabrikas līdzīpašniece Valija Zabe.

Vaicāta, kā tērēta kompensācija par atteikšanos no cukura ražošanas kvotas un Liepājas cukurfabrikas likvidēšanu, Zabe vien atklāja, ka šis atbalsts bija pietiekams, lai varētu nosegt visas izmaksas. Arī ieguldījumus fabrikā, kad tā vēl strādāja, un pēcāk sekojošos tēriņus saistībā ar ražotnes likvidēšanu. «Tas [atlikušais no kompensācijas] nedeva iespēju uztaisīt līdzvērtīgu biznesu,» viņa noteica.

V. Zabe nevēlējās gremdēties atmiņās un no šodienas redzespunkta spekulēt, «kā būtu, ja būtu». «Ko tur vairs sērot. Šis lēmums nāca ļoti smagi (..) un tika pieņemts ekonomisku apsvērumu pēc,» tā viņa.

«Ekonomiski tas ir visai problemātiski», tā par iespējām atjaunot cukura nozari Latvijā Latvijas Radio sacīja Zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Zemkopības ministrija nenoliedz nevienu iniciatīvu, bet investoriem ir jāsaprot, ka valsts atbalsta nebūs, sacīja ministre. Viņa gan atzīst, ka cukura nozares reforma Eiropas Savienībā nebija veiksmīga. Tomēr Straujuma uzsver, ka Latvijā lēmumu pieņēma paši uzņēmēji, saņemot pietiekoši lielas kompensācijas. Šobrīd ministre neredz iespējas pirkt kvotas no citām valstīm, taču, lai par to būtu pilnīga pārliecība, šobrīd tiek gaidīts skaidrojums no Eiropas Komisijas.

DB jau vēstīja, ka uzņēmējs Vladimirs Bičkovskis nodibinājis SIA Jelgavas cukurs un plāno vērsties Zemkopības ministrijā ar lūgumu piešķirt cukura ražošanas kvotu 2013. - 2014. gadam. Cukuru plānots ražots no cukurbiešu sulas, ko paredzēts importēt no Polijas.

Zemkopības ministrija lūgs skaidrojumu Eiropas Komisijai par cukura ražošanas kvotu.

Pēc dalības pārtraukšanas vienotajā ES cukura tirgū šobrīd ražošanas kvota Latvijai ir nulle, taču uzņēmēji interesējas, vai būtu iespējams kvotu iegādāties no citām valstīm.

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dace Freimane skaidro, ka šobrīd pēc ES regulām nav paredzēta iespēja, ka kāda no dalībvalstīm varētu iegādāties cukura ražošanas kvotu no citas dalībvalsts. Taču lai būtu pilnīga pārliecība, ka šāda iespēja nepastāv, ZM tuvākajā laikā plāno nosūtīt vēstuli Eiropas Komisijai ar līgumu skaidrot šo situāciju.

Pagaidām neviens uzņēmējs ZM nav vērsies ar lūgumu piešķirt kvotu cukura ražošanai. Db jau vēstīja, ka uzņēmējs Vladimirs Bičkovskis nodibinājis SIA Jelgavas cukurs un plāno vērsties ministrijā ar lūgumu piešķirt cukura ražošanas kvotu 2013. - 2014. gadam. Nepieciešamais kvotas apjoms - 48 tūkstoši t. Pēc kvotas piešķiršanas pusgada laikā SIA Jelgavas cukurs esot gatavs dot bankas garantijas jaunas ražotnes būvniecībai Jelgavā.

Pēc pusgadsimtu ilgušās politikas no šodienas kvotas vairs neregulē ES cukura tirgu

No šodienas ES ir atceltas gan cukura ražošanas, gan importa kvotas, kas nozīmēs gan ražošanas, gan importa kāpumu, DB komentē Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

2017/2018 sezonā ES prognozē cukura ražošanas pieaugumu par aptuveni 20% un plāno kļūt par cukura neto eksportētāju nevis importētāju, kā tas ir bijis līdz šim. Tas notiek mainīgos tirgus apstākļos, ko nosaka gan sevišķi cukurniedru ražas, gan citu valstu politika, kā arī mainīgie patēriņa paradumi.

Kāds ir zemnieku viedoklis par iespēju atjaunot cukurbiešu audzēšanu?

Eiroparlamenta deputāts Alfrēds Rubiks ir vienisprātis ar lauksaimniekiem, ka cukura ražošanas iznīcināšana Latvijā ir ļaunprātība pret nozari un tajā strādājošajiem.

Pēc tam, kad pie viņa vērsušies pašmāju zemnieki, deputāts sācis interesēties par cukurrūpniecības nozares likvidēšanas iemesliem – neviens no ES to nav licis darīt, un tā ir vienīgi Latvijas izvēle. Šī rentablā tautsaimniecības nozare būtu jāatjauno un, pēc deputāta domām, neesot lielu šķēršļu, lai to darītu. Piemēram, šobrīd esot noņemts aizliegums par paaugstinātajiem tarifiem cukura eksportam uz trešajām valstīm. Uz iebildumiem par zaudētajām kvotām viņš norādīja, ka tā neesot problēma - kvotas var nopirkt, jo Vācija savu kvotu pat neizpilda. Kā jau vēstīts, līdzšinējā kvotu sistēma ES pastāvēs līdz 2015. gada septembrim, taču vēl nav pilnīgas skaidrības par tās atcelšanu.

No šā gada 1. jūnija līdz 30. novembrim Baltkrievijā tiks piemērota importa licencēšana noteikta cementa, pulēta stikla un stikla trauku importam no trešajām valstīm, izņemot Muitas savienības valstis – Kazahstānu un Krieviju.

Tāpat importa licencēšana tiks attiecināta arī uz konditorejas un makaronu izstrādājumiem, kā arī to ražošanas izejvielām, informē Ekonomikas ministrija.

Minēto produktu importam tiks piemērota vienreizēja importa licencēšana. Licences rūpniecības preču importam uz Baltkrieviju izsniegs Baltkrievijas Arhitektūras un būvniecības ministrija. Licences makaronu izstrādājumiem izsniegs Baltkrievijas Zemkopības ministrija, bet konditorejas izstrādājumiem - Baltkrievijas pārtikas rūpniecības valsts koncerns Belgospishcheprom.

Paredzēts, ka starp attiecīgo ministriju/koncernu un eksportētāju/ražotāju tiks noslēgta piegādes vienošanās, kurā tiks precīzi noteikti nosacījumi, kas sevī ietvers ne tikai minimālo importa cenu, bet arī, piemēram, cementa importa gadījumā - piegādes apjomu (kvotas).

Mums jāturas pie savas kultūras un pamatvērtībām, to intervijā Dienas Biznesam atzīst a/s Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja un līdzīpašniece Gita Mūrniece.

Viņa a/s Smiltenes piens strādā jau 44 gadus, bet vadītājas amatā - 22 gadus un ir gandarīta, ka kopā ar komandu izdevies izveidot atpazīstamu uzņēmumu. Uz Latvijas simtgadi uzņēmēja vēlas sakārtot Smiltenes luterisko baznīcu, tad būšot īpaši liels gandarījums.

Fragments no intervijas

Piena cena pēdējā pusgada laikā ir strauji augusi. Kā tas ietekmē konkurenci?

Piena iepirkuma cena augusi par 40%, bet konkurence piensaimniecībā Latvijā, Baltijā un Eiropā ir viena no vissīvākajām. Mēs te saskaramies ar Vācijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas produktiem. Nezinu, vai ir vēl kāds uzņēmējdarbības veids, kur būtu tik daudz konkurentu produkcijas. Tajā pašā laikā Latvijā ir vēl vairāk nekā desmit uzņēmumu, kas savā starpā konkurē. Otrā pusē vēl bija cīņa par izejvielu un labi, ka piena ražošanas kvotas tika atceltas, jo katra uzlikta kvota neveicina uzņēmējdarbību. Tāpat kā katrs atbalsts – vai lietus līst, vai saule spīd - neveicina konkurenci, uzņēmējdarbību un attīstību.

Cukurrūpniecības atjaunošanai Latvijā būtu ekonomisks pamats, nepieciešama tikai politiska griba iestāties par to. Valstij jāattīsta tādas ražotnes, kuru darbināšanai nepieciešamās izejvielas tiek nevis importētas, bet radītas tepat uz vietas. Tā uzskata vairāki entuziasti, viņu vidū arī zinātnieki, kuri norāda – valstī jābūvē moderna cukurfabrika, kur paralēli tiktu ražots arī bioetanols un biogāze, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Teorētiskie aprēķini rādot, ka šādas fabrikas būvniecības izmaksas būtu apmēram 100 miljoni latu. Optimismam pamatu dodot līdzīgi projekti, tiesa, bez ieceres ražot cukuru, kas tiek īstenoti citās ES valstīs.

Zemkopības ministrija pret šādu iniciatīvu esot klaji noraidoša, jo līdz 2015. gadam, kad, iespējams, ES atcels cukura kvotas, Latvija par cukura nozares atjaunošanu nedrīkst pat iepīkstēties. Arī lauksaimnieki – galvenie izejvielu ražotāji – pret cukurrūpniecības atjaunošanas ideju esot piesardzīgi. Iemesls – par nozares likvidēšanu ir saņemtas bagātīgas kompensācijas, turklāt nav ticības, ka tuvākajā nākotnē cukurbiešu audzēšana varētu kļūt izdevīgāka par kviešu un rapša audzēšanu.

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Pandēmija un tai sekojošais karš Ukrainā skaidri parādīja, cik ievainojamas ir starptautiskās medikamentu piegādes ķēdes, un cik kritiskas sekas tam var būt tādās valstīs kā Latvija, kur izteikti dominē ārvalstu ražotāju zāles. 13.februārī notikušajā diskusijā “Zāļu pieejamība Latvijā X stundā: Ukrainas pieredze un Latvijas realitāte” veselības aprūpes un drošības nozares eksperti secināja, ka diemžēl šobrīd valsts nav sagatavota, lai varētu nodrošināt zāļu pieejamību visiem pacientiem krīzes situācijās.

Krīze var būt, piemēram, militāra rakstura, pandēmijas atkārtojums, ārvalstu ražotāju apjomu novirzīšana citur, lielākos vai savos mājas tirgos, vai citi iepriekš neparedzami apstākļi. Lai novērstu iespējamas zāļu pieejamības problēmas, Veselības ministrijai sadarbībā ar citām atbildīgajām iestādēm un nevalstiskajiem partneriem, nekavējoties būtu jāsāk darbs pie nacionālā medikamentu rezerves fonda izveides.

Situācijas nopietnību apliecina arī Latvijas veselības aprūpes speciālistu un farmaceitu vidū veiktā aptauja*, kas rāda, ka tikai 9% no nozarē strādājošajiem pēdējo četru gadu laikā visi darbam nepieciešamie medikamenti ir bijuši pieejami. Kā visbiežākie iemesli medikamentu nepieejamībai minēti tieši pārrāvumi starptautiskajās piegādēs un ārvalstu ražotāju noteiktās piegādes kvotas. Tikai 11% no aptaujātajiem speciālistiem uzskata, ka valsts ir sagatavota medikamentu apgādei iedzīvotājiem ārkārtas situācijās, turklāt tikai 13% jūtas pietiekami informēti par to, kā tiktu nodrošināta medikamentu apgāde un izsniegšana pacientiem šādās situācijās.