Jaunākais izdevums

Jau 2009. gadā baņķieriem piešķirto bonusu apmērs bijis vairāk nekā 14 reizes mazāks kā 2007. gadā. Tas nozīmē, ka līdzīga situāciju bijusi arī 2010. gadā.

Savā 2010. gada ziņojumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmena atgādina, ka, lai ierobežotu pārmērīgu risku uzņemšanos īstermiņa peļņas dēļ, kurus kredītiestāde nevar efektīvi pārvaldīt, ir ieviesti Eiropas Banku uzraugu komitejas Atalgojuma politikas vispārējie principi, nosakot, ka baņķieru atalgojuma struktūrai ir jābūt samērotai ar riskiem.

Kopumā komisija līdzšinējos trīs gados veikusi nozīmīgas reformas, nodrošinot ievērojami stingrāku uzraudzības ietvaru, – ir izstrādāti vai papildināti 23 likumi un 17 komisijas noteikumi, kā arī trīs vadlīnijas.

FKTK dati liecina, ka 2010. gadā banku padomes un valdes kopējais atalgojums samazinājies par 25,4%, sasniedzot 7,2 miljonus latu, bet darbinieku atalgojums samazinājies par 5,7% un bija 132,2 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas vēstniece Latvijā Konsuelo Femenija uzskata, ka valsts spēs pārvarēt krīzi bez starptautisko aizdevēju palīdzības.

Vai ekonomikas krīze rosina valstis būt aktīvākas savstarpējās attiecībās?

Spāņu ekonomika tradicionāli ir ļoti starptautiska. Spānija ir desmitais lielākais investors pasaulē, un esam arī paši ļoti atvērti citu ieguldījumiem. Krīze to ir nedaudz veicinājusi, bet tā ir mūsu tradicionāla tendence. Latīņamerika Spānijas uzņēmējiem ir dabiska orientācija, bet tāpat arī ASV, kur pārdodam enerģētikas un transporta tehnoloģijas. Vilcienus un transporta mehānismus pārdodam arī arābu zemēs. Nesen ļoti lielā Saūda Arābijas iepirkuma konkursā uzvarēja Spānijas uzņēmumu konsorcijs – tas būs ātrvilciens no Mekas uz Medīnu. Spāņu kompānijām labi klājas arī Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visa Europe vadītājs: Krāpšanās ar kartēm ir vēsturiski zemākajā punktā

Didzis Meļķis, 30.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidrās naudas aprites apmērs Eiropā aizvien ir tik liels, ka elektronisko maksājumu biznesā var nekarot ar konkurentiem .

Tikai katrs sestais eiro kontinentā tiek maksāts ar Visa karti, un tas sola izaugsmes iespējas elektronisko maksājumu biznesam, norāda Visa Europe vadītājs Nikolass Huss.

Rīgā klīst leģenda, ka labāk ir pāriet atpakaļ uz skaidro naudu, jo strauji aug maksājumu karšu datu zādzības. Vai tā ir?

Pirmām kārtām maksājumos nav nekā bīstamāka par skaidru naudu.

Kiberlaupītāji pa ģīmi nesit – tas tiesa.

Precīzi. Un nozagtu karti var operatīvi atsaukt, tāpat kā dīvainus darījumus internetbankā. Otrām kārtām – krāpšanās ar kartēm tieši tagad ir vēsturiski zemākajā punktā. Patiesībā maksājumi ar kartēm ir kļuvuši tik droši, ka to loks tiek izvērsts. Tā Londonas satiksmē Oyster karte jau sadarbojas ar Visa integrētajiem maksājumiem. Tas ir daudz ērtāk, jo Oyster karte klientam ir jāpapildina, bet ar Visa kartē iestrādātu tuvā lauka komunikācijas (NFC) rīku tas atkrīt, bet dažādie bonusi, kas tiek Oyster lietotājam, gan uzkrājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lapiņš: 10 miljoni dīkas naudas Olainfarm kontā bez iemesla ir katastrofa!

Jānis Goldbergs, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Jorens Grauds, Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programmas izpilddirektors

Armanda Vilciņa, 06.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Komentāri

Pievienot komentāru