Nodokļi

Latvijā būs oficiāli pieejami visi ES dokumenti

Miks Stroža [email protected], 29.11.2004

Jaunākais izdevums

Biznesa konsultāciju kompānija SIA Komin, kas līdz šim specializējusies muitas likumdošanas jomā, parakstījusi līgumu ar oficiālo Eiropas Savienības dokumentācijas izdevēju The Office for Official Publications of the European Communities par visu ES oficiālo dokumentu izplatīšanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rūdolfa Meroni liecības prokuratūrai

Kristīne Jančevska, Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db, 05.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Starp Kuļiku un Ameriku aizdomīgs darījums

Lato Lapsa kopā ar Kristīni Jančevsku ,Baltic Screen, 26.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personīgu bankrotu piedzīvojušais bijušās Rīgas komercbankas prezidents Vladimirs Kuļiks pagājušā gada septembrī spējis iegādāties iespaidīgu namīpašumu Jūrmalā. Par to viņš Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājam Andrim Amerikam oficiāli samaksājis vairāk nekā divus miljonus latu.

Ņemot vērā V. Kuļika oficiāli trūcīgo finanšu stāvokli un apstākli, ka šo īpašumu viņš A. Amerikam Rīgas komercbankas krīzes laikā bija pārdevis par nepilniem 37 000 Ls, šāds darījums var radīt aizdomas par fiktīvu pirkumu vai naudas atmazgāšanas mēģinājumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs apliecina, ka šī informācija noteikti tiks ņemta vērā, pārbaudot Rīgas domnieka amatpersonas deklarāciju. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns atzīst, ka darījums "tīri teorētiski ir mūsu kompetences jautājums, šāda informācija ir pārbaudāma un pētāma".

Atpērk bijušo īpašumu

V. Kuļika un A. Amerika iespaidīgā darījuma objekts ir vairāk nekā 3200 kvadrātmetru zemes gabals Jūrmalā, Bulduru prospektā 152, uz kura atrodas paliela divstāvu ēka: šo īpašumu, kā rāda zemesgrāmatu dati, bijušais baņķieris no Rīgas domnieka pagājušā gada 26. septembrī nopircis par 2 108 412 Ls. Bankas kredīts V. Kuļikam nav bijis nepieciešams, līdz ar ko īpašums arī nav apgrūtināts ar hipotēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darbiekārtošanas firmas darbu Latvijā palīdzējušas atrast 1296 cilvēkiem

Žanete Hāka, 21.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) NVA licencēto darbiekārtošanas firmu starpniecību šī gada pirmajā pusgadā darbā Latvijā ir iekārtoti 1296 darba meklētāji, bet ārvalstīs - 1323 darba meklētāji, informē NVA.

Izvēloties darbu ārpus Latvijas, visbiežāk cilvēki ir devušies strādāt uz Lielbritāniju – 42%, Nīderlandi – 22% un Vāciju – 16%. 52% darba meklētāju ārzemēs uzsāka darbu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, 13% bija izvēlējušies darbu transporta un uzglabāšanas nozarē, 10% - apstrādes rūpniecībā, 7% - izmitināšanas un ēdināšanas iestādēs, 18% - citās nozarēs.

Darbiekārtošanas pakalpojumus ir tiesīgs sniegt tikai tāds komersants, kurš ir saņēmis NVA izsniegtu licenci darbiekārtošanas pakalpojumu. sniegšanai.

NVA Juridiskā departamenta direktora vietniece – Licencēšanas un tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Marianna Dreja gan atgādina, ka rūpīgi jālasa visi parakstam piedāvātie dokumenti un jānoskaidro visi tajos iekļautie nosacījumi. Sadarbojoties ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju darba meklētājam jābūt modram, visām savstarpējām saistībām jābūt dokumentāri apstiprinātām, nedrīkst paļauties tikai uz solījumiem vai, piemēram, veikt maksājumus bez darījumu apliecinošiem dokumentiem (čekiem, kvītīm un tml.). Darba meklētājam jāsaglabā visi ar darbiekārtošanu saistītie dokumenti un maksājumus apliecinošie dokumenti, lai gadījumā, ja viņš uzskatīs, ka darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs pārkāpis viņa tiesības vai nav pildījis savas saistības, sūdzību varētu dokumentāri pamatot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas 100 visvairāk nopelnījušie uzņēmēji

Kristīne Jančevska, Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db, 18.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan publiski apgalvots, ka par SIA Daudznozaru kompānija Daugava puses kapitāldaļu īpašnieku te kļūstot, te atkal nekļūstot uzņēmums, kas tiek saukts par «Bislana Abdulmuslimova vadīto AB holdingu, kura lielākie uzņēmumi pašlaik nodarbojas galvenokārt ar gaļas un zivju pārstrādi», patiesība esot nedaudz cita – kā rāda portāla pietiek.com noskaidrotais, patiesībā SIA AB Holding ir tikai gandrīz tukša izkārtne ar mikroskopiskiem saimnieciskās darbības datiem.

Abdulmuslimova kā valdes locekļa vadītā SIA AB Holding, kurā padomes priekšsēdētāja posteni ieņem Jurģis Liepnieks (padomes locekļi ir arī bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, uzņēmēji Guntis Piteronoks un Andris Bite), pagājušo gadu beigusi ar rezultātiem, kas uzņēmumam neļautu pat sapņot par tāda kaut smagā finansiālā stāvoklī esoša, bet ievērojama uzņēmuma kā DK Daugava iegādi, skaidro pietiek.com. Kā rādot Lursoft dati, AB Holding pagājušo gadu beidzis ar 28,5 tūkstošu latu apgrozījumu un 3563 latu peļņu, turklāt tam arī nav bijis nevienas meitas sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nopludinātie ASV FinCEN dokumenti atklāj pasaulē lielāko banku aizdomīgos darījumus

LETA, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) nopludinātie dokumenti atklājuši, kā vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas, ka noziedznieki veic netīras naudas darījumus un krievu oligarhi izmanto banku pakalpojumus, lai izvairītos no sankcijām.

Nopludināti vairāk nekā 2500 dokumenti, no kuriem liela daļa ir ziņojumi par aizdomīgām darbībām, ko bankas nosūtījušas ASV varasiestādēm laikā no 2000.gada līdz 2017.gadam. 2019.gadā šos dokumentus ieguva ASV medijs "BuzzFeed News" un dalījās tajos ar Starptautisko pētniecisko žurnālistu konsorciju (ICIJ), kas izplatīja tos 108 mediju organizācijām 88 valstīs. Izpētot dokumentus atklājies, ka Lielbritānijas lielākā banka HSBC ļāvusi krāpniekiem veikt zagtas naudas pārvedumus visā pasaulē, kaut gan no ASV izmeklētājiem uzzinājusi, ka tā ir krāpšana.

Dokumenti arī liecina, ka viena no ASV lielākajām bankām "JP Morgan" ļāvusi uzņēmumam pārvietot vairāk nekā miljardu ASV dolāru caur Londonas kontu, nezinot, kam tas pieder. Banka tikai vēlāk uzzinājusi, ka šis uzņēmums, iespējams, pieder personai, kas iekļauts ASV Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) desmit meklētāko noziedznieku sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav svarīgi, kurā posmā pārejā uz digitālu pakalpojumu sniegšanu uzņēmums atrodas - vai šis lēmums par attālinātu darbu ir pieņemts sen vai uzņēmums vēl tikai apsver tādu iespēju. Neatkarīgi no tā, digitalizācija šobrīt ir tik ērta, kā vēl nekad agrāk. Kad uzņēmums apsver spert pirmo soli, vispirms vajadzētu pamēģināt, kā tas ir - iztikt bez fiziskiem parakstiem un izmantot tikai elektronisko parakstīšanos. Parasti diezgan ātri kļūst skaidrs, ka tā ir iespēja vākt parakstus no klientiem, partneriem vai jebkuriem citiem cilvēkiem ārpus organizācijas attālināti un ļoti ērti.

Kā uzlabot dokumentu parakstīšanas procesu klientiem?

Elektroniska dokumentu parakstīšana ir ērta ne vien pašam uzņēmumam, bet arī tā klientiem. Saskaņā ar Dokobit vadītāja Latvijā Ilmāra Arsenoviča teikto - mūsdienās klientu pieredze ir viena no galvenajām konkurētspējas priekšrocībām. Attiecīgi tā ir vai nu priekšrocība vai arī trūkums, ja uzņēmums elektronisko parakstīšanos nenodrošina.

Iedomājies, cik ērti ir dokumentus parakstīt attālināti! Vairs nav nepieciešams nekur braukt tikai tāpēc vien, lai parakstītu dokumentu. Un neatkarīgi no nozares, kādā uzņēmums strādā - darbā ar klientiem un tad, ja ir nepieciešami viņu paraksti uz dokumentiem, iespēja izmantot digitālos risinājumus tikai uzlabos procesus un sadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien interneta vietnē kgb.arhivi.lv publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem čekas maisiem.

Publiskoto dokumentu vidū ir aģentūras alfabētiskā un statistiskā kartotēka, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas apraksti.

Šogad publicējamās dokumentu grupas pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē, kurai var piekļūt no LNA centrālās mājas lapas www.arhivi.gov.lv sadaļas Aktualitātes vai sadaļas Virtuālās izstādes un digitālie resursi. Speciālās digitālo resursu vietnes adrese ir kgb.arhivi.lv.

Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas - ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbidīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Uzņēmumu reģistrs palielinās bezmaksas informācijas daudzumu

Māris Ķirsons, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2020. gada Uzņēmumu reģistra informācijas pieejamība tiks gradēta trijos blokos – pirmais – pieejama bez identifikācijas, otrais – tikai ar identifikāciju un trešais – pieejama pēc pamatota pieprasījuma

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktie grozījumi Uzņēmumu reģistra likumā.

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere norādīja, ka izmaiņu mērķis ir palielināt tās informācijas daudzumu, kuru Uzņēmumu reģistra mājaslapā varēs redzēt bez maksas. Paredzēts, ka bez identifikācijas būtu redzami visi aktuālie UR reģistru ieraksti, tostarp amatpersonu un dalībnieku personas kodi, kā arī aktuālās ziņas par aizliegumiem, ja tādi noteikti, ziņas par patiesajiem labuma guvējiem, kā arī citas ziņas, kuru pieejamību reģistrā nosaka normatīvie akti. Savukārt otra daļa – ar identifikāciju (autorizācija ar eID karti, eParaksta viedkarti, eParaksts mobile, internetbankas starpniecību) – vēsturiskie UR ieraksti, kā arī dokumenti no reģistrācijas lietas. Turklāt UR vērš uzmanību, ka attiecībā uz dokumentu pieejamību UR likuma grozījumi nemaina esošo situāciju – pieejamo dokumentu saraksts ir pieejams UR mājaslapas sadaļā Saņem informāciju, un jau kopš 2018. gada augusta dokumenti netiek nodoti informācijas atkalizmantotājiem, bet ir pieejami tikai UR. Paredzēta arī trešā sadaļa – pārējie (neuzskaitītie) – reģistrācijas lietā esošie dokumenti un ziņas tiks iekļauti reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā, un tie būs pieejami pēc personas pamatota pieprasījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā vairāk nekā 91% no komandītsabiedrības Expo 2015 veiktajiem maksājumiem jeb 777 685 eiro no 851 867 eiro ir uzskatāmi par nepamatoti veiktiem, ņemot vērā nodevumu neesamību vai to apšaubāmo kvalitāti, kā arī izmaksu pamatojošo dokumentu trūkumu.

Tas secināts inventarizācijas komisijas ziņojumā par Ekonomikas ministrijas (EM) un komandītsabiedrības Expo 2015 noslēgto līgumu izpildi. Kopumā EM un Expo 2015 noslēdza divus līgumus - par Latvijas ekspozīcijas starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā, tehniskā projekta izstrādi un par Latvijas ekspozīcijas idejisko ieceri.

Kopumā komisija konstatēja, ka Expo 2015 nav iesniedzis pakalpojumu izmaksu pamatojošus dokumentus ne par pabeigtām aktivitātēm, ne arī darbiem, kas ir sākti un apmaksāti atbilstoši pieņemšanas-nodošanas aktā sniegtajam aprakstam, kuru faktisko izpildes apjomu nav iespējams identificēt. Līdz ar to nebija iespējams novērtēt, vai izmaksas atbilst godīgai komercpraksei. Atsevišķiem darbiem, kuriem pieņemšanas-nodošanas akta aprakstā pakalpojumu sniedzējs ir norādījis trešo pušu izmaksas, komisija norāda uz nepamatoti lielām administratīvajām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Loterijas regulēs jauni noteikumi

, 02.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē otrdien, 2.janvārī pieņemti MK noteikumi par preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzības un kontroles kārtību. Šie noteikumi aizstās pašlaik spēkā esošos MK 2003.gada 16.decembra noteikumus Nr.731.

Noteikumi sīkāk paskaidro kārtību, kā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija uzrauga un kontrolē, kā preču un pakalpojumu loterijas organizētāji ievēro Preču un pakalpojumu loteriju likumu un citus normatīvos aktus.

Noteikumi paredz, ka Izložu un azartspēļu inspekcija rīko pārbaudes vietās, kur tirgo preces un sniedz pakalpojumus; vietās, kur loterijas norises laikā nosaka laimējušās personas, kā arī vietās, kur atrodas ar preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanu saistītie dokumenti un datu bāzes.

Loterijas atļaujas saņēmējam ir jānodrošina, lai telpās, kur atrodas ar loterijas organizēšanu saistītie dokumenti un datu bāzes, inspekcijas pārstāvjiem būtu pieejama inspekcijas izsniegta loterijas atļauja, inspekcijas apstiprināti preču vai pakalpojumu loterijas noteikumi un grāmatvedības dokumenti. Tāpat noteikumi reglamentē, kādi dokumenti un cik ilgu laiku pēc loterijas beigām ir jāuzglabā loterijas atļaujas saņēmējam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Joprojām «miglā tītais» nodoklis

Ieva Mārtiņa, 27.05.2010

Viena no dokumentos neatrunātām problēmām ir pareiza kapitāla pieauguma nodokļa aprēķināšana, veicot, piemēram, uzskaiti daudziem darījumiem ar akcijām jeb, kā tos dēvē, spekulācijām ar akcijām.

AFP/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad steigā likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktais kapitāla pieauguma nodoklis ne vienam vien rosīgam, ekonomiski aktīvam cilvēkam radījis liekas galvassāpes.

Turklāt joprojām nav pilnīgi skaidru atbilžu uz daudziem jautājumiem, kas saistīti ar pareizu nodokļa aprēķināšanu. «Rēķināšu kā saprotu», «pārrēķinās, nepārrēķinās» vai arī nav zināms, nav atrunāts, jājautā VID – šādas frāzes atrodamas interneta sarunās par kapitāla pieauguma nodokļa aprēķināšanu. Arī pašā VID, spriežot pēc lasītāju teiktā, pilnīgas skaidrības par nodokļa rēķināšanu nav, līdz ar to atklāts ir jautājums par pareizu un godīgu šī nodokļa administrēšanu.

Kā zināms, kapitāla pieauguma nodoklis ir noteikts 15% apjomā, bet kapitāla nodoklis noteikts 10% apjomā un, piemēram, šī nodokļa ieturēšanu no depozītu procentiem veic pašas bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandalozo Kempmayer Media Limited esot dibinājis Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) vadītājs Andrejs Ēķis, vēlāk caur ofšoriem piesaistot politiķi Andri Šķēli. Viņi to noliedz.

Tā Db apgalvoja sevi par šo darījumu līdzdalībnieku dēvējošais, PR speciālists un tālaika A. Šķēles uzticības persona Jurģis Liepnieks. Viņš klāstīja, ka skandalozo britu uzņēmumu Kempmayer Media Limited (KML) esot dibinājis A. Ēķis, vēlāk caur ofšora kompānijām piesaistot politiķi un uzņēmēju Andri Šķēli, kas arī savas saites ar KML nevēlējās afišēt.

A. Ēķis Db kategoriski noliedza, ka būtu dibinājis KML: "Zinu, kas ir Kempmayer, jo esmu konsultējis tā direktoru (Toniju) Flanaganu (Tony Flanagan). Protams, pazīstu arī cilvēkus, kas saistīti ar digitālās televīzijas projekta ieviešanu Latvijā, jo pats televīzijas biznesā strādāju visu mūžu, jo vairums šo cilvēku ir televīzijas profesionāļi. Bet tikpat skaidri es zinu un varu pateikt, ka Kempmayer es neesmu dibinājis." Db neizdevās iegūt vēl vienas sarunā minētās personas - advokāta Jāņa Lozes komentāru.Kā iemeslu, kādēļ vēršas pie Db, J. Liepnieks min, viņaprāt, politizēto t.s. digitālās televīzijas afēras izmeklēšanu, kurā noplūdusi informācija. "Nekad neesmu slēpis, ka esmu bijis iesaistīts šajā lietā, un nebaidos atbildēt ne par vienu savu vārdu vai darbību," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības un iekšlietu komisijas veikums sasaukuma laikā

, 02.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim).

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Komisijas priekšsēdētājs - Juris Dalbiņš (TP)

Komisijā izskatīti 172 likumprojekti

8.Saeimas pilnvaru laikā notikušas 307 komisijas sēdes, no kurām 166 skatīti likumdošanas jautājumi, 126 tematiskas sēdes, 15 tikšanās ar ārvalstu amatpersonām.

8.Saeimas darbības laikā komisijā saņemti un izskatīti 2414 dokumenti, kā arī sagatavoti un nosūtīti dažādām juridiskām un fiziskām personām 3176 dokumenti. Visi komisijā saņemtie dokumenti izskatīti, ievērojot likumā noteiktos termiņus un procedūru.

Komisijas likumdošanas darbs 8.Saeimas pilnvaru laikā bija saistīts ar divu svarīgu ilglaicīgu Latvijas ārpolitikas prioritāšu realizāciju - mūsu valsts iestāšanos Ziemeļatlantijas līguma organizācijā - NATO un Eiropas Savienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Minimālās algas jāceļ - vismaz būvniecībā

Kaspars Garkanis, «Arčers» valdes loceklis, 13.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) informācija liecina, ka vidējā alga tādā nozarē kā ēku būvniecība šī gada pirmajā ceturksnī bija 543 eiro pirms nodokļu nomaksas. Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumu sniedzēji bija pelnījuši vēl mazāk - vien 367 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tādi ir oficiālie dati.

Kāda ir reālā situācija? Karjeras un darbā iekārtošanas portāla CV-Online Latvia pētījums parāda, ka pat vienkāršāko būvniecības darbu veicēji saņem 600 līdz 780 eiro mēnesī «uz rokas». Pirms nodokļu nomaksas attiecīgi daudz vairāk. Cita portāla – Algas.lv vidējā atalgojuma salīdzināšanas rīks uzrāda, ka, piemēram, vidējā apdares darbu strādnieka neto darba samaksa Latvijā ir 683 eiro. To, ka būvniecībā apgrozās lieli neuzskaitītas naudas apjomi, un ievērojamu daļu strādājošo darba samaksas veido tieši aplokšņu algas, pierāda arī Rīgas Ekonomikas augstskolas ikgadējais pētījums par ēnu ekonomikas apjomu Baltijas valstīs „Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009 – 2014”. Saskaņā ar šo pētījumu ēnu ekonomikas īpatsvars celtniecības nozarē Latvijā 2014. gadā bija 48,9%. Aiz neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, kas 2014. gadā sasniedza 21, 7% procentus no faktiskās peļņas un, kas šobrīd veido aptuveni 45,5% no Latvijas ēnu ekonomikas apjoma, otru nozīmīgāko nelegālās naudas plūsmas daļu veido tieši aplokšņu algas - 36,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Igaunijā nav skaidrības par identitātes dokumentu mobilās lietotnes pielietojamību

LETA--ERR, 22.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā testē nacionālo digitālās identitātes mobilo lietotni "mRiik", kura lejupielādei būs pieejama šovasar, lai gan pagaidām vēl nav skaidrības, vai to varēs izmantot fiziskas personas identifikācijas kartes vietā.

Plānots, ka lietotne "mRiik" ļaus lietotāja mobilajā telefonā izmantot personas identifikācijas dokumentus - pasi, identifikācijas karti, autovadītāja apliecību -, kas teorētiski nozīmētu, ka vairs nav jāizmanto fiziski dokumenti.

Tomēr sākotnēji lietotnē būs redzama tikai informācija par personas identitāti, bet praktiskam dokumentu digitālās versijas pielietojumam ir nepieciešami tiesību normu grozījumi.

Igaunijas Iekšlietu ministrijas, Policijas un robežsardzes departamenta un Valsts informāciju sistēmu pārvaldes (RIA) pārstāvji pašlaik diskutē, kas ir jāizdara un kādi likuma grozījumi nepieciešami, lai digitālie personas identitātes dokumenti jau drīzumā būtu plaši izmantojami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cīņā ar nelikumībām - jauni ieroči

Zane Pudāne; [email protected], 06.03.2007

"Zinām, ka ir situācijas, kad pārdevējs pircējam par būvmateriāliem piedāvā norēķināties skaidrā naudā un bez PVN," norāda VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktores vietniece Ināra Pētersone.

Foto: Ritvars Skuja, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var gadīties, ka čekus par būvmateriālu iegādi privātmāju būvniekiem vajadzēs glabāt trīs gadus. Tā ir tikai viena no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iecerēm, lai apkarotu dažādas nelikumības. Kopējie būvniecības apjomi, pēc Latvijas Būvnieku asociācijas prognozēm, pērn bijuši ap 1,125 miljardi Ls.

Lai gan Latvijā būvniecība sit augstu vilni, šobrīd nav vienota būvobjektu reģistra, lai zinātu, kur īsti notiek būvniecība. Ekonomikas ministrija jau pērn sāka darbu pie vienotas būvniecības informācijas sistēmas izveides jeb būvobjektu reģistra. Tajā iecerēts apkopot informāciju par pasūtītāju, būvnieku, vietu, kur notiek būvniecība, kā arī kādā stāvoklī objekts atrodas - vai tas jau ir sākts celt vai arī tam tikko tik izsniegta būvatļauja utt. Paredzēts, ka visa informācija par objektu reģistrā būtu tik ilgi, kamēr tas tiek nodots ekspluatācijā un tad šī informācija tiek nodota Zemesgrāmatai.

Lai iegūtu informāciju par pašvaldību izsniegtajām būvatļaujām, nepieciešams izstrādāt un ieviest vienotu būvniecības informācijas sistēmu, ko lietotu visas pašvaldības. Šobrīd ir izstrādātas būvniecības informācijas sistēmas prasības tehniskā specifikācija un tuvākajā laikā tiks izsludināts konkurss sistēmas izveidei, Db stāstīja Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktors Ingars Pilmanis. Viņš prognozēja, ka sistēmas čaula varētu tikt izveidota šogad, kam pamazām tiks pieslēgtas pirmās pašvaldības, bet nākamgad sistēmas izstrādes un ieviešanas process pašvaldībās turpināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Superlēts darījums

Lato Lapsa, 17.01.2007

Zemesgrāmatu ieraksti apliecina, ka nams Krišjāņa Barona ielā 6, pašā Rīgas centrā, nopirkts par 102 tūkstošiem latu,

savukārt īpašums Merķeļa ielā 2 – par nedaudz vairāk kā 184 tūkstošiem latu.

Foto: Edmunds Brencis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elkor grupas nekustamie īpašumi, kas pārdošanā bija izlikti par vairāk nekā 7 miljoniem eiro, oficiāli nopirkti par 17 reizes mazāku summu.

Šis darījums, kā Db norāda nekustamo īpašumu jomas eksperti, kārtējo reizi demonstrē shēmas, kas tiek izmantotas, lai izvairītos no valsts nodevas nomaksas par nekustamā īpašuma darījumiem.

Mākslīgi samazina

To, ka par abiem Elkor grupas līdzdibinātājam Andrejam Vlasovam oficiāli piederošajiem namiem Merķeļa ielā 2 un Krišjāņa Barona ielā 6 tiek prasīti attiecīgi 4,5 un 2,6 miljoni eiro, Db 2005. gada beigās apliecināja ēku pārdevēji, kuru kontakttālrunis bija norādīts pārdošanas sludinājumos.

Savukārt tagad zemesgrāmatu ieraksti rāda, ka īpašumu Merķeļa ielā (861 kvadrātmetrs zemes un piecstāvu māja) SIA KRBM 2006. gada martā iegādājusies par nedaudz vairāk kā 184 tūkstošiem latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darījumu cilvēki nonāk zem lupas

Vēsma Lēvalde, Māris Ķirsons, 29.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs un miljonārs Valentīns Kokalis iekļuvis VID parādnieku sarakstā ar 722 000 ls uzrēķinu. Miljonārs apgalvo, ka lēmumu apstrīdējis un tas jau ir atcelts.

Nav paspējis laikus

Pēc Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) pieprasījuma Valentīns Kokalis sagatavojis un iesniedzis nepieciešamos dokumentus, taču tas objektīvu apstākļu dēļ nav bijis iespējams noteiktajās 15 dienās, jo runa bijusi par darījumiem divu gadu periodā. Tā kā Kokalis nav bijis Latvijā, tad nav arī laikus uzrakstījis iesniegumu VID ar lūgumu pagarināt papilddeklarācijas iesniegšanas termiņu. Tie bijuši personīgās naudas pārskaitījumi un darījumi, par kuriem nodokļi nav jāmaksā, tāpēc miljonārs bijis pārliecināts, ka ienākumu deklarācijā šī naudas plūsma nav jāuzrāda.

Nebija deklarējies

"Kaut kur jau biju vainīgs, jo nebiju deklarējis dzīvesvietu, nebiju informēts par to, ka šādi dokumenti vajadzīgi," viņš atzīst. Nepieciešamos dokumentus, jau pēc VID noteiktā termiņa, pieņēmusi Kurzemes reģionālā VID iestāde, kas izturējusies ar sapratni un atzinusi nodokļu uzrēķinu par nepamatotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izmantojot bomzi, izkrāpj 6 miljonus vērtu zemesgabalu (Video)

, 19.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policija aizturējusi noziedzīgu grupu, kas mēģinājusi izkrāpt nekustamo īpašumu vairāku miljonu latu vērtībā ar bomža palīdzību. Kā informēja Rīgas Galvenās policijas pārvaldes (RGPP) Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis, īpašniekiem, kuri konstatēja, ka ar viņu īpašumu tiek veiktas krāpnieciskas darbības, tas vairs nepieder.

Policijas redzeslokā nonākusi cilvēku grupa, kas nodarbojās ar nekustamo īpašumu izkrāpšanu.

Sākotnēji policijas rīcībā nonākusi informācija, ka saistībā ar Rīgā, Kalnciema ielā esošu 4,9 ha lielu zemes gabalu, kura tirgus vērtība ir aptuveni 6 miljoni latu, uzsākts atsavināšanas process, kas radījis aizdomas. Uzsākot pirmatnējo pārbaudi, policija secinājusi, ka faktiskajiem zemes īpašniekiem zeme vairs nepieder. Tā pieder citam cilvēkam, kurš to it kā nopircis - skatoties zemes grāmatā bijis redzams, ka īpašumtiesības ir pārgājušas viņa īpašumā, pamatojoties uz pirkuma līgumu. Policija noskaidrojusi, ka dokumenti ir viltoti - viltoti gan notāru dokumenti, gan visi personas dokumenti, kā arī pirkuma un nostiprinājuma lūgums. Lūgums iesniegts zemesgrāmatā īpašnieka maiņai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvieši.com apkopotās Jāņu svinību vietas pasaulē

, 21.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Komentāri

Pievienot komentāru