Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

Zviedru bankas Latvijā guva milzīgu peļņu, bet «sliktie kredīti» nav zviedru banku vaina.

To intervijā Bizness&Baltija teicis Zviedrijas vēstnieks Latvijā Matss Stafansons. «Jūsu valsts ir sīks kuģītis milzīgā okeānā, kurā sākusies vētra. Kad pasaules krīze beigsies, jūsu valsts atkopsies samērā ātri. Divus smagus gadus gan vēl nāksies pārdzīvot, bet par to jums jāvaino iepriekšējās valdības nevis zviedru bankas,» uzsvēris M. Stafansons. Viņš piebilda, ka Zviedrijā Latvijas problēmas vēl nemaz nav nopietni apspriestas, jo tas zviedriem nav sevišķi aktuāli, lai gan valda izpratne par Baltijas problēmām.

Vēstnieks pasmejas par izskenējušām runām, ka Latvijā varētu atgriezties «zviedru laiki» kā 300 gadu senā pagātnē. «Zviedrija gan Latvijai ir ļoti svarīga valsts, bet es nedomāju, ka Latvija varētu tikt pievienota Zviedrijai. Jāsaka, esmu patīkami pārsteigts par mūsu veiktā pētījuma rezultātiem, kas parādīja, ka latvieši, neskatoties uz krīzi, ir ļoti pozitīvi noskaņoti pret zviedriem. Lai gan zviedru bankas nav par ko vainot.

Būvfirma "Velve" nekad nav atzinusi to, ka tā būtu piedalījusies kaut kādās aizliegtās vienošanās vai kartelī, intervijā sacīja "Velves" īpašnieka "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga.

Viņa skaidroja, ka izanalizēti arī tie iepirkumi, kuri izskanēja saistībā ar "Velvi", pieaicināts arī neatkarīgs eksperts to izvērtēšanai un konstatēts, ka "Velves" rīcībā nav informācijas, kura liecinātu par sadārdzinājumu, līdz ar to trešajām pusēm nav nodarīti nekādi potenciāli zaudējumi. Tādēļ arī ticis pieņemts biznesa lēmums slēgt izlīgumu ar Konkurences padomi (KP), jo visa lēmuma apstrīdēšana prasītu milzīgus administratīvos resursus.

Griga stāstīja, ka "Velve" par to, ka uzņēmums vispār ir starp KP izmeklētās karteļa lietas dalībniekiem, uzzināja tikai 2021.gada aprīlī, kad no KP saņēma vēstuli ar pierādījumiem un lūgumu izteikt savu viedokli. Ne "Velves" tā laika amatpersonas, ne "Velves" māteskompānijas "MN Holding" valde par to nav zinājušas.

Pavisam īsu brīdi atpakaļ masu medijos parādījās ziņa, ka Konkurences padome ir noslēgusi administratīvos līgumus ar SIA Proks un SIA Samsung Electronics Baltics, saskaņā ar kuriem abi uzņēmumi ir atzinuši savu vainu konkurences pārkāpumā un tiem ir ievērojami samazināts naudas sods (vienam uzņēmumam naudas sods no 4,09 milj. Ls samazināts līdz 2,46 milj. Ls). Ar šo līgumu noslēgšanu tiesvedība lietā pēc būtības ir atrisināta.

Kuram gan nav gadījies nonākt konfliktā ar iestādi? Sākot no vienkāršākajiem strīdiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, līdz komercdarbībā ievērptiem nozīmīgiem iestādes darbības pavedieniem.

Redzot praksē dažādus strīdus starp privātpersonām un iestādēm, jāatzīst, ka šobrīd izlīguma iespēja nav pietiekami novērtēta. Esmu pārliecināts, ka šo instrumentu varētu izmantot daudz biežāk nekā līdz šim. Lai gan izlīgums ar iestādi nav izplatīta prakse, nopietnākos gadījumos tomēr ir vērts pārdomāt šādu iespēju.

Samsung lietas piemērs labi parāda, ka iestādei un privātpersonai ir tiesiska un faktiska iespēja vienoties par domstarpību atrisināšanu, par to noslēdzot attiecīgu izlīgumu. Ieguvēji ir abas puses un, protams, arī tiesu sistēma, kura nav noslogota ar šādu komplicētu lietu.

«Latvijas un Zviedrijas biznesa attiecībās šeit ir vēl brīva vieta lielākām investīcijām, zināšanu pārnesei un Latvijas lielākas konkurētspējas veicināšanai, bet tas galvenokārt sakāms par tiem Latvijas sektoriem, kas nav tik caurskatāmi,» saka Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms.

Šodien līdz ar uzvarētāju paziņošanu tiks pasniegta gadskārtējā Zviedrijas Biznesa gada balva.

Fragments no intervijas

Ilgtermiņa rīcībpolitika laikam gan ir tas, kas zviedrus izceļ Eiropā un globāli.

Tā ir skandināvu iezīme vispār un zviedru konkrēti – ilgtermiņa skatījums biznesā, rīcībpolitikā un arī partiju politikā, kad pie varas ilgi paliek viens politiskais spēks. Un es redzu, ka šī attieksme ir tā, kas nosaka zviedru investīcijas arī Latvijā. Tās ir Latvijas tirgū un sabiedrībā integrētas ilgtermiņa investīcijas, un tās ir radījušas sava veida nabas saiti starp abām valstīm.

LTV raidījums De Facto uzklausījis zviedru ekonomista Aleksandra Barda padomus, ko Latvijai darīt, lai atrisinātu pašreizējās ekonomiskās problēmas. Viņš uzskata, ka šobrīd prioritātei ir jābūt izglītībai, kā arī norāda, ka Latvijai nav jābaidās no jauniem latviešiem, kas pamet valsti, jo 90% atgriezīsies.

«Es personīgi investēju Baltijā deviņdesmitajos gados un es izņēmu savas investīcijas no Igaunijas un Latvijas divus gadus pirms krīzes. Es redzēju, kur šī krīze iet. Ekonomikas izaugsme vairs nebija īsta. Tā turējās uz ļoti apšaubāma pamata. Ja dzīvoklis Rīgā vai Tallinā maksāja dārgāk nekā Londonā un Parīzē, tas man kā ekonomistam bija signāls. Es izņēmu naudu, un burbulis sprāga. Tagad savukārt Latvija ir ļoti interesanta, jo burbuļa nav, ekonomika ir īsta. Aktīvu cena ir īsta. Uz šī pamata jūs pēc diviem gadiem, pieņemot pareizus lēmumus, atgūsiet lēnāku, bet patiesu ekonomikas izaugsmi.

Līdz ar dižķibeles atnākšanu un tās blaknēm - darba algu samazināšanu un lielo bezdarbu - Latvijā strādājošās zviedru bankas lielas iedzīvotāju daļas acīs pārtapušas no draugiem par īstiem peramajiem zēniem. Tādēļ bezpartejiskā ārlietu ministra Aivja Roņa ierosinājums pēc 10. Saeimas vēlēšanām veidot Latvijas Saeimas un Zviedrijas parlamenta kopīgu komisiju, kas pētītu zviedru banku darbību Latvijā, daļā sabiedrības izraisa gandarījumu.

Tomēr ne viss ir tik vienkārši, kā gribētos tiem, kas zviedru banku «destruktīvo darbību» izmanto tīri populistiskos nolūkos. Jā, nav šaubu, ka Swedbank un SEB Banka, dāsnu roku izsniedzot hipotekāros kredītus iedzīvotājiem un kreditējot nekustamā īpašuma attīstītājus, kā arī piešķirot patēriņa kredītus teju katram gribētājam, ir līdzvainīgas kā nekustamā īpašuma, tā patēriņa burbuļa uzblīšanā. Tomēr taisnība ir Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, kurš norāda, ka par pārlieku aizraušanos ar Baltijas iedzīvotāju kreditēšanu zviedru bankas jau ir saņēmušas rūgtu mācību - tas, ka lielu daļu no patiesi grandiozajiem zaudējumiem skandināvu bankām sagādājušas to «meitas» Latvijā, ir fakts.

Gadskārtējās Biznesa balvas priekšvakarā Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms vērtē, ka pārtikas industrijai ir potenciāls uzlabot Zviedrijas un Latvijas divpusējo tirdzniecību.

Ukrainas konflikta sakarā izskan spriedumi, ka Latvijas drošības garantijai ir labi, ja šeit ir dislocēti Rietumu karavīri, bet var domāt, ka arī ārvalstu investīcijām ir šāds blakusefekts.

Kā NATO partnere Zviedrija ir klātesoša Latvijas drošības garantēšanā arī militāri – gan ar karavīriem, gan floti un aviāciju, tomēr arī Zviedrijas biznesa intereses šeit, protams, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ar 22% no visām ārvalstu investīcijām Zviedrija ar lielu izrāvienu aizvien ir lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nākamā lielākā investīciju avota daļa ir 8%.

Tas gan lielā mērā ir šejienes zviedru banku dēļ.

Ļoti iespējams, ka kredītņēmēju aizsardzības pasākumi ir premjera atbildes reakcija zviedru banku aizrādījumiem par nepietiekami ātru Latvijas budžeta izdevumu cirpšanu.

To Db.lv norādīja politologs Jānis Ikstens. «Ņemot vērā, ka premjers kredītņēmēju aizsardzības pasākumu ieviešanai, kuru rezultātā kredītņēmējs bankas priekšā būs atbildīgs tikai ar ieķīlāto īpašumu, nevis visu savu mantu, ir izsludinājis steidzamību, ļoti iespējams, ka tā ir premjera pretreakcija Zviedrijas finanšu ministra izteikumiem par nepietiekami ātru Latvijas budžeta izdevumu griešanu un tādējādi radīto apdraudējumu zviedru bankām Latvijā.

Savukārt viens no Latvijas lielāko ārvalstu banku pārstāvjiem, kas vēlējās palikt anonīms, Db norādīja, ka no premjera Valda Dombrovska puses šis solis vērtējams kā «taktiska spēlīte» un spiediens uz zviedru bankām. Tomēr saruna starp zviedru finanšu ministru un premjeru nemaz neesot bijusi tik asa un pamācībām bagāta Latvijai, kā tas esot izskanējis medijos. Runājot par Danske bank izteikumiem, ka šie kredītņēmēju aizsardzības pasākumi varētu veicināt lata devalvāciju, viņš piebilda, ka ar lata devalvāciju nereti tiekot saistītas pat pilnīgi neatbilstošas lietas. Viņš atgādināja Latvijas Centrālās bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča vārdus, ka Latvijas Bankas pozīcija lata kursa jautājumā ir pietiekami stabila, lai lata kursu noturētu pat pilnīga valsts defolta gadījumā.

Zviedrijas bankas ir saņēmušas fantastisku mācību un Zviedrijas bankas maksā par šo krīzi, Latvijas radio raidījumā Krustpunktā sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«Man liekas, ka šobrīd žvadzināt ieročus pēc kaujas īsti nebūtu vietā, jo Zviedru bankas tika brīdinātas no mūsu puses. Mēs savā laikā bijām ar [Finanšu un kapitāla tirgus komisijas bijušo vadītāju] Cērpa kungu neskaitāmas reizes Zviedrijā, tikāmies ar zviedru banku augstāko vadību un brīdinājām par burbuli,» skaidro centrālās bankas vadītājs.

Pēc I.Rimšēviča sacītā zviedru atbilde tajā laikā bijusi: «Mums pašiem bija krīze 92. gadā, mēs zinām kā rīkoties, jūs esat maza, vēl nepieredzējusi ekonomika, mēs jums pateiksim priekšā tad, kad te kaut kas notiks.»

Droši vien zviedru bankas darītu ļoti daudz, lai atgrieztos pie šīs sarunas, jo tās šeit cietušas milzu zaudējumus, uzskata Latvijas Bankas prezidents. Viņaprāt, «zviedru bankas saņēmušas fantastisku mācību».

Tiesībsargājošās institūcijas ķērušās klāt uzņēmumiem, kas savā darbā izmanto nelicencētas datorprogrammas. Pēc pārbaudēm vairāku kompāniju, tostarp datortehnikas tirgotāju, valdes locekļiem piespriests sods – atkarībā no pārkāpuma svara uzņēmumu vadītājiem jāmaksā naudas sods, jāstrādā piespiedu darbu vai jāatlīdzina cietušajam zaudējumi vairāku tūkstošu Ls apjomā.

Biroja preču izplatītājas SIA Inika valdes loceklim piespriests naudas sods 600 Ls apmērā, kā arī pienākums

atlīdzināt datorprogrammu ražotājiem zaudējumus 582 latu apmērā. Savukārt, dizaina un drukas kompānijas Cita tipogrāfija valdes loceklim tika piespriests piespiedu darbs 50 stundu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt 1950 latu zaudējumus, norāda starptautiskās datorprogrammu ražotāju asociācijas Business Software Alliance (BSA) pilvarotā pārstāve Latvijā Ingrīda Veikša.

Notiesājošs spriedums tika pasludināts arī datorprogrammu «servisa meistaram», kurš tika pieķerts prettiesiskā datorprogrammu izplatīšanā. Viņam tika piespriests piespiedu darbs simts stundu apmērā, kā arī pienākums atlīdzināt datorprogrammu ražotājiem zaudējumus 1032 latu apmērā. Šis spriedums gan vēl nav stājies spēkā.

Pēc domstarpību risināšanas vairāku mēnešu garumā Lattelecom un TV3 Latvia piektdien panākuši vienošanos par TV3 iekļaušanu Lattelecom Interaktīvajā televīzijā, Diena.lv apliecināja Lattelecom pārstāve Līga Bite.

Piektdien parakstīts līgums, saskaņā ar kuru naktī uz 9.janvāri Lattelecom Interaktīvajā televīzijā tiks iekļauts arī kanāls TV3.

Līgums attiecas arī uz TV3+ un TV6, kuru translācija tiks uzsākta līdz februārim.

Tāpat TV3 atgādina, ka raidorganizācija ir pieņēmusi lēmumu vēl 2010.gadā palikt analogajā apraidē, lai kanāla uztveršanai nav nepieciešama dekodera iegāde.

Db jau vēstīja, ka naktī uz pērnā gada 22.jūliju Lattelecom interaktīvās TV klientiem tika pārtraukta TV3 translācija.

«Diemžēl esam spiesti uz laiku pārtraukt kanāla TV3 translēšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā,» nožēlu Db pauda Lattelecom Satura biznesa daļas direktors Toms Ābele, paskaidrojot, ka galvenais iemesls šādam lēmumam bija TV3 ieceres pieprasīt naudu par satura demonstrēšanu.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta š.g. 17.decembrī, izskatot lietu apelācijas instancē, apstiprinājusi izlīgumu un izbeigusi tiesvedību strīdā starp maksātnespējīgo AS Kaija, AS Latvijas Krājbanka, SIA Korporatīvie īpašumi un Kristapu Rūmnieku.

MAS Kaija administrators lūdza atzīt par spēkā neesošiem darījumus, kuros tika atsavināti MAS Kaija piederošie nekustamie īpašumi Rīgā, Atlantijas ielā, un atjaunot uz tiem MAS Kaija īpašuma tiesības. Tāpat administrators lūdza atzīt par spēkā neesošiem arī starp MAS Kaija un AS Latvijas Krājbanka noslēgtos hipotēkas līgumus. Ar pirmās instances tiesas spriedumu prasība tika noraidīta pilnā apmērā, MAS Kaija administrators par spriedumu iesniedzis apelācijas sūdzību.

Saskaņā ar noslēgto izlīgumu visi apstrīdētie darījumi ar nekustamo īpašumu Rīgā, Atlantijas ielā paliek spēkā.

Tiesas lēmumu par apstiprināto izlīgumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Likvidējamā AS Latvijas Krājbanka un SIA Ernst & Young Baltic (EYB) ir vienojušās par izlīgumu lietā par Latvijas Krājbankas finanšu pārskatu revīzijām, kuras ir veikusi EYB, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Saskaņā ar izlīgumu EYB ir piekritusi samaksāt Latvijas Krājbankai 7,75 miljonus eiro. Latvijas Krājbanka un EYB atzīst izlīgumu par abpusēji izdevīgu un Latvijas Krājbankas kreditoru kopuma interesēm atbilstošu. Izlīgums ir noslēgts, nevienai no pusēm neatzīstot vai neuzņemoties vainu, un lietas izbeigšana ir balstīta uz komerciāliem apsvērumiem.

Kopš Latvijas Krājbankas maksātnespējas pasludināšanas brīža bankas administrators KPMG Baltics kopumā ir atguvis aptuveni 245 miljonus eiro. Savukārt lielākajam bankas kreditoram Noguldījumu garantiju fondam ir pārskaitīti jau aptuveni 233 miljoni eiro.

Bankrota procedūras gaitā ir izdevies pilnībā apmaksāt Valsts kases savulaik izsniegto aizdevumu Noguldījumu garantiju fondam garantēto atlīdzību izmaksām Latvijas Krājbankas noguldītājiem.

Konkurences Padomes uzlikto sodu turpinās apstrīdēt tiesā , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pretēji Rīgas brīvostas pārvaldei, kura publiskajā retorikā savu pārkāpumu velkoņu pakalpojumu jomā neatzīst, tomēr panākusi izlīgumu ar Konkurences padomi (KP), tādējādi teju trīs reizes samazinot uzliktā soda apmēru, VAS Latvijas pasts (LP) turpinās pierādīt savu taisnību tiesā. DB jau vēstījis, ka 2013. gada janvārī AS Itella Information KP iesniedza sūdzību saistībā ar Rēzeknes novada pašvaldības 2012. gadā rīkoto iepirkumu, kurā LP savai meitas sabiedrībai SIA Mailmaster esot nodrošinājis vēstuļu sūtīšanu par ievērojami zemāku cenu nekā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktais universālā pasta pakalpojuma tarifs. Tādēļ pērnā gada nogalē konkurences uzraugs par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu uzlika LP 12 tūkst. eiro naudas sodu, ko uzņēmums nolēma apstrīdēt tiesā.

Šveices banka UBS piekritusi maksāt 1,5 miljardus ASV dolāru lielu soda naudu Lielbritānijas, ASV un Šveices varasiestādēm, lai panāktu izlīgumu saistībā ar apsūdzībām Libor likmju manipulācijā.

UBS piespriestā soda nauda ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā bankai Barclay’s, kurai jūnijā par Libor likmju manipulēšanu nācās maksāt soda naudu 450 miljonu ASV dolāru apmērā. UBS piespriestais sods ir otrs lielākais banku vēsturē, vēsta BBC.

Šveices banka maksās 1,2 miljardus dolāru lielu naudassodu ASV Tieslietu departamentam un Finanšu instrumentu tirdzniecības komisijai, 160 miljonus sterliņu mārcīju Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldei (FSA) un 59 miljonus Šveices franku regulatoram Finma.

Lielbritānijas finanšu regulators skaidro, ka krāpniecībā ar Libor likmēm bijuši iesaistīti 45 cilvēki, kas savas darbības pārrunājuši ar interneta sarunu vietņu un e-pastu palīdzību. FSA publiskojusi bankas brokeru e-pastus, kuros tie apspriež paredzamās manipulācijas un viens otru uzrunā par «supermenu» un «šodienas varoni». Tāpat FSA secinājusi, ka manipulācijas bankas iekšienē tikušas uzskatītas par normālu biznesa praksi. Britu varasiestādes arī norāda, ka UBS tik ļoti plaši manipulējusi ar Libor, ka, laika posmā no 2010. līdz 2005. gadam, par aizdomīgām uzskatāmas visas bankas darbības ar šīm likmēm.

Pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) klientiem, kuriem izveidojies parāds par apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem, šā gada septembrī būs iespēja slēgt izlīgumu par pakāpenisku parāda atmaksu, nepiemērojot soda procentus, informē Rīgas dome.

Noslēdzot izlīgumu tiks izveidots parāda atmaksas grafiks ar maksimālo termiņu divi gadi. Aprēķinot maksājuma apmēru, tajā netiks iekļauta kavējuma nauda, proti, līgumsods, kas izveidojies līdz izlīguma noslēgšanas brīdim.

Izlīgumus varēs noslēgt visos RNP klientu apkalpošanas centros. Pret tiem iedzīvotājiem, kas septembrī neizmantos iespēju noslēgt mierizlīgumu, RNP varēs vērsties tiesas ceļā.RNP kopumā apsaimnieko 4,3 tūkst. ēku. Jāmin, ka RNP jau pagājušajā gadā veica šādu akciju un kopumā sešu mēnešu laikā iespēju noslēgt izlīgumu izmantojuši vairāk nekā 10 tūkst. cilvēku.

Arī SIA Rīgas pilsētbūvnieks īrniekiem, kuri būs noslēguši vienošanos par parāda atmaksu, dzēsīs līgumsodu. Rīgas pilsētbūvnieka pārvaldījumā ir 14 sociālās mājas, kuru dzīvokļi izīrēti sociāli maznodrošinātiem cilvēkiem. Tāpēc uzņēmuma valde pieņēma lēmumu, ka vienošanos par parāda atmaksu var slēgt jebkurā laikā uz laiku līdz vienam kalendārajam gadam. No šī gada sākuma līdz jūlija beigām šādu iespēju ir izmantojuši 112 cilvēki.

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

2007. gada 13. augusts

Rīt, 2007. gada 14. augustā, Latvijas Ārstu biedrības telpās Rīgā, Skolas ielā 3, pulksten 15 notiks Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) un farmācijas nozares partneru - Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (AFA) un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) kopējas Deklarācijas par sadarbību starp ārstiem un farmācijas rūpniecību parakstīšanas pasākums.

Deklarācijas mērķi:

- noteikt ārstu un farmācijas firmu sadarbības svarīgākos aspektus un to īstenošanas principus, tostarp saistībā ar medikamentu informāciju un reklāmu, farmācijas firmu organizētajām vai sponsorētajām konferencēm un semināriem, farmācijas firmu veiktajiem klīniskajiem pētījumiem, kā arī ārstu konsultācijām, kas organizētas sadarbībā ar farmācijas firmām;

Latvijas Mobilais telefons (LMT) gada trīs ceturkšņos strādāja ar 1,366 mljrd. zviedru kronu (103,5 milj. Ls) apgrozījumu, kas ir par 23% mazāk nekā pirms gada šajā pašā laikā, liecina TeliaSonera finanšu pārskats.

LMT peļņa pirms nodokļu un procentu samaksas un amortizācijas (EBITDA) gada deviņos mēnešos bija 564 milj. Zviedrijas kronu (42,8 milj. Ls), kas salīdzinot ar pērnā gada trīs ceturkšņiem ir par 24% mazāka.

Tostarp trešajā ceturksnī operatora ieņēmumi veido 455 milj. zviedru kronu (34,5 milj. Ls), kas ir par 17% mazāk nekā pērn attiecīgajos trīs mēnešos, bet EBITDA rādītājs šogad šajā laika posmā bija 183 milj. kronu (13,9 milj. Ls), kas ir par 14% mazāk nekā pērn trešajā ceturksnī.

Savukārt operatora rentabilitāte, ņemot vērā EBITDA peļņu, deviņos mēnešos bija 41,3%, kas salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada ir nedaudz mazāk, jo pirms gada attiecīgais rādītājs bija 41,8%, bet salīdzinājumā ar pērnā gada kopējiem rezultātiem (40,9%) attiecīgais rādītājs ir uzlabojies.

Zviedrijas banku grupas Swedbank tīrie zaudējumi pagājušā gada ceturtajā ceturksnī varētu būt sasnieguši 1,87 miljardus zviedru kronu (129 miljonus latu) pretstatā 1,92 miljardu zviedru kronu (132 miljonu latu) tīrajai peļņai 2008.gada pēdējos trijos mēnešos, liecina aģentūras Reuters aptaujāto sešu analītiķu vidējā prognoze.

Reuters raksta, ka Swedbank būs cietusi lielus zaudējumus jau ceturto ceturksni pēc kārtas, jo būs samazinājušies ienākumi no procentiem un krasi palielinājušies uzkrājumi zaudējumiem no kreditēšanas galvenokārt saistībā ar ekonomikas recesiju Baltijas valstīs, kur Swedbank ir viena no lielākajām finanšu institūcijām.

Tomēr ceturtajā ceturksnī šie uzkrājumi, domājams, būs mazāki nekā trešajā ceturksnī, jo situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā stabilizējas, norāda aģentūra.

Analītiķu vidējā prognoze arī liecina, ka uzkrājumi zaudējumiem no kreditēšanas 2009.gada ceturtajā ceturksnī būs sasnieguši 5,47 miljardus zviedru kronu (377 miljonus latu) pretstatā 1,63 miljardiem zviedru kronu (112 miljoniem latu) 2008.gada attiecīgajā periodā.

Latvijas premjerministrs brīdinājis zviedru bankas, ka tās riskē nosmacēt Latvijas krīzes skartās ekonomikas atlabšanu, ja vien tās neatsāks aizdot, vēsta Financial Times.

«Pēkšņa kreditēšanas pārtraukšana ir ļoti problemātisks jautājums,» sacījis Latvijas premjers Valdis Dombrovskis. «Mēs ceram, ka zviedru bankas atsāks [kreditēšanu],» viņš piebildis.

«Protams, var teikt, ka latvieši aizņēmās bezatbildīgi, bet, lai aizņemtos bezatbildīgi, ir nepieciešams kāds, kas aizdod bezatbildīgi,» skaidrojis premjers. «Mums bija ļoti viegli pieejami kredīti ļoti pārkarsētā ekonomikā. Tagad ļoti dziļā recesijā mums kredītu gandrīz nav,» viņš sūdzējies.

V. Dombrovskis brīdinājis, ka lielā budžeta «apcirpšana» palielinās ekonomiskās sāpes īsā termiņā. Taču viņš akcentējis, ka šie pasākumi bija būtiski fiskālās stabilitātes nodrošināšanai.

Raidorganizāciju koncerns Modern Times Group (MTG), kura ietilpst arī Viasat, TV3, 3+ un Star FM, pērno gadu noslēdzis ar 14,17 mljrd. zviedru kronu (1,03 mljrd. Ls) apgrozījumu, liecina MTG pārskats.

Tostarp, pērnā gada pēdējā ceturksnī koncerna apgrozījums pieauga par 6% līdz 4,08 mljrd. zviedru kronām (295,92 milj. Ls). Kopumā pagājušā gada MTG apgrozījums salīdzinājumā ar 2008.gadu ir palielinājies par 8%.

Savukārt koncerna saimnieciskās darbības ieņēmumi pirms saistīto uzņēmumu un vienreizējiem ieņēmumiem pērn bija 1,65 mljrd. zviedru kronu (119,79 milj. Ls). Tomēr, pretēji 2,93 mljrd. zviedru kronu (212,72 milj. Ls) tīrajai peļņai 2008.gadā, pagājušo gadu koncerns noslēdza ar 2,01 mljrd. (145,93 milj. Ls) zaudējumiem.

Neskatoties uz ekonomisko lejupslīdi un brīdi, kad samazinās reklāmas tirgi visā Eiropā, MTG pērnā gada pēdējā ceturksnī un gada kopumā ieņēmumos ir pieaugums, norāda MTG vadītājs Hanss Holgers Albrehts (Hans-Holger Albrecht).

Zviedrijas valdība (20. oktobrī) apstiprinājusi finanšu sistēmas stabilizēšanas plānu ar pasākumiem, kas palīdzētu cīnīties ar starptautiskās finanšu krīzes sekām, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa.

Plānā ietverta garantiju sistēma, kas samazinātu aizņēmumu izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Sagatavotais stabilitātes plāns dod Zviedrijas valdībai mandātu cīnīties ar likviditātes un iespējamajām maksātspējas problēmām nākotnē, rūpējoties par valsts nodokļu maksātāju interesēm.

Zviedrijas valdība piedāvā pasākumus, kas mazinātu finanšu nemiera radītās sekas zviedru mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Zviedrijas komunikāciju un finanšu tirgus ministrs Mats Odells skaidro, ka Zviedrijas banku sistēma ir droša un stabila, taču situācija starptautiskajos finanšu tirgos uz to atstāj arvien lielāku iespaidu, tādēļ Zviedrijas valdība paredzējusi veikt pasākumus, kas nepieciešami finanšu tirgus dalībnieku savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Slīgstot naudas trūkumā rūkošā auto pārdošanas apjoma dēļ, ASV autobūvētāji General Motors (GM) un Ford Motor paziņojuši par to, ka cenšas paātrināt tiem piederošo zviedru aktīvu Volvo un Saab pārdošanu, vēstī aģentūra Reuters.

Ford prezidents Alans Mulalli, uzstājoties patlaban Detroitā notiekošajā autošovā, norādīja, ka viņa kompānijai notiek sarunas ar vairākiem potenciālajiem Volvo pircējiem. Savukārt GM vadītājs Riks Vagoners apstiprināja žurnālistiem, ka kompānija joprojām meklē pircēju Saab, taču attiecās nosaukt sarunu dalībniekus, apsolot to izdarīt "kad pienāks laiks".

Db jau vēstīja, ka Zviedrijas valdība negrasās atpirkt šīs finansiālajās grūtībās nonākušās kompānijas, taču ir gatava piešķirt kredītgarantijas līdz 3.2 mljrd. USD nacionālās autobūves atbalstam, kura veido 15% no kopējā Zviedrijas eksporta apjoma un dod 140 tūkstošus darba vietu.