Quantcast
Mazumtirdzniecība

Latvijā degviela būs par 5 centiem dārgāka nekā Lietuvā

Rūta Cinīte, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Nodokļu politika ir jāmaina sinhroni ar kaimiņvalstīm

«Akcīzes nodokli palielināt drīkst tikai sinhroni ar kaimiņvalstīm, ar ko es šajā gadījumā domāju Lietuvu un Poliju. Latvija savas pozīcijas starpvalstu konkurencē aizstāv vāji. Mēs savā rīcībā esam pārāk pielaidīgi, ko savukārt izmanto kaimiņvalstis,» tā intervijā Dienas Biznesam, komentējot valdības un Saeimas lemto – no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai, saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) prezidents Ojārs Karčevskis.

Ko degvielas tirgotājiem nozīmē lēmums no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai?

Akcīzes nodokļa paaugstināšanas rezultātā mēs zaudēsim tranzīta klientus un pierobežas klientus, kuri dosies uzpildīties uz tuvāko degvielas uzpildes staciju (DUS) Lietuvā, kur cenas būs daudz pievilcīgākas. Valūta mums ir viena, līdz ar to nav nekādu norēķinu problēmu, tāpat arī nav robežkontroles. Mūsu pozīcijas starpvalstu interešu aizstāvībā ir vājas. Katram no mums – valsts, pašvaldību un pilsoņu līmenī, ir jāmaina attieksme pret pasaulē notiekošajiem procesiem.

Kāda būs degvielas litra cenas atšķirība ar Lietuvu?

Pašlaik DUS Latvijā un Lietuvā cenas būtībā ir vienādas, atšķirība var būt 1 eirocents. Pēc akcīzes nodokļa pieauguma Latvijā sadārdzinājums būs aptuveni par 5 eirocentiem litrā. Savukārt salīdzinājumā ar Igauniju, pēc ziemeļu kaimiņu pēdējās akcīzes celšanas februārī, mums pašlaik degviela ir par aptuveni 20 centiem lētāka. Visus neatkarības gadus, kopš ir ieviests akcīzes nodoklis, Igaunija guva labumu no tā, ka Somijā ir augstāks akcīzes nodoklis. Lieliskā prāmju satiksme starp Tallinu un Helsinkiem ļāva viņiem gūt papildu ieņēmumus, jo somi akcīzes preces brauca iegādāties uz Igauniju. Pašlaik daļa Igaunijas un Somijas pircēju pirkumus neizdara Igaunijā, bet gan Latvijā.

Kā pēdējo gadu laikā mainījies DUS skaits Latvijā?

Latvijā pašlaik ir aptuveni 600 publiskas DUS, un vairāk nekā 4000 uzņēmumu iekšējās DUS. Reģionos, kurus patērētāji ir atstājuši, DUS skaits samazinās. Cilvēku vairs nav, līdz ar to arī DUS tiek aizvērti. Bet tajā pat laikā tiek būvētas arī jaunas stacijas, piemēram – pie jaunuzbūvētiem ceļiem, tostarp uz salīdzinoši nesen uzbūvētā autoceļa – Tīnūži–Koknese.

Uz jūsu pieminētā autoceļa Tīnūži–Koknese ir gan Neste Latvija, gan Circle K DUS, tāpat arī Raganā vienā ceļa pusē ir Virši-A, otrā – Circle K DUS. Vai tas liecina par ļoti sīvo konkurenci, cīņu par katru klientu?

Neapšaubāmi. Ja mēs būtu regulētajā ekonomikā, tad, protams, krustojumā būtu tikai viena DUS. Konkurence Latvijā ir ļoti sīva. Latvijā DUS skaits uz vienu iedzīvotāju ir viens no lielākajiem Eiropā. Savukārt litru skaits, ko DUS pārdod vienam klientam, ir vismazākais.

Latvijā nav viegli attīstīt biznesu – nav uzņēmējdarbības jomu, ko attīstīt. Savukārt uzņēmīgu cilvēku ir daudz, un viņi meklē risinājumu kā realizēties. Daļa cilvēku, kuri ir aizbraukuši, tieši tāpēc arī ir aizbraukuši, jo nevar Latvijā realizēties. Viena no lietām ir šī jau manis pieminētā vājā starpvalstu konkurence, iekšējā tirgus vāja aizsardzība. Es nerunāju par protekcionismu, bet vispār par jebkādu aizsardzību. Mūsu sauklis – mēs esam mazi un atvērti, noved pie tā, ka mēs esam mazi un nabadzīgi.

Pagājušās nedēļas izskaņā aģentūra LETA vēstīja, ka ar alternatīvo ieguldījumu fonda finansējuma palīdzību radīts jaunuzņēmums degvielas mazumtirdzniecībā - KOOL Latvija. Kā tas ietekmēs tirgu?

Patērētāji vienmēr gaida jaunus piedāvājumus un inovatīvus risinājumus. Kad atvērsies pirmās stacijas, tad patērētāji arī dos savu novērtējumu tām.

Visu interviju Starpvalstu konkurencē zaudēsim lasiet 29. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Lasi Arī:

Jaunais degvielas tirgotājs KOOL Latvija neplāno būt «agresīvs izlecējs»

Akcīze «uzbaros» inflāciju

Papildināts - Lielākie degvielas tirgotāji atklāj DUS Tīnūžos

Degvielas akcīze «uzspridzinās» pārvadājumu cenas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akcīzes nodokļa palielināšana sekmēs degvielas «tūrismu» uz Lietuvu

Arnis Andrianovs - «Virši» pārdošanas daļas vadītājs, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī palielinot akcīzes nodokli degvielai, var šķist, ka valsts budžetā būs papildu ieņēmumi, būtu nopietnāk jāvērtē, kā degvielas cenas palielināšana uz nodokļu rēķina ietekmēs izmaksu palielināšanos dažādos uzņēmējdarbības sektoros un kā tas ietekmēs valsts konkurētspēju starptautiskā līmenī.

Esošais projekts par akcīzes likmju pieaugumu paredz, ka benzīna cena no 2020. gada nodokļa ietekmē palielinātos par 3,3 centiem, dīzeļdegvielas cena par 4,2 centiem, bet degvielas cena, kura paredzēta lauksaimniecības transportam, par 0,6 centiem litrā. Auto gāzes cena palielinātos par 4,1 centiem kilogramā.

Pēc «Virši» aprēķiniem tas nozīmē, ka gadā privātpersonas un juridiskās personas, kas ikdienā iegādājas benzīnu, papildu valsts budžetā iemaksās 7 miljonus eiro. Dīzeļdegviela veido 73% no kopējā tirgus apjoma jeb nedaudz vairāk kā vienu miljardu litrus, tāpēc akcīzes nodokļa palielināšana iedzīvotājiem un komerctransportam tādā pašā laika periodā izmaksās papildu 45 miljonus eiro. Lauksaimnieki uz nodokļa rēķina valsts budžetā papildus iemaksās apmēram 1 miljonu eiro gadā, savukārt par auto gāzi valsts budžets var rēķināties ar papildu 2 miljoniem eiro ieņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai, līdz ar to jārēķinās ar manāmu degvielas cenu pieaugumu.

Pašmāju degvielas tirgotāja "Virši" Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs atgādina, ka, saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli, 2020. gadā būs izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs, kas paredz būtisku degvielas cenu pieaugumu -- no 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centiem kilogramā. Papildus akcīzes likmi apliek ar PVN 21 % apmērā.

"Akcīzes likmes palielināšana nav vienīgais faktors, kas atstās negatīvu iespaidu uz degvielas cenām tuvākajā nākotnē. Benzīna cenu, kuru redzēsim degvielas uzpildes stacijās jau pirmajā gada dienā, ietekmēs arī grozījumi "Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5 % vietā. Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena jaunajā gadā palielināsies aptuveni par 6 centiem," skaidro A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Degvielas cenas Latvijā ar 1. janvāri kļūs mazāk konkurējošas

Arnis Andrianovs, AS «VIRŠI-A» Pārdošanas daļas vadītājs, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot jauno nodokļu reformu, no nākamā gada 1. janvāra 95E markas benzīna akcīzes nodoklis pieaugs par 4 eiro centiem litrā, savukārt dīzeļdegvielai – par 3,1 eiro centu litrā. Taču tas nebūt nav viss – tā kā akcīzes nodoklis tiek aplikts ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), tad gala patērētājam benzīna cenas pieaugums sagaidāms 4,8 eiro centu apmērā par 1 litru un dīzeļdegvielai par 3,8 eiro centiem litrā.

Arī kaimiņvalsts Igaunija no 1. janvāra atkārtoti paaugstinās akcīzes nodokli benzīnam, kas kopā ar PVN sastādīs plus 6,2 eiro centus litrā, savukārt dīzeļdegvielai akcīzes nodoklis mainīts netiks. Turklāt jāņem vērā, ka no 1. janvāra iebraucot Igaunijā būs jāiegādājas vinjete jeb autoceļu lietošanas nodeva tam autotransportam, kā svars pārsniegs 3,5 tonnas. Lietuvā gaidāms tikai neliels akcīzes nodokļa pieaugums dīzeļdegvielai, kas sastādīs 2 eiro centus litrā.

Šādas nevienmērīgas degvielas akcīzes nodokļa celšanas rezultātā, Baltijas valstu vidū sagaidāmas ievērojamas degvielas cenu starpības, kā rezultātā mēs nonāksim mazāk konkurējošā pozīcijā kā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotāji izvērsuši cīņu par klientu piesaisti; pie lielo korporatīvo klientu durvīm gaida rindā

Pēdējo gadu laikā degvielas tirgotāji nekautrējoties būvē jaunas degvielas uzpildes stacijas (DUS) tiešā konkurentu tuvumā, jo notiek sīva cīņa par katru klientu. Īpaši izteikta tā ir korporatīvo klientu vidū. Lielo klientu menedžeri neatlaidīgi uzņēmumiem piedāvā vilinošas atlaides, mēģinot pārspēt esošā piegādātāja piedāvājumu – neskatoties uz to, Latvijas tirgū atgriezies degvielas mazumtirdzniecības zīmols Shell, savukārt nule kā sevi pieteicis jauniņais Kool Latvija. «Latvija ir pārsātināta ar DUS. Konkurence ir ļoti sīva, katrā krustojumā klientam ir 2–3 izvēles, kur uzpildīties. Šajā segmentā nevarētu sūdzēties par konkurences trūkumu,» atzīst degvielas tirgotāja Virši-A Pārdošanas vadītājs Arnis Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā kopējais patēriņam Latvijā nodotais legālais degvielas apjoms pieaudzis par 6 % salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija.

2017.gada pirmajā pusgadā kopējais patēriņam Latvijā nodoto legālo naftas produktu (degvielas) apjoms ir 638,81 tūkst. tonnu un tas ir par 6 % vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā. Vislielākais patēriņam nodotā apjoma pieaugums ir vērojams dīzeļdegvielai – 42,98 tūkst. tonnu jeb par 10 % vairāk nekā pērn, kas kompensē benzīna apjoma samazinājumu par 6,05 tūkst. tonnām jeb 6 %.

Komentējot šos datus, VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe saka: «Legālais degvielas patēriņa kāpums, kas ir straujāks nekā pēdējos pāris gados, zināmā mērā apliecina Latvijas ekonomikas izaugsmes tempus. Vienlaikus realizētās degvielas apjoma pieaugumu ietekmē arī Igaunijas pierobežas alkohola tirdzniecības kāpums, jo «alkohola tūristi», izmantojot salīdzinoši zemākās cenas, veic degvielas uzpildi Latvijas–Igaunijas pierobežā tieši mūsu valsts degvielas uzpildes stacijās.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Konkurences padome par maldinošu reklāmu sodījusi degvielas uzpildes staciju operatoru «Neste Lietuva», paziņojusi Konkurences padome.

Kompānijai noteikts 8700 eiro sods par Reklāmas likuma pārkāpumu. Konkurences uzraugs secināja, ka uzņēmuma reklāma, kurā «Neste» apgalvo, ka tās degviela ogļskābās gāzes izmešus ļauj samazināt par līdz pat 20%, ir maldinoša.

Patērētājiem reklāma ļāva uzskatīt, ka «Neste Lietuva» savu pārdoto degvielu salīdzinājusi ar citu mazumtirgotāju piedāvāto degvielu, bet patiesībā «Neste Lietuva» reklamētā degviela salīdzināta nevis ar citiem degvielas veidiem vai citu mazumtirgotāju piedāvāto, bet gan ar minerālu degvielu, kāda patērētājiem Lietuvā nemaz nav pieejama.

«Vidējais patērētājs varēja uzskatīt, ka «Neste» degviela ir videi draudzīgāka un mazāk piesārņojoša nekā citu tīklu pārdotā degviela. Ja kompānijas reklāma būtu sniegusi detalizētāku informāciju, ka tās degviela ir salīdzināta ar minerālu degvielu, patērētāji varētu veidot citādu viedokli un, visticamāk, būtu izvēlējušies citu uzpildes staciju,» teikts Lietuvas Konkurences padomes paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta - Degvielas tirgotāji ar cenu paaugstināšanu nekavējas

Rūta Lapiņa, 03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu, no šī gada 1. janvāra, pieaugušas arī degvielas cenas Latvijā esošajās degvielas uzpildes stacijās. Izmaksas par 50 litru bākas uzpildi automašīnai ar benzīna dzinēju pieaugušas par vidēji 2,4 eiro, savukārt automašīnai ar dīzeļdegvielas dzinēju - par vidēji 1,9 eiro.

Papildināta ar «Circle K Latvia» komentāru pēdējās divās rindkopās

AS «Virši-A» Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs biznesa informācijas portālam db.lv atklāja, ka vidējās degvielas cenas «Virši-A» tīklā 2017. gada beigās bija 1,193 eiro par 95 E markas benzīna litru, savukārt dīzeļdegvielai – 1,11 eiro par litru. Pēc akcīzes nodokļa paaugstināšanas šī gada 1. janvārī, vidējā 95 E markas benzīna cena «Virši-A» tīklā ir 1,24 eiro litrā, kas ir par 4,7 centiem vairāk nekā gada nogalē, un dīzeļdegvielai – 1,148 eiro par litru, kas savukārt ir pieaugums par 3,8 centiem.

«Arī kaimiņvalsts Igaunija no 1. janvāra atkārtoti paaugstinājusi akcīzes nodokli benzīnam, kas kopā ar PVN sastāda aptuveni plus 6,2 eiro centus litrā. Turklāt jāņem vērā, ka no 1. janvāra iebraucot Igaunijā jāiegādājas vinjete jeb autoceļu lietošanas nodeva tam autotransportam, kā svars pārsniegs 3,5 tonnas. Lietuvā šogad gaidāms tikai neliels akcīzes nodokļa pieaugums dīzeļdegvielai, kas sastādīs 2 eiro centus litrā,» norāda A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas prezidents Ojārs Karčevskis brīdina, ka Saeimā pieņemtais lēmums par akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai novedīs pie tā, ka Latvijā degviela būs par pieciem centiem dārgāka, nekā Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2020. gada 15. janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par 10 centiem, bet vilcienos - par 10 vai 20 centiem (atkarībā no reģiona), informē VSIA Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone.

Vienlaikus braucieniem vilcienos tiks palielināts atlaižu klāsts, tajā skaitā kļūs lētākas internetā iegādātās biļetes. Elektroniski pārdotajām viena brauciena biļetēm, kas maksā vismaz 2,10 eiro, tiks piemērota atlaide 10% apmērā. Savukārt e-biļetēm, kas maksā mazāk par 2,10 eiro, atlaide saglabāsies 5% apmērā.

Gan starppilsētu, gan vietējās nozīmes maršrutos maksa par braucienu autobusā pieaugs par 10 centiem, savukārt vilciena biļetes cena A un B zonas robežā palielināsies par 10 centiem, bet, braucot tālākos posmos, tā pieaugs par 20 centiem. Pasažieriem arī turpmāk būs iespēja iegādāties abonementa biļeti, maksājot par braucienu lētāk - braucienam autobusos tā nodrošina atlaidi 10%, 15%, 20% apmērā, bet vilcienā atlaidi var saņemt līdz pat 46% apmērā. Iedzīvotāji, kuri abonementa biļeti būs iegādājušies pirms 15. janvāra, varēs to izmantot līdz derīguma termiņa beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Degvielas kvalitāte: uz papīra un realitātē

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par degvielas kvalitāti uz papīra liecina rūpnīcā izdots sertifikāts, kas apstiprina tās atbilstību noteiktiem parametriem. Taču realitātē – degviela no rūpnīcas līdz automašīnas bākai mēro garu ceļu un, ja tajā netiek ievēroti stingri kvalitātes kontroles nosacījumi, tās sastāvs galarezultātā var atšķirties no sertifikātā norādītā.

Degviela, kā jebkura ķīmiska viela, ir «dzīvs produkts», kas, pakļauts ārējās vides ietekmei, piedzīvo sastāva izmaiņas. Tādēļ degvielas kvalitātes saglabāšanai no rūpnīcas līdz pat automašīnas bākai izšķiroši ir tas, cik pareizi tā tiek pārvadāta, pārkrauta un uzglabāta.

Lai klientu automašīnu bākās nonāktu labākais – Eiropas Savienības standartiem atbilstoša degviela –, mazumtirgotājiem jāspēj kontrolēt un būt pārliecinātiem par produkta kvalitāti katrā degvielas ceļa posmā. To var panākt, tranzītā sadarbojoties ar profesionāliem partneriem, izmantojot modernākās tehnoloģijas, kā arī katrā posmā regulāri veicot degvielas paraugu pārbaudes, kas garantē produkta kvalitāti ne tikai, kad tas pamet rūpnīcu, bet arī nonāk klienta automašīnas bākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot datus par 2017. gada 9 mēnešiem un 3 mēnešu prognozētajām elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas maksājumu izmaksām, AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» ir aprēķinājusi un šodien, 20.oktobrī, iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes (OIK), kas apstiprināšanas gadījumā stāsies spēkā no nākamā gad, informē AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» valdes priekšsēdētājs Andris Cakuls.

Plānots, ka no 2018. gada 1. janvāra OIK dalīs fiksētajā un mainīgajā maksājumā, proti, OIK lielums būs diferencēts pēc pieslēguma jaudas, vienlaicīgi nedaudz mazinoties vidējai OIK vērtībai līdz 2,579 EUR centiem/ kWh. A. Cakuls norāda, ka jauno samazināto OIK aprēķinu sekmējis 22. septembrī Ministru kabinetā pieņemtais rīkojums «Par konceptuālo ziņojumu Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai», kas paredz efektīvu un ilgtspējīgu OIK izmaksu samazināšanu elektroenerģijas lietotājiem. Tā ietvaros lielajām koģenerācijas stacijām, tas ir, Rīgas termoelektrostacijām (TEC), tiek piedāvāts pieteikties uz brīvprātīga atbalsta samazināšanu, pretī saņemot vienreizēju kompensāciju, kas atbilstu nākotnē nesaņemto atbalsta maksājumu diskontētai vērtībai, tādējādi valsts līdz 2028. gadam ietaupa nākotnes izmaksas 262 miljonu eiro apmērā. AS «Latvenergo» jau ir pieteikusies vienreizējas kompensācijas saņemšanai no valsts, vienlaicīgi atsakoties turpmāk saņemt 75 procentus no ikgadējiem Rīgas TEC-1 un TEC-2 elektriskās jaudas maksājumiem, un šīs prognozes jau ir ietvertas OIK aprēķinā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskā transporta padome lēmusi, ka no 2020. gada 15. janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par 10 centiem, bet vilcienos – par 10 vai 20 centiem (atkarībā no reģiona), informē SIA Autotransporta direkcija.

Vienlaikus braucieniem vilcienos tiks palielināts atlaižu klāsts, tajā skaitā kļūs lētākas internetā iegādātās biļetes.

Pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ar sabiedriskā transporta nodrošināšanu saistītās izmaksas un līdz ar to arī nepieciešamais valsts budžeta finansējums, bet reģionālo maršrutu tarifi nav palielinājušies kopš 2012. gada un šobrīd tie neatbilst reālajai tirgus situācijai, skaidro direkcijas pārstāvji.

Pasažieru pārvadājumu ar autobusiem izmaksas šajā laika posmā ir pieaugušas par aptuveni 14%, bet ar vilcieniem – par 30%. 2012. gadā ieņēmumi no biļetēm spēja nosegt 57% no pārvadātāju izmaksām, savukārt pērn ieņēmumi no biļetēm veidoja vairs tikai 46%. Tas nozīmē, ka šobrīd vairāk nekā pusi no visām izmaksām, kas rodas, nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajos maršrutos, sedz valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Cilvēki vēl ilgi brauks ar dīzeļdegvielu un benzīnu, tāpēc jādomā par inovācijām šajā jomā

Žanete Hāka, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem nāksies arvien aktīvāk pievērsties ilgtspējas jautājumiem – dažkārt šķiet, ka to ieviešanai nepieciešamas lielas investīcijas, taču rezultātā tās atmaksājas ātrāk, nekā gaidīts, intervijā stāsta SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis

Vai esat novērojuši, ka aug to uzņēmumu skaits, kas domā par ilgtspēju, nevis īstermiņa ieguvumiem?

Vērojams, ka mūsdienās par to aizvien vairāk domā ne tikai uzņēmumi – visa kopējā situācija vidē un ekonomikā mums liek aizvien lielāku uzmanību vērst tieši uz ilgtspējas jautājumiem. Attīstoties ekonomikai un ražošanai, tiek patērēts pieaugošs resursu daudzums, līdz ar to – radīti vairāk atkritumi, un uzņēmumi saprot, ka ilgi tā vairs nevarēs darboties – resursi nav bezgalīgi, un jādomā, kā, pirmkārt, jau mainīt domāšanu un paradumus un līdz ar to mainīt ražošanas procesus, otrkārt, kā atrast jaunas izejvielas un tehnoloģijas, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus. Esmu gandarīts, ka pieaug to cilvēku skaits, kuri nākotnē raugās, domājot par šodienas darbībām. Saprot to, ka viņu ietekme uz vidi ir acīmredzama un jau tagad ir jādomā, kā samazināt kaitīgo ietekmi – varam šķirot atkritumus, taupīt elektroenerģiju, ražošanas procesos izmantot energoefektīvus risinājumus, patērēt mazāk degvielas un meklēt dabai ievērojami draudzīgāku degvielu. Uztvere noteikti mainās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degviela pasaulē kļuvusi nedaudz lētāka; Latvijā gan tā par centu dārgāka.

Šā gada otrajā pusē naftas tirgū cenas virziens galvenokārt ir bijis vērsts uz leju. Tas palīdzējis nedaudz zemāk ceļot degvielas vērtībai, kur 95. oktāna pakāpes benzīns vidēji pasaulē trešajā ceturksnī kļuvis par 2,4% lētāks, liecina Bloomberg apkopotie dati. Kopumā bākas pieliešanai dažādās pasaules valstīs jāatvēl ļoti atšķirīgas summas. Ja Venecuēlā to ir iespējams izdarīt par simbolisku samaksu, tad jau krietni lielāks žūksnis šādam procesam jāatvēl Eiropā, kas pati savu naftu gandrīz neiegūst (ar dažiem izņēmumiem).

Par centu dārgāka

Protams, vienmēr interesanti uzmanību pievērst mūsu valstij. Pieejamie dati liecina, ka vidēji trešajā ceturksnī litru benzīna Latvijā varējām iegādāties par 1,28 eiro, kas bija nedaudz (par vienu centu) vairāk nekā pirms ceturkšņa (tādējādi globālajai vidējai tendencei gluži nesekojam). Katrā ziņā arī nedaudz ilgākā termiņā degvielas cena te ir kāpusi. Piemēram, 2017. gada trešajā ceturksnī litrs benzīna Latvijā vidēji maksājis 1,08 eiro un 2016. gada trešajā ceturksnī - 1,04 eiro. Viss gan šajā ziņā nebūt nav viennozīmīgi. 2014. gada trešajā ceturksnī, kad gluži vai ierasta parādība bija melnā zelta cenas atrašanās virs 100 ASV dolāriem par barelu, litrs benzīna Latvijā maksāja tos pašus 1,25 eiro - tātad cena bija līdzīga tai, kāda tā ir šobrīd. Tomēr pēc tam aizsākās naftas cenas sabrukums, kur 2016. gada sākumā tās barela vērtība preču biržā pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

1.janvāra rīts ausīs ar dārgākām degvielas cenām

Armands Beiziķis, SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs, 01.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas nozare šo gadu noslēgs ar stabilu 5% tirgus izaugsmi pārdotās degvielas apjomu ziņā. Izaugsmi pamatā sekmējis gan pieaugošais dīzeļdegvielas patēriņš, gan arī labvēlīgā naftas produktu tirgus konjunktūra gada vidū, kas sagādāja arī Latvijas autobraucējiem patīkami zemas degvielas cenas gada vidū iepretim augstākām cenām gada sākumā un tagad – gada nogalē. Svaigākie dati par pārdotās degvielas apjomu liecina, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada to pašu periodu, dīzeļdegvielas patēriņš pieaudzis par 7,7%, kamēr benzīns nokrities par 5%.

(Plašāk par šo tēmu lasi: «Atbrīvos» inflācijas spirāli)

Visievērojamāk izaudzis dīzeļdegvielas patēriņš mazumtirdzniecībā – deviņos mēnešos par 9,37% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn. Tik spēcīgā patēriņa pieaugumā varam teikt aitäh jeb paldies kaimiņiem igauņiem. Igaunijā ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai. Dīzeļdegvielas cenu atšķirības starp Latviju un Igauniju ir vismaz 10 centi litrā, kas veicina kaimiņu vīzītes uz Latvijas pierobežu lētākas degvielas meklējumos. Mazāku, bet tomēr vērā ņemamu iespaidu atstāj arī Latvijā reģistrēto vieglo dīzeļdzinēju automašīnu skaita pieaugums. Tendence, ka autobraucēji savus benzīna auto nomaina pret dīzeļauto, turpinās. Tāpat šogad audzis dīzeļdegvielas patēriņš vairumtirdzniecībā un lauksaimniecībā, kas liecina par transporta un lauksaimniecību nozaru izaugsmi līdz ar Latvijas ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Situācija ir dramatiska, jo naudas nav, bet nodokļi ir jāmaksā.

Piena ražotāji rīkos ārkārtas sapulci un vērsīsies pie kolēģiem Briselē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Piena iepirkuma cenas kopš gada sākuma pazeminājušās par 10 centiem kilogramā, sasniedzot 0,26 – 0,27 eiro/kg. Tas nozīmē, ka zemnieki saņem vēl mazāk, jo piens vēl jāsavāc. Daudziem zemniekiem tas rada izmisumu. Cenas visdramatiskāk samazinājis Rīgas Piena kombināts, Valmieras piens, Limbažu siers un Latvijas Piens, savukārt Latvian Dairy palicis parādā kooperatīviem par iepirkto pienu pēc mūsu aprēķiniem aptuveni 1,8 miljonus eiro,» stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neste šogad apņēmusies turpināt audzēt tirgus daļu un atklāt jaunas stacijas ārpus galvaspilsētas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neste Latvija pērn attīstībā investējusi trīs miljonus eiro. Šogad plānotais investīciju apmērs ir 2017. gada līmenī, un gadā kopumā tiks atklātas trīs jaunas degvielas uzpildes stacijas (DUS). Visas būs ārpus Rīgas, Dienas Biznesam atklāj Neste Latvija valdes loceklis un mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis.

Paradumu maiņa

Jautāts, kādu ietekmi atstājis akcīzes nodokļa pieaugums degvielai no šī gada sākuma, viņš saka: «Pirmās tendences ir grūti komentēt. Decembra beigās novērojām ļoti lielu aktivitāti, janvāra sākumā, savukārt, šī aktivitāte bija mērenāka. Cilvēki rēķināja savus izdevumus.» Vai autobraucēji spēkratus uzpilda retāk, mazāk tos izmanto, vai, izmantojot dažu centu starpību, brauc automašīnas uzpildīt Lietuvā, pašlaik vēl esot pāragri komentēt, tomēr Neste veiktā klientu aptauja liecina, ka 39% autovadītāju ir mainījuši savus braukšanas paradumus. Tai pašā laikā tirgus dati par 2018. gada janvāri tikai daļēji atspoguļo šo tendenci. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes dati liecina, ka kopējais degvielas mazumtirdzniecības patēriņš valstī šī gada janvārī ir audzis par 2,8%. Tai pašā laikā benzīna patēriņš ir krities par 6%, bet pieprasījums pēc dīzeļdegvielas ir audzis par vairāk nekā 6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli uz degvielu «pārnest» nav iespējams

Māris Ķirsons, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa transformāciju, to ietverot kā papildu akcīzes nodokli degvielai, lai tādējādi nodrošinātu situāciju, ka tas, kas daudz brauc ar auto, tas arī vairāk maksā, nav dzīvotspējīga, jo tā rezultātā degvielas cena pieaugtu par 8 centiem litrā.

Tāds ir secinājums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes diskusijām par iespējām reformēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli.

Saeimas deputāte Ilze Indriksone atgādināja, ka sabiedrībā jau vairākus gadus virmo jautājums par iespēju transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli iekļaut degvielas cenā, jo ir ļoti atšķirīgas auto lietošanas pakāpes un daudzums, tajā paša laikā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis visiem ir vienāds (atbilstoši CO2 izmešu apmēriem).

«Tad ir jautājums, vai maksā par to CO2, ko rada automašīnas lietošana, vai par to CO2, ko rada, lai saražotu šo auto?» retoriski jautāja I. Indriksone. Viņasprāt, iekļaujot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli degvielas cenā, varētu neapgrūtināt laukos dzīvojošu pensionāru, kurš dažas reizes mēnesī dodas uz novada centru pie ārsta vai nokārtot kādas citas sev svarīgas lietas, bet maksā tādu pašu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kādu tas, kurš ik dienu brauc ar auto, un vienlaicīgi nodrošināt taisnīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu atšķirības Latvijā un Lietuvā skaidrojamas ar Lietuvas degvielas tirgotāju aso konkurenci un atsevišķu tirgus dalībnieku īpaši zemām akcijas cenām, lai piesaistītu sev papildu klientus, skaidro degvielas mazumtirgotāja «Circle K Latvia» pārstāve Ieva Stūre.

«Circle K» pārstāve skaidroja, ka degvielas cenu atšķirības Lietuvā un Latvijā jāvērtē apdomīgi, jo jāņem vērā, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā degvielas cenas ir ļoti dinamiskas un veidojas pēc mikrotirgus principiem, turklāt vienas dienas laikā cenas var mainīties pat vairāku centu robežās par degvielas litru, tādēļ korektāk ir veikt šādu salīdzinājumu ilgtermiņā. Tāpat arī jāņem vērā atšķirības komponentēs, kas veido degvielas cenu, piemēram, akcīzes nodokļi, loģistikas izmaksas un citas pozīcijas. Te arī jāuzsver, ka Lietuvā, pretēji valdošajam uzskatam, ceļu nodoklis nav ietverts degvielas cenā, gluži vienkārši, šāda nodokļa Lietuvā nav vispār, norādīja Stūre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju), palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,6 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,6 %. Cenas pieauga dārzeņiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, piena produktiem, sviestam, pienam, sieram un biezpienam, konditorejas izstrādājumiem, svaigām vai atdzesētām zivīm, olām, cukuram, svaigiem augļiem, šokolādei.

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums tabakas izstrādājumiem par 5,4 %. Alkoholiskajiem dzērieniem cenas palielinājās par 1,2 %, tai skaitā alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru