Jaunākais izdevums

Kapsētu informācijas digitalizācijas un pārvaldības sistēmā "cemety.lv" līdz šim digitalizētas vairāk nekā 400 gan pašvaldībām, gan baznīcām piederošas kapsētas visā Latvijā, digitāli apkopojot informāciju par vairāk nekā miljons apbedītajām personām.

Šobrīd notiek darbs pie vēl vairāk nekā 40 Latvijas kapsētu digitalizācijas. Jau vairākus gadus "Cemety.lv" darbojas Lietuvā, kā arī uzsākta darbība Anglijā, Somijā, Francijā un Itālijā.

"Cemety.lv" jebkurš interesents var virtuāli izstaigāt jau digitalizētās Latvijas kapsētas, kā arī atrast informāciju par kapsētā plānotajiem publiskajiem pasākumiem, piemēram, kapusvētkiem. Digitalizētajās kapsētās vietnē redzama kapsētas karte, apbedījumu plāns, kā arī apskatāma konkrētu kapavietu fotofiksācija. Tāpat vietne ir palīgs visiem tiem, kuri vēlas atrast savu radinieku un draugu atdusas vietas, bet dažādu iemeslu dēļ nezina, kur tās atrodas. Ievadot mirušās personas vārdu, sistēmā iespējams atrast ne tikai kapsētu, kurā konkrēts cilvēks apbedīts, bet arī kartē redzēt kapavietas atrašanās vietu konkrētajā kapsētā. "Cemety.lv" atrodamā informācija kļuvusi par noderīgu instrumentu arī ciltskoku veidotājiem – tiem, kas apzina un pēta dzimtas vēsturi.

"Cemety" sistēma jau digitalizētajās kapsētās atvieglo arī to apsaimniekotāju darbu – kapu pārvaldnieki sistēmā var rediģēt kapsētas digitālo karti, atzīmēt jaunas apbedījuma vietas, veidot un rediģēt kapu infrastruktūras objektus, ievietot informāciju par apbedītajiem, vienkopus glabāt visus ar kapu saimniecību saistītos līgumus un rēķinus, kā arī veikt citas ar kapu saimniecības pārvaldību saistītas darbības.

Cilvēkiem pēdējos gados aktīvi iesūtot informāciju par saviem tuviniekiem, platforma "cemety.lv" kļuvusi par populāru vietu, kur nākotnei un piemiņai atstāt īsu biogrāfisku aprakstu, foto vai cita veida liecību par mirušo.

"Pateicoties cilvēku atsaucībai, "cemety.lv" arvien pilnveidojas, jo tiek papildināta ar informāciju par kapa vietām, par kurām nav ziņu kapu un baznīcu grāmatās vai kurām nav citu norāžu, piemēram, pieminekļa, kas palīdzētu kapavietā apbedīto identificēt," stāsta "Cemety" izveidotājs Miks Blate.

Latvijā izstrādātā kapu digitalziācijas platforma guvusi atzinību arī citās pasaules valstīs, un šobrīd "Cemety" aktīvi darbojas kaimiņvalstī Lietuvā, tāpat digitalizētas pirmās kapsētas Francijā un Lielbritānijā, kā arī notiek darbs Somijā un Itālijā. Lielbritānijā "Cemety" digitalizējis arī Brukvudas kapsētu, kas ir šajā valstī lielākā mirušo atdusas vieta, un tajā guldīti arī daudzi latviešu izcelsmes cilvēki.

Vasaras un rudens mēneši ir kapu digitalizācijā intensīvākais laiks, jo tad iespējami kvalitatīvākie kapsētu mērīšanas un fotografēšanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ izglītos publiskos pasūtītājus BIM ieviešanā būvniecības iepirkumos

Db.lv, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu publisko pasūtītāju kompetenci par Būves informācijas modelēšanas (BIM) sniegtajām priekšrocībām, dalītos ar labo praksi un veicinātu straujāku BIM prasību iekļaušanu jaunajos būvniecības iepirkumos, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), Ekonomikas ministrija un Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcija "Latvijas valsts standarts" aicina uz semināriem par VNĪ pērn izstrādāto BIM prasību ieviešanu iepirkumos un praktisko pielietošanu projektos.

Tādējādi tiks veicināta būvniecības digitalizācija Latvijā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Seminārā publiskie pasūtītāji tiks iepazīstināti ar BIM un tās pielietošanu dažādos griezumos.

"VNĪ kā lielākais publiskais būvdarbu pasūtītājs apzinās savu nozīmi nozares attīstībā, tāpēc esam gatavi dalīties ar pieredzi un pērn izstrādātajām BIM prasībām ar citiem pasūtītājiem, palīdzot ieviest BIM visā Latvijā. VNĪ ieskatā būvniecības digitalizācija Latvijā ir nepieciešamība – tā uzlabo sadarbību starp visām būvniecībā iesaistītajām pusēm, palīdz pasūtītajam kontrolēt darbu izpildes termiņu un izmaksas, uzlabo būvprojekta kvalitāti, palīdz identificēt riskus, savlaicīgi novērst nepilnības, ekonomēt laika un finanšu resursus. Tā palīdz ne tikai sakārtot pasūtītāja un būvuzņēmēju attiecības, bet vienlaikus sakārto arī Latvijas būvniecības vidi, veicinot Latvijas būvnieku konkurētspēju starptautiskā līmenī," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Attālināti strādājošajiem visvairāk traucējusi darbam nepiemērotā mājas vide

Db.lv, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divus mēnešus ilgajā izolācijas periodā no mājām strādājošajiem nācies saskarties ar daudziem izaicinājumiem un neikdienišķām situācijām.

Vislielākie traucēkļi izrādījušies darbam nepiemērotā mājas vide, kas novērsusi uzmanību no darba lietām, nenormēts darba laiks un neparastā saziņa, liecina grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas "Tildes Jumis" veiktās uzņēmumu aptaujas rezultāti.

Līdz ar ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu 12. marta vakarā liela daļa uzņēmumu ļāva saviem darbiniekiem strādāt no mājām. Tas tūkstošiem strādājošo pilnībā mainīja darba ritmu. Sākumā cilvēki priecājās par iespēju ilgāk gulēt un netērēt laiku ceļam, bet drīzumā iezīmējās attālinātā darba izaicinājumi.

Aptaujas rezultāti rāda, ka 22% aptaujāto visgrūtāk bija tikt galā ar koncentrēšanās problēmām, cauru diennakti atrodoties mājoklī, kur līdz tam nebija pierasts strādāt. Turklāt daudziem respondentiem telpas bija jādala ar citiem mājiniekiem, kuri arī strādāja vai pildīja skolas uzdevumus. Šie apstākļi lielā mērā ietekmēja darba laika robežu izplūšanu. Aptuveni 15% aptaujāto atzina, ka izolācijas mēnešos bijis grūti noteikt, kad darba diena sākas un kad beidzas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar graudkopību mazākā un lielākā apmērā nodarbojas vismaz 1200 saimniecības, no kurām jau vairāk nekā puse ir reģistrējusies graudu tirdzniecības platformā "Agroplatforma.lv".

Pērnvasar platforma bija piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus. "Intensīvā darbā esam izcīnījuši savu pozīciju tirgū – lauksaimnieki zina, ka pie mums var iegūt ļoti konkurētspējīgu cenu par graudiem, kā arī mājaslapā ir daudz noderīgas aktuālās informācijas par notiekošo nozarē. Vienas graudu tonnas pārdošana mūsu platformā ir bijusi vidēji par 2,5 līdz 5 eiro izdevīgāka nekā citos kanālos, taču platformas izmantošana saistīta ar nopietnu ieradumu maiņu, kas prasa pamatīgu uzticības kredītu. Lielākais izaicinājums ir pārliecināt mūsu esošos un potenciālos klientus, ka šis ir drošs un efektīvs veids, kā strādāt ar saviem graudiem," saka Juris Kazulis, SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ārvalstu investoru padome: Latvijā digitalizācijas rīki jāpadara lietotājiem draudzīgāki

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pieejami labi digitalizācijas rīki, bet tie jāpadara lietotājiem draudzīgi, piektdien pēc tikšanās ar valdības pārstāvjiem žurnālistiem atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Šodien Latvijas valdība un ĀIPL 24.reizi sanāca uz augsta līmeņa tikšanos, kuras laikā ārvalstu investori pateikušies Ministru kabinetam par paveikto iepriekšējo 12 mēnešu laikā, sevišķi augstākās izglītības reformas jomā un ekonomisko lietu tiesas izveidē. Jēkabsone atzina, ka ĀIPL atzinīgi novērtējusi valdības paveikto Covid -19 krīzes pārvarēšanā.

"Par paveikto Covid-19 krīzes pārvarēšanā Latvijas valdībai - cepuri nost! Tomēr ar to nepietiek, lai Latvija audzētu konkurētspēju," piebilda padomes vadītāja. ĀIPL valdības pārstāvjiem norādījusi uz četriem svarīgi risināmiem virzieniem. Pirmkārt, ārvalstu investori iesaka veikt uzlabojumus veselības sistēmā, sevišķi pievēršot uzmanību jautājumam par darbnespējas lapu izsniegšanu. Otrkārt, nodokļu izmaiņu jomā ir jāseko līdzi tam, lai izmaiņu rezultātā nepieaugtu nodokļu slogs tiem, kas jau tagad godprātīgi maksā nodokļus. Vienlaikus būtu jāveicina lielākas iedzīvotāju daļas iesaiste nodokļu nomaksā. Jēkabsone atzinīgi izteicās par valdības piedāvājumu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par 1%, jo tādējādi Baltijas valstu starpā darbaspēka nodokļi būs konkurētspējīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Svarīgi domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū

PwC legal vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties ilgtermiņā, Covid-19 ir neatgriezeniski mainījis vidi, kā uzņēmumi konkurēs nākamās desmitgades laikā.

Uzņēmumi, kas izvēlas adaptēties konkrētajai situācijai un plāno ne tikai īstermiņa uzņēmuma atveseļošanos, bet gan ilgtermiņa konkurētspējas plānus, gūs panākumus, savukārt tie, kas stāvēs uz vietas, var arī neizdzīvot. Tādēļ šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas vērsti ne tikai uz īstermiņa krīzes seku novēršanu, bet domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū.

Tehnoloģijas, lai pārorientētos

Šī krīze ir parādījusi, kā veiksmīgi izmantot tehnoloģijas un jaunākās inovācijas, lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām. No dažāda veida aplikācijām līdz sarežģītu un inovatīvu rasinājumu ieviešanai. Skaidrs ir viens - Covid-19 apliecināja, ka statistika, jauno tehnoloģiju risinājumi, informācijas un datu apmaiņa ļauj prognozēt un monitorēt pandēmijas ietekmi visā pasaulē. Iegūtā informācija ļauj mums cīnīties un mazināt negatīvās sekas. Pēdējo mēnešu notikumi daudziem uzņēmumiem likuši pārdomāt to attīstības virzienu pēc krīzes. Novērojams, ka vairāki lieli uzņēmumi Eiropā sākuši domāt par inovatīviem risinājumiem, lai samazinātu to izmaksas, nodrošinātu kopējo ES mērķu sasniegšanai, gan ievērojot Eiropas Zaļā kursa mērķus, gan digitalizāciju drošu informācijas un datu apmaiņu un ieguvi, lai pasargātu uzņēmumu no atkārtotas krīzes un to negatīvajām sekām, ceļot savu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā spēļošana uzlabo darbinieku produktivitāti

Artūrs Bernovskis, darbinieku izaugsmes platformas "Efectio" vadītājs, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē spēļošana (gamification) nozīmē spēļu vai spēlēm līdzīgu elementu iekļaušanu uzņēmuma procesos, lai veicinātu iesaisti un efektivitāti.

Tas varētu ietvert punktu krāšanu, noteikta līmeņa sasniegšanu, sacensības, balvas, mērķu noteikšanu, veiksmes rādītājus u.tml. Galvenā ideja ir mudināt darbiniekus uz tādu uzvedību, kādu vēlaties redzēt vairāk, izmantojot cilvēka aizrautību iesaistīties spēlēs.Šī metode darba vietas produktivitātes palielināšanā ir visnotaļ jauna tendence, taču tā kļūst arvien populārāka pasaules uzņēmumu vidū, it sevišķi pēdējos gados, kuru laikā ir strauji attīstījušās tehnoloģijas un uzņēmuma procesu digitalizācija. Spēļošana ir saistīta ar dažādiem motivācijas paņēmieniem, kas palīdzētu cilvēkiem labāk iesaistīties savā darbā vai mācību procesā. Kā piemērs ir atlīdzības piešķiršana par sakrātajiem punktiem, kas ļauj novērtēt darbinieka sasniegumus un veicināt tālāku progresu. Savukārt mācību programmās spēļošana palīdz pārvērst saturu, kas citādi varētu šķist garlaicīgs vai novecojis, par kaut ko interaktīvu un jautru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29. septembrī norisināsies Tiesību zinātņu pētniecības institūta (TZPI) un Banku augstskolas (BA) rīkotā zinātniskā konference "Bankas mainīgajā pasaulē", kurā eksperti no tiesību zinātņu un finanšu jomas spriedīs par aktuālajiem banku sektora izaicinājumiem.

Konferenci no plkst. 9.00 varēs vērot tiešraidē TZPI "Facebook" kontā, bet no plkst. 14.35 Banku augstskolas "YouTube" kanālā.

Konferences programma ir sadalīta divās sekcijās. Pirmajā sekcijā, kas Latvijas Universitātes (LU) lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19, sāksies plkst. 9.00, tiks apskatīti kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti. Šajā sekcijā zinātniskos referātus lasīs ģenerālprokurors Juris Stukāns, Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, profesore Inna Šteinbuka, prokurors Juris Juriss, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, zvērināti advokāti Jānis Kārkliņš, Jānis Rozenbergs, Aivars Lošmanis, Edvīns Danovskis, kā arī TZPI vadītājs Ringolds Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Covid-19 veicina papīra laikmeta pāreju digitālā. Arī likumdevējs gatavs transformācijām

Elīna Girne, vadošā juriste datu tehnoloģijas uzņēmumā ''SQUALIO Group'', 08.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācija valstī, kuru radīja Covid-19, veicināja ilgi gaidītās iespējas juridiskām personām. Proti, stājoties spēkā grozījumiem Komerclikumā (22.03.2020.), uzņēmuma akcionāru vai dalībnieku kopsapulces norise iespējama attālināti.

Sākotnēji konkrētās izmaiņas var likties kā piemērošanās pašreizējiem apstākļiem un Covid-19 risinājums, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības nepārtrauktību. Taču šīs izmaiņas ir būtiskas efektīvam un produktīvam darbam nākotnē ikvienai saimnieciskās darbības struktūrai – uzņēmumam, biedrībai vai organizācijai.

Aizvadītais attālinātā darba laiks sniedzis nozīmīgu mācību stundu nākotnei, proti, kā ietaupīt savu laiku un resursus, lai strādātu efektīvāk. Jūtami aktualizējies izmaksu optimizācijas jautājums, kas no tehnoloģiju puses izgaismo citu aspektu – vai protam izmantot tās tehnoloģijas, kas jau ir mūsu rīcībā. Izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, attālināti var norisināties gan apspriede un sapulce, gan dokumentu apstiprināšana un parakstīšana, tādējādi transformējot papīra laikmeta ātrāku pāreju digitālajā laikmetā. Mūsu ikdienas darba rutīnā vairāku procesu automatizācija izslēdz cilvēciskās kļūdas, palielina ātrumu un veicina augstāku produktivitāti. Joprojām digitalizācija ir mūsu domāšanas maiņa, kurai piespiedu motivācijas grūdienu sniedzis Covid-19 laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo nedēļu laikā pasaules valdības sākušas mazināt ar pandēmijas izplatīšanos saistītos ierobežojumus. Tas nozīmē, ka cilvēku dzīve var sākt pakāpeniski tuvināties tam, kāda tā bija pirms Covid-19.

Daži tendenču pētnieki gan pauž pārliecību, ka dažas lietas pandēmija būs mainījusi uz neatgriešanos. Piemēram, uz palikšanu – un pat ātrāka - dažādu iemeslu iespaidā varētu būt Rietumu pasaules virzība arvien robotizētākas nākotnes virzienā.

Interesanti, ka šīs pandēmijas laikā pasaules atpazīstamību iemantojuši daži mūsu ziemeļu kaimiņu – Igaunijas - robotu ražotāji. Proti, Apvienotajā Karalistē, esot apgrūtinātai mazumtirdzniecībai, vairāki šīs valsts lielveikali, lai patērētājiem piegādātu dažādas preces, pastiprināti izmantojuši, piemēram, igauņu uzņēmuma "Starship Technologies" robotus.

Pieejamā informācija liecina, ka šādi minētā uzņēmuma ražotie autonomie roboti bez kādas fiziskas cilvēku palīdzības ar nelielu ātrumu pārvietojas pa gājēju ceļiem līdz to piegādes mērķim. Tāpat tie varot pārvarēt nelielas barjeras, piemēram, sliekšņus un ir aprīkoti ar skaļruņiem, lai vajadzības gadījumā ar cilvēkiem arī "sarunātos". Kad robots ierodies galamērķī, klienti atbloķē to glabāšanas nodalījumu ar mobilajiem tālruņiem un attiecīgi – tad saņem pasūtījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Magnalysis" strādā pie diagnostisko attēlu rekonstrukcijas, analīzes un uzglabāšanas tehnoloģijas, kas ļaus pat par 50% samazināt magnētiskās rezonanses izmeklējumu rezultātu iegūšanai nepieciešamo laiku.

"Radiologi saskaras ar vairākām problēmām – slimnīcu IT sistēmas ir novecojušas un rīki, ko ārsti izmanto, neatbilst mūsdienu prasībām. Ārsti pēta un apraksta izmeklējumu attēlus atsevišķos datoros – vienā skatās bildes, bet citā tās apraksta. Man nešķiet pareizi, ka profesionāļiem šādi jātērē savs laiks. Mēs esam atraduši nišu, kur varam piedāvāt viedo risinājumu, lai palīdzētu radiologiem ikdienas darbā – mūsu platforma iecerēta kā vienots radioloģijas portāls, kur ārstiem būtu iespēja apskatīt radioloģisko izmeklējumu bildes un aprakstīt tās vienā sistēmā, kā arī veikt piezīmes ar balsi" stāsta Ņikita Stepanovs, medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Magnalysis" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji: notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Gaļas produktu ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa "Covid-19" radītā ārkārtas situācija uzņēmējiem liek domāt pilnīgi citā virzienā - pašlaik notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā, uzskata gaļas produktu ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

"Mūsu prioritāte ir darbinieks, un pašlaik jau vairākas dienas meklējam jaunus veidus un darām visu, lai nodrošinātu kvalitatīvāko darbinieku aizsardzību un drošību. Bez mūsu darbiniekiem - nav arī paša uzņēmuma," pārliecināts ir H. Lapiņš. Viņš uzskata, ka "esošā ārkārtas situācija liek uzņēmējiem domāt pilnīgi citā virzienā - pašlaik notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā". Šis drošības pasākumu kopums ietver "no handshake" politiku jeb izvairīšanos no sarokošanās, visā uzņēmuma teritorijā (gan birojos, gan ražotnēs) izvietotus papildu individuālās aizsardzības līdzekļus kā dezinfekcijas līdzekli rokām un sejas maskas, kā arī dezinfekcijas salvetes rokām un darba virsmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Digitālās tehnoloģijas paātrina kravu apkalpošanu Rīgas brīvostā

Zane Atlāce - Bistere, 17.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde uzsākusi jauna pilotprojekta testēšanu, kas paredz digitalizēt dokumentu apriti autokravu pārvadāšanai uz ostas termināļiem, kā arī automatizēt autotransporta apkalpošanu ostas teritorijā.

Projekts top sadarbībā ar Latvijas Autotransporta direkciju, VID Muitas pārvaldi, SIA "Rīgas Universālais termināls" un lielāko enerģētikas beramkravu eksportētāju Baltijas valstīs.

Testa rezultāti liecina - ieviestā sistēma ļauj līdz pat 4 reizēm samazināt vienas kravas automašīnas apkalpošanas ātrumu, minimizējot papīra dokumentu plūsmu un fizisko kontaktu, kā arī mazinot sastrēgumus pilsētā. Tas ir būtisks sasniegums, ņemot vērā pastāvīgi augošo autotransporta kravu plūsmu Rīgas ostā.

Projekta pamatā ir vienotas tiešsaistes sistēmas ieviešana, kur kravas nosūtītāja ievadītos datus var izmantot visas loģistikas ķēdē iesaistītās puses. Mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana ostas kontrolposteņos un ostas uzņēmumā savukārt ļauj kravas piegādes procesu pilnībā automatizēt, sākot ar automašīnas atpazīšanu, ielaišanu ostas teritorijā, beidzot ar procesiem ostas terminālī - vārtu atvēršanu, kravas svēršanu, kravas datu apstrādi, automašīnas aizvadīšanu līdz vajadzīgajai noliktavai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Aicina bez maksas apgūt norvēģu valodu un veidot karjeru IT nozarē

Db.lv, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Ziemeļeiropā vadošajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem "TietoEVRY" piedāvā bezmaksas norvēģu valodas apguvi, stipendiju apmācību laikā un karjeras iespējas IT nozarē mērķtiecīgākajiem un aktīvākajiem akadēmijas dalībniekiem.

Norvēģu valodas akadēmijai pieteikumus "TietoEVRY" gaida līdz septembra beigām, pirmās nodarbības plānotas novembrī.

"Valodu zināšanas ir stūrakmens profesionāla servisa nodrošināšanā mūsu klientiem," stāsta Jānis Špunders, "TietoEVRY" Rīgas pakalpojuma centra vadītājs, kura komandā jaunajiem speciālistiem būs iespēja veidot savu karjeru informāciju tehnoloģiju jomā.

Latvijā tiek pārstāvēti vairāki "TietoEVRY" grupas biznesi, tajā skaitā klientu atbalsta centrs, lai sniegtu dažāda līmeņa servisu klientiem Skandināvijā un citos pasaules reģionos. Digitalizācija šobrīd ir galvenā biznesa vides aktualitāte un pieprasījums pēc augsti kvalificētiem informācijas un komunikāciju nozares speciālistiem visā pasaulē turpina palielināties, tāpēc "TietoEVRY" piedāvātā bezmaksas norvēģu valodas apguves iespēja ir arī efektīvs veids, kā atlasīt un veiksmīgi sagatavot potenciālos darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets", 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kazāks: Valsts parādu labāk mazināt gudri ieguldot patlaban pieejamo finansējumu

LETA, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes dēļ pieaugušo valsts parādu labāk mazināt gudri ieguldot patlaban pieejamo finansējumu, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ceturtdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentējot prognozēto valsts parāda pieaugumu no patlaban esošajiem aptuveni 30% no iekšzemes kopproduktu (IKP) līdz aptuveni 50% no IKP, Kazāks atzina, ka Covid-19 krīzes dēļ valsts parāds piedzīvos "milzīgu lēcienu", tomēr Latvija to var atļauties.

Latvijas Bankas prezidents arī piebilda, ka valsts parādu var samazināt divos veidos - samazinot izdevumus vai audzējot ekonomiku. Kazāka ieskatā, Latvijai patlaban pieejamie līdzekļi ir jāiegulda gudri un vairākās jomās, lai valsts parāds samazinātos uz ekonomikas izaugsmes rēķina.

Centrālās bankas vadītājs atzina, ka Latvijai pieejamie līdzekļi iziešanai no Covid-19 krīzes un turpmākajiem gadiem ir jāiegulda mērķtiecīgi, vērtējot atdevi visai sabiedrībai, nevis atsevišķām grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #15

DB, 14.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un iedzīvotāju pirktspēja un paradumi mainās, un to izjūt lieli un mazi uzņēmumi, vietējam tirgum ražojošie un eksportējošie. Problēmas pašlaik apsteidz risinājumus - šāds secinājums "Dienas Biznesam" ir radies, pētot, kas notiek eksportā.

Latvijas uzņēmējus pandēmijas laikā visvairāk satrauc apgrozījuma kritums un kavējumi norēķinos. Pandēmijas apstākļi ir liels izaicinājumus arī globālajām piegāžu ķēdēm un loģistikai - arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 14. aprīļa numurā:

  • viedokļi - digitalizācija vairs nav luksusa prece
  • aktuāli - parādniekus ar maksātnespēju nevar nobiedēt
  • tēma - eksportā zemais starts
  • finanses - kopējā parāda dažādās šķautnes
  • nekustamais īpašums - gada 25 lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā
  • reklāmas nozare uz pauzes
  • atkritumu apsaimniekošana - kurš vedīs kartonu
  • atkritumu apsaimniekošana - dod riepām otro dzīvi
  • sociālais bizness - sociālo uzņēmumu nozīme pieaug
  • bizness reģionos - Zoltners drošības spilvens
  • brīvdienu ceļvedis - #DienasBizness galvenā redaktore Anita Kantāne

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūlija administratīvo pārkāpumu protokoli kļūs elektroniski, informē Ikšlietu ministrijā.

Saeima 2018.gada decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Administratīvās atbildības likumu, kas ieviesīs virkni pārmaiņu šī brīža administratīvo sodu noformēšanas kārtībā. Jaunais Administratīvās atbildības likums stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā, un līdz ar to, pašreizējais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudēs spēku.

Lai nodrošinātu vienotu administratīvo pārkāpumu procesu uzskaiti visās valsts un pašvaldību institūcijās, tiks ieviests viens tehnoloģiskais rīks, proti, APAS sistēma, kuru izstrādā Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. APAS sistēmas tiesiskais regulējums ir noteikts Sodu reģistra likumā.

"Viena no manām prioritātēm, kad kļuvu par ministru, bija modernizēt dienestu ikdienas darbu, lai Latvijas iedzīvotāji varētu saņemt ātrākus un kvalitatīvākus drošības pakalpojumus. Šobrīd nelietderīgi daudz laika tiek tērēts, ar roku uz papīra sastādot administratīvos protokolus - līdz ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos, sāks funkcionēt sistēma, kas paātrinās un efektivizēs procesus policijas ikdienas darbā, kas ļaus gan ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, gan arī atslogot cilvēkresursus," pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par investīcijām Latvijā LIAA uzrunā pakalpojumu centrus

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākais izaicinājums pašlaik ir potenciālo investoru uzrunāšana un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) mērķis ir darbs ar Rietumu uzņēmumiem, kuri uz Eiropu grib pārcelt IT un dalīto pakalpojumu centrus, stāsta LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Pandēmijas laikā virkne šādu investoru saskārās ar situāciju, ka, piemēram, Āzijā izvietotie pakalpojumu centri vienkārši pārtrauca darbu.

Vienlaikus Rožkalns norādīja, ka ir arī jādomā par to, kāda veida investīcijas Latvijā vēlamies.

"Piemēram, ja kāds investors pašlaik vēlas pārcelt savu rūpnīcu no Ķīnas uz Latviju, vai tas ir tas, ko mēs gribam? Vai mēs gribam būt Eiropas "mazā Ķīna"? Atbilde ir - nē, jo mēs negribam būt mazkvalificēta un zemi atalgota darbaspēka valsts. Turklāt mums darbinieku trūkst un atvērt šādam darbaspēkam robežas mēs arī negribam," norādīja Rožkalns.

Vienlaikus viņš norādīja, ka tomēr ir jāapsver augsti kvalificētu speciālistu piesaiste no citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis licis pārskatīt iepirkumu procesus, meklējot iespējas tos organizēt attālināti, novērojis elektronisko iepirkumu platformas SIA "Mercell Latvia" vadītājs Ainārs Liepa.

Attālinātais darbs no mājām un sociālās distancēšanās noteikumi radījuši grūtības vairākos iepirkuma procesa soļos tām organizācijām, kas savus iepirkumu konkursus joprojām organizē papīra formātā, viņš piebilst.

"Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas jūtam pastiprinātu interesi par iespējām iepirkumus organizēt elektroniski. Redzam, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības meklē risinājumus, lai varētu nodrošināt drošu iepirkumu procesu, bez nepieciešamības fiziski iesniegt piedāvājumus, kā arī tiek atceltas piedāvājumu atvēršanas sēdes un piegādātājiem tās vairs nav pieejamas", skaidro A. Liepa.

"Pie mums pārsvarā vēršas publiskie pasūtītāji, kam nepieciešams drošs risinājums, lai organizētu iepirkumus, kas nepārsniedz valstī noteiktos iepirkumu sliekšņus. Ir gan tādas iestādes, kas interesi izrādījušas jau iepriekš, bet dažādu iemeslu dēļ to nebija realizējušas, gan tādas, kam šis jautājums aktualizējies tikai tagad. Tā kā mūsu sistēma atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem, cenšamies palīdzēt", situāciju raksturo "Mercell" pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru