Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

«Sabiedrības veselības aizsardzībai jābūt visu to noteikumu pamatmērķim, kas reglamentē zāļu ražošanu, sadali un izmantošanu. Tomēr šis mērķis jāsasniedz ar līdzekļiem, kas nekavēs farmācijas rūpniecības attīstību vai zāļu tirdzniecību kopienā,» teikts Eiropas Parlamenta un padomes direktīvā (2001/83/EK). Lai gan Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas ir saistošas arī Latvijai, kā vienai no Eiropas Savienības dalībvalstij, Latvija tomēr izdomā izdarīt pa savam un pārcensties. Jau tagad aptiekas nedrīkst informēt klientus par pieejamām atlaidēm uz bezrecepšu medikamentiem, un turpmāk nedrīkstēs informēt arī par savām lojalitātes kartēm. Precīzāk sakot, radīt kartes drīkst, bet informēt par tām – nē, jo to liedzot Eiropas direktīvas, kaut gan tajās šādu normu NAV.

Veselības Ministrija ir sagatavojusi Ministra kabineta noteikumu maiņas projektu par «Zāļu reklamēšanas kārtību un kārtību, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus». Veselības ministrija pauž uzskatu, ka ir jāaizliedz ne tikai bezrecepšu medikamentu reklāma, bet arī iespēja sniegt informāciju par akcijas precēm, atlaidēm un ....arī lojalitātes kartēm. Uzskatot, ka pacientu informēšana par aptiekas lojalitātes programmām un pieejamām atlaidēm, palielinās zāļu patēriņu.

Kā daudz nopietnāks iemesls tiek minēta Eiropas Parlamenta un padomes direktīva, kura it kā Latvijai tāpat kā citām ES dalībvalstīm liedz zāļu un tai skaitā lojalitātes kartes reklamēšanu. Tomēr rūpīgi izvērtējot Eiropas Parlamenta un padomes direktīvu (2001/83/EK), 88. un 89. pantu jāsecina, ka tajā šādu aizliegumu nepastāv. Vēl vairāk, tajā nav neviena vārda par to, ka aptiekas nedrīkstētu reklamēt savas lojalitātes programmas.

Šā brīža apstākļos eksperti Latvijas uzņēmumus rosina padomāt par obligāciju izlaišanu, kas ir alternatīvs aizņemšanās veids kredītiem

Līdz šim obligācijas kā naudas aizņemšanās instruments Latvijas uzņēmumu vidū nebija populārs, kam galvenais iemesls bija plaši pieejamie un salīdzinoši lētie banku kredīti. Tāpēc tie, kas vēlējās pirkt obligācijas, nebija gatavi saņemt arī zemas obligāciju procentu likmes. Patlaban procentu likmes obligācijām un kredītiem varētu īpaši neatšķirties, jo banku un investoru izpratne par risku šobrīd ir līdzīga, tirklāt kredītus ir grūti dabūt, atzīst eksperti. Eiropas un pasaules uzņēmumi jau sākuši aktīvāk izmantot obligācijas. «Kreditēšanas apjomu pieaugums [vairs] nebūs tik straujš, un obligāciju tirgus aktivizēsies ātrāk,» prognozē ELKO Grupas finanšu direktors Svens Dinsdorfs. ELKO Grupa ir viens no uzņēmumiem, kas jau 2007.gadā izlaida obligācijas. Tās rezultātā piesaistītie līdzekļi uzņēmumam devuši iespēju palielināt savu tirgus daļu, tādēļ viņi neizslēdz iespēju šādu soli nākotnē atkārtot.

Parex banka cer «slikto» bankas daļu pārdot līdz marta beigām un strādāt ar peļņu, intervijā laikrakstam Dienas bizness pastāstīja Parex bankas vadītājs Nils Melngailis.

Cik investoru izrādījuši interesi?

Parex gadījumā investoru būs vairāk nekā vienas rokas pirksti. Kad tiks izveidots fonds, sagatavots biznesa plāns, tad aktīvi meklēsim investorus. Šobrīd, nemeklējot investorus, ir jau pieteikušies. Pie nosacījuma, ka valsts apstiprinās budžetu un nebūs lieli pārsteigumi, ir visas izredzes piesaistīt investorus fondam nākamā gada 1. cet.

Fondu plānots pārdot?

Vai arī bankai investoru varētu piesaistīt 1. ceturksnī?

Neizslēdzu, ka varētu būt piedāvājumi līdzīgā laika posmā. Svarīgi pabeigt reorganizāciju, jo tad būs skaidrs, ko varam sniegt. Tā kā finanšu investori ātrāk reaģē, tad fondā investori varētu ienākt ātrāk. Pircēji šobrīd ir labākā stāvoklī nekā pirms pusgada. Visām bankām, kas saņēma valsts atbalstu, bija aizliegts pirkt citas bankas. Tagad vairākas bankas tiek vaļā no atbalsta.

ASV un Ķīnas tirdzniecības kara sekas var būt daudz postošākas, nekā tās bija Aukstajam karam, jo Ķīna atšķirībā no Padomju Savienības ir otra ekonomiski spēcīgākā lielvalsts pasaulē ar ļoti ciešām ekonomiskajām saitēm ar visu pasauli.

Tik skarbi ir izteicies slavenais ekonomists Nuriels Rubini, kurš uzsver, ka abu minēto lielvalstu tirdzniecības karš, ja tas ieilgs, būs ar postošām sekām visas pasaules ekonomikai. ASV prezidenta Trampa pēdējais solis bija uzlikt 25% tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā, uz ko Ķīna sola atbildēt ar tarifiem ASV precēm 60 miljardu dolāru vērtībā. Tāpat nedēļas sākumā Tramps paziņoja, ka neredz nekādu vajadzību steigties ar tirdzniecības līguma ar Ķīnu noslēgšanu.

Vairāki ekonomikas analītiķi uzsver, ka Ķīna, protams, nav godīgākais konkurents pasaulē, jo savā tirgū diskriminē vai pat neielaiž ārvalstu investorus, subsidē savus uzņēmumus un nodarbojas ar intelektuālā īpašuma zādzību. Tajā pašā laikā, kā apgalvo, piemēram, CNN analītiķi, Trampa izvēlētais ceļš ar tarifu kariņu un izstāšanos no Klusā okeāna partnerības ir ar milzīgām ilgtermiņa izmaksām. Daudz produktīvāk būtu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas un līguma starpniecību panākt reformas pašā Ķīnā, piemēram, atsakoties no valsts subsidētiem uzņēmumiem un liekot ievērot intelektuālā īpašuma tiesības. Tiesa, tas nebūtu viegls ceļš, jo Ķīnas komunistiskā partija nevēlas atteikties no kontroles pār valsts ekonomiku.

Deviņas organizācijas, tostarp ārvalstu tirdzniecības palātas, diasporas organizācijas un industrijas asociācijas, kuras pārstāv gan vietējos, gan ārvalstu investorus, uzņēmējus un profesionāļus gan Latvijā, gan ārvalstīs, aicina valdību nekavējoties atrisināt jautājumu par nodokļu sloga līdzsvarošanu, lai novērstu ekonomisku nodokļu dubulto uzlikšanu Latvijas uzņēmumu izmaksātajām dividendēm individuālajiem investoriem.

Laikā, kad Latvija arvien vairāk atpaliek no kaimiņvalstīm tautsaimniecības attīstībā un investīciju piesaistē, ir jālikvidē visi iespējamie šķēršļi, kas mazina tās starptautisko konkurētspēju. Ar kopīgu aicinājumu organizācijas vērsušās pie Ministru prezidenta, nozaru ministriem un atbildīgajām Saeimas komisijām.

Kā norāda organizāciju pārstāvji, 2018.gada nodokļu reformas rezultātā jaunais nodokļu režīms ir radījis nelabvēlīgās sekas tiem individuālajiem investoriem, kuri dzīvo ārvalstīs vai Latvijā, bet kuriem vienlaicīgi ir jāmaksā nodokļi arī citās jurisdikcijās. Rezultātā peļņa no veiktajām investīcijām tiek aplikta ar nodokli gan Latvijā, gan investora nodokļu rezidences valstī, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas spēju piesaistīt jaunas un saglabāt esošās investīcijas salīdzinājumā ar citām jurisdikcijām mūsu reģionā.

Draudi, ka Latviju varētu iekļaut pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF "pelēkajā sarakstā" jau ir atstājuši negatīvu iespaidu uz investīciju piesaisti no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Pēdējā Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījumā mēs esam saņēmuši vidēju vērtējumu. Ja skatāmies uz reālajiem investīciju skaitļiem, tad esam trešajā vietā Baltijā. Tas nozīmē, ka mums ir kaut kas jādara," atzina Rožkalns.

Viņš minēja, ka galvenie izaicinājumi ir kvalificēta darbaspēka trūkums un, iespējams, pārāk liela ēnu ekonomikas daļa. Tāpat var runāt par izglītības kvalitāti, jo Latvija nevar nosegt visas specialitātes, kuras interesē investorus.

"Savukārt, ja runājam par iespējām uzrunāt investorus, tad tas ir jāsaista kopā ar tehnoloģijām. Mums ir jāskatās uz tiem sektoriem, kur ir liela pievienotā vērtība, bet nav nepieciešams daudz darbinieku. Mums gluži vienkārši nav tik daudz potenciālo strādājošo, lai mēs varētu uzrunāt kādu par ieceri atvērt te lielu rūpnīcu," sacīja jaunais LIAA vadītājs.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Japānas un Austrālijas centrālās bankas paziņojušas par pazīmēm, kas liecina, ka šo valstu ekonomiskā situācija uzlabojas, bet investorus satriekuši sliktie dati par ekonomisko situāciju Eiropā un ASV, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) brīdinājums, ka valdībām vēl daudz jādara, lai atbalstītu ekonomikas, vēsta Reuters.

Japānas Banka saglabājusi savu procentu likmi 0.1% apmērā, jo tās ekonomikā vairs neesot vērojama pasliktināšanās un drīzumā sagaidāma atlabšana. Arī Austrālijas centrālā banka nav uzskatījusi, ka ir nepieciešams samazināt procentu likmes, jo esot vērojamas ekonomikas stabilizācijas pazīmes gan Austrālijā, gan citās valstīs. Līdz ar pozitīvajiem paziņojumiem par Austrālijas ekonomiku, Austrālijas Rezervju banka īpaši norādījusi uz atlabšanu Ķīnas, kā arī citās Āzijas ekonomikās.

Savukārt ASV Ņujorkas štata rūpniecības sektorā pēc pēdējos mēnešos vērojamā uzlabojuma jūnijā atkal ražošana palēninājusies. Un eiro noslīdējis līdz zemākajam līmenim pret dolāru gandrīz mēneša laikā pēc Eiropas Centrālās bankas paziņojuma, ka eirozonas aizdevējiem, iespējams, būs jānoraksta vēl 283 miljardi ASV dolāru. Turklāt jaunākie dati liecina, ka 16 eirozonas valstīs šā gada pirmajā ceturksnī zaudēti 1.22 miljoni darbavietu.

Valdība pirmdien iepazinās ar VAS Privatizācijas aģentūra (PA) sagatavotajiem AS Citadele banka investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritērijiem, kas izstrādāti sadarbībā ar investoru piesaistes procesa konsultantu Société Générale.

Kā informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš, potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritēriji ir apkopoti četrās kritēriju grupās, to mērķis – izraudzīties piemērotāko piedāvājumu, kas nodrošina labāko cenu, investora uzticamību un reputāciju, kā arī bankas Citadele turpmāko attīstību.

«Valsts mērķis ir atrast bankai Citadele profesionālus, uzticamus investorus ar izcilu reputāciju, kuri nodrošinās bankas turpmāku attīstību un piedāvās vislabāko iespējamo akciju cenu. Tāpēc esam izvirzījuši virkni kritēriju, pēc kuriem starptautiskais konsultants Société Générale caurskatāmā procedūrā, konkursa kārtībā izvēlēsies labāko no visiem potenciālajiem investoru piedāvājumiem,» norāda PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Diskusija par kreditēšanas veicināšanu, kura aizsākās kā Latvijā strādājošu komercbanku kritika par it kā pārāk lielo atturību aizdevumu izsniegšanā, pēdējo nedēļu laikā kļuvusi krietni konstruktīvāka, iesaistītajām pusēm meklējot kopīgas iespējas, kā problēmu risināt, nevis padziļināt.

Bankas var (un dažkārt – vajag) kritizēt, – piemēram, par to, ka dažas no tām vēsturiski bijušas pārlieku atvērtas šaubīgam kapitālam un uzņēmumiem. Vienlaikus - par racionālu, izsvērtu kredītpolitiku bankas kaunināt nav nekāda pamata. Bankas grib kreditēt un darīs to tik intensīvi, cik to ļauj aizņēmēju spēja un vēlme aizņemties. Papildus jāņem vērā arī visai stingrais regulējums finanšu nozarei, kas gadiem žņaudza kreditēšanu, pamatīgi birokratizējot finanšu nozari. Attīstoties ekonomikai un perspektīvām biznesa nozarēm Latvijā, ekonomikas politikas veidotāji kopā ar bankām gatavojas nākamajām kreditēšanas attīstības posmam. Par būtisku nosacījumu tajā kļūs uzņēmēju ambīcijas augt un spēja aizņemties.

Turpinot tēmu par dzimumu kā biznesa vidi ietekmējošu faktoru, skaidrojām, vai dzimums ietekmē algas lielumu. Tā kā atalgojums ir konfidenciāls jautājums, par to runā reti un bieži vien gadu garumā netiek pamanīta vai apzināti tiek ignorēta bīstama tendence – dziemžēl sieviešu darbam tiek piešķirta zemāka vērtība, nekā vīriešu darbam. Rezultātā sievietes saņem mazāku atalgojumu nekā vīrietis.

Tas ir biznesa vides skelets skapī jeb birojā, par ko izvairāmies runāt, bet statistika nepārprotami liecina - šobrīd Latvijā sieviešu alga ir par vidēji 17% zemāka nekā vīriešiem. No vienas puses tas saistīts ar faktu, ka sievietes vairāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un ieņem zemākus amatus, bet no otras puses – vēl joprojām atalgojuma līmeni ietekmē arī stereotipi par vīrieti kā galveno pelnītāju, ģimenes galvu, kuram pienākas lielāks atalgojums un līdz ar to par līdzvērtīgas nozīmes darbu vīrietis saņem lielāku algu nekā kolēģe - sieviete.

Rezultātā sieviete labprātīgi divus mēnešus gadā faktiski strādā bez atalgojuma, ja salīdzinām viņas ienākumus ar vīrieša algu. Vienkāršojot situāciju, varētu teikt, ka daļa vainas jāuzņemas pašām sievietēm, jo viņas izvēlējušās zemāk apmaksātas profesijas, turas pie darbavietas, kur netiek novērtētas un necīnās par tiesībām saņemt adekvātu atalgojumu par padarīto. Tomēr būtiski apzināties, ka ieguvēju šajā situācijā nav, bet zaudētāji ir visas iesaistītās puses – gan pati darbiniece un viņas ģimene, gan darba devējs, uzņēmums un tā peļņas rādītāji, gan arī ekonomika kopumā.

Latvijas iedzīvotāji palēnām būvniecībā sāk novērtēt koku, kreditēšanas īpatsvaram koka mājām sasniedzot 23%, liecina DNB bankas šī gada statistikas dati. Vienlaikus koka māju ražotāji atzīst, ka koka karkasa ēkām Latvijā aizvien ir salīdzinoši zems pieprasījums, cilvēkiem tikai pamazām «iepazīstoties ar koku».

Kā norāda DNB bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš, šogad katrs ceturtais DNB bankas būvniecības kredīts ir bijis koka mājas celtniecībai, pārējo daļu aizņemot mūra u.c. mājām: «Lai arī daļā sabiedrības joprojām valda mīti par to, ka koka ēka nav piemērota vairāku gadu desmitu dzīvošanai, klienti aizvien biežāk ir gatavi izskatīt gan mūra, gan koka ēku būvniecību. Cilvēki sāk apzināties mūsdienu pilnveidotās tehnoloģijas, kas nodrošina koka māju ilgmūžību.»

Kā skaidro Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs, Latvijas kokrūpnieki teju 90% no saražotā eksportē. «2015. gadā Latvijas ražotāji eksportēja koka ēku konstrukcijas vairāk nekā 60 miljonu eiro vērtībā, un pēc sarunām ar uzņēmējiem var secināt, ka ne vairāk par 10% no saražotā ir palicis vietējā tirgū. Viens no iemesliem ir nenoregulētie būvniecības noteikumi, kas pašlaik diskriminē koka būvniecību Latvijā. Piemēram, ja ārzemēs iespējams būvēt koka daudzstāvu ēkas, tad Latvijā ir iespējamas tikai nelielas privātmājas.

Atšķirsimies no tādām valstīm kā Dānija, Austrija vai Francija, kas mācējušas izdarīt tā, lai «pašu lauksaimnieki paēduši un Eiropas Savienības ego dzīvs»

Kā pret sienu. Apbruņojušies ar ierosinājumiem, kas kopēti no citu Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālās likumdošanas, lauksaimnieki centušies Saeimai iegalvot, kā sev par labu grozīt likumu Par zemes privatizāciju lauku apvidos. Zemnieku pūliņi gan necik nav spējuši pārvarēt sēra slāni likumdevēja ausīs. Atšķirībā no tādām valstīm kā Dānija, Austrija vai Francija, kas mācējušas izdarīt tā, lai «pašu lauksaimnieki paēduši un Eiropas Savienības ego dzīvs», mūsu valstsvīri nevēlas tanti Eiropu raustīt aiz ūsām.

Neskatoties uz to, ka Eiropas normatīvi nepieļauj ārvalstu pircēju diskriminēšanu, dalībvalstis tomēr ir spējušas izsist tajos robus, kurus aizbāzušas ar saviem nacionālajiem noteikumiem un ierobežojumiem, kas sargā nacionālo resursu – zemi. Līdz ar to Latvijas investoram iegādāties zemi Francijā vai Igaunijā būs grūtāk, nekā ārzemniekam nopirkt zemes vai meža strēli Latvijā. Vai tas nav patoloģisks precedents?

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Turpinās konflikts starp Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju (LPUF) un IKI un Cento veikalu ķēžu īpašnieku SIA Palink par centralizēto piegāžu sistēmas ieviešanu. Federācija to sauc par Latvijas uzņēmumu diskriminēšanu, bet Palink apgalvo, ka piegāžu izmaksas, gluži otrādi – samazināsies.

Palink rīcībā esot neoficiāla informācija, ka LPUF it kā aizliegusi saviem biedriem slēgt ar to jebkādus sadarbības līgumus. Palink lūdz LPUF šādu aizliegumu, «ja tāds ir bijis», nekavējoties atcelt, «jo šāds aizliegums kropļo konkurenci mazumtirdzniecības tirgū». Palink operatīvās darbības direktore Dace Zundure apgalvo, ka, ņemot vērā uzņēmuma mazumtirdzniecības tirgus daļu, tas nemaz nav spējīgs kavēt vai kā citādi ietekmēt konkurenci.

DB jau rakstīja, par LPUF vēstuli Palink vadībai, kurā uzņēmums vainots ne tikai par Latvijas ražotāju diskrimināciju, liekot vadāt preces uz Lietuvu, bet arī par neattaisnojamu, vienpusēju izmaksu un soda naudu piemērošanu piegādātājiem. LPUF ir bažas par mazumtirdzniecības tīkla IKI darbību Latvijā. Organizējot sava tīkla distribūciju no Lietuvas, IKI spiež Latvijas ražotājus pārslēgt sadarbības līgumus ar Lietuvā reģistrētu komersantu, kas būtiski sadārdzina preču piegādes izdevumus un ietver citus papildus izdevumus un maksājumus. Ražotājiem tas rada papildus izmaksas un nevienošanās gadījumā Latvijas ražotājs var tikt izspiests no IKI mazumtirdzniecības tīkla.

Partija Par dzimto valodu iesniegusi tiesā prasību par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar gadījumu, kad AS SEB banka atteikusi atvērt norēķinu kontu šai partijai, informēja Par dzimto valodu līderis Vladimirs Lindermans.

Iepriekš partijas līderi ar vēstuli vērsušies pie Zviedrijā esošās māteskompānijas Skandinaviska Enskilda Banken, lai tā sniegtu skaidrojumu par šādu bankas politiku. Tomēr «nedz bankas vadība, nedz arī bankas saimnieki Zviedrijā nespēja skaidri un nepārprotami formulēt atteikuma iemeslu, aizbildinoties ar to, ka bankai esot tiesības to darīt», teikts partijas izplatītajā paziņojumā.

Partijas pārstāvji norāda, ka nepievērstu īpašu uzmanību šim gadījumam, ja SEB banka vispār nesadarbotos ar politiskajām partijām, taču bankā esot atvēti partiju Visu Latvijai!, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, kā arī nacionālās apvienības konti. Par dzimto valodu līderi uzskata, ka bankas rīcība esot vērtējama kā «klientu šķirošana un diskriminēšana politisku motīvu dēļ». «Ņemot vērā, ka partiju lielākoties atbalsta Latvijā dzīvojošie krievi, var runāt arī par etnisko diskrimināciju,» minēts partijas paziņojumā.

Lattelecom ir gatavs kaut šodien noslēgt līgumu ar TV3 Latvija, ja TV3 izņems no līguma netaisnīgo līguma nosacījumu, proti, aizliegumu Lattelecom pārraidīt TV3 arī Virszemes televīzijā.

Šādu līgumprojektu Lattelecom nosūtījis TV3 Latvia, cerot, ka abu pušu tikšanās būs jau tuvākajās dienās, Db pavēstīja Lattelecom Komunikācijas daļas projektu vadītāja Līga Bite.

Viņa paskaidroja, ka līdz šim TV3 Latvia iesniegtais licences līguma projekts satur prettiesisku aizliegumu Lattelecom veikt kanāla TV3 raidīšanu abos Lattelecom TV formātos - gan Interaktīvajā TV, gan Virszemes TV. «Pieprasot šādu netaisnīgu līguma nosacījumu, TV3 Latvia diskriminē daļu Lattelecom TV skatītāju, proti, Virszemes TV skatītāji, neredzētu šo kanālu, tādēļ Lattelecom uzskatīja par nepieņemamu šādu līgumu parakstīt,» klāstīja L.Bite.

Nodokļu sistēma nav tikai naudas iekasēšanas veids. Tas ir arī veids kā stimulēt vai, tieši pretēji, slāpēt kādas ekonomiskās aktivitātes. Piemēram, nosakot mazāku nodokli alum un lielāku stiprajam alkoholam, mēs sekmējam lielāku vieglā alkohola patēriņu. Nosakot zemāku nodokli «zaļajai» enerģijai, mēs sekmējam tās lielāku patēriņu, ražošanu un nozares attīstību. Nodokļu sistēma ir veids, kā palīdzēt veidot valsts politiku (ja tāda, protams, ir).

Līdzīgi arī ar finanšu instrumentiem. Vairums pasaules valstu vēlās, lai cilvēki veido uzkrājumus (tā daļēji noņemot slogu no valsts pleciem). Tāpat vairums valstu vēlās, lai cilvēki uzkrāj ilgtermiņam – vecumdienām, pensijai, bērniem un citām lietām, kas sekmēs gan pašu, gan arī valsts labklājību nākotnē. Vairums speciālistu arī vēlās, lai vienādi produkti netiktu savstarpēji diskriminēti, tādejādi kropļojot tirgu un padarot to necaurspīdīgāku lietotājam. Piemēram, mēs maksājam vienādu PVN likmi par patērēto pienu, neatkarīgi no piena pakas iepakojuma vai ražotāja.

Un ko tad «stimulē» mūsu jaunais kapitāla nodoklis? Paskatīsimies uz dažiem faktiem par nodokļa likmi populārākajiem Latvijā izmantotajiem finanšu instrumentiem:

Lietuvai nav pieņemami jaunie piedāvājumi sarunās par taisnīgām gāzes cenām, ko tā rakstveidā saņēmusi no Krievijas koncerna Gazprom, bet sarunas ir jāturpina - šādu pārliecību otrdien paudusi prezidente Daļa Grībauskaite.

«Šis dokuments (..) ir ļoti līdzīgs memorandam, ko mēs saņēmām pirms gada. Atšķirības ir tikai cenu piedāvājumā ļoti neilgam laikam - trim gadiem, bet piedāvājumu būtība ir tāda pati kā pirms gada, kad es atzinu, ka tādi noteikumi Lietuvai nav pieņemami,» viņa sacījusi žurnālistiem pēc tikšanās ar premjeru Aļģirdu Butkeviču.

Valdības vadītājs no savas puses uzskata par sasniegumu Lietuvai piedāvāto zemāko cenu. «Nekad vēl Lietuvai nav piedāvātas tik zemas cenas, kādas tagad panāktas sarunu rezultātā,» viņš paziņojis.

«Atlaides tiek piedāvātas uz mūsu pašu rēķina,» iebildusi prezidente.

Uzņēmēji pēc 1. jūlija mēģinot saņemt pārmaksāto PVN varētu saskarties ar pilnīgu haosu.

Kā uzsver Ernst&Young Baltic nodokļu departamenta vecākā projektu vadītāja Kristīne Jarve, šobrīd nav skaidrs, ne kā uzņēmēji uzzinās par VID lēmumiem, ne kā noritēs pārbaudes, kas būs obligātas visiem, ne tas, vai VID vispār ir kapacitāte, lai jauno PVN atmaksas sistēmu iedzīvinātu. Turklāt pastāv bažas, ka liela daļa uzņēmēju paliks vispār bez tiem pienākošās nodokļu atmaksas.

Savtīgums uzvar

«Cilvēku savtīgums bieži vien ņem pārsvaru pār godīgumu dažādās iepirkumu procedūrās. Esmu priecīgs par to, ka pēdējā laikā tādas lietas arvien vairāk nonāk KNAB interešu sfērā. Domāju, ka tas būs viens no būtiskākajiem jautājumiem arī nākotnē, par ko valsts vadībai vajadzēs nopietni padomāt. Liels ierobežojums brīvai konkurencei un attiecīgi arī Latvijas attīstībai ir bijusi dažādu oligarhu ietekmei. Daudz lielāka, nekā cilvēki to spēj iedomāties. Taisnīgai konkurencei un valsts «nozagšanas» izskaušanai būs ārkārtīgi liela nozīme, Latvijas iziešanā no pašreizējās krīzes,» intervijā DB saka Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules Bankas konsultants Jānis Platais

Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi UIN atlaižu piešķiršanai lielajiem projektiem, diskriminē IKT nozari.

Viens no vadošajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) uzņēmumiem Latvijā – Lattelecom ir nosūtījis vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim, Finanšu ministram Einaram Repšem un citām amatpersonām, kurā pauž satraukumu, ka viens no būtiskākajiem nodokļu stimuliem – Uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaide par lielajām investīcijām virs 10 milj. Ls ir paredzēta šauram uzņēmumu lokam, neiekļaujot un novārtā atstājot IKT nozari. Līdzīgu satraukumu vēstulē amatpersonām pauž Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

IKT infrastruktūras attīstība kalpo par būtisku priekšnoteikumu uzņēmējdarbības attīstībai, līdz ar to investīciju piesaiste šobrīd ir izšķiroši svarīga ne tikai lai veicinātu vietējo uzņēmējdarbību, bet arī lai palielinātu visas valsts konkurētspēju, norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aicina atsevišķi apsvērt atbalstu mikrouzņēmumiem ar mazu darbinieku skaitu apgrozāmo līdzekļu granta aprēķina formulā.

"Mūsu industrijā tirdzniecībā ir daudz uzņēmumu, kam pieder tikai viens veikals, kurā strādā viens līdz divi cilvēki. Bet apgrozījums uz vienu darbinieku vai uz vienu darba algas eiro ir salīdzinoši liels. Esoša aprēķina formula diskriminē šo uzņēmumu grupu attiecībā uz atbalsta apjomu pret apgrozījuma kritumu," komentē asociācijā.

LTA piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem nozares uzņēmumiem, A grupā iekļaujot mazākos industrijas strādājošos uzņēmumus, kuros ir līdz diviem darbiniekiem un līdz 20 000 eiro vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem. Šādiem uzņēmumiem LTA ieskatā atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021.gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75% no uzņēmuma kritumā un maksimumu - 100% no uzņēmumu krituma.

Lietuvas stāja sarunās ar Gazprom devusi rezultātus, paziņojusi prezidente Daļa Grībauskaite, ko premjerministrs Aļģirds Butkevičs otrdien iepazīstinājis ar Sočos uzklausītajiem Krievijas gāzes koncerna vadītāja piedāvājumiem.

Viņa atzinusi, ka šie mutiskie piedāvājumi atšķirībā no agrākajiem jau ir apspriešanas vērti, tomēr vēl nav iespējams pateikt, vai tie ir pieņemami. Prezidente atgādinājusi, ka Lietuva jau iepriekš saskārusies ar gadījumiem, ka vārdiski solījumi tā arī nav pārtapuši juridiski saistošos dokumentos.

«Redzam, ka mūsu taktika un pašcieņas pilnā stāja dod augļus. Mēs, kā jums zināms, esam iesnieguši šķīrējtiesai prasību pret Gazprom vairāk nekā četru miljardu litu (1,16 miljardu eiro) apmērā. Eiropas Komisija (EK) pēc Lietuvas iniciatīvas veic monopoldarbības uzraudzības izmeklēšanu pret Gazprom, un tas apstāklis, ka mēs nepiekritām [agrākajām] prasībām, bet cenšamies panākt enerģētisko neatkarību, dod rezultātus,» prezidente norādījusi pēc tikšanās ar premjeru un enerģētikas ministru Jaroslavu Neveroviču.

Skaistumkopšanas pakalpojumu nozares veiktā aptauja liecina, ka trešdaļa nozarē strādājošo, kas pieteikušies valsts atbalsta instrumentiem, saņēmuši atteikumu. Savukārt 80% saņēmēju valsts izmaksātais atbalsts nav pārsniedzis 300 eiro.

“Pēc mūsu iniciatīvas veiktā nozares aptauja liecina, ka skaistumkopšanas speciālistiem valsts atbalsts ir niecīgs un neatbilst nekādiem izdzīvošanas kritērijiem. Saņemtais atbalsts vairumā gadījumu nesedz pat iztikas minimumu, nemaz nerunājot par komunālajiem un sakaru maksājumiem, kas nav atcelti. Jāmeklē alternatīvi risinājumi un papildus atbalsta mehānismu piešķiršanai, ieskaitot telpu nomas līgumu darbības apturēšanu, kredītbrīvdienas, nodokļu atvieglojumus un citus jautājumus. Ja valdība pagarina ierobežojumus, tad tas būtu taisnīgi, ja atbalsta instrumenti tiktu pielāgoti konkrētai nozarei un noteikti attiecīgi reālajai situācijai. Valsts piedāvātie dīkstāves, daļējas dīkstāves un apgrozāmo līdzekļa atbalsta mehānismi diskriminē ne tikai novembra, decembra un janvāra ārkārtas situācijā aizliegtos skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus, bet visus nozares uzņēmumus, kuri krīzi pārcieš jau no pandēmijas sākuma šā gada martā. – uzņēmumu darbība vai nu vispār tika apstādināta darbība, vai strādājot stingru ierobežojumu apstākļos,” situāciju raksturo Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.