Šobrīd aktuālas ir pašpalīdzības grāmatas un literatūra bērniem, bet daiļliteratūru pie mums lasot mazāk kā iepriekš

Tā novērojusi Santa Svaža, grāmatu izdevniecības SIA The White Book īpašniece. «Pirms trim gadiem bija ideja par izdevniecību, bet tagad The White Book patiešām ir izdevniecība. Tad es biju viena pati, tagad esam lielāks pulks,» viņa saka. Birojā ir trīs darbinieki, bet komandā ir vēl vairāki cilvēki – ārštata maketētāji, korektori, tulkotāji, redaktori. «Šobrīd esam pārmaiņu posmā. Sākuma posms ir pārvarēts un apjoms ir pieaudzis. Domāju, ka nākotnē paaugsimies straujāk,» saka Santa. Turpmāk viņa gada laikā gribētu izdot 30 grāmatas.

Veiksmīga pirmā

Latvijā ir daudzi grāmatizdevēji, kas izdevuši vien dažas grāmatas. The White Book trīs gados ir izdevusi ap 30 grāmatu. Santa uzskata, ka izdevēja veiksmīgam startam vajadzīga laba pirmā grāmata. «Mūsu gadījumā visu likām uz pirmo grāmatu. Tajā ieguldījām ar pārliecību, ka tas ir labs produkts. Un tā arī izrādījās. Tajā laikā daudziem kolēģiem no citām izdevniecībām šķita, ka tirāža ir liela un žanrs ne visiem saprotams, bet risks ir pilnībā atmaksājies. Principā uz šīs vienas grāmatas mēs esam uzbūvējuši to, kas tagad esam,» norāda Santa. The White Book pirmā izdotā grāmata bija Džordža R. R. Mārtina Troņu spēle. Šobrīd uzņēmuma grāmatu portfelis ir visai raibs – šīs grāmatas turpinājumi, bērnu un pusaudžu literatūra, aforismi, pašpalīdzības grāmatas. «Tirgus ir tik mazs, ka nav iespējams specializēties. To var tikai lielas izdevniecības. Vienkāršā patēriņa jomā specializēties tikai uz daiļliteratūru vai bērnu literatūru ir sarežģīti, un man to nemaz negribas. Man patīk dažādas grāmatas,» saka Santa. Viņai ir īpašs prieks par pašu radītajiem produktiem, piemēram, Latvijas karti un Kāzu iedvesmas grāmatu. «Otras tādas grāmatas Latvijā nav, šādas grāmatas parasti ir tulkotas. Tāpēc man ir liels prieks, ka šī grāmata, manuprāt, kvalitātes ziņā neatpaliek no ārzemju izdevumiem. Šobrīd top citi mūsu pašu produkti,» saka Santa. Pagaidām gan viņa nav ar mieru atklāt, kas tās būs par grāmatām, bet sola tās izdot gada nogalē. «Ir prieks un lepnums izdot vietējo,» viņa teic.

Biedrības Publicētava ideja veidot e-grāmatu izdevniecību transformējusies SIA Lasītava, kas veido e-grāmatu tirdzniecības platformu las.am.

Šobrīd Publicētava vairāk koncentrējusies uz grāmatu sagatavošanu un lasīšanas veicināšanas pasākumiem, bet grāmatu tirgošana un veikala uzturēšana atdalīta atsevišķā uzņēmumā. «Sapratām – lai e-grāmatas ieviestu Latvijā stabili un uz palikšanu, ir jāpalīdz arī citiem izdevējiem apgūt jaunās tehnoloģijas. Taču izdevēju kā jebkuru parastu uzņēmēju tehnoloģija pati par sevi neinteresē, tā nevar būt pašmērķis. Izdevējam nav nepieciešamas e-grāmatu datnes un/vai e-veikals. Tam vajag pārdotas kopijas un veikals ir tikai instruments. Tā kā Publicētavā nejutām, ka ar esošiem resursiem varam paši radīt to, ko izdevējam vajag, meklējām palīdzību. Izveidojās sadarbība ar uzņēmēju Jāni Bergu, kuram IT lietas droši vien jau ir asinīs un kuram bija iespēja un gribēšana investēt strādājoša e-grāmatu veikala radīšanā. Tapa SIA Lasītava – e-grāmatu tirgotājs,» stāsta Kārlis Žilvinskis, e-grāmatnīcas las.am izveidotājas SIA Lasītava īpašnieks.

Jaunās paaudzes rakstnieki cenšas pielāgoties tirgus pieprasījumam un vērtē, kādā veidā autors var būt pieprasīts un sevi nodrošināt, intervijā DB norāda Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Lai gan šobrīd vietējo autoru loks ir kļuvis krietni plašāks, pasaulē atzītu latviešu rakstnieku joprojām nav daudz. Par vienu no celmlaužiem šajā ziņā V. Kilbloka sauc latviešu rakstnieci Noru Ikstenu, kura pavasarī pārstāvēja Latviju Londonas grāmatu tirgū. Potenciālu iekarot pasaules tirgu Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja saskata arī citos latviešu rakstniekos.

Fragments no intervijas

Tuvojas pirmais septembris, vai varētu teikt, ka finansiāli šis laiks gada griezumā izdevniecībai ir viens no veiksmīgākajiem?

Gada griezumā veiksmīgākais laiks izdevniecībai noteikti ir Ziemassvētki. Kādreiz vasara mums bija lielais strādāšanas laiks, jo uz pirmo septembri vajadzēja pagūt izdot jaunas grāmatas un burtnīcas, taču līdz ar izglītības satura reformu akcenti ir mainījušies. Šobrīd vasara ir ļoti mierīgs periods – mūsu ķīmiķi, matemātiķi, fiziķi, biologi un citi speciālisti ir atvaļinājumos un atpūšas. Darbs ir padarīts. Pārdošanā aktīvākie mēneši ir novembris un decembris, taču tā tas ir visā pasaulē. Izdevēji īpaši gatavojas Ziemassvētkiem, kad pieprasījums pēc grāmatām kļūst lielāks.

Esmu niecīgākais grāmatizdevējs Latvijā ar lielākajām ambīcijām, par sevi smaida Judīte Putāne, kura Ogrē atvērusi grāmatu antikvariātu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī sākums nav bijis viegls, šīs vasaras vidū izveidotā antikvariāta Papagaiļa rūme saimniece, SIA Divpadsmit vadītāja Judīte Putāne negrasās mest plinti krūmos. Viņai ir būtiski, lai cilvēki vairāk lasa un grāmatas dzīve nebeidzas plauktā īsi pēc nopirkšanas. «Ja ģimenei ir atlikti, piemēram, 20 eiro grāmatu iegādei, pirmkārt, tiks nopirkta kāda grāmata bērniem, ja tādi ir, vai arī kaut kas, ko ļoti, ļoti ir gribējies izlasīt. Pēc grāmatas izlasīšanas tā nogulst plauktā, varbūt tiek iedota radiem un draugiem izlasīt. Atļauties citu grāmatu tu vairāk nevari,» ikdienas realitāti, ar ko diemžēl saskaras daudzi, ieskicē Judīte. Lai grāmatām dotu otru, trešo, pat ceturto dzīvi, radies antikvariāts. Tajā rodamas ne vien pavisam senas vai padomju laikos izdotas grāmatas, bet arī pa kādai, kas gozējas aktuālajos vislabāk pārdoto grāmatu sarakstos Latvijā. Izskaidrojums tam vienkāršs – ja grāmata nopirkta masīvas reklāmas ietekmē, bet izlasot nācies secināt, ka tā tomēr nav īstā, atnesot uz antikvariātu ir iespējams ne vien atgūt kādu daļu no samaksātā, bet kādam citam dot iespēju to izlasīt pa zemāku cenu. «Tādā veidā grāmatas var izlasīt daudzi,» saka Judīte, kura pati grāmatas krāj. Mājas bibliotēkā viņai esot ap pieciem tūkstošiem grāmatu, tostarp, iespējams, lielākā bērnu grāmatu pirmizdevumu kolekcija Latvijā.

#Nokļūstot pirktāko grāmatu topu augšgalā, romāns Saplēstās mežģīnes sabiedrībā raisīja plašu ažiotāžu.

Nokļūstot pirktāko grāmatu topu augšgalā, romāns Saplēstās mežģīnes sabiedrībā raisīja plašu ažiotāžu. Lai gan diskusijas par pērnā gada bestselleru vēl nav rimušās, šonedēļ grāmatnīcu plauktos nonācis jau otrais Karīnas Račko erotiskais mīlas stāsts – Debesis pelnos

Zobārste, pasniedzēja un rakstniece intervijā DB atklāj, ka prognozēt, kādi būs šīs grāmatas panākumi, ir ļoti grūti, taču liela tirāža nekad nav bijis viņas pašmērķis – viņa turpinātu rakstīt arī tad, ja manuskripti netiktu izdoti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko, jūsuprāt, skaidrojama romāna Saplēstās mežģīnes pārsteidzošā popularitāte?

Pirmais septembris ir aiz tuvējiem kalniem, bērni veiksmīgi palaisti skolās un dārziņos, un maciņš arī pie reizes krietni patukšīts. It kā jau ierasta lieta - augustā un septembrī lielāko daļu no ģimenes budžeta rezervēm investēt nākotnē - bērnu izglītībā, ar naivu cerību, ka vecumdienās būs kāds, kas pīrāgus pie gultas pienesīs. Tomēr jautājums palicis – kurā vietā mājo tā valsts garantētā un Latvijas konstitūcijā iegrebtā bezmaksas pamatizglītība?

Man (kā mātei) kādā veselā saprāta kaktiņā nemitīgi gruzd jautājums – kas tad īsti ir bezmaksas izglītība, ja jau bērnu palaižot uz skolu, pat obligātās mācību grāmatas ir jāpērk par savu naudu. Kā tas var būt, ka ir skolas, kuru bibliotēkās mācību gada sākumā visiem skolniekiem var izniegt mācību grāmatas, bet citās skolās tās jāiegādājas pašiem vecākiem?

Saprotams, jāatbalsta vietējie ražotāji, t.i. grāmatizdevēji, jāsilda ekonomika, radot mākslīgu apriti – un kas var būt izdevīgāks, kā to darīt uz bērnu rēķina? Vecāki no daudz kā atteiksies, lai tikai viņu čabulīši būtu apģērbti un izskoloti. Bet vai tas ir normāli, turklāt kāpēc vecākiem pārsvarā ir jāsilda dažādu kilbloku (Zvaigznes ABC īpašniece) personiskā ekonomika? Kāpēc skolas mācību grāmatām jābūt ar centimetru bieziem vākiem un greznām reprodukcijām? Lai, tos sējumus staipot, atvase jau bērnībā traumētu mugurkaulu? Un vecāki - ģimenes budžetu, maksājot par katru šādu izdevumu daudzus latus! Kāpēc nevar speciāli skolniekiem izdot vienkāršākas grāmatas, kuru cena ir saprāta robežās? Cik ir reālā vienkāršākas grāmatas pašizmaksa, parādīja publicists Lato Lapsa, kas savu pagaidām pēdējo grāmatu par specdienestiem («Cits ķēķis») lika pārdot par pašizmaksu, tās cena (aptuveni 400 lpp!) bija lats ar santīmiem...

Šonedēļ Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krātuvē Tērbatas ielā tiek krautas kastēs grāmatas, kas sāk ceļu uz krātuvi Silakrogā, no kurienes daļa vēlāk dosies uz jaunuzcelto Gaismas pili.

Pirmā kastē tika ielikts 1979. gadā Maskavā izdots XIX gadsimta franču dzejas izdevums krievu valodā, vēsta laikraksts Diena.

Kopumā šogad no krātuves Tērbatas ielā uz Silakrogu plāno pārvest ap 100 tūkstošiem grāmatu, kas ir reti pieprasītas ārzemju literatūras XX gadsimta 80. gadu grāmatas.

LNB Galvenās grāmatu krātuves nodaļas vadītāja Anita Arājuma skaidro, ka grāmatām veikta ekspertīze un nekas bīstams nav konstatēts, tomēr pārvietošanas gaitā varot rasties dažādas neparedzētas situācijas. «Viens no lielākajiem draudiem ir lietus, jo grāmatas papīrs ir dzīvs un mitrums iespaido - sāk izplesties un kļūst tumši dzeltens,» stāsta A. Arājuma.

SIA Ziedu enerģija apgrozījums no 21 tūkstoša eiro 2010. gadā ir izaudzis līdz 111,76 tūkstošiem pērn

SIA Ziedu enerģija tirgo Baha ziedu esences, bet uzņēmuma īpašnieces Lauras Tidriķes lielākais lepnums ir grāmatas par šo tematu. «Tā es varu ikvienam interesentam nodot informāciju par šo vienkāršo un dabisko pašpalīdzības metodi. Katru gadu izdodu pa grāmatai, pērn bija divas, bet šogad būs pat trīs. Tulkoju Baha ziedu terapijas pamatlicēja ārsta Edvarda Baha rakstītās grāmatas, viņa līdzgaitnieces veidoto biogrāfiju un rakstu arī pati savas. Man prieks, ka 2012. gadā sarakstīju grāmatu, ko lasītāji uzskata par šīs terapijas «Bībeli»,» saka Laura Tidriķe, SIA Ziedu enerģija īpašniece. Viņa ir izdevusi desmit grāmatas latviešu valodā par Baha ziedu terapiju, viena viņas pašas rakstītā grāmata tulkota arī krievu valodā. Tā arī latviešu valodā esot vislabāk pirktā grāmata. Uzņēmuma pastāvēšanas desmit gados ir pārdoti 12 tūkstoši grāmatu par Baha ziediem. «Protams, tās nav Saplēstās mežģīnes, ko triju mēnešu laikā nopirka desmit tūkstoši lasītāju. Šīs grāmatas ir specifiskas. Manu grāmatu tirāža ir 2000 eksemplāru, jo tajās esošā informācija nenoveco, nemainās,» teic Laura. Katra jaunā grāmata konkrētajā gadā tiek pārdota visvairāk, bet arī iepriekš izdotās tiek stabili pirktas.

Dzīves ritmam kļūstot straujākam, mūsdienās cilvēku dzīvē ir daudz vairāk brīžu, kad nevar darīt neko citu kā vien klausīties mūziku vai audiogrāmatas.

Irānas lielākā audiogrāmatu uzņēmuma Navaar līdzdibinātājs Hamids Asadi (Hamid Asadi) radīja kompāniju laikā, kad sabiedrība grāmatas nelasīja. Divarpus gadu laikā uzņēmums izaudzis līdz 40 darbiniekiem un audiogrāmatas klausās 610 tūkstoši cilvēku, bet trīs gadu laikā uzņēmums vēlas sasniegt miljons lietotāju atzīmi. Vairāk par startup vidi Irānā, audiogrāmatām un to, vai tās aizstās papīra grāmatas, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kāpēc audiogrāmatas tagad ir tik populāras?

Es teiktu, ka audiogrāmatas nav labs apzīmējums šim produktam. Jā, audiogrāmatas ir bāzētas uz grāmatām, bet filmu, kas bāzēta uz grāmatas sižetu, taču nesauc par grāmatfilmu. Tā ir filma. Audiogrāmata kā medijs ir runātā vārda produkts, ko lietot tādās dzīves situācijās, kad nevari darīt neko citu – varbūt vienīgi vēl klausīties mūziku.

Grāmatu iegāde ir intīms process; sievietes dodas pirkt drēbes divatā vai trijatā, bet grāmatas lielākoties cilvēks iegādājas viens pats

Grāmatu veikalā Robert’s Books jau piekto gadu var iegādāties lietotas un jaunas grāmatas angļu valodā. Idejas autors Roberts Kotrels (Robert Cottrell) savulaik ievēroja, ka Rīgā trūkst grāmatveikala, kur būtu grāmatas tikai angļu valodā, lai gan pilsētā ir liela ārzemnieku kopiena, turklāt šiem cilvēkiem ir vajadzīga vieta, kur varētu tikties. Tāpēc nolēma izveidot grāmatnīcu.

Šobrīd viņa ideju turpina realizēt Laura Plūmiņa un Edgars Lielausis, kuri ikdienā saimnieko Robert’s Books.

E. Lielausis ir studējis finanšu menedžmentu, un šīs zināšanas noder paša biznesā. Kopumā grāmatu biznesā īpašs ir vien tas, ka jāzina, ko klients vēlas, kādas grāmatas ir interesanti lasīt, un to L. Plūmiņa zina. Viņa piebilst, ka šajā biznesā ir ļoti vēlams pašiem lasīt, zināt autorus un mācēt ieteikt. Tajā pašā laikā viņa uzskata, ka ne jau vienmēr zemkopības ministram jābūt zemkopim. «Menedžēt ir viena lieta, piedāvāt grāmatas – pavisam cita. Es menedžēju, Laura – zina, ko menedžēt,» saka E. Lielausis.

Ap Rožu laukumu Cēsīs dzīvība kūsā, biznesa veiksme gan lielā mērā atkarīga no tūristiem.

Cēsu vēsturiskajā daļā esošais Rožu laukums pēdējos gados pārvērties par pilsētas centru, atņemot šīs pozīcijas Vienības laukumam, saka vietējie. Lai gan banku, lielāku veikalu, jaunās Cēsu koncertzāles, intensīvākas satiksmes dēļ par pilsētas centru uzskatāms Vienības laukums ar Uzvaras pieminekli, dzīves baudītājiem īstā vieta, šķiet, ir Rožu laukums. Te līdzās viena otrai rindojas kafejnīcas, karstās dienās strūklakā šļakstās bērni, paveras skats uz Sv. Jāņa baznīcu un tikai rokas stiepiena attālumā ir Cēsu pils. Gar laukumu vijas Rīgas iela, pa kuru no galvaspilsētas puses viduslaiku pilsētā ierodas tūristi.

Ārpilsētas valdzinājums

Pēdējā laikā ienākumus poligrāfijas nozarei atņem internets, taču e-grāmatas ražošanas apjomus būtiski nav ietekmējušas. «Kopumā klienti pasūta arvien mazāk drukātu reklāmas materiālu. Savukārt e-grāmatas nozarei draudus nerada. Tā paaudze, kas lasa drukātas grāmatas, to turpina darīt, kamēr tā neizmirs, drukātās grāmatas būs pieprasītas,» atzīst poligrāfijas servisa uzņēmuma Zemgus LB valdes priekšsēdētājs Ervīns Lasmanis. Uzņēmumā strādā 48 darbinieki.

Atrast kvalificētus darbiniekus neesot problēma. «Labus speciālistus gatavo Rīgas Valsts tehnikums, bet vidējā alga kvalificētiem drukas nozares darbiniekiem (iespiedējiem, tehnologiem un maketētājiem) ir visnotaļ augsta,salīdzinot ar valstī vidējo algu. Vidēji labi speciālisti mēnesī saņem 1350 eiro (bruto),» viņš saka.

SIA Zemgus LB plāno būtiski palielināt papīra un kartona iepakojuma materiālu ražošanu. «Nākamo divu gadu laikā trīskāršosim iepakojuma apjomu, paredzams, ka 2018. gadā tas veidos 30% no uzņēmuma apgrozījuma,» stāsta E. Lasmanis. Lai šo mērķi īstenotu, uzņēmums šogad plāno iegādāties jaunu digitālās drukas mašīnu, kas maksā aptuveni 300 tūkstošus eiro. «Šobrīd lielveikalos notiek pāreja no plastmasas uz papīra pirkuma maisņiem, to īpatsvars būtiski palielināsies.Tāpēc kartona iepakojuma segmentā mēs redzam savu nišu, » saka E. Lasmanis. Lai efektivizētu ražošanas procesus, šogad SIA Zemgus LB plāno ieviest modernu ražošanas un uzskaites vadības programmu, investējot tajā 30 tūkstošus eiro. Pēdējos divos gados uzņēmumus veicis nozīmīgas investīcijas ražošanas iekārtās un darbinieku izglītošanā, pērn uzņēmums iegādājies iepakojuma ražošanas iekārtas par 200 tūkstošiem eiro un ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu organizējis darbinieku apmācības, šim mērķim piesaistot aptuveni 30 tūkstošus eiro no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem.

Bieži vien aģentūru izstrādātās zīmola grāmatas netiek izmantotas, tāpēc reklāmas nozares pārstāvji izveidojuši interaktīvu tiešsaistes rīku "Corebook".

Uzņēmumu dibinājuši trīs partneri – Aigars Āboltiņš, Jānis Vērzemnieks un Maksims Kušnarevs, kuri kopā strādāja aģentūrā "Digibrand". Savā darbā viņi bija pamanījuši, ka zīmola grāmatas kolēģi sūta cits citam šurpu turpu un beigās neviens vairs nezina, kura ir īstā versija.

"Ideja par "Corebook" datējama ar 2018. gadu, kad sapratām, ka statiskas zīmola grāmatas pdf formātā 70% gadījumu netiek lietotas. Pētījām tirgū esošos zīmolu vadlīniju un failu vadības risinājumus, bet nekas mūs neapmierināja," saka J. Vērzemnieks.

Viņiem šķita, ka būtu loģiski, ka zīmola grāmata ir kā saite, kam var piekļūt visi, kam tai ir pieeja un var būt pārliecināti, ka tā ir aktuālā versija, turklāt to laika gaitā var papildināt un labot. Galarezultāts izskatās kā mājaslapa, bet nav vajadzīgas programmēšanas zināšanas, lai to sagatavotu. "Šāds risinājums der ne tikai statiskām pdf formāta zīmola grāmatām, bet arī vadlīnijām par video, audio un animāciju," skaidro J. Vērzemnieks.

Veiksmīgu debiju piedzīvojusi jaunā latviešu autores Zanes Zustas bērnu grāmata – rotaļlieta Ucipuci meklē mājas – nepilna mēneša laikā izpārdota pirmā tirāža.

Izdevniecības Valters un Rapa pārstāve Kristīne Kirkila, kura pērnā gada decembrī kopā ar autori Zani Zustu oficiāli svinēja grāmatas atklāšanas svētkus, apstiprina, ka tirdzniecībā atlikušas vien pārdesmit grāmatu.

«Esmu gandarīta, ka lasītāji tik īsā laika posmā ir noticējuši grāmatas idejai par stāstu un tajā iestrādāto teātri ar grāmatas tēliem. Kopumā tādus rezultātus neviens negaidīja,» biznesa portālam db.lv pauž Z. Zusta. Viņa stāsta, ka šobrīd jau notiek darbs pie otras tirāžas, kas tiks papildināta ar jaunumiem, kuri tehnoloģiju dēļ būs pieejami arī jau esošo grāmatu īpašniekiem.

Šā gada 8. decembrī klajā tiks laista latviešu autores Zanes Zustas otrā bērnu grāmata par rotaļu pūcīti - «Ucipuci domā ārpus kastes». Stāsta uzdevums ir jaunajai paaudzei iemācīt svarīgu dzīves gudrību - kā mainīt domāšanu, ja nevari mainīt apstākļus.

«Ucipuci domā ārpus kastes» ir grāmata pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Stāsts vēsta par rotaļu pūcīti Ucipuci un ir grāmatas «Ucipuci meklē mājas» sērijas turpinājums. Stāstu vizuāli atdzīvinājusi un ilustrācijas zīmējusi māksliniece Evija Timma – Novika.

Šoreiz Ucipuci piedzīvotie notikumi norisinās mājās, jo pūcīte ir laimīgi atgriezusies pie sava drauga – puisēna Kriša. Kad mājinieki no rīta dodas ikdienas gaitās, Ucipuci paliek viena un netīšām iekrīt kartona kastē, ko tur pēc spēlēšanās atstājis Kriša brālis. Nonākusi piespiedu slazdā – kļūst pikta un bēdīga, bet drīz vien tas kļūst par aizraujošu notikumu, satiekot savdabīgus mājiniekus, par kuriem Ucipuci pat nebija nojautusi. Kastē piedzīvotais pūcītei māca par to, kā mainīt domāšanu, ja nav iespējams mainīt apstākļus, spēt fantazēt, uzdrošināties un pārvarēt bailes no nezināmā.

Atšķirībā no grāmatizdevniecības nozares kopējā apgrozījuma, kas pēdējos gados saglabājies bez būtiskām izmaiņām, nozares uzņēmumu kopējā peļņa pērn varētu būt piedzīvojusi būtisku kritumu - 2017.gadā tā samazinājusies līdz 180,61 tūkst.eiro, liecina Lursoft pētījums.

Grāmatizdevniecības nozarē vietu raduši 156 uzņēmumi, no tiem 8 reģistrēti aizvadītajā gadā. Nozarē reģistrēto uzņēmumu vidējais vecums sasniedzis 13 gadus un patlaban sekmīgi darbu turpina arī vairāki 1991.gadā reģistrēti grāmatizdevēji.

Pelnošāko Latvijas grāmatizdevēju TOP5 skatiet galerijā!

Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati liecina, ka izdevējdarbībā dominē izteikti nozares līderi – 2017.gadā 44% no Latvijas kopējās grāmatu tirāžas veido SIA Apgāds Zvaigzne ABC, AS Latvijas Mediji un SIA Jumava izdevumi. Apgāds Zvaigzne ABC 2017. gadā izdevis 364 grāmatas, kuru tirāža sasniedz 28% no kopējās grāmatu tirāžas.

Latvijas Mediji izdevuši 95 grāmatas, kuru tirāža veido 12% no kopējās tirāžas, bet Jumava – 147 grāmatas, kuru tirāža sastāda 4% no kopējās tirāžas, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati par izdevējdarbību Latvijā.Salīdzinājumā ar pēdējiem pieciem gadiem, grāmatu skaits ir gandrīz nemainīgs, taču grāmatu tirāža aizvien turpina samazināties. 2017. gadā izdotas 2 185 grāmatas, neskaitot krāsojamās grāmatas bērniem, bet grāmatu tirāža, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājusies par 11%.

Prototipēta pirmā grāmata 3D drukā – Luīzes Pastores Mākslas detektīvstāstu sērijas grāmata Pazudušais pērtiķis

DB jau rakstīja, ka projekta Tactile Eyesight komanda iecerējusi sagatavot digitālos maketus taktilajām grāmatām neredzīgo bērnu izglītošanai, kuru failus var nosūtīt uz jebkuru vietu pasaulē un izdrukāt 3D printerī. Taktilajās grāmatās vienā lapas pusē ir teksts Braila rakstā un blakus – zīmējuma reljefs, kas aptaustīts ļauj neredzīgajiem veidot izpratni par grāmatā esošajām lietām un iepazīt tās. Šo grāmatu veidošana ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas parasti tiek veikts ar rokām. 3D drukas iespējas šo grāmatu veidošanu atvieglo un ir iecerēts sagatavot digitālos maketus taktilajām grāmatām neredzīgo bērnu izglītošanai, lai tie ne tikai iemācītos jaunus jēdzienus, bet arī izprastu tos.

Pūļa finansējuma vietnē Projektu banka uzsākta līdzekļu vākšana fotogrāfes Elīnas Kursītes un publicistes Elīnas Kolātes grāmatai Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi, kurā tiks apkopoti Latvijas pierobežas ciemos dzīvojošo cilvēku stāsti un fotogrāfijas.

Līdzekļi grāmatas Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi izdošanai tiek vākti Latvijas pūļa finansējuma vietnē projektubanka.lv. 40 dienu laikā iecerēts savākt 3300 eiro grāmatas ražošanas izmaksu segšanai, savukārt apmaiņā pret ieguldījumu varēs saņemt pašu grāmatu un citus labumus. Grāmatas izdošana paredzēta nākamajā gadā.

Topošās grāmatas autores uzsāka ceļojumus gar Latvijas sauszemes robežu šī gada maijā. Pierobežas ciemos abas autores meklē nedaudzos atlikušos iedzīvotājus, uzklausa viņu stāstus un iemūžina fotogrāfijās. Lielākā daļa ceļa veikta vasaras mēnešos, bet kopumā iecerēts apmeklēt aptuveni 60 pierobežas ciemus.

Režisors Ģirts Šolis Liepājas Leļļu teātrī radījis Zanes Zustas bērnu grāmatas "Ucipuci meklē mājas" dramatizējumu.

Bērnu grāmata – rotaļlieta "Ucipuci meklē mājas" dienasgaismu ieraudzīja 2015. gadā. Tā ir Latvijā radīta grāmata pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem - četru produktu apvienojums, kas ietver – grāmatu, leļļu teātri, papīra lelles un zinības. 2017. gadā iznāca arī otrā daļa "Ucipuci domā ārpus kastes". Pagājušā gada aprīlī "Ucipuci meklē mājas" tika izdota arī tādā vērienīgā tirgū kā Ķīna.

Pirmās grāmatas un tagad tapušās izrādes galvenā varone ir rotaļu pūcīte Ucipuci, kura ģimenes ceļojuma laikā ir nozaudējusies Itālijā un piedzīvo aizraujošus brīžus, meklējot ceļu mājup pie sava saimnieka – puisēna Kriša. Izrādes veidotāji to nodēvējuši par pasaulē mīlīgāko šausmenīti.

Jo zemāka ir grāmatām piemērotā likme, jo grāmatniecība ir stabilāka, aģentūrai LETA pauda Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.

Pēc viņas sacītā, grāmatniecības nozare mēģina panākt valdības un arī Finanšu ministrijas izpratni - lai nozare turpmāk pastāvētu un varētu sekmīgi gan saglabāt savu darbību, gan arī nodrošināt pilnvērtīgu attīstību, Latvijai būtu jāseko Eiropas lielāko valstu piemēram un jāsamazina pievienotās vērtības likme (PVN) no 12% uz 5%.

Punka norādīja, ka ir divi iemesli, kāpēc PVN likme ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk. Viņa uzsvēra, ka Ministru Kabinets nebija iekļāvis grāmatnīcas to tirdzniecību vietu skaitā, kam bija dotas iespējas strādāt nedēļas nogalēs.

"Tas diezgan būtiski ietekmēja mūsu apgrozījumu grāmatu veikalos. Lai gan internetā ir pieaudzis pārdoto e-grāmatu skaits, tomēr tas nespēj kompensēt naudas plūsmas kavējumus, kādi radās," skaidroja Punka.

Grāmatnīcā Vilki books var iegādāties grāmatas dažāda vecuma bērniem, tās tiek speciāli atlasītas un uz Latviju atceļo no dažādām Krievijas izdevniecībām

Pirms diviem gadiem grāmatnīcu Rīgā, Dzirnavu ielā, izveidoja Arina Lindanena (Arina Lindanen), kura iepriekš bijusi saistīta ar grāmatu izdošanu un tirdzniecību Krievijā, savulaik viņa ir strādājusi par redaktori kaimiņvalsts izdevniecībā, kā arī Maskavas grāmatnīcu tīklā Bookberry.

Grāmatu veikalā Vilki books tiek organizēti grāmatu atvēršanas svētki, kuros piedalās autori no Krievijas, kā arī paši mazākie grāmatu draugi tiek pulcināti uz dažādiem tematiskiem pasākumiem, kuru laikā viņiem priekšā tiek lasīti fragmenti no dažādiem stāstiem un pasakām.

Pirms četriem gadiem Arina apprecējās ar latvieti un pārcēlās dzīvot uz Rīgu. «Kad piedzima dēls, bērnu grāmatas vedu no Maskavas čemodānā, jo Latvijā ir salīdzinoši neliels piedāvājums, nav specializētu bērnu grāmatu veikalu, kuros tās būtu iedalītas pēc vecuma. Kad man apnika grāmatas vadāt, nolēmu pati izveidot savu grāmatnīcu,» stāsta Arina. Vārds vilki grāmatnīcas nosaukumā nav tikai tāpēc, ka bērniem patīk pasakas, kurās viens no galvenajiem tēliem ir pelēcis, bet tam ir tulkojums arī krievu valodā (dakšiņas). «Tā kā mans mazais izzina pasauli bilingvāli, grāmatnīcas nosaukumā vēlējos iekļaut vārdu, kuram ir nozīme gan latviešu, gan krievu valodā,» teic Arina. Vilka personāžu veikala logotipā radījis mākslinieks Anatolijs Vjalihs. «Bērniem tas patīk, un kas nav mazsvarīgi, tīk arī vecākiem, jo tieši viņi ir tie, kuri nāk uz veikalu pēc grāmatām. Šeit tās ir izkārtotas, vadoties pēc bērnu vecuma, grāmatas var viegli atrast, nav lieki jātērē laiks, piemēram, steidzīgajiem tētiem,» klāsta Vilki books īpašniece.

101 gadu vecais uzņēmums Jānis Roze arvien audzē apgrozījumu un paplašina jēdzienu «grāmatnīca», trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1914. gadā dibinātā uzņēmuma tiesību pārņēmēja SIA Jānis Roze ir viens no lielākajiem uzņēmumiem savā nozarē, gadu no gada turoties līdzīgā līmenī ar SIA Apgāds Zvaigzne ABC. Pērn sīvākais konkurents apgrozīja 12,9 milj. eiro, kamēr Jānis Roze kopā ar SIA Jāņa Rozes apgāds – par 1,3 milj. eiro vairāk. «Lai arī grāmatu apglabāt vēl nevajag, tik un tā bažījamies, ka pērk mazāk. Un tas nav tikai tāpēc, ka mazāk lasa. Iedzīvotāju skaits samazinās,» saka uzņēmuma valdes locekle un līdzīpašniece Ināra Beļinkaja.

E-grāmatas neaizstās

«Grāmata ir un būs,» pārliecināta I. Beļinkaja. «Pirmkārt, tāpēc, ka tā ir vērtība pati par sevi. Vienubrīd runāja, ka drukātā grāmata paliks tikai feinšmekeriem kā vājprātīgi smalki iesiets luksus priekšmets. Dzīve pierādījusi, ka straujā elektronisko grāmatu augšupeja ir nomierinājusies. E-grāmatas nekur nepazudīs, bet noteikti neapēdīs «dzīvo» grāmatu. Amerikā ir vislielākais īpatsvars elektroniski lasošo, jo viņiem ir Amazon un Kindle. Vācijā elektroniskās grāmatas aizņem 7% no grāmatu pārdošanas kopējā apgrozījuma, bet Latvijā pagaidām – smieklīgi maz,» vērtē I. Beļinkaja. «Investīcijas, kas jāiegulda e-grāmatu veidošanā latviski, nevar atmaksāties,» piebilst leģendārā grāmatizdevēja Jāņa Rozes mazdēls, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ainārs Roze. Pirms neatkarības atgūšanas par Rozes ģimeni un Rozes bodi runāja paklusām, taču valsts iekārtas maiņa pavēra necerētu iespēju atjaunot savulaik nozīmīgo grāmatniecības uzņēmumu, atceras A. Roze. Viņš savu vectēvu nekad nav saticis, jo piedzima četrus gadus pēc viņa nāves – 1942. gadā lēģerī Sibīrijā.

Pēc vasaras no ASV atgriezušies 126 latviešu studenti, kas kopumā pārdevuši izglītojošus materiālus 1,5 miljonu ASV dolāru (1,2 miljonu eiro) vērtībā, darbojoties Southwestern Advantage vasaras programmā.

Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, kad Southwestern Advantage programmā piedalījās 101 students no Latvijas, šogad uz ASV un Kanādu grāmatas pārdot devās jau 126 studenti. Southwestern Advantage Latvijas pārstāve Madara Jakobsone piemin, ka dalībnieku skaita pieaugums atspoguļojas kopējā pārdošanas apjomā, kas šogad jau ir pārsniedzis 1,5 miljonus ASV dolāru (1,2 miljonus eiro).

«Mūsu studenti jau arī iepriekš uzrādījuši labus rezultātus un nepārprotami pierādījuši savas pārdošanas spējas. Pagājušajā sezonā visas kompānijas ietvaros pirmajā trijniekā ierindojās divas latvietes,» saka Madara. Arī šogad visticamāk, ka bez latviešiem kompānijas TOP 3 neizpaliks. Madara uzsver, ka ar 25 studentu pieaugumu pārdošanas apjoms kāpis par pusmiljonu. Tas norāda uz to, ka pārdošanas iemaņas var iemācīties ikviens un latvieši sevi ir pierādījuši kā spējīgi pārdevēji.

Klajā laista Latvijā radīta jauna bērnu grāmata – rotaļlieta Ucipuci meklē mājas, biznesa portālam db.lv pastāstīja tās autore Zane Zusta.

9. decembrī atklāšanas svētkus svinēs bērnu grāmata – rotaļlieta Ucipuci meklē mājas. Tā ir Latvijā radīta grāmata pirmsskolas un sākusskolas vecuma bērniem - četru produktu apvienojums, kas ietver – grāmatu, leļļu teātri, papīra lelles un zinības.

«Grāmata ir Latvijā inovatīvs un līdz šim vietējā grāmatu tirgū nebijis risinājums bērnu literatūrā – tajā iestrādāts leļļu teātris ar maināmiem foniem un papīra lelles ar grāmatu tēliem. Grāmatas galvenā varone ir pūcīte Ucipuci, kura ir nozaudējusies un piedzīvo aizraujošus brīžus, lai veiksmīgi atgrieztos mājās,» stāsta Valters un Rapa pārstāve Kristīne Kirkila.

Grāmatu rakstīšana un to izdošana pasaules tirgū ir ne tikai talantīga cilvēka pašizpausme, bet arī labs naudas gūšanas avots, ja lieta padodas. Vai šāda biznesa niša ir arī Latvijā un kā tajā veicas, Dienas Bizness jautāja grāmatu autoram, publicistam Lato Lapsam.

Vai grāmatu rakstīšanu un izdošanu Latvijā var dēvēt par biznesu?

Es neatklāšu jaunu Ameriku, sakot, ka jebkurā tirgū ir dažādas nišas. Savas nišas meklējums tirgū dažkārt ir samērā ilgstošs process. Ir cilvēki, kam tas padodas ātrāk, ir - kam ilgāk. Nenotiek jau tā, ka cilvēks tikai ar savām priekšzināšanām, ieraugot jaunu tirgu, uzreiz apjēdz, kas tieši un kā tieši viņam nesīs prieku, laimi un labumu, un, sācis darīt, tūdaļ arī gūst kāroto. Pirmkārt, zināšanas un pieredze nāk ar laiku. Otrkārt, arī izpratne par to, ko cilvēks patiesībā vēlas, ar laiku mainās kā viss šajā pasaulē. Es, kad atgriezos no dienesta PSRS armijā, vienkārši meklēju darbu. 1990. gada maijā sāku strādāt laikrakstā Diena, kad pats laikraksts vēl neiznāca. Nezināju jau tobrīd, ko es īsti gribu, vienkārši vajadzēja darba vietu un nopelnīt kaut kādu naudu papildus studijām. Un tādu kā es tur bija daudz – viss reportieru korpuss, kas bija absolūti izcilākais visu laiku ziņu dienests Latvijā. Tikai, ejot gadiem un beigu beigās nonākot līdz aģentūras LETA galvenā redaktora postenim, sāku sev uzdot jautājumus – vai es vēlos vadīt ziņu dienestu un strādāt 12 un 14 stundas dienā, kas ir nepieciešams, ja šādu darbu grib izdarīt kārtīgi, godprātīgi un kvalitatīvi – ne tā, kā to dara pašreizējie, piemēram, tā sauktie sabiedriskie mediji. Tad arī parādās jautājums - vai tu to vēlies, vai tu kļūsti laimīgāks no šāda darba vai tikai strādā citu cilvēku dēļ. Tā arī nonācu pie savas personiskās tirgus nišas – grāmatu rakstīšanas un publicistikas.