Izstrādātos purvus var izmantot ne tikai ogu, bet arī citu kultūru audzēšanai, kuras var lietot kā izejvielu būvmateriālu, dzīvnieku barības ražošanai, kā arī enerģētikā, tā vairojot to īpašnieku ienākumus

Sākotnēji šādas idejas šķiet «paņemtas» no zinātniskās fantastikas, tomēr bioekonomikas kontekstā – uz savas zemes izaudzēt izejvielas, ne tikai pārtiku cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī būvmateriālu ražošanai, enerģētikai, medicīnai un farmācijai, samazinot fosilo izejvielu izmantošanu un arī siltumnīcu gāzu emisiju apmērus, dod savu nelielu artavu klimata pārmaiņu kontekstā.

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola atzīst, ka tādās valstīs kā Vācija un Nīderlande izstrādātajos purvos tiek stādītas dažādas kultūras un pētīta gan to ietekme uz CO2 emisijām, gan rēķināti ekonomiskie labumi un arī izmaksas. «Vācijā ir izveidota speciāla federālā programma – EUKI (Eiropas klimata iniciatīva), kuras ietvaros sadarbībā ar Greifsvaldes purvu centru, Igaunijas Dabas fondu un Lietuvas Dabas fondu arī tiek veikts projekts EUKI – Paludiculture in the Baltics (Paludikultūru audzēšana Baltijas valstīs), kura mērķis ir ne tikai zināšanu pārnese, bet arī paludikultūras audzēšanas plānu izstrāde» stāsta I. Ozola. Viņa norāda, ka paludikultūru (mitrās, kūdrainās augsnēs augošu un purvam raksturīgu augu) audzēšana Latvijā vēl tikai sper pirmos soļus. Nenoliedzami, katra jauna ideja purvu īpašniekiem, apsaimniekotājiem rada jaunas iespējas gūt papildu ienākumus, tomēr šajā paludikultūru audzēšanā joprojām ir daudz nezināmā. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir šo kultūru audzēšanas izmaksas, iegūtās ražas novākšana un arīdzan to potenciālie pircēji. Paludikultūras var audzēt augstā tipa kūdrā – sfagnu sūnas (kūdrai), rasenes, savukārt zemajos purvos – niedres, vilkvālītes, grīšļus, miežabrāli, medicīnā izmantojamus augus, kā arī kārklus un melnalkšņus.

Kūdras resursu izstrādi kavē nozares attīstības stratēģijas trūkums valstiskā līmenī un grūtības apgūt jaunas purvu teritorijas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā gandrīz 10% teritorijas aizņem purvi, kuros iespējams iegūt vienu no mūsu nozīmīgākajiem zemes dzīļu resursiem – kūdru. Tās izmantošanas iespējas ir plašas – enerģētikā, lauksaimniecībā, medicīnā, arī ķīmiskajā pārstrādē, izolācijas materiālu ražošanā un citās jomās. Citviet Eiropā kūdras resursi bieži vien jau ir izsmelti vai arī ģeoloģisko apstākļu dēļ to apjomi ir niecīgi, turpretim Skandināvijas un Baltijas valstu teritorijas kūdras ieguvei ir vispateicīgākās. Latvijas klimatiskie un ģeoloģiskie apstākļi kūdras veidošanās procesiem ir visnotaļ labvēlīgi.

Lai gan mūsu kūdras resursi nav precīzi noteikti, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, tie varētu būt 11,3 miljardi kubikmetru jeb 1,7 miljardi tonnu. «Ar tādu jaudu, ar kādu kūdra Latvijā tiek izstrādāta pašlaik, – aptuveni 800 tūkstošu tonnu gadā – kūdras resursu mums pietiks vismaz 400 gadiem, ja pieņemam, ka kūdras resursi neatjaunojas. Rūpnieciski izmantojamie kūdras krājumi ir ap 330 miljoniem tonnu. Jāņem vērā arī kūdras dabiskais pieaugums, kas Latvijā patlaban faktiski ir vienāds ar ieguves apjomiem gadā. Tātad, ja kūdras ieguve turpinās līdzšinējos apjomos, patiesībā kūdras resursi ir neizsmeļami. Taču šīs nozares attīstību kavē valstiskā līmenī izstrādātas stratēģijas trūkums,» norāda Kocēnu novada Zilākalna pusē saimniekojošā kūdras ieguves uzņēmuma Klasmann-Deilmann ražošanas direktors Andis Gredzens.

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Lai mazumtirdzniecībā varētu tirgot organiskos augsnes aizvietotājus no kūtsmēsliem, ražotājiem jāpilda drastiskas prasības

Ne visi lauksaimnieki prasības spēj pildīt, līdz ar to dažu projektu realizēšana aizkavējusies, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Strenču novada Jērcēnu pagasta z/s Veckūkuri saimniece Ilvija Jakovina stāsta, ka plānojusi sākt dabiska augsnes bagātinātāja ražošanu, taču šī iecere pagaidām cietusi fiasko sarežģīto prasību dēļ. Tā kā Veckūkuri ir piena lopkopības saimniecība, ik dienas tiek saražoti kūtsmēsli, ko bija iecere pārstrādāt. Saimniecībā ir separators, kas kūtsmēslus izseparē – šķidrā frakcija nonāk uz laukiem, bet no sausās bija plānots gatavot organisko mēslojumu galapatērētājiem mazumtirdzniecībā. «Augsnes bagātinātāju plānojam ražot no lopkopības blakusprodukta - kūtsmēsliem, tādā veidā lietderīgi izmantojot to, kas visbiežāk tiek nenovērtēts un uzskatāms par traucējošu pārpalikumu lopkopībā. No kūtsmēsliem tiks veidots sausais substrāts, kas būs dabisks augsnes bagātinātājs, kas ražots tepat Latvijā,» liecina informācija saimniecības mājaslapā. Šāda substrāta ražošana saimniecībai dotu iespēju saprātīgi izmantot kūtsmēslus un efektīvi paildzināt to izmantošanas iespējas, savukārt patērētājam būtu iespēja savu zemi aplaimot ar dabisku un vietējās izcelsmes augsnes bagātinātāju. Tomēr šobrīd tas nav izdevies. «Pagaidām esmu atteikusies no šīs idejas, jo ES regulas, kas jāpilda, ir pārāk drastiskas. Tas mēsls ir vienu stundu 70 grādos jāpasterizē vai jākompostē, citādi mazumtirdzniecībā pie gala patērētāja tas nevar nonākt. Mēsli ir pieskaitīti II kategorijas blakusproduktiem kopā ar citām dzīvnieku atliekvielām. Tas nozīmē, ka sūds kā dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts ir jāpasterizē un šis fakts ir jāpierāda Pārtikas un veterinārajam dienestam,» skaidro I. Jakovina.

Latvijā pēdējos trīs gados uztura bagātinātāju ražotāju pulks strauji nav pieaudzis; to pārdošanas apjomi, sekojot pieprasījumam, kāpj, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uztura bagātinātājs ir produkts, kurā koncentrētā veidā ietilpst kādas veselīgas un dabīgas pārtikas vielas. «Lai gan latviešu valodā apzīmējums «uztura bagātinātājs» ļoti labi skan, mums līdz citu valstu pārdošanas apjomiem vēl tāls ceļš ejams. Vidēji pasaulē uztura bagātinātāju tirgus aug par 10% gadā, ASV vēl straujāk. Naskākie uztura bagātinātāju lietotāji ir japāņi, kas šiem produktiem gadā vidēji tērē 400 eiro,» zina stāstīt SIA Lotos Pharma valdes loceklis Kaspars Ivanovs.

Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma Silvanols produktu portfelī ir 44 dažādu veidu uztura bagātinātāji, kas veido 72% no uzņēmuma kopējā produktu portfeļa. Silvanols produktu noieta tirgus katru gadu paplašinās, un pašreiz, ieskaitot Baltijas valstis, tie ir pieejami 29 zemēs, tostarp Spānijā, Francijā, Čehijā, Krievijā, Kazahstānā, Azerbaidžānā. Tikmēr pirms pieciem gadiem dibinātā SIA Lotos Pharma, kas nodarbojas ar uztura bagātinātāju un medicīnas ierīču ražošanu, pirmajā darbības gadā realizēja 50 tūkst. uztura bagātinātāju iepakojumus gadā, bet šogad 400 tūkst., un puse no produktiem tiek eksportēta uz deviņām valstīm. «Mani neinteresē veidot kopijas, es radu jauns produktus, kas, protams, atbilstoši pieprasījuma tendencēm tirgum ir nepieciešami,» klāsta K. Ivanovs.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantūras studente Kristīne Irtiševa izstrādā inovatīvu tehnoloģiju augsnes bagātināšanai, izmantojot Latvijas purva bagātību – kūdru.

Latvijā ir bagātīgi kūdras resursi, taču tos varētu izmantot lietderīgāk, ražojot augstas pievienotās vērtības produktus, uzskata K. Irtiševa.

Zaļā kursa interpretācijas apdraud kūdras nozari Latvijā 

Zaļā kursa īstenošanai un ambiciozu klimata mērķu sasniegšanai Eiropa paredzējusi ievērojamus...

Iepriekš pētījusi sapropeļa un bioogles izmantošanas iespējas, viņa attīsta ideju par kūdrā esošo vērtīgo vielu lietošanu augsnes bagātināšanai. Ar kavitācijas un ekstrakcijas metodēm no kūdras tiek iegūts koncentrēts humusvielu šķīdums. Atšķaidīts noteiktā koncentrācijā tas ir piemērots lauku miglošanas sistēmām, skaidro ķīmijas tehnoloģijas doktorante. Savukārt no atlikumvielām iespējams izgatavot granulas, kas arī piemērotas augsnes uzlabošanai. Atšķirībā no tradicionāli mēslošanā izmantotā kālija, fosfora un slāpekļa, humusvielu šķīduma lietošanai nav noteiktas sezonalitātes, viņa turpina. Arī pielietojums ir ļoti plašs – to var izmantot kā balkona puķu un siltumnīcas tomātu laistīšanai, tā augsnes uzlabošanai lielās dažādu lauksaimniecības kultūru platībās.

"Humusvielas ir biostimulators. Tās veido labvēlīgu vidi – ietekmē augsnes auglību, barības vielu apriti, ķīmiskās un fizikālās īpašības, piemēram, samazina augsnes skābumu, neļauj tai pārāk ātri izžūt un palielina organisko augsnes saturu," uzsver K. Irtiševa.

Humusvielu šķīdums eksperimentālai lietošanai jau piedāvāts mājsaimniecībām un lauksaimniekiem. Doktorante sāk sadarbību arī ar Bulduru dārzkopības vidusskolu, lai veiktu eksperimentus atklātās platībās, siltumnīcā, kā arī izmēģinātu tā lietošanu apvienojumā ar hidroponikas un aeroponikas metodēm, proti, uz augiem, kas tiek audzēti bez augsnes. Testi palīdzēs sagatavot zinātniski pamatotas rekomendācijas, lai šķīduma lietošana sniegtu maksimālu efektu.

Ilgtspējīgas tehnoloģijas izstrāde humusvielu šķīduma iegūšanai ir K. Irtiševas promocijas darbs. Vienlaikus viņa tehnoloģiju vēlas komercializēt, tādēļ šobrīd dibina jaunuzņēmumu "Humico". Nākotnē uzņēmums varētu pievērsties arī citām tehnoloģijām un produktiem, kas, kā saka K. Irtiševa, "palīdzēs augt zaļam".

Zinātņietilpīgās biznesa idejas attīstīšanai K. Irtiševa izmanto RTU studentu inovāciju grantu programmas iespējas. Viņa ir piedalījusies komercializācijas apmācībās zinātniekiem "Co.Lab" un veiksmīgi startējusi RTU un Latvijas Universitātes (LU) kopīgi veidotā "Universitāšu inkubatora" pirmajā uzsaukumā. "Saņēmu vērtīgus vietēja un starptautiska mēroga mentoru padomus uzņēmējdarbības attīstīšanai, kā arī 5000 eiro finansiālu atbalstu produkta izstrādei. Līdzekļi tiks izmantoti jaunas humusvielu šķīduma partijas izstrādei, lai varētu turpināt veikt zinātniskos testus," atklāj doktorante. Zinātniskajā darbībā un produkta izstrādē viņu atbalsta RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta profesors Jurijs Ozoliņš un pētnieks Andrejs Šiškins, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Māris Kļaviņš.

Uztura bagātinātāju ražotāja SIA "Muss" ražotnē Ventspils novada Vārves pagastā ieguldīti vairāk nekā 140 tūkstoši eiro. Daļa no tā ir Lauku atbalsta dienesta administrētās programmas "Leader" līdzfinansējums.

Uzņēmuma mērķis ir mēnesī ražot 4000 uztura bagātinātāju pudelītes, kur katrā no tām ir 30 vai 60 kapsulas. "Apjoms ir diezgan liels, tāpēc jāmeklē pārdošanas kanāli. Izaicinājums ir tikt ārpus Latvijas, lai mūsu vilciens ietu nevis ar 30 km/h, bet trauktos uz priekšu ar 270 km/h," saka Gints Raģis, SIA "Muss" valdes loceklis.

"Mūsu produkts dod pievienoto vērtību Latvijas meža veltēm," viņš teic. Ne viens vien vietējais uzņēmums nodarbojas ar meža ogu ievākšanu, pārstrādi un eksportu, kas nozīmē, ka pievienotā vērtība ir tik vien, cik attīrīšana un sasaldēšana. Taču lielāko Latvijas meža ogu iepircēju vidū ir farmācijas uzņēmumi, kas tās, piemēram, mellenes izvēlas augstā antioksidanta antocianīna dēļ, ko izmanto medicīnas preparātos un kosmētikā. Tāpēc radās biznesa ideja attīstīt meža ogu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanā. Uzņēmējs uzsver, ka izmanto tikai dabīgas un bioloģiski sertificētas izejvielas, ko uzņēmums iepērk no citas kompānijas, kas tās lasa bioloģiski sertificētās Latvijas mežu platībās. Process ir izsekojams, tāpēc produktam ir bioloģiskais marķējums.

Alūksnes novadā bāzētā kokogļu rūpnīca Marienburg pieņēmusi jaunu izaicinājumu un kā pirmais uzņēmums reģionā šogad uzsācis bio-ogļu (bio-char) ražošanu vietējam un starptautiskajam tirgum.

Pērn rūpnīcas tehnoloģiskajā reorganizācijā ir ieguldīti vairāk kā 600 000 eiro, kas ir radījis iespēju uzsākt zemes augsnes bagātinātāja – bio-ogles (bio-char) – tehnoloģisko ražošanu.

Atbilstoši tirgus prognozēm bio-ogļu globālā tirgus apmērs salīdzinājumā ar 2021.gadu dubultosies un sasniegs divu miljardu vērtību 2026.gadā.

Bio-ogles ir specifiski izgatavots kokogļu veids, kas visplašāk tiek izmantots lauksaimniecībā, tiešā veidā palīdzot ne vien būtiski paaugstināt ražību, bet arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kas iekļauti Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumos. Bio-ogli kā augsnes mēslojumu šobrīd pasaulē visplašāk izmanto ASV, kas patērē līdz pat 25% globāli saražotās produkcijas, bet Eiropas Savienībā vislielākais produkcijas patēriņš ir Vācijā.

Ilgstošais sausums atstājis negatīvu ietekmi uz graudaugu ražu – dažviet Latvijā tā šogad varētu būt līdz pat 50% mazāka nekā pērn. Zemnieki arī raizējas, cik graudi būs kvalitatīvi, lai tos izmantotu pārtikā, piemēram, maizes cepšanā. Līdzīga situācija izveidojusies arī daudzviet Eiropā.

Turklāt no Ukrainas, ko var pamatoti uzskatīt par Eiropas maizes klēti, šobrīd graudus ir grūti eksportēt. Šie visi faktori, visticamāk, negatīvi atsauksies uz pārtikas cenām, lēš kolektīvās finansēšanas platformas LANDE agronoms Guntis Laicāns.

“Provizoriskie dati un sarunas ar zemniekiem ļauj apgalvot, ka šogad ziemas miežu raža saimniecībās svārstīsies 3,5 – 6 t/ha robežās. Tikmēr ziemas rapša ražas apjomam prognozē vidēji 2 – 3 t/ha, tomēr eļļas saturs sēklās pavasara salnu dēļ varētu būt mazāks. Sausums īpaši ietekmēja ziemas rudzu un kviešu ražu, kura varētu samazināties par 30 – 50%. Turklāt paliek svarīgs jautājums par graudu kvalitāti: vai tie būs pārtikas vai lopbarības graudi. Nevar izslēgt, ka ilgstošā sausuma dēļ graudiem varētu nebūt vēlamais krišanas skaitlis un tilpuma masa, kas ir noteicošie kvalitātes faktori, lai graudus varētu izmantot, piemēram, maizes cepšanā,” skaidro G. Laicāns.

Veselīguma norāžu ieviešanā pārtikas ražotājiem jārēķinās ar papildus laika un izmaksu resursiem.

Pārtikas produktu marķējumā, reklāmās un jebkurā citā patērētājiem paredzētā informācijā no 14. decembra būs atļauts izmantot tikai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) apstiprinātās veselīguma norādes, paredz ES regula nr. 432/2012. Savukārt neapstiprināto norāžu un to norāžu, kurām nav piemērojami pārejas perioda nosacījumi, izmantošana būs aizliegta.

Tiesa, atbildīgā institūcija vēl nav pabeigusi visu iesniegto norāžu izvērtēšanu un darbs pie saraksta veidošanas turpinās. Ražotājiem izmaiņas nozīmē papildus pētījumus un izmaksas. Ja tirdzniecībā pēc šī gada 14. decembra būs pārtikas produkti ar neatļautu veselīguma norādi, tie būšot no tirdzniecības jāizņem un jāveic pārmarķēšana. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) gan sola izvērtēt katru gadījumu individuāli.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina patērētājus neiegādāties interneta vietnēs piedāvāto uztura bagātinātāju Arnold Iron Dream Concentrated Night Time Recover, jo šī uztura bagātinātaja sastāvā ir konstatēta veselībai kaitīga viela 2,4 – dinitrofenols jeb DNP, informē PVD.

Minētais uztura bagātinātājs nav reģistrēts PVD uztura bagātinātāju reģistrā un tā izplatīšana Latvijā nav atļauta.

PVD aicina patērētājus, kuri šo produktu ir iegādājušies, pārtraukt tā lietošanu, kā arī neiegādāties to interneta veikalos.

DNP ir sintētiska ķīmiska viela, kas strauji samazina svaru un internetā tiek piedāvāta ar dažādiem nosaukumiem (piemēram, 2,4-dinitrophenol, Dinosan, Dnoc, Solfo Black, Nitrophen, Aldifen, Chemox) dzeltena pulvera, kristālu vai kapsulu formā, arī krēma veidā. DNP nav atļauts izmantot pārtikas, tostarp uztura bagātinātāju ražošanā.

Produktu galvenokārt lieto cilvēki, kas nodarbojas ar bodibildingu (kultūrismu) un fitnesu, lai mazinātu taukus un uzlabotu muskuļu masu. Viela ir toksiska un var izsaukt dezorientāciju, uzbudinājumu, samaņas zaudēšanu, krampjus, hipertermiju (paaugstinātu ķermeņa temperatūru līdz pat 40°C), pastiprinātu svīšanu, paātrinātu sirdsdarbību un elpošanu, kardiovaskulāru pārslodzi ar sirds muskuļu bojājumiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību, ir konstatējis, ka vairāku preču, svara samazināšanas līdzekļu - Tievēšanas forte, Weight Loss, Green Coffee - reklāmās un informācijā par precēm konkrētie līdzekļi tiek dēvēti par uztura bagātinātājiem.

Kā informēja PTAC pārstāvji, centrs ir atklājis, ka tie nav reģistrēti vai paziņoti Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk PVD) Novērtēšanas un reģistrācijas departamentā kā uztura bagātinātāji. Līdz ar to saskaņā ar normatīvajiem aktiem konkrēto svara samazināšanas līdzekļu reklamēšana nav atļauta.

Lai risinātu problēmsituāciju, PTAC ir sazinājies ar konkrētajām interneta vietnēm un šobrīd lielākajā daļā gadījumu PTAC norādītais pārkāpums ir novērsts.

PTAC informē, ka uztura bagātinātāju reklāmas var maldināt patērētāju, piemēram, reklāmas materiālos sniedzot apgalvojumus par produkta pārsteidzošu un neticamu iedarbību, kas daudzos gadījumos ir maldinoši un sniegtā informācija ir patiesībai neatbilstoša, kā arī tiek izmantotas noteiktajā kārtībā neatļautas veselīguma norādes.

Lai arī pēdējos divos gados klimatisko apstākļu dēļ kūdras ieguves apjomi Latvijā ir vidēji par 30% zemāki, nekā tie varētu būt, tomēr par ietekmi uz šī produkta realizācijas cenām pagaidām pāragri spriest

Tādu viedokli pauž kūdras ieguvēji. Jāņem vērā, ka, piemēram, 2015. gadā Latvijā ieguva 1,2 milj. t kūdras, kas ir 31% no profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras visā ES.

«Slapjais laiks ir samazinājis kūdras ieguves apjomus Latvijā, un tādējādi faktiski visas iepriekš uzkrātās kūdras rezerves ir teju iztērētas substrātu ražošanai,» situāciju skaidro Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Krīgere. Viņa norāda, ka pašlaik oficiālā statistika vēl tiek apkopota, taču provizoriskie rezultāti liecina, ka 2017. gadā Latvijā tika iegūts aptuveni tikpat daudz kūdras, cik ieguva 2016. gadā, taču šie rādītāji būtiski atpaliek no 2015. gada apmēriem. I. Krīgere gan ir piesardzīga prognozēs, jo daudz ko noteiks šā gada kūdras ieguves sezonas sākums – maijs. «Ja atkal klimatiskie apstākļi kūdras ieguvei būs nelabvēlīgi, tad var veidoties kūdras deficīts un ar to izraisītā ažiotāža, kuras rezultātā arī šī produkta cenas var pieaugt,» pieļauj I. Krīgere. Viņa gan steidz piemetināt, ka Latvija nav vienīgā valsts Eiropā un pasaulē, kur iegūst kūdru un ražo substrātus, tāpēc daudz kas būs atkarīgs arī no tā, kāda situācija būs citu valstu kūdras ražotājiem, kam vēl jāpieskaita patērētāju uzvedība.

Šā gada kūdras ieguves sezona nav tika izcila, kāda bijusi pērn, taču tā ir labāka par 2017. gadu, nozares nākotne ir miglā tīta.

Tādu ainu redz nozares uzņēmēji. Būtībā Latvijā ir visi priekšnosacījumi nozares izaugsmei, taču to kavē vai pat padara neiespējamu valsts politika.Tā kā pieprasījums pēc kūdras produktiem pasaulē pieaug, tad arī ir iespēja šo tendenci izmantot, vēl jo vairāk, ja Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes. Rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot vairāk nekā 500 atradnes Latvijā. Kūdra ir viens no dabas resursiem, kurš atjaunojas, kaut arī lēni. Kopumā purvi klāj 10% no valsts teritorijas. No visiem Latvijas purviem kūdras ieguve notiek tikai 4% un, pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem Latvijā, ikgadējais kūdras dabiskais pieaugums ievērojami pārsniedz ieguves apjomus. Kūdras ieguve ir tradicionāla Latvijas tautsaimniecības nozare, un to šeit dara jau kopš 18.gadsimta. Pašlaik kūdras ieguvi reglamentē stingrs normatīvo aktu regulējums, kas nosaka gan potenciālo ieguves teritoriju izvēli un nepieciešamo ietekmes uz vidi novērtēšanu, gan ieguves procesu, kā arī teritoriju sakārtošanu pēc kūdras ieguves pabeigšanas, norādīts Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas informācijā.

Piektdien, 25.septembrī, 19.valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) sēdē tās dalībnieki kā šā gada prioritātes izvirzīja Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, darbaspēka pieejamību, izglītības sistēmas attīstību, investīciju drošību un tiesu sistēmas efektivitāti, kā arī maksātnespējas procesa uzlabošanu, informē Valsts kancelejā.

Padome arī atzinīgi novērtēja līdzšinējo pušu sadarbību Latvijas investīciju vides uzlabošanā un pauda gatavību turpināt dialogu arī nākamajā gadā.

Vērtējot 2015.gada panākto progresu, uzņēmēji izteica atzinību par Latvijas ekonomikas izaugsmi par spīti satricinājumiem ārējos tirgos un pieaugošiem ģeopolitiskās vides sarežģījumiem, kā arī uzteica valdības darbu pie pirmās Latvijas ES Padomes prezidentūras organizēšanas un panākto progresu iestāšanas sarunās OECD.

Investori atzina, ka pastāvīgai Latvijas ekonomikas attīstībai un konkurētspējas paaugstināšanai ir ļoti svarīgi turpināt un pabeigt pēdējo gadu laikā izsludinātās reformas. Tostarp, jāturpina visaptverošas reformas izglītības sistēmā, tiesu sistēmā, paātrinot tiesu procedūras un ieviešot noteiktus juridiskus uzlabojumus maksātnespējas jomā. Attiecībā uz veselības aprūpes jomu, investori norādīja uz pārdomātu plānošanu un efektīvu valsts līdzekļu izmantošanu. Tāpat investori akcentēja, ka enerģētikas politika ir viens no uzņēmēju aktuālajiem dienas kārtības jautājumiem, tāpēc apsveicams ir Latvijas progress enerģētikas politikā un enerģijas tirgus liberalizācijas jomā.

Klimatiskie apstākļi pērn ļāvuši būtiski palielināt kūdras ieguves apjomus. Uzņēmēji optimistiski par nozares perspektīvām, to vairo arī fakts, ka kūdras izmantošana pirmo reizi minēta valdības deklarācijā.

Kūdras ieguvē 2018. gads iezīmējies ar rekordaugstu apjomu – 1,4 milj. tonnu, kas ir pēdējā ceturtdaļgadsimtā augstākais līmenis. «Nenoliedzami, ka klimatiskie apstākļi pēdējos gados Latvijā ir bijis galvenais faktors, kas ietekmējis kūdras ieguvi, jo pārmērīgs mitrums – ilgstošs lietus periods pirms dažiem gadiem būtiski samazināja kūdras ieguvi, bet pērnais – sausais, tieši pretēji, to palielināja,» situāciju skaidro Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Krīgere. Viņa atzīst, ka 2018. gads bijis pretstats 2017. gadam. «Pērnais gads atkal ļāva nozares uzņēmumiem izveidot frēzkūdras uzkrājumus, kuri klimatisko apstākļu dēļ bija izsīkuši,» piemetina I. Krīgere. Viņa arī norāda, ka uzņēmēji, reaģējot uz šādu situāciju, pērn salīdzinoši agri uzsāka kūdras ieguvi.

1. jūlijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums pieaugs par 150 eiro un sasniegs valstī noteiktās minimālās algas apmēru 500 eiro, mazo algu saņēmēji savos makos ieraudzīs dažus desmitus eiro vairāk.

Interesanti, ka Saeimas vēlēšanu gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums tiek mainīts divas reizes – pirmo reizi jau ar 1. janvāri, kad tas tika palielināts no 300 eiro līdz 350 eiro, un otro reizi no 1. jūlija, kad tā apmērs sasniegs 500 eiro, un tas tiek pielīdzināts valstī noteiktajai minimālajai algai.

DB aptaujātie uzņēmēji valdību veidojošo politiķu lēmumu palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minumu vērtē kā ļoti pareizu un to uzskata par sava veida atbildi globālajai inflācijai, kas būtiski jau ir samazinājusi mazo ienākumu iedzīvotāju pirktspēju. Vairāki aptaujātie arī norādīja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minuma paaugstināšana ir labāks risinājums nekā minimālās algas paaugstināšana, kas ietekmēšot konkurētspēju, jo īpaši, ja Latvijā inflācija ir ievērojami augstāka nekā daudzās konkurentu mītnes zemēs, piemēram, Polijā.

Valdības lēmumu dot tiesības darba devējiem pēc 1. oktobra atlaist darbiniekus, kuri strādā ar klientiem, ja tie nav vakcinējušies pret Covid-19, uzņēmēji vērtē atšķirīgi, jo vieni to atbalsta, otri uzskata, ka piespiedu vakcinēšanās radīs vēl lielāku pretspiedienu, kas kopumā ne pie kā laba nenovedīs.

Jāņem vērā, ka Ministru kabineta atbalstītā ideja vēl ir jāskata parlamentā, kur par to tiek prognozētas kaismīgas debates.

Jābūt risinājumiem

“Tajās profesijās, kurās darbiniekiem ir (būs) saskarsme ar klientiem (daudziem cilvēkiem), būtu vajadzīga vakcinācija, un darba devējiem ir arī tiesības īstenot darbinieku rotāciju,” uzsver Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle.

“Vakcinācija ir katra cilvēka brīva izvēle, un tāpēc draudi atlaist no darba ir sava veida pārspīlējums,” tā kūdras ieguves un pārstrādes SIA Klasmann-Deilmann valdes loceklis Andis Gredzens. Viņaprāt, ikvienam cilvēkam ir pašam jāatbild par savu veselību, un, ja tā būs, tad arī sabiedrība kopumā būs vesela. “Ja šo aksiomu pagriež otrādi, tad varam būt tik slimi, cik vien tas iespējams, tāpēc Nevakcinēti darbinieki būtībā būs ļoti augsta riska faktors, un tāpēc darba devējiem jābūt tiesībām atlaist darbinieku, ja viņš nespēj pildīt savus tiešos darba pienākumus, Elīna Egle. 20. jūlijs, 2021 21 Aktuāli piespiedu – obligātu – vakcināciju neatbalstu,” tā A. Gredzens.

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Pirmajos trijos darbības mēnešos SIA "Nordspring" ir pārdevis 6000 litrus telpaugu maisījuma un nākotnē raugās Skandināvijas un citu Eiropas valstu virzienā.

"Aptuveni pirms gada rudenī, lasot par ASV jaunākajām biznesa attīstības tendencēm, uzgājām faktu, ka izteikti vairāk cilvēku pilsētās vēlas padarīt savu mājokļu vidi zaļāku, audzējot telpaugus un tos iegādājoties interneta veikalos. Arī paši jau kādu laiku esam aizrāvušies ar rūpēm par saviem telpaugiem, līdz ar to bija skaidrs, kas mums pašiem pietrūkst šajā augkopības procesā un ko varam piedāvāt arī citiem augu mīļiem," stāsta Liāna Kažmere, "For My Plants"(SIA "Nordspring") līdzdibinātāja. Viņa kopā ar vīru Arturu Kažmeru apzināja profesionālus stādaugu audzētāji Eiropā, uzklausīja augu entuziastus un ņēma vērā pašu pieredzi, kā rezultātā tapa profesionāla augsnes maisījuma recepte mīlētākajiem telpaugiem. Tā Kažmeru ģimenes hobijs ieņēma jaunu nozīmi un pakārtoti pārtapa par biznesa ideju.

SIA Jonnex Farma tur roku uz pulsa uztura bagātinātāju jomā un arī nākotnē saredz šī farmācijas segmenta izaugsmi.

SIA Jonnex Farma galvenā darbības sfēra ir farmaceitisko produktu vairumtirdzniecība; uzņēmums kāpinājis apgrozījumu no 461 tūkst. eiro 2014. gadā līdz 1,8 milj. eiro 2017. gadā, tādējādi iekļūstot laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Uzņēmuma apgrozījuma pieaugums pēdējos četros gados ir cītīga darba rezultāts. Arī šajā gadā izaugsme turpinās un plānojam sasniegt trīs milj. eiro apgrozījuma slieksni. Mūsu pamatdarbība norisinās Latvijā, primāri mēs nodrošinām vienu no lielākajiem aptieku uzņēmumiem ar privātā zīmola Jonax produktiem. Nākotnē ir dažas idejas, kā varētu strādāt arī ārpus Latvijas, taču pašlaik ar eksportu nenodarbojamies,» darbību raksturo SIA Jonnex Farma valdes priekšsēdētāja Diāna Stepiņa-Gauja. Viņasprāt, lai veiksmīgi konkurētu farmācijas tirgū, būtiski ir trīs pamatprincipi: uzmanīgi jāseko līdzi tirgus tendencēm, ātri jāreaģē uz izmaiņām un tirgū jāpiedāvā kvalitatīvi produkti.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Interneta aptiekai «Azeta» uzsākot darbību Latvijā, uzstādīts mērķis atpazīstamību šajā tirgū un patērētāju uzticību gūt gada laikā, sarunā ar biznesa portālu db.lv sacīja vadītāja Justė Levčenkaitė.

«Azeta» ietilpst «Euroaphoteca» grupā, kas Latvijas tirgū darbosies ar diviem zīmoliem – «Euroaptieka» klātienes aptiekas un «Azeta» interneta platforma. Lietuvā līdzīga interneta aptieka darbojas jau vairāk nekā piecus gadus.

Atrast savai situācijai nepieciešamāko produktu arī internetā mūsdienās vairs nav sarežģīti, norāda vadītāja. Turklāt aptiekāru ieteikumus mājaslapā varot aizvietot ar rūpīgiem produktu aprakstiem un ekspertu konsultācijām gan telefoniski, gan rakstiski.

Lietuvas tirgū gūtā pieredze liecina par to, ka klienti arvien vairāk meklē kvalitatīvus produktus. «Tas iet roku rokā ar to, kā cilvēki kopumā raugās uz dzīvi,» pauž J.Levčenkaitė.