Karu izmocītajā Afganistānā soli pa solītim norit valsts rekonstrukcijas darbi, kuros piedalās arī Starptautiskā Valūtas fonda konsultants Jānis Platais.

Afganistānā Jānis Platais strādā kopš 2004. gada sākuma. Piedāvājums doties uz Afganistānu izklausījies bīstami, taču risks šķitis kontrolējams. Lēmumu par tā pieņemšanu ietekmējušas labās atsauksmes no kādas kolēģes, kura Afganistānu pēc tās apmeklējuma 2002. gadā raksturojusi kā skarbu, tomēr pozitīvi virzītu valsti. Šaubas ir vienmēr, bet tās var pārvarēt, redzot situāciju savām acīm, saka Jānis Platais. «Pirms darba uzsākšanas devos turp īsā vizītē, un arī mans iespaids bija ļoti labs - redzēju, ka ir iespēja daudzas lietas uzlabot un pilnveidot un ir gaidāma laba sadarbība.» Pēc ierašanās Afganistānā pirmos gadus vēl dažkārt varējis diezgan brīvi staigāt pa ielām, pēdējā laikā tas gan nav ieteicams - drošības situācija ir pasliktinājusies. Ir pastiprinājušās teroristu un noziedznieku aktivitātes, kaut arī biežāk - ārpus Kabulas. Pagājušajā nedēļā Jānis Platais bija ieradies īsā atvaļinājumā Latvijā, lai apciemotu savu ģimeni un nosvinētu Jāņus dzim­tenē.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi jaunus ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus SIA Rīgas ūdens, informē SPRK.

Sākot ar šī gada 1. jūliju, SIA Rīgas ūdens klientiem maksa par kubikmetra dzeramā ūdens sagatavošanu un piegādi, kā arī par izmantotā ūdens novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām un tā attīrīšanu kopā būs 1,28 eiro līdzšinējo 1,025 eiro vietā. Attiecīgi maksa par ūdensapgādes pakalpojumu kubikmetru būs 0,63 līdzšinējo 0,514 eiro vietā, bet maksa par kanalizācijas pakalpojumu 0,65 eiro līdzšinējo 0,511 eiro vietā. Tarifos nav ietverts pievienotās vērtības nodoklis.

Pēc SIA Rīgas ūdens aprēķiniem Rīgas pilsētā mājsaimniecībā vidēji patērē piecus kubikmetrus ūdens mēnesī, tādējādi izmaksas vienai mājsaimniecībai Rīgā vidēji pieaugs par 1,27 eiro mēnesī (1,54 eiro ar PVN). Šobrīd spēkā esošais ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifs Rīgā nav mainīts kopš 2007. gada 1. oktobra, kad tarifus apstiprināja Rīgas pašvaldības regulators.

Pagājušā gada augustā Latvijas Ārlietu ministrijas politiskais padomnieks Pēteris Veits uz desmit mēnešiem devās civilajā misijā uz Afganistānu, lai kara izmocītajai tautai sniegtu attīstības palīdzību. «Darbs ir ienteresants. Vienmēr ir patīkami redzēt rezultātus un citu prieku. Tas pārņem, » saka Pēteris Veits.

Lielākā daļa latviešu karavīru izvietota vienā bāzē kopā ar norvēģu spēkiem Farjabas provincē pašos Afganistānas ziemeļrietumos pie robežas ar Turkmenistānu. Paralēli militārajai misijai valstī norisinās arī civilā, kuras priekšgalā ir ANO, un Latvija tajā iesaistījās pirms gada augustā. Civilās misijas uzdevums ir piešķirt attīstības palīdzību tur, kur dien attiecīgās valsts karavīri – vispirms jāatrod, kam palīdzība visvairāk vajadzīga, tad jākoordinē projekta īstenošana. Tikai esot uz vietas un tiekoties ar vietējiem, ir iespējams izveidot projekta kritērijus, atzīst Pēteris Veits. Un tam vajadzīgs laiks. «Valstī 30 gadus ir bijis karš, province ir nomaļa, izglītības līmenis ir zems, un viena vajadzība ir lielākā par otru,» stāsta Pēteris Veits.

Ventspils pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprinājis pilsētas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu izmaiņas, kuru rezultātā ar 2009. gada 1.februāri visiem patērētājiem tarifi kļūs vienādi. Kopējā maksa par vienu kubikmetru patērētā ūdens un kanalizācijas būs 1.29 Ls, neskaitot pievienotās vērtības nodokli 5%.

Līdz šim visām patērētāju grupām Ventspilī bija vienāds tarifs par ūdensapgādes pakalpojumiem - 0,46 Ls/m3, savukārt kanalizācijas tarifs bija atšķirīgs – iedzīvotājiem tas bija 0,55 Ls/m3, bet juridiskām personām un iestādēm, kas tiek finansētas no pašvaldības budžeta – 0.78 Ls/m3.

Līdz ar to ar 2009.gada 01.februāri kanalizācijas tarifa izmaiņas skars iedzīvotājus, bet ūdensapgādes tarifa izmaiņas – visus patērētājus:

•kanalizācijas tarifs iedzīvotājiem pieaugs no 0.55 Ls/m3 + PVN 5% uz 0.78 Ls/m3 + PVN 5% (par 42%);

•ūdensapgādes tarifs visām patērētāju grupām pieaugs no 0.46 Ls/m3 + PVN 5% uz 0.51 Ls/m3 + PVN 5% (par 11%).

Iemesli nepieciešamībai mainīt Ventspils centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus bija saistīti ar augsto inflāciju valstī, skaidro ūdensapgādes uzņēmums ŪDEKA. Piemēram, pieaugušo būvdarbu izmaksu dēļ ir sadārdzinājušies Ventspils ūdenssaimniecības attīstības projekta 2.kārtas ietvaros veicamie būvdarbi. Tāpēc PSIA „ŪDEKA” nākas piesaistīt papildus kredītresursus, lai nodrošinātu projekta mērķu sasniegšanu – dot iespēju aizvien vairāk ventspilniekiem saņemt kvalitatīvus centralizētus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, rekonstruējot un izbūvējot jaunus ūdensvada un kanalizācijas tīklus. Tāpat arī pieaugušas energoresursu un darbaspēka izmaksas.

Mazarešarīfas bāzē Nidaros, Afganistānā Latvijas kontingenta karavīri svinēja Līgo svētkus. Starp vairāk nekā 140 Latvijas karavīriem, kuri šobrīd dienesta pienākumus pilda starptautiskajā operācijā Afganistānā, ir 12 Jāņi.

Pasākumā piedalījās arī karavīri, kuri ikdienā dienesta pienākumus pilda citās bāzēs Afganistānā. Līgo svētki Afganistānā tika svinēti 21. jūnijā, jo 23. jūnijā karavīriem bija jāveic dienesta uzdevumi.

«Cenšamies uzturēt latviskās tradīcijas, jo ikvienā no mums ir dzirkstelīte, ka jāsanāk kopā - jāsvin Jāņus un citi mūsu nacionālie svētki,» stāsta Latvijas kontingenta komandieris, Pārejas atbalsta vienības komandiera vietnieks pulkvežleitnants Reinis Baško. 21. jūnijā Vasaras saulgriežus ieskandināja Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienība.

Svētku mielastu bija sagādājuši Latvijas uzņēmumi, piemēram, ikgadējā atbalstītāja a/s Cēsu alus nodrošināja Ulmaņlaiku kvasu, a/s Valmieras piens – Jāņu sieru, SIA Rēzeknes gaļas kombināts – gaļas izstrādājumus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumus par 13.11 miljonu LVL dotācijas piešķiršanu novadus veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai, Db.lv informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Ar ministra rīkojumu 200 000 latu piešķirti Aizputes novadu veidojošajam Kalvenes pagastam, kas valsts atbalstu izmantos pamatskolas sakārtošanai, pagasta padomes ēkas rekonstrukcijai, kultūras nama remontam un ielu apgaismojuma ierīkošanai.

712 000 latu dotācija piešķirta Krustpils novadu veidojošajām pašvaldībām. Kūku pagasts valsts atbalstu izmantos autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai, siltumtīklu rekonstrukcijai, Vīpes pagasts remontēs kultūras manu, labiekārtos pakalpojumu sniegšanas punktu, veiks dažādus remontdarbu pamatskolā, Mežāres pagasts renovēs iedzīvotāju pakalpojumu punktu, sakārtos pašvaldības ielas, Variešu pagasts renovēs kultūras manu, Atašienes pagasts nomainīs jumtu vidusskolai, veiks pasākumus siltumenerģijas zudumu mazināšanai un ūdensapgādes uzlabošanai. Visas pašvaldības daļu no finansējuma izmantos novada administratīvās ēkas celtniecībai.

ASV valdība izšķērdējusi vairāk nekā 30 miljardus ASV dolārus, slēdzot dažādus kontraktus Irākā un Afganistānā, kas tā arī nav ienesuši cerētos rezultātus. Tas nozīmē, ka izšķērdēts ir katrs sestais dolārs.

Šī naudas summa veidojusi 15% no kopējā Irākā un Afganistānā iztērētā, secinājusi ASV kara laikā noslēgto līgumu izpētes komisija.

Apjomīgie naudas līdzekļi izšķērdēti pateicoties sliktai projektu plānošanai, neskaidrām un mainīgām prasībām, nepietiekamai konkurencei, neprasmīgai līgumu pārvaldībai un uzraudzībai, koordinācijas trūkumam u.c., atsaucoties uz komisijas ziņojumu raksta The Washington Post.

Piemēram, 40 miljoni ASV dolāru iztērēti cietuma celtniecībai Irākā, kas tā arī netika pabeigs, savukārt 300 miljoni iztērēti elektrostacijas būvēšanai Afganistānā, taču valstij nav nepieciešamo speciālistu un naudas līdzekļu, lai spētu nodrošināt tās darbību.

Sākot darboties Ziemeļu piegādes tīklam, preces tiks piegādātas Rīgas ostā, no kurienes tās pa dzelzceļu caur vairākām citām valstīm tiks nogādātas Afganistānā.

Pirmajā šādā sūtījumā būs 100 konteineri ar komercprecēm NATO spēku vajadzībām Afganistānā. Ja sūtījumu piegāde būs sekmīga, to apjoms varētu tikt palielināts līdz 20 – 30 vilciena kravām nedēļā.

Latvijas prezidents Valdis Zatlers tiekoties ar ASV vēstniecības Latvijā pilnvaroto lietvedi Brūsu Rodžeru (Bruce Rogers), apsprieda nemilitāru komercpreču no ASV pārkraušanu Latvijā to tālākai nogādāšanai Afganistānā, kā arī citus divpusējos jautājumus. Tikšanās laikā tika apspriesti arī tādi jautājumi kā jaunās ASV administrācijas prioritātes un šā gada maijā plānotās Latvijas prezidenta vizītes ASV sagatavošana.

«Sadarbība šajā projektā, piegādājot svarīgas preces un materiālus Afganistānai, ir būtiska NATO misijai Afganistānā un kalpo kā vēl viens piemērs ASV – Latvijas drošības attiecību stiprināšanai. Tā parāda, ka priekšrocības, ko Latvija iegūst, būdama NATO dalībvalsts, ir plašākas un ietver ne tikai drošības jomu, bet arī ekonomiku. NATO misijas veicināšana turpina būt ASV augstākā militārā prioritāte. Es augsti vērtēju Latvijas prezidenta apstiprinājumu Latvijas dalībai šajā misijā,» uzsvēra B.Rodžers.

24. un 25.oktobrī, piedaloties NATO aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē Nīderlandē, aizsardzības ministrs Atis Slakteris atzīmējis progresu, kuru panākuši Starptautiskie drošības atbalsta spēki (ISAF) Afganistānā, informēja Aizsardzības ministrija.

Kopumā Afganistānā ir uzlabojusies drošības situācija, kaut arī joprojām šajā ziņā pastāv atšķirības starp valsts reģioniem, norāda ministrija, piebilstot: ISAF spēki veiksmīgi turpina infrastruktūras objektu atjaunošanu un atbalsta vietējās pārvaldes sistēmas attīstību.

Vienlaikus aizsardzības ministrs norādīja, ka viena no Afganistānas lielākajām problēmām joprojām ir narkotiku ražošana un izplatīšana.

„Mēs esam vienisprātis, ka mūsdienās miers un drošība Eiropā nav nošķirami no stabilitātes pasaulē kopumā. Afganistāna tam ir spilgts piemērs. Aliansei sadarbībā ar citām starptautiskajām organizācijām ir neatlaidīgi jāturpina šīs valsts atjaunošana,” uzsvēra A. Slakteris.

Par spīti Starptautiskās narkotiku kontroles valdes (INCB) centieniem ierobežot narkotiku apgrozību, heroīna ražošanas apjomi Afganistānā 2007. gadā bijuši augstākie valsts vēsturē, ziņo India Times.

Pēc INCB datiem Afganistāna 2007. gadā saražoja 8 200 tonnas opija, kas ir par 34% vairāk nekā 2006. gadā.

Afganistānā saražotais opijs veido 93% no globālās šīs narkotika apgrozījuma.

Narkotiku ražošana no magonēm Afganistānā 2007. gadā palielinājās par 17%. 2007. gadā Afganistānas magoņu lauku kopējā platība sasniedza 193 000 hektārus.

Lai gan tūrisma nozare Afganistānā pašlaik vēl ir «bērna, kas tikai sāk staigāt, vecumā», smagi strādājošie Afganistānas iedzīvotāji dara visu iespējamo nozares atdzīvināšanai, raksta xinhuanet.com.

Taču Afganistānā pašlaik trūkst modernas tūrisma infrastruktūras, piemēram, slēpošanas trases, pacēlāji, nacionālie parki, turklāt viesnīcas vēlarvien ir samērā nožēlojamas.

«Valdība pašlaik strādā pie tūrisma nozares atdzīvināšanas plāna,» stāstījis Afganistānas Tūrisma departamenta direktors Syeds Zamanudins Baha (Syed Zamanudin Baha).

Šim mērķim valdība nesen pasludinājusi ezeru Band-e-Amir par nacionālo parku. Plānots arī atjaunot milzīgās saspridzinātās Budas statujas, lai piesaistītu tūristu uzmanību.

Pagājušajā gadā Afganistānas valdība izsniegusi vīzas aptuveni 10 tūkstošiem ārvalstu tūristu.

Lai palielinātu Latvijas karavīru, kuri piedalās starptautiskajā operācijā Afganistānā NATO vadītajos Starptautiskajos drošības atbalsta spēku sastāvā, komunikācijas spējas ar vietējas varas pārstāvjiem un iedzīvotājiem, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izdeva rokasgrāmatu Kultūras īpatnību apzināšanās: ISAF SO Afganistānā.

Rokasgrāmata karavīriem sniedz svarīgākās ziņas par Afganistānu un to apdzīvojošajām etniskajām grupām, ieskatu šīs valsts kultūrā un tradīcijās, kā arī starppersonālo un starpkultūru saskarsmes aspektos. Jāpiebilst, ka arī līdz šim ar šāda veida informāciju pirms došanās uz operāciju rajonu iepazinās ikviens karavīrs, Db.lv informē NBS Preses daļas virsnieks Normunds Stafeckis,

Rokasgrāmatā ir iekļauta neliela latviešu – darī vārdnīca ar svarīgākajiem sarunvalodas un militārajiem terminiem. Tā ir pielāgota latviešu valodas izrunai. NBS Mācību vadības pavēlniecība rokasgrāmatas veidošanā izmantoja publiski pieejamos datus par Afganistānu, kā arī citu valstu bruņoto spēku līdzīga satura izdoto rokasgrāmatu materiālus.

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā trešdienas rītā neilgi pēc pusnakts tika izšauta raķete uz Aizsardzības ministrijas ēku, sākoties dienai, kad aprit 2001.gada 11.septembra teroraktu 18.gadskārta, bet šajā incidentā neviens netika ievainots.

Neilgi pirms tam bija ziņots par sprādzienu pie ASV vēstniecības, nesniedzot sīkākas detaļas.

«Raķete trāpīja Aizsardzības ministrijas ēkas sienai, bet nav ziņots, ka būtu cietušie,» paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Nosrats Rahimi.

Šis incidents bija pirmais uzbrukums Kabulā, kopš ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka tiek pārtrauktas ASV miera sarunas ar Afganistānas islāmistu nermienieku gupējumu «Taleban».

Talibi otrdien solīja turpināt cīņu un brīdināja, ka Vašingtona nožēlos aiziešanu no sarunām.

Talibi pagājušajā nedēļā Kabulā uzspridzināja divās automašīnās ievietotus spridzekļus, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus un divus NATO misijas locekļus.

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien, 9.septembrī, devies darba vizītē uz Afganistānu, liecina prezidenta mājaslapā ievietotā informācija. Valdis Zatlers ir pirmais Baltijas valstu prezidents, kas vizītē apmeklē Afganistānu un tiekas ar tās politiskajiem līderiem.

Vizītes laikā paredzētas tikšanās ar Afganistānas Valsts prezidentu Hamidu Karzaju, ārlietu ministru Dr. Rangin Dadfar Spanta, kā arī aizsardzības ministru Abdul Rahim Wardak.

Pašlaik misija Afganistānā ir lielākā un nozīmīgākā Latvijas starptautiskā palīdzība, kas iekļauj ne tikai lielāko NBS kontingenta dalību (vairāk nekā 90 militārpersonas), bet arī civilo iesaisti ar policistiem un politisko/attīstības padomnieku. Tādējādi šobrīd Latvijas valsts iesaistīšanās misijā ir ne tikai militāra, bet orientēta arī uz afgāņu labklājības celšanu, informēja V. Zatlera preses dienests.

Projekta Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 3. kārta ietvaros SIA Rīgas ūdens ir pabeigusi virkni nozīmīgu projektu un turpina darbu pie jaunu projektu realizēšanas, informē SIA Rīgas ūdens.

Tik apjomīgi darbi Rīgas pilsētas ūdenssaimniecības rekonstruēšanā nav veikti pēdējos 50 gadus un, gan darbu intensitāti un apjomu, gan termiņus lielā mērā nosaka Eiropas Savienības normas un ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu saistītie nosacījumi.

Projekta Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 3. kārta vispārīgais mērķis ir veicināt saistošo ES ūdens un notekūdeņu direktīvu prasību ieviešanu Latvijā. Projekta 3. kārtas ietvaros ir paredzēts nodrošināt centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanu un izbūvi divos Rīgas pilsētas rajonos – Šampēterī un Dārzciemā, rekonstruēt/atjaunot esošos tērauda ūdensvadu cauruļvadus Brīvības un Maskavas ielās, kā arī nomainīt stratēģiski nozīmīgo ūdensvadu aizbīdņus visas pilsētas teritorijā un izveidot patēriņa uzskaites rajonus, kas ļaus paaugstināt ūdensapgādes tīkla darbības.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) un SIA Jelgavas ūdens ir noslēgusi vienošanos par Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansēta projekta īstenošanu - attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanās iespējas Jelgavā, informē CFLA.

Šis ir pirmais Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda projekts, kurš tiks īstenots Zemgales reģionā, un tā ieviešanu uzraudzīs CFLA Zemgales reģiona nodaļa.

Projekta Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Jelgavā, V kārta mērķis ir ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu pieejamības paplašināšana Jelgavas pilsētas aglomerācijas un ūdensapgādes pakalpojumu zonas robežās. Izvirzītā mērķa sasniegšanai projekta ietvaros ir paredzēts izbūvēt no jauna ārējus ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklus un veikt ārējo inženiertīklu pārbūves un atjaunošanas darbus, t.sk. izbūvējot un rekonstruējot kanalizācijas sūkņu stacijas dažādos Jelgavas pilsētas dzīvojamajos rajonos.

Ventspils pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulators pieņēmis izskatīšanai pilsētas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu projektu, kas paredz pabeigt kanalizācijas tarifa izlīdzināšanu starp patērētāju grupām.

Ventspils ūdensapgādes uzņēmums pašvaldības SIA “ŪDEKA” tarifu projekts paredz sekojošas izmaiņas no 2009.gada 1.februāra: kanalizācijas tarifs iedzīvotājiem pieaugs no 0,55 Ls/m3 + PVN 5% uz 0,78 Ls/m3 + PVN 5% (par 42%); ūdensapgādes tarifs visām patērētāju grupām pieaugs no 0,46 Ls/m3 + PVN 5% uz 0,51 Ls/m3 + PVN 5% (par 11%).

Ja sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprinās plānotās tarifu izmaiņas, tad visas patērētāju grupas par vienu kubikmetru patērētā ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem maksās vienādu tarifu – 1,29 LVL + PVN 5%.

Plānotās kanalizācijas tarifa izmaiņas skars iedzīvotājus, bet ūdensapgādes tarifa izmaiņas – visus patērētājus.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem deviņu novadu veidojošajām pašvaldībām piešķirti 4.64 miljoni LVL infrastruktūras attīstībai, ko pilsētas un pagasti paredzējuši izmantot izglītības iestāžu, kultūras un sporta būvju, siltumapgādes un kanalizācijas sistēmu un citu iedzīvotājiem nepieciešamu objektu sakārtošanā, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai, informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

1.6 miljoni LVL ar ministra rīkojumiem piešķirti Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām. Ķeipenes pagasts valsts atbalstu izmantos apkures sistēmu un ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai, pamatskolas renovācijai un tautas nama rekonstrukcijai. Lauberes pagasts finansējumu ieguldīs pamatskolas un pagasta padomes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, sociālās iestādes durvju un logu nomaiņai, kā arī kultūras nama renovācijai un ūdensapgādes sistēmas attīstībai. Madlienas pagasts līdzekļus ieguldīs pirmsskolas izglītības iestādes un vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Mazozolu pagasts – ūdensapgādes sistēmas renovācijā. Meņģeles pagasts valsts atbalstu izmantos pamatskolas un pirmsskolas izglītības energoefektivitātes paaugstināšanai, pagasta padomes un tautas nama renovācijai. Ogres novads nolēmis valsts atbalstu izmantot Meža prospekta rekonstrukcijai, Suntažu pagasts – vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Taurupes pagasts – vidusskolas rekonstrukcijai un bibliotēkas remontam.

Pašlaik Rīgā Šampētera un Pleskodāles rajonā notiek ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu paplašināšanas darbi. No plānotajiem 31.3km (11.6km ūdensvada un 19.7km kanalizācijas), šobrīd jau izbūvēti kopumā 21.7km cauruļvadu, tātad – divas trešdaļas. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu paplašināšanas darbus Šampēterī pilnībā plānots pabeigt šogad, informē Rīgas domes sabiedrisko attiecību daļa.

Projekts tiek īstenots ar mērķi šajā rajonā ar centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem nodrošināt ne tikai jauno apbūvi, bet arī to daļu iedzīvotāju, kas patlaban ņem ūdeni no individuālām grodu vai seklām urbtajām akām, bet neattīrītos notekūdeņus novada septiķos vai vienkārši atejas bedrēs. Tas rada ļoti augstu esošo individuālo ūdens ņemšanas aku piesārņošanās iespēju, jo, ņemot vērā relatīvi augsto gruntsūdens līmeni, notiek neattīrītu notekūdeņu infiltrācija augsnē un to nokļūšana gruntsūdeņos.

Līdz ar ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūvi vairāk nekā 5000 Šampētera iedzīvotāju būs iespēja saņemt šos pakalpojumus centralizēti. Netiešā veidā ūdensvada un kanalizācijas sistēmas izbūve veicinās arī citu infrastruktūras objektu attīstību, kas jau tagad vērojama Kalnciema ielas un Kārļa Ulmaņa gatves rajonā.

SIA Rīgas ūdens un AS Swedbank ir parakstījuši aizdevuma līgumu par 25 miljonu finansējuma piešķiršanu ilgtspējīgas Rīgas ūdensapgādes sistēmas attīstības nodrošināšanai, informē bankas pārstāvji.

SIA Rīgas ūdens nodrošina centralizētus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus Rīgas pilsētā.

SIA Rīgas ūdens misija ir nodrošināt Rīgas pilsētas iedzīvotājus ar kvalitatīviem un drošiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem. SIA Rīgas ūdens jau līdz šim ir investējis būtiskus līdzekļus ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu infrastruktūras atjaunošanā. Uzņēmums to plāno darīt arī turpmāk, izmantojot Swedbank nodrošinātos kredītresursus.

SIA Rīgas ūdens stratēģiskajā attīstības plānā 2012.-2025.gadam paredzēta ūdensapgādes pakalpojumu standartu izpildes nodrošināšana, izveidojot ilgtspējīgu ūdensapgādes sistēmu.

4. novembrī Jelgavā parakstīts līgums Jelgavas ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla projektēšana, iepirkumu dokumentācijas sagatavošana un iepirkumu īstenošana ar konkursa uzvarētāju personu apvienību SIA Belss, Latvija, UAB Patvanka, Lietuva un Projektkeskus, Igaunija.

Parakstītajā līgumā paredzēts sagatavot tehnisko projektu Jelgavas ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla paplašinājuma 2. kārtai un iepirkuma dokumentus diviem būvdarbu un vienam būvuzraudzības līgumam, kā arī sniegt atbalstu SIA Jelgavas Ūdens iepirkumu īstenošanā. Līguma kopējās izmaksas ar PVN ir 351’522 latu.

Vienlaicīgi turpinās arī Jelgavas pilsētas saimnieciskās kanalizācijas tīkla digitālā modeļa izstrāde, ko līdz 2009.gada 04.maijam jāpabeidz SIA Firma L4. Šis līgums tiks īstenots Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Tehniskā palīdzība vides nozarē Latvijā ietvaros. Šobrīd ir apsekots viss SIA Jelgavas Ūdens piederošais kanalizācijas tīkls un veikta tā inventarizācija. Notiek iegūto datu apstrāde un ir uzsākta digitālā modeļa datu bāzes veidošana.

Daugavpilī tiek plānota vairāk nekā 4,1 miljona latu apjomīga ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija, liecina SIA Daugavpils ūdens noslēgtā iepirkumu konkursa rezultāti.

Konkursā, kurā par galveno uzvarētāju izvēles kritēriju tika noteikta zemākā cena, uzvarēja SIA Rbsskals Būvvadība un ceļu būves firma SIA Binders.

Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un paplašināšana Jaunā Forštadtē, Cēsu un Fabrikas ielu rajonos Daugavpilī tikusi Rbsskals Būvvadība, kas piedāvāja darbus veikt par vairāk nekā 489 tūkst. Ls (iepriekš paredzētā līgumsumma - 332,1 tūkst. Ls). Tāpat uzņēmums guvis uzvaru konkursa daļā par maģistrālo kanalizācijas sistēmas kolektoru rekonstrukciju, ko piedāvāja veikt par vairāk nekā 2,44 miljoniem latu (iepriekš SIA Daugavpils ūdens paredzētā līgumsumma – 2,89 milj. Ls), un 670 tūkst. Ls (iepriekš tika paredzēts darbus veikt par 389 tūkst. Ls) vērtajā konkursā par kanalizācijas spiedvadu pār Daugavu un Laucesi rekonstrukciju.

Ūdens un kanalizācijas sistēmu apsaimniekotājs SIA Liepājas ūdens viena no Liepājas rajoniem - Karostas infrastruktūras attīstībā šobrīd ir ieguldījusi gandrīz 5 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Šī gada 25. jūlijā SIA Liepājas ūdens un a/s UPB mēnesi pirms termiņa pabeidza līguma „Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu rekonstrukcija Karostā” būvdarbus. Pēdējais objekts, kuru SIA Liepājas ūdens pieņēma ekspluatācijā 25. jūlijā, bija „Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, pieslēgumu rekonstrukcija un izbūve Pulkveža Brieža ielā, Piestātnes un Baltijas ielās”. Kopumā, īstenojot būvdarbu līgumu Karostas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu attīstībā ir ieguldīti 4.9 miljoni eiro. Ir izbūvēti un rekonstruēti cauruļvadi 15.2 kilometru garumā, no kuriem 4.3 km ir ūdensapgādes tīkli un 10,9 km kanalizācijas tīkli. Līguma darbos bija iekļauti un tika arī izbūvēti divi ļoti nozīmīgi objekti - kanalizācijas sūkņu stacijas Atmodas bulvārī un Britu Flotes ielā. Jaunās kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas dod iespēju visus Karostas rajonā savāktos notekūdeņus pārsūknēt uz Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām attīrīšanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) noslēgusi vairāk nekā 2,47 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par ūdensapgādes un kanalizācijas paplašināšanu Daugavpilī, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Par teju 2,5 milj. Ls Daugavpilī tiks paplašināti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un noslēgtas to rekonstrukcijas. Kopumā par tiesībām īstenot šo projektu sacentās seši pretendenti, bet par uzvarētāju tika atzīts SIA RBSSKALS Būvvadība piedāvājums. Galvenais darbu veicēja izvēlēs kritērijs bija piedāvātā zemākā līgumcena.

Projekts tiks īstenots ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu projekta «Ūdenssaimniecības attīstība Daugavpilī, III kārta» ietvaros.

Šis konkurss jau tika noslēgts šā gada aprīlī, un par uzvarētāju tika atzīta SIA YIT Celtniecība, CBF SIA Binders, personu apvienība Daugavpils būvmehanizācija un Gādība, kas piedāvāja veikt šā projekta realizāciju par 7,8 milj. Ls, tomēr pēc neilga laika konkursa rezultātus apstrīdēja SIA RBSSKALS Būvvadība, kā rezultātā IUB liedza slēgt līgumu.