Jaunākais izdevums

Zinot uzņēmuma kolektīva vidējo vecumu un ņemot vērā paaudžu atšķirības, iespējams veiksmīgāk iekļauties jaunā darbavietā .

Jaunāks kolektīvs nereti būs straujāks un dinamiskāks, savukārt, ieejot vecākas paaudzes kolektīvā, jārēķinās, ka jaunais darbinieks tiks apčubināts un pamācīts, novērojuši personāla atlases eksperti. «Vērtības, kādas vieno viena uzņēmuma komandu, atkarīgas no uzņēmuma vai nodaļas vadītāja un no tā, pie kādas paaudzes viņš pieder,» norāda CVO Recruitment & Simplika uzņēmumu grupas vadītāja Latvijā Jūlija Lobanovska. Viņa gan piebilst, ka šajā kontekstā var runāt tikai par tām vērtībām, kuras vadītājs pauž ar saviem vārdiem un darbiem, jo diemžēl ne vienmēr īstenās vērtības saskan ar tām, kuras uzrakstītas birojā uz sienas.

«Komandā, kur strādā jauni cilvēki, jārēķinās, ka viņu darba dzīve bieži saplūst ar personisko, viņi arī biežāk izvēlas profesijas, kas nes ne tikai ienākumus, bet ir arī saistītas ar personiskajām interesēm,» stāsta Talentor Latvia vadošā partnere Katrīna Ošleja. Viņi vēloties saņemt atgriezenisko saiti par to, kā atbilst organizācijas uzstādījumiem, savukārt vecākā paaudze drīzāk izvairoties no atgriezeniskās saites un ir apmierināta dzīvojot tikai nojautās par to.

Jaunā paaudze ir mazāk lojāla uzņēmumam nekā vecākā. To var labi novērot darba dzīves aprakstā – jaunie maina darbu pēc īsākiem periodiem. Tiklīdz šīs paaudzes darbiniekiem kaut kas nepatīk, viņi raugās pēc jaunām iespējām. Tajā pašā laikā viņi daudz izteiktāk tiecas pēc izaicinājumiem, attīstības, vēlas darbā daudz ceļot un izmantot vairākas svešvalodas. Jaunajiem ir svarīga elastīga darba vide gan darba stundu, gan darba vietas ziņā, tāpat viņi ir radoši un atjautīgi tehnoloģiju jomā. Vadītājiem jārēķinās, ka jaunās paaudzes speciālisti vadītājā drīzāk vēlas saskatīt draugu nevis autoritāti.

Arī interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš uzsver, ka kolektīvā, kurā strādā pārsvarā gados jaunāki cilvēki, darba vide būs aktīvāka un dinamiskāka, vairāk orientējoties uz inovācijām un jaunām metodēm rezultātu sasniegšanā. Jaunākiem darbiniekiem ir lielāka vēlme riskēt un izmēģināt savus spēkus uzdevumos un lietās, ko līdz šim nav veikuši. Tiesa gan, nereti gados jaunākajiem darbiniekiem pietrūkst ne tikai profesionālās pieredzes, bet arī prasmes organizēt darba vidi, laiku, plānot darbu, kā arī disciplīnas, tāpat no jaunajiem darbiniekiem vairāk tiek sagaidīta prasme precīzi veikt uzdoto darba uzdevumu, ievērot tempu.

Jauniešu kolektīvā iekļaušanās var būt ātrāka un vienkāršāka, toties var nākties saņemt arī tiešāku kritiku vai nepieņemšanas signālus nekā gados vecāku cilvēku kolektīvā, stāsta WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai mazākuma dalībnieki var paļauties uz Komerclikuma dalībnieku sapulces savlaicīgu sasaukšanu un norisi regulējošām normām?

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene; Raivis Znotiņš, jurists, Tark Grunte Sutkiene, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Virtuālā dzīve aizstāj attiecības

Laila Stabulniece, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sociālie mediji ir radījuši jaunu tendenci, ietekmējot jaunākās paaudzes vēlamā patēriņa modeli.

Dažādu paaudžu atšķirīgās vērtības un uzvedība mārketingā tiek raksturota ar paaudžu dzīves stila koncepciju. Katrai paaudzei ir savi notikumi un jaunatklātas vai apgūtas tehnoloģijas, kas ietekmē un veido tās uzskatus un patēriņa ieradumus. Jāatzīmē, ka nav absolūti viennozīmīgas interpretācijas par paaudžu robežām, īpaši runājot par pēdējam paaudzēm – millennium jeb Y-paaudzi un Z-paaudzi (sauktas arī postmillennium, iBrain, iGeneration).

Y-paaudzi veido cilvēki, kuri dzimuši laika posmā no 1980. līdz 1995. gadam (kā norādīts atsevišķos pētījumos – līdz 2000. gadam). To raksturo lielāka pirktspēja un vēlme patērēt, kā arī optimisms un lielāka uzņēmība, atvērtība dinamiskām pārmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm. Šīs paaudzes pirkšanas ieradumi un patērētāju uzvedība ir jau ilgstoši analizēta mārketinga pētījumos, kā arī millennium paaudze ir bijusi izaicinājums personāla vadībai: meklētas jaunas pieejas gan motivējošas darba vides izveidē, gan personāla piesaistes un atlases procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada sākumā Latvijā bija 1,95 miljoni iedzīvotāju, to skaitā 388 tūkstoši jeb 19,9 % vecāka gadagājuma cilvēku vecumā 65 gadi un vairāk. Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju kopējais skaits Latvijā ir samazinājies par 170 tūkstošiem jeb 8 %, bet vecākās paaudzes (65 gadi un vecāki) iedzīvotāju skaits pieaudzis par 4 tūkstošiem jeb 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2017. gada sākumā 46 % Latvijas iedzīvotāju ir vīrieši, 54 % – sievietes. Vecumā no 65 gadiem šī proporcija ir atšķirīga: vīriešu īpatsvars ir 33 % un sieviešu – 67 %. No Eiropas Savienības valstīm Baltijas valstīs ir vislielākā vīriešu un sieviešu disproporcija vecākās paaudzes iedzīvotāju kopskaitā.

CSP dati atklāj, ka lielākais vecākās paaudzes iedzīvotāju īpatsvars 2017. gada sākumā bija Latgales (21,3 %) un Vidzemes reģionā (20,9 %), zemākais – Pierīgas reģionā (18,0 %). Vidējais iedzīvotāju vecums visaugstākais ir Latgalē – vīriešiem 41 gads un sievietēm – 47 gadi, viszemākais – Pierīgas reģionā, kur vīriešu vidējais vecums ir 38 gadi un sieviešu – 43 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņas bieži sastopamas vadības kļūdas, kas izraisa darbinieku mainību

Antra Asare, personālvadības jaunuzņēmuma ENME līdzdibinātāja, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Milēniuma paaudzei» ir būtiska ietekme uz nekustamo īpašumu tirgu - īres mājokļiem, uzņēmumu atrašanās vietu, kā arī uz tirdzniecības centru konceptu, Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forumā sacīja komercīpašumu pakalpojumu sniedzēja, konsultāciju un investīciju uzņēmuma CBRE pētniecības nodaļas EMEA Occupier Research vecākais direktors Ričards Holbertons.

«Milēniuma paaudze» (millenials), kurus mēdz dēvēt arī par Y paaudzi, ir cilvēki, kuri dzimuši laika posmā no pagājušā gadsimta 80.gadu sākuma līdz 2000.gadam. ASV, 2012.gadā pētot datus par deviņiem miljoniem jauniešu, atklāja, ka «milēniuma paaudzes» cilvēki salīdzinājumā ar iepriekšējo jeb X paaudzi ir politiski un pilsoniski mazaktīvāki, vairāk koncentrējušies uz materiālām vērtībām un mazāk domā, kā dot labumu sabiedrībai. Lielāku uzsvaru tie piešķir materiālām, ārējām vērtībām, piemēram, naudai, slavai un izskatam, mazāk - iekšējām vērtībām, piemēram, piederībai grupai un sabiedrībai. Kopumā «milēniuma paaudzes» cilvēki tiek raksturoti kā pašpārliecināti, radoši un atvērti jaunām idejām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, pieaugot nodarbinātības līmenim un strādājošo atalgojumam, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā 636 uzņēmumus.

Vislielākās pārmaiņas nodarbināto atalgojuma ziņā, prognozējams, ka skars tieši Latviju. Katrs otrais aptaujātais jeb 56% Latvijas darba devēju norādījuši, ka nākamajā gadā iecerējuši atalgojumu paaugstināt. Kamēr Igaunijā apstiprinošu atbildi par atalgojuma paaugstināšanu minēja tikai 39%, bet Lietuvā – 34% aptaujāto darba devēju. Savukārt 43% Latvijas darba devēju nākamajā gadā plāno atalgojumu saglabāt līdzšinējā līmenī, bet tikai 1% - to samazināt.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 63% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 58% un 56%. Salīdzinoši ar iepriekšējā gada Baltijas pētījuma rezultātiem, vislielākais procentuālais kāpums nākamgad sagaidāms Latvijā un Igaunijā. Tur salīdzinoši ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem par 13% Latvijā un 16% Igaunijā ir pieaudzis darba devēju skaits, kuri ieplānojuši pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, ir noraidījusi Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasību pret centrālo banku par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā.

No Rimšēviča Latvijas Bankas labā nolemts piedzīt visus tās samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka, atstādinot Latvijas Bankas prezidentu no amata pienākumu pildīšanas, viņš neturpina darbu un ir pamats neizmaksāt viņam noteikto darba algu. Papildus tiesa norādīja, ka darba alga par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas laiku būtu piedzenama tikai gadījumā, ja atstādināšana būtu notikusi atbildētājas rīcības vai vainas dēļ, kas konkrētajā gadījumā neesot konstatēts.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka atbildētāja nevar būt atbildīga par izmeklēšanas procesā pieņemta prettiesiska KNAB lēmuma sekām. Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2019.gada 26.februāra spriedumu ir atcelts KNAB 2018.gada 19.februāra lēmums, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, atlīdzība par prasītājam nodarīto kaitējumu, nesaņemot darba algu, būtu vērtējama no valsts atbildības aspekta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs rosina Putniņam un Razānei izmaksāt 80% no gada algas, ja viņi atkāpsies no amata līdz 1.augustam

LETA, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko Jūs šodien darītu savādāk, ja būtu iespējams tūlītēji un precīzi novērtēt kārtējā biznesa vides pavērsiena ietekmi uz Jūsu uzņēmuma finanšu rādītājiem? Vai Jūs vēlētos uzzināt, kurā tirdzniecības zāles vietā novietot attiecīgo produktu, lai dubultotu pārdošanas rentabilitāti? Kā būtu ar jauna projekta plānošanu, saskaņojot dažādu departamentu finanšu prognozes vienotā modelī? Varbūt Jūsu pakalpojumi ir guvuši klientu atzinību un bizness iet no rokas, bet noderētu dublējošo funkciju un izdevumu mazināšana?

Saskatīt biznesa iespējas un rast atbildes uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem visefektīvāk ir, balstoties precīzos un aktuālos datos, kas ideālā gadījumā tiktu atjaunināti reālā laikā, turklāt parāda ietekmi uz visām saistītajām uzņēmuma funkcijām. Tomēr realitātē uzņēmumiem šeit vēl ir lielas iespējas pilnveidoties un attiecīgi uzlabot savus rādītājus.

Vienotais modelis

“Jebkurai organizācijai šobrīd dati jau ir viņu rīcībā, bet maz uzņēmumu tos izmanto ikdienas lēmumu pieņemšanai. Gatavojot budžetu, ražošana ir iesniegusi savus plānus, pārdošana un serviss - savus, administrācija - savus. Visdrīzāk, finanšu departaments to visu ir sakonsolidējis un sapratis, kur ir īstā patiesība. Organizācija sāk dzīvot pēc jaunā budžeta, notiek plānotā un reālā salīdzināšana. Vēlams, lai rezultātus varētu redzēt uz ikdienas bāzes. Taču realitātē tos ierauga tad, kad pirmais ceturksnis ir beidzies. Un saprot – esam tālu prom no plāna. Pamatojoties uz kādu informāciju tiek pieņemti lēmumi? Vai uzņēmums saprot, kāpēc ir novirze no plāna? Kāpēc organizācija strādā labāk vai sliktāk?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākās paaudzes piecdurvju hečbeks "Seat Leon" ir oficiāli ieradies Latvijas tirgū, savukārt vasaras beigās pievienosies arī universāļa modifikācija "Seat Leon Sportstourer" .

"Seat Leon" ir zīmola populārākais modelis, ko apliecina vairāk nekā 2,2 miljoni pārdotu auto pasaulē trīs iepriekšējās paaudzēs. Jaunākā "Seat" modeļa pamatā izmantota pilnveidota MQB Evo platforma. Tā ļauj izmantot jaunākās paaudzes drošības tehnoloģijas un vienlaicīgi nodrošina pietiekami labu ietilpību.

"Seat Leon" hečbeks ir kļuvis ne tikai par 9 centimetriem garāks, bet arī tā riteņu bāzei klāt nākuši pieci centimetri. Tas palielina ne tikai salona ietilpību, bet stiprinās arī gaitas komfortu un stabilitāti uz ceļa. Ar paceltiem otrās rindas sēdekļiem piecdurvju "Seat Leon" nodrošina 380 litru bagāžas ietilpību - tikpat cik iepriekšējās paaudzes hečbekam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Nākamgad Latvijā būs visaugstākais darbinieku pieprasījums Baltijas valstīs

Gunta Kursiša, 28.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, pieaugot nodarbinātības līmenim un strādājošo atalgojumam, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs.

Pētījumā tika aptaujāti visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā 636 uzņēmumi.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 63% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 58% un 56%.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada Baltijas pētījuma rezultātiem, šogad vislielākais procentuālais kāpums nākamgad sagaidāms Latvijā un Igaunijā. Tur, salīdzinot ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem, darba devēju, kas ieplānojuši pieņemt darbā jaunus darbiniekus, skaits audzis par 13% (Latvijā) un 16% (Igaunijā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Latvijā par piekto daļu samazināsies darbinieku pieprasījums

Lelde Petrāne, 27.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu darba devēji nākamajā gadā pietiekami aktīvi meklēs jaunus darbiniekus un palielinās atalgojumu, bet būs piesardzīgāki nekā šogad, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā vairāk nekā 2500 uzņēmumus.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 42% no aptaujātajiem Latvijas darba devējiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 47% un 40%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pētījuma rezultātiem, visās Baltijas valstīs ir samazinājies to darba devēju skaits, kuri plāno pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Latvijā šie rādītāji ir samazinājušies par 21%, Lietuvā par 11%, bet Igaunijā par 16%. Tādējādi var uzskatīt, ka optimistiskākie būs darba devēji Lietuvā, kamēr Latvijā un Igaunijā darba devēji būs noskaņoti konservatīvāk, meklējot salīdzinoši mazāk darbiniekus.

Šogad palielinājies tādu uzņēmumu skaits, kas nākamajā gadā plāno gan pieņemt, gan atlaist darbiniekus, attiecīgi Latvijā - 22% (pirms gada 16%), Lietuvā - 27% (pirms gada 24%), Igaunijā - 9% (pirms gada 2%) no aptaujātajiem darba devējiem. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk uzņēmumu izvērtē esošo darbinieku darba rezultātus, atlaižot mazāk efektīvus un pieņemot to vietā efektīvākus darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Positivus vienā nedēļas nogalē «nokurina» 2 miljonus eiro

Kristīne Stepiņa, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī būs divpadsmitā vasara, kad Salacgrīvu ieskandinās Positivus festivāls, pulcējot aptuveni 30 tūkstošus klausītāju gan no Latvijas, gan tuvākajām Eiropas valstīm, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasākuma idejas autors un organizators Ģirts Majors būs sarūpējis īpašus publikas «magnētus» – austrāliešu mūziķi Niku Keivu (Nick Cave) un britu elektronikas avangardistus – grupu The Prodigy.

Lai arī konkurence starp festivāliem pasaulē saasinās un mākslinieku honorāri aug, G. Majors uz festivāla attīstību raugās visnotaļ optimistiski, cenšoties turēt augstu kvalitātes latiņu un prognozējot Positivus ilgdzīvotāja statusu.

Fragments no intervijas

Vienpadsmit gados Positivus ir kļuvis par vērienīgāko brīvdabas festivālu Baltijā. Kas ir tā veiksmes pamatā?

Ir festivāli, kuri pulcē lielāku cilvēku skaitu, taču satura ziņā šis noteikti ir vērienīgākais Baltijā. Arī izmaksu ziņā. Tā budžets ir aptuveni divi miljoni eiro. Šāda nauda tiek «nokurināta» vienā nedēļas nogalē. (Smaida.)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursu izsludinās līdz augustam, taču pieteikšanās termiņš būs garš un uzvarētājs tiks nosaukts pēc Saeimas vēlēšanām, šodien žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre stāstīja, ka patlaban Valsts kanceleja meklē jaunu personāla atlases kompāniju, kuru piesaistīt VID vadītāja amata konkursam. Kad tā būs atrasta, konkursa komisija pārskatīs pretendentu prasību kritērijus, kā arī paredzēs gana daudz laika, lai pretendēti varētu sagatavoties konkursam.

Plānots, ka VID vadītāja amata konkurss varētu tikt izsludināts jūlija beigās vai augusta sākumā, paredzot gana ilgu laiku, lai pretendenti varētu pieteikties. «Lēmums par jauno VID vadītāju jāpieņem pēc oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, lai samazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu periods,» pauda ministre.

Savukārt VID vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā žurnālistiem norādīja, ka vēl nav izlēmusi, vai pieteiksies VID ģenerāldirektora amata konkursā, jo vispirms vēloties redzēt konkursa nolikumu. Reizniece-Ozola gan piebilda, ka viņa gribētu, lai amata konkursā pieteiktos arī kāds no VID vadības, lai konkursam uzstādītu augstāku latiņu un nodrošinātu lielāku konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne ceturtdien iesnieguši atlūgumus, apstiprināja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Abi iesnieguši atlūgumus, lūdzot atbrīvot viņus no amata ar 15.jūliju, pastāstīja Reirs. Viņš informēja, ka šos atlūgumus ir pārsūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) ar pavadvēstuli, lūdzot jautājumu par Putniņa un Razānes atbrīvošanu no amatiem atbilstoši likumam izskatīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pēc tam arī parlamenta sēdē.

Reirs piebilda, ka Razāne viņam iesniegumu atnesusi klātienē, bet Putniņš par savu nodomu rakstīt atlūgumu ministru informējis jau nedēļas sākumā telefoniski.

Līdz ar to Putniņam un Razānei, atstājot amatu, pienāksies Saeimas nesen likumā noteiktā kompensācija 80% apmērā no mēnešalgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izsludināts konkurss uz LDz Cargo valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu

LETA, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts konkurss uz AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu ar atbildību finanšu, korporatīvās pārvaldības un personāla jomā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētājam mēneša bruto atlīdzība paredzēta 10 000 eiro, bet valdes loceklim - 9000 eiro.

Pretendenti pieteikties konkursā uz "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī uz kompānijas valdes locekļa amatu var līdz 2023.gada 19.oktobrim.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātņu, ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības zinātņu, tiesību zinātņu, finanšu vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadus kā valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam tieši padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina valdes priekšsēdētāja amata uzdevumu izpildei nepieciešamās kompetences un zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Katrs ceturtais seniors nemāk norēķināties ar maksājumu karti

Gunta Kursiša, 14.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs ceturtais seniors (23%) nevarēs izmantot iespēju norēķināties ar karti valūtas maiņas laikā, jo viņam trūkst zināšanu un pieredzes, kā maksājumu kartes lietojamas, noskaidrots SKDS un Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) bērnu un mazbērnu aptaujā par vecākās paaudzes tuvinieku sagatavošanos eiro ieviešanai.

Ieskaitīt skaidro naudu iemaksas automātā un norēķināties par pirkumiem ar maksājumu karti ir ērtākais norēķinu veids valūtas maiņas laikā, norāda LKA pārstāvji.

«Salīdzinoši daudz vecākās paaudzes cilvēku nevar pilnvērtīgi sagatavoties ērtai eiro ieviešanai, jo neprot vai baidās ieskaitīt naudu bankas kontā un norēķināties ar bezskaidru naudu,» norāda LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis, aicinot palīdzēt vecākiem un vecvecākiem apgūt, kā norēķināties ar maksājumu karti.

Katrs septītais iedzīvotājs (14%) ir pastāstījis saviem vecākā gadagājuma radiniekiem, kā izmantot banku pakalpojumus. Divi no desmit (21%) bērniem un mazbērniem ir izstāstījuši saviem tuviniekiem, kā saņemt un lietot maksājumu karti un izņemt naudu no bankomāta, bet 18% ir dalījušies zināšanās par skaidrās naudas iemaksu bankomātā, kā arī informējuši par bezskaidras naudas maksājumiem. 12% iedzīvotāju vēl plāno palīdzēt vecākiem vai vecvecākiem saprast, kā skaidro naudu iemaksāt iemaksas automātā, liecina aptaujas dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas Vislatvijas pensionāru mītiņā izvirzītās prasības paredz lielāku ieguvumu sabiedrības turīgajai daļai un nav efektīvi sociālā atbalsta instrumenti, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē secināja finanšu ministra padomnieks finanšu kontroles un vadības jautājumos Reinis Strolis.

Pārstāvot Finanšu ministriju (FM), Strolis noraidīja vairākus senioru priekšlikumus vecākās paaudzes dzīves līmeņa uzlabošanai.

Viens no tiem bija pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai, medikamentiem un komunālajiem maksājumiem. Strolis sacīja, ka šāds instruments sasniedz vairākus mērķus, no kuriem viens ir sociālais atbalsts, tomēr kopumā PVN samazināšana kā sociālā atbalsta instruments neesot neefektīva.

Atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumiem, FM pārstāvis norādīja, ka, samazinot PVN likmi plaša patēriņa precēm, lielākie ieguvēji būs tirgotāji, ražotāji, kā arī turīgākā sabiedrības daļa. Savukārt tikai 12% iegūs iedzīvotāji ar zemu ienākumu līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja Guntu Razāni Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieka amatā.

Par viņas apstiprināšanu šajā amatā nobalsoja 78 Saeimas deputāti, pret - septiņi. Neviens parlamentārietis balsojumā neatturējās.

Finanšu sektors visā pasaulē, bet Latvijā it īpaši, piedzīvo pārmaiņu un reizē arī iespēju laiku, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un jaunāko tehnoloģiju attīstības tempus. Nozares efektīva uzraudzība un regulējumi ir būtiski priekšnosacījumi, lai finanšu sektors sniegtu lielāku pienesumu valsts tautsaimniecībai. Svarīgi atsijāt graudus no pelavām, lai rastu labākos risinājumus. Ar prieku pievienošos FKTK kolektīvam, cerot, ka ar savu redzējumu un darbību stiprināšu iestādes turpmāko sniegumu, nozares ilgtspēju, drošību un sekmīgu integrāciju Rietumu finanšu sistēmā, norāda jaunievēlētā FKTK priekšsēdētāja vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

4 miljardi cilvēku vienā komunālajā dzīvoklī

Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Maija Rozīte, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa mūsdienu sabiedrības atceras padomju laikus, kad vienā komunālajā dzīvoklī dzīvoja vairākas ģimenes, un par jēdzienu privātums vienkārši varēja aizmirst. Taču, cik daudzi no mums ir pamanījuši, ka digitalizācijas ietekmē šādā komunālā telpā ir nonākuši vairāk nekā 4 miljardi cilvēku visā pasaulē (interneta lietotāju skaits), no kuriem liela daļa apzināti vai neapzināti atver savas vannas istabas un guļamistabas durvis.

Neraugoties uz progresu un pozitīvām pārmaiņām, digitalizācijai ir arī negatīvas blaknes. Lai gan digitalizācijai būtu jāsekmē dažādu jomu pieejamība, tā vienlaikus rada arī atstumtību un plaisu starp dažādām paaudzēm un sociālajiem slāņiem, iznīcinot privātumu.

Samazinās pieejamība

Digitalizācija skar visas mūsu dzīves jomas un rada būtisku ietekmi. Lai gan Pasaules Tūrisma organizācija īsteno politiku «Tūrisms visiem!», tā norādot, ka tūrismam jābūt pieejamam ikvienam cilvēkam, digitalizācijas ietekmē liela ceļotāju daļa tiek atstumta. Joprojām pasaulē lielākā daļa tūristu ir vecākās paaudzes cilvēki. Turklāt visā attīstītajā pasaulē ir novērojama sabiedrības novecošanās. Un šīs paaudzes vidū daudz mazāk ir tādu cilvēku, kuri nelieto lielu daļu mobilo lietotņu un ir mazāk atkarīgi no mūsdienu tehnoloģijām. Bez tam ir arī cilvēki, kuri apzināti cenšas samazināt tehnoloģiju lomu savā dzīvē, nevēloties atstāt pārāk dziļas digitālās pēdās vai vismaz atvaļinājuma laikā vēloties būt nesasniedzami. Bet pasaulē aizvien straujāk aug to tūrisma objektu un pakalpojumu skaits, kuros reģistrēties, iegādāties biļeti un rezultātā redzēt tos klātienē, var tikai, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un aplikācijas. Vēloties padarīt objektu pieejamību vieglāku un ātrāku, sekojot jaunās paaudzes vajadzībām, vienlaikus tiek atgrūsta cita sabiedrības daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iebilst lēmuma par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata pārsūdzībai Augstākajā tiesā

Žanete Hāka, 24.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nosūtījis vēstuli, kurā iebilst, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka izvērtēšanas komisijas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Augstākajā tiesā, kā to paredz Saeimā 2.lasījumā pieņemtais likumprojekts grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, informē AT.

Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas parakstītajā vēstulē norādīts, ka KNAB priekšnieka izvērtēšanas komisijas lēmums uzskatāms par starplēmumu, kas pats par sevi nerada tiesiskas sekas. Proti, komisija tikai izvērtē ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju un pieņem lēmumu, vai rosināt Saeimu lemt par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata. Savukārt lēmumu par atbrīvošanu no amata pieņem Saeima, kuras lēmums nav pārsūdzams.

Tiesību sistēmai neatbilstošs ir risinājums, ka pārsūdzams ir procesa ietvaros pieņemtais starplēmums, kas pats par sevi nerada tiesiskas sekas – savus iebildumus pamato Administratīvo lietu departaments. Tāpat vēstulē vērsta uzmanība, ka komisijas sastāvs un tās lēmuma pieņemšanas process nav vērsts uz politisko kritēriju izvērtējumu KNAB priekšnieka darbībā. Tas samazina iespējamās priekšrocības tiesības vienam vai otram politiskajam spēkam Saeimas lēmuma pieņemšanā, tādējādi izslēdzot tiesas kontroles nepieciešamību pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra.

Pēc otrdienas valdības lēmuma Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts kanceleju sāks jauna VID ģenerāldirektora atlases procesu. FM pārstāvji skaidroja, ka iespējams ir gan atklāts konkurss uz šo amatu, gan kāda ierēdņa rotācija valsts civildienesta ietvaros.

FM ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru