Citas ziņas

Latvija kļuvusi par skaistāko valsti pasaulē

Dienas Bizness, 21.05.2012

Jaunākais izdevums

Lielbritānijas interneta vietnes First Choice aptaujā par skaistāko pasaules valsti uzvarējusi Latvija, aiz sevis atstājot Meksiku un Turciju.

Balsojumā varēja piedalīties jebkurš pasaules iedzīvotājs un starp dalībniekim tiks izlozēta Nikon D3100 SLR fotokamera un viedtālrunis iPhone4S. Konkursa organizētāji norāda, ka jūtas pārsteigti par šādiem rezultātiem, tomēr arī iepriecināti par cilvēku aktīvo piedalīšanos.

Par labākajām atzītās iesūtītās valstu bildes aplūkojamas šeit. Tās pēc tam tiks iesniegtas ceļojumu laikrakstu pārstāvjiem, fotogrāfiem un ceļojumu ekspertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā mēnesī First Choice uzsāka aptauju, lūdzot dalīties ar to, kura ir skaistākā pasaules valsts. Ievērojamu atsaucību sociālajos tīklos guvušā projekta rezultāti patlaban liecina, ka pasaules iedzīvotāji par skaistāko Zemeslodes valsti uzskata Latviju.

Ņemot vērā, ka First Chioce aktivitāte guva ievērojamu atsaucību, balsošana ir pagarināta vēl par vienu nedēļu.

Patlaban pasaules skaistāko valstu First Choice saraksta augšgalā gozējas Latvija, tai seko Meksika un Turcija. Ceturtajā vietā «iebalsota» Indonēzija, piektajā – Apvienotā Karaliste, sestajā – Itālija, par septīto skaistāko valsti atzīta Jauzēlande, par astoto – Brazīlija, tai seko Indija, un, visbeidzot, sarakstu noslēdz Kanāda.

«Vai šie rezultāti tevi pārsteidz?» lasītājiem jautāts First Chioce mājas lapā. Ja atbilde ir apstiprinoša, First Choice aicinājis balsot par valsti, kas lasītājaprāt, ir visskaistākā pasaulē. Savukārt par labākajām atzītās iesūtītās valstu bildes aplūkojamas šeit. Tās pēc tam tiks iesniegtas ceļojumu laikrakstu pārstāvjiem, fotogrāfiem un ceļojumu ekspertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas interneta vietnes First Choice aptaujā par skaistāko pasaules valstu līderpozīcijas joprojām pārliecinoši ieņem Latvija, par kuru nobalsojuši 2298 Twitter un Pinterest lietotāju.

Latvija aiz sevis atstājusi Meksiku (480 balsis), Turciju (235 balsis), Indonēziju (154 balsis) un Lielbritāniju (146 balsis). Balsojums par skaistāko vietu pasaulē notiks līdz 18. maijam.

Balsojumā var piedalīties jebkurš pasaules iedzīvotājs un starp dalībniekim tiks izlozēta Nikon D3100 SLR fotokamera un viedtālrunis iPhone4S. Konkursa organizētāji norāda, ka jūtas pārsteigti par šādiem rezultātiem, tomēr arī iepriecināti par cilvēku aktīvo piedalīšanos.

Par labākajām atzītās iesūtītās valstu bildes aplūkojamas šeit. Tās pēc tam tiks iesniegtas ceļojumu laikrakstu pārstāvjiem, fotogrāfiem un ceļojumu ekspertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgu ceremoniju Valsts prezidenta rezidencē Melngalvju namā jau ceturto gadu pēc kārtas noslēdzies konkurss Skaistākā lauku saimniecība, kurā tika sadalīti 2015.gada skaistāko saimniecību tituli Latvijā.

Par skaistāko saimniecību šogad atzīta Saldus novada Zvārdes pagasta saimniecība Vārpas un tās saimnieki – Valdis un Ļuba Markevici, informē konkursa organizētāji.

Vārpu saimnieki zemi tiešā nozīmē atkaroja džungļiem pirms vairāk nekā divdesmit gadiem. Pirms tam tur atradās Zvārdes aviācijas mērķu poligons. Tagad Vārpas nodarbojas ar aitkopību, ganāmpulks mērāms 300 sprogaiņos. Markevici balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina Skaistākās lauku saimniecības 2015 statusu un apmaksātu braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi 2016.gada 15.-24.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Skaistākā lauku saimniecība šogad – z/s Mazdzērvītes

Sandra Dieziņa, 15.10.2013

Konkursā par Skaistāko lauku saimniecību 2013 atzīta Ločmeļu ģimenes saimniecība Mazdzērvītes Kocēnu novadā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā par Skaistāko lauku saimniecību 2013 atzīta Ločmeļu ģimenes saimniecība Mazdzērvītes Kocēnu novadā.

Ločmeļu ģimene balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina Skaistākās lauku saimniecības 2013 statusu un braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi un citas saimniecībā noderīgas dāvanas.

«Šogad jau otro gadu apzinām skaistākās lauku saimniecības Latvijā. Mūs priecē, ka līdztekus tradicionālajai lauksaimniecībai – piena lopkopībai, graudkopībai, augkopībai, mūsu zemnieku saimniecībās tiek attīstīts lauku tūrisms, audzēta bioloģiskā produkcija, plaukst kupli rožu dārzi un audzētas pat šitaki sēnes. Katra no šīm saimniecībām ar savu attieksmi pret darbu, apkārtējo vidi un attiecībām ģimenē ir kā miniatūrs valsts modelis, kā paraugs, kurā virzienā valstij vajadzētu attīstīties,» informē Food Union sastāvā ietilpstošās AS Valmieras piens valdes priekšsēdētājs Harijs Panke.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijas Pasts aicina balsot par skaistāko pastmarku

Gunta Kursiša, 26.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasts otro gadu pēc kārtas aicina balsot par skaistāko pērn izdoto pastmarku.

2012. gadā Latvijas Pasts izdeva 27 pastmarkas 17 pastmarku sērijās. Latvijas Pasts ik gadu izdod vidēji 20 jaunu pastmarku sēriju, kuru tematika saistīta ar Latvijai svarīgiem notikumiem vai personībām valsts vēsturē, kultūrā un apkārtējā vidē, skaidro uzņēmuma pārstāvji. Visu pastmarku kopējā tirāža sasniedz aptuveni 17 miljonu eksemplāru. Pastmarku izdošanas plānu apstiprina speciāla Pastmarku emisijas komisija.

Tāpat Latvijas Pasts jau divus gadus pēc kārtas aicināja ikvienu interesentu iesūtīt savu pastmarkas dizaina ideju. Pastmarka, kas publiskā balsojumā interneta sociālajos tīklos iegūst visvairāk balsu, tiek izdota 300 tūkst. eksemplāru tirāžā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādā no Rīgas parkiem varētu tapt Mīlestības aleja, kurā jaunlaulāti pāri varēs iemūrēt «mīlestības akmeņus». Šādu ideju aktualizējusi Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja.

Jautājums aktualizēts saistībā ar tradīciju, kuru aizsākuši jaunlaulātie, kas pilsētā sākušie iemūrēt bruģakmeņus ar uzrakstiem. Viens šāds «mīlestības akmens» parādījies iepretim Latvijas Universitātes galvenajai ēkai, bet otrs netālu no Krišjāņa Barona pieminekļa Vērmanes dārzā.

«Ir saprotams, ka jaunlaulātie vēlas atzīmēt skaistāko dienu savā mūžā, tomēr tā nedrīkstētu būt pašdarbība. Uzskatu, ka kādā no Rīgas parkiem varētu tapt Mīlestības aleja, kur jaunajiem pāriem varētu atļaut izpausties šādā veidā. Viņi, samaksājot zināmu nodevu pilsētai, varēs iemūrēt savu mīlestības akmeni,» sacīja Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Tekstils Com direktoru Oskaru Polmani

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 18.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvju lietas vadītāju Ievu Nikoletu Dāboliņu

Lelde Petrāne, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ieva Nikoleta Dāboliņa, zīmola LATVJU LIETAS autore un SIA Latvju lietas vadītāja. Latvju lietas darina Latvijas reprezentācijas suvenīrus – etnogrāfiskās lelles, no kurām pazīstamākā ir Baiba. «Nezinu nevienu uzņēmumu pasaulē, kas radītu kaut ko līdzvērtīgu sērijveidā. Un vēl mums ir brīnišķīgs latviešu amatnieku veikaliņš – leļļu darbnīca Vecrīgā, par ko bieži dzirdam komplimentus, ka tas esot skaistākais Eiropā. Man šķiet, ka pie tā vēl krietni jāpiestrādā,» saka I. N. Dāboliņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par vienu latu saņemsim 1,42 eiro

Žanete Hāka, 17.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībai lata piesaistes kurss eiro ir bijis izdevīgs, un to nav plānots mainīt, tātad, ieviešot eiro, par katru latu cilvēks saņems 1,42 eiro, norāda Latvijas Bankas pārstāvji.

Nevienā no piecām jaunajām ES dalībvalstīm, kas jau ieviesušas eiro, tai skaitā Igaunijā, pārejas kurss ieviešanas brīdī nav mainīts, atgādina centrālā banka.

Latu kredīti, pārejot eiro, kļūs lētāki, apgalvo eksperti, norādot, ka eiro mainīgās likmes jeb Euribor vienmēr ir bijušas zemākas nekā latu likmes Rigibor. Rigibor likmes pie pārejas tiks automātiski pārvērstas Euribor – tātad samazināsies, turklāt latu likmes ekonomikas nestabilitātes brīžos uzkāpj debesīs, un latu kredītņēmēja ikmēneša maksājums ir brīžiem pieaudzis pat 3-4 reizes, no pusotra simta latu līdz pieciem simtiem, uzsver LB.

Tāpat centrālā banka apgalvo, ka eiro ieviešanas dēļ cenas neaugs. «Nevienā no piecām jaunajām ES dalībvalstīm, kur eiro ieviests, nav noticis kaut cik nozīmīgs cenu kāpums. Uz eiro pārejas rēķina cenas neaug vairāk par 0,2-0,3%, kas sedz ieviešanas tehniskās izmaksas. Tas ir nieks salīdzinājumā ar globālu naftas vai pārtikas cenu kāpumu, kas cenām Igaunijā pēc eiro lika kāpt uz 4-5%. Piemēram, mēnesi ilgstošs lietus vai sausums Krievijas tīrumos, izraisot pārtikas cenu pieaugumu pasaules tirgos, rada vairākkārt lielāku mūsu iepirkumu groza sadārdzināšanos, nekā vienotas valūtas ieviešana,» skaidro centrālās bankas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēloties atbalstīt Ukrainas ekonomiku un sniegt cilvēkiem jaunas izklaides iespējas, Kijivā 29.aprīlī tiks atklāts jauns Latvijas uzņēmuma Aerodium Technologies vēja tunelis.

Vēja tunelis ir daļa no 2022. gadā atklātā T/C Respublika, kas ar 300 000 m2 lielu tirdzniecības platību ierindojas lielāko Eiropas tirdzniecības centru topa ceturtajā vietā. Tā izveidē Ukrainas franšīzes turētāji investējuši apmēram piecus miljonus eiro

Atklāšanas pasākumā savu meistarību demonstrēs lidotāji no Ukrainas, Latvijas, Lielbritānijas un Polijas. Pasākuma laikā īpaši tiks uzsvērts, ka vēja tunelis ir Latvijā ražots produkts, un tiks akcentēta arī draudzība un sadarbība starp Latvijas un Ukrainas tautām. Kopējais atklāšanas pasākuma budžets pārsniedz 100 000 eiro.

“Cilvēki Latvijā bieži vien domā, ka kara dēļ Ukrainā viss ir apstājies, ka izklaides pasākumi šobrīd ir nevietā. Bet tā nav tiesa, jo Ukrainas partneri bija iniciatori šī projekta atvēršanai tieši šobrīd. Tam ir vairāki iemesli: cilvēki ir noguruši no negācijas un viņiem ir nepieciešama iespēja atslābināties un izjust arī pozitīvas emocijas; bērni aug arī kara laikā un viņu bērnību jāmēģina padarīt laimīgu arī šajos apstākļos; jebkura komercdarbība ar nodokļiem pilda Ukrainas valsts kasi un tādā veidā palīdz kaldināt uzvaru; jebkurš uzņēmums ienākot Ukrainā šajos apstākļos demonstrē ticību uzvarai un iedrošina arī citus investorus rīkoties līdzīgi!,” komentē Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad ir noslēdzies Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gads un sākusies ES Padomes prezidentūra, ārvalstu iedzīvotāji un žurnālisti daudz aktīvāk interesējas par Latviju. Latvijas Institūts (LI) izveidojis Latvijas starptautisko atpazīstamību veicinošās kampaņas Latvijas stāsti jauno videoklipu sēriju, kā arī funkcionāli uzlabojis valsts oficiālo portālu ārzemniekiem www.Latvia.eu.

Portāls www.Latvia.eu kalpo kā digitālā vārteja uz Latviju, ļaujot ātri un ērti atrast nepieciešamo informāciju četrās pamatvalodās: angļu, krievu, vācu un franču. Tajā pieejamas arī Stūra mājas virtuālā ekskursija un Latvijas skaistāko vietu apskate 360 grādu leņķī, kā arī vairākas prezentācijas, infografikas, brošūras, simtiem fotogrāfiju un vispārīga informācija par Latvijas vēsturi, kultūru, dabu, ekonomiku un cilvēkiem.

Savukārt kopā ar radošo aģentūru !Mooz tika radīti Latviju un latviešus raksturojoši videomateriāli, kurus lietotājs var izmantot, lai izveidotu savu video stāstu par Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Rīga USA Today lasītāju aptaujā atzīta par Eiropas skaistāko pilsētu

Gunta Kursiša, 21.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV laikraksta USA Today lasītāji interneta balsojumā par Eiropas skaistāko pilsētu atzinuši Rīgu.

«Latvijas galvaspilsēta Rīga, kas 2014. gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, tikai tagad sāk saņemt pelnīto atzinību,» raksta USA Today. Medijs atgādina, ka Rīgas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, un tāpat pilsēta ir pazīstama ar jūgendstila arhitektūru.

Balsošana par Eiropā glītāko pilsētu ilga četras nedēļas, un balsojums noslēdzās 20. novembrī. Arī pats laikraksts aicināja lasītājus balsot par Rīgu.

«Mūsu lasītāji ir zinoši un pašpārliecināti, un galu galā mūsu saturs ir viņu atspoguļojums. Pilsēta, organizācija vai uzņēmums, kas ierindojas šī konkursa labāko desmitniekā, ir tiešām ko sasnieguši,» pauda USA Today Travel Media Group prezidents Džons Pīters (John Peters).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku gadu laikā Daugavpils novada atpūtas un sporta kompleksā Višķu estrāde un stadions, kā arī tam piegulošajā infrastruktūrā, ir ieguldīts ap miljons eiro. Ir atjaunota estrāde ar 1000 skatītāju vietām, stadions, kas izveidots atbilstoši IAAF (Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas) standartu prasībām. IAAF sertifikācijas standartiem atbilst arī jaunais uzsmidzināmais sintētiskā poliuretāna skrejceliņu, sporta laukumu un vieglatlētikas sektoru segums. 2016.gadā atjaunoti arī volejbola, basketbola un tenisa laukumi, uzlaboti pludmales volejbola un futbola laukumi. Ap laukumiem ir 500 skatītāju vietu. Klientu labsajūtai tiek piedāvāta pirts un laivu stacija ar 12 laivām un dažādiem citiem peldlīdzekļiem. Vairāki uzņēmumi savās aktivitātēs izmanto blakus kompleksam esošo ezeru gan zvejošanas sacensībām, gan aktivitātēm ar laivām. Kopumā kompleksa infrastruktūra ļauj novadīt desmitiem dažādu sporta spēļu un disciplīnu, neskaitot daudzās „nenopietnās” disciplīnas, kas ļoti populāras korporatīvajās sporta spēlēs.

Arī piebraukšana pie kompleksa ir ļoti ērta pa asfaltētiem ceļiem – divi kilometri no A13 šosejas. Iespējams arī atlidot ar lidmašīnu, jo gandrīz blakus stadionam atrodas lidlauks. Pasākumā laikā ir iespējams noorganizēt lidojumus ar motodeltaplānu.

Višķu sporta un atpūtas komplekss bija ļoti populārs agrāk, kad lielākā daļa Latvijas lielo uzņēmumu te ir rīkojuši savas sporta spēles. `Tā kā tagad lielu uzņēmumu nav daudz, liela daļa savai atpūtai izvēlas nelielas viesu mājas. Savukārt tādu vietu, kas varētu uzņemt simtiem un pat tūkstošiem dalībnieku, visā valstī ir ļoti maz. Višķos lielākais dalībnieku skaits ir bijis vairāk par 3000. Šāda dalībnieku skaita izmitināšanai piemēroti vairāki telšu laukumi, netālu no kompleksa esošās viesu mājas un dienesta viesnīca. Vēl viens arguments par labu Višķiem ir uzņēmumu vadības cieņas izrādīšana pret savu filiāļu darbiniekiem, izvēloties atpūtu reģionos, ko ļoti augstu novērtē reģionu darbinieki. Kāpēc lai šogad tas nebūtu Latgalē? Tā ir arī iespēja apskatīt, cik mūsu valsts ir daudzveidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kurzemes rūpnieciskā dizaina balvai pieteikti 40 produkti

Vēsma Lēvalde, 15.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemē ražoto produktu izstādei Elementi 2013 un Kurzemes rūpnieciskā dizaina balvai saņemti pieteikumi par vairāk nekā 40 produktiem.

Vēl četras dienas var pieteikt produktus, atgādina izstādes rīkotāji - Ventspils Augsto tehnoloģiju parks sadarbībā ar uzņēmumu IdeaHouse.

Saņemto pieteikumu vidū ir gan pirmais paceļamais tilts Baltijā Ventas tilts, gan Vītolberga siers, šūpuļdziesmas dziedošs miega lācis, pasaulē pirmās vienvietīgās bobsleja kamanas cilvēkiem ar kustību traucējumiem un citi produkti.

Izstāde Elementi 2013 ir oriģinālu produktu plakātu ekspozīcija, kas divas nedēļas ceļo pa reģiona lielākajiem RIMI veikaliem. Vienlaikus (no 4. līdz 17.martam) interneta vietnē kurzemerazo.lv notiek skatītāju balsojums par interesantāko, inovatīvāko, radošāko, skaistāko, garšīgāko, noderīgāko, praktiskāko un vienkārši vislabāko Kurzemē radīto produktu. Uzņēmums, kas kampaņas laikā būs ieguvis vislielāko balsu skaitu, saņems pārsteiguma balvu. Pagājušajā gadā par produktiem pavisam tika atdotas 24205

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV kafejnīcu gigants Starbucks otrdien atvēris jaunu lielformāta kafejnīcu Šanhajā, Ķīnā, kas esot 300 reižu lielāka kā jebkurš cits Starbucks, vēsta Business Insider.

Kafijas grauzdētavā ierīkoti trīs kafijas bāri, viens no tiem aptuveni 26 metrus garš. Tajā tiek piedāvāti vairāk nekā 100 dzērieni, īpašu uzmanību pievēršot arī tējai.

Kafejnīcā ir īpašs piedāvājums gardēžiem, kā arī uz vietas gatavots ēdiens. 2016.gadā Starbucks uzsāka sadarbību ar Itālijas maizes ceptuvju tīklu Princi, piedāvājot svaigi ceptas maizītes, kruasānus un picas. Šanhajas grauzdētava izmēros krietni pārsniedz 2014.gadā Vašingtonā atklāto Seattle Roastery.

Pats Starbucks Šanhajas grauzdētavu dēvē par lielāko un skaistāko Starbucks kafejnīcu pasaulē. Uzņēmums informē, ka nākamo divu gadu laikā tiek plānots atvērt līdz pat 30 jaunas kafejnīcas, kas atradīsies Milānā, Ņujorkā, Tokijā un Čikāgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Sekojot idejai: 360 grādu skata izstrādātājs piepilda sapni eksportēt

Anda Asere, 15.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ļoti gribas ieiet vienā tirgū, bet pieprasījums ir citā, jāmaina prioritātes un jāieklausās tirgus prasībās.

«2013. gadā izaugsme bija 100% un tā ir bijis no pirmās dienas trīs gadus pēc kārtas,» saka Mikus Opelts, 360 grādu vizualizāciju izstrādātāja SkatSkat valdes loceklis. Zīmols SkatSkat apvieno divus līdzīga profila uzņēmumus – 2010. gadā dibināto SIA Freš grupa, kas vairāk orientējas uz pašmāju tirgu, un 2012. gadā dibināto SIA Giraffe Visualizations Group, kuras galvenais darbības fokuss ir eksports. Katru gadu SkatSkat apgrozījums ir aptuveni divas reizes lielāks nekā iepriekšējā gadā, un pērn abu uzņēmumu kopējais apgrozījums bija aptuveni 140 tūkstoši eiro. Šī brīža iestrādnes un sāktie projekti liecinot, ka arī šogad gaidāms vismaz divas reizes lielāks apgrozījums. Vaicāts, kā ir augt tik strauji, Mikus atbild: «Izaugsme, protams, prasa milzīgu enerģijas un laika ieguldījumu, vieglāk ir stāvēt uz vietas, apkalpot vienus un tos pašus klientus. Izaicinājums ir nepalielināt tehniskās komandas apjomu. Daudz izmantojam ārpakalpojumus, lai efektīvi realizētu projektus.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu Itālijas produkcijas noieta tirgu, kā arī pavērtu durvis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem eksporta tirgos, Itālijas Kultūras mantojuma un tūrisma ministrija sākusi vērienīgu projektu Signa Maris, kas arī Latvijā paredz izvērst nopietnas aktivitātes ar galveno mērķi attīstīt tūrismu Itālijas dienvidu reģionos – Kalabrijā, Kampānijā, Apūlijā un Sicīlijā, īpaši izceļot jūras ceļus.

Tā kā Itālijas reģionos lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, bet lielveikalu ķēdes pārsvarā sadarbojas ar lielajām korporācijām, šīs dienvidu valsts produkcijai un tūrisma piedāvājumam nav viegli nodibināt kontaktus eksporta tirgos, ko plānots risināt ar ciešāku Itālijas Tirdzniecības kameras (ITKL) sadarbību ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Prezentējot Signa Maris projektu Latvijā, ITKL prezidents Džuzepe Lepore norādīja, ka Latvijas veikalos atrodami daudzi produkti, kuriem kā ražotājvalsts norādīta Itālija, taču bieži vien to sastāvā pat mazāk nekā 40% izejvielu ir no Itālijas, bet lielākoties produkti tiek importēti un Itālijas rūpnīcās tikai saražots galaprodukts. Tādēļ ar īpašu valsts atbalstu un speciālu projektu plānots virzīt jaunos eksporta tirgos produktus, kuri tiešām gan auguši, gan ražoti Itālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš aizmirstībā grimusī izcilā arhitektūras pērle atdzimst, pirmie sakārtoti vīna pagrabi, kur šogad sāks rūgt jaunizveidotās Kabiles vīna darītavas sidrs un augļu vīns

Sidra ražotni Kabiles muižā attīsta arhitekte Agate Eniņa un tāllēcēja Lauma Grīva. Agate ikdienā ir sertificēta arhitekte birojā Mark arhitekti un docētāja Rīgas Tehniskajā universitātē, bet muižas restaurācija ir viņas «saldais ēdiens».

Muižas atdzimšana ir Agates «ģimenes kopprojekts », kā viņa pati to definē. Muižu ģimene iegādājusies pirms diviem gadiem (īpašnieks ir Agates patēvs, zviedrs Jans Gustafssons), lēnā garā izejot projektēšanas procesu, un tagad sākušies reālie atjaunošanas darbi. Pagaidām muižas teritoriju no parka ainavas atdala žogs, kas vēlāk, ģimenei šeit uzturoties biežāk, tiks aizvākts, jo arī vēsturiski tā šeit nav bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī, Rīgas ielā, kas ir pilsētas gājēju promenāde, tapusi Lieldienu olu galerija. Visas ielas garumā ir aplūkojamas 20 dažādas lielas koši apgleznotas Lieldienu olas, pastāstīja Daugavpils Tūrisma informācijas centra pārstāve Lolita Kozlovska.

Lieldienu olu galerija tapusi akcijas Skaistākā Lieldienu ola ietvaros. Olu apgleznošanā piedalījās 14 Daugavpils skolu 75 jaunie mākslinieki.

No 30.marta līdz 12.aprīlim pilsētas iedzīvotāji un viesi var piedalīties balsošanā par skaistāko olu.

Savukārt Vienības laukumā top pilsētas galvenā Lieldienu ola, Tāpat kā aizpērn un pērn, tā būs Latvijā lielākā Lieldienu ola, kuras augstums būs vairāk nekā 4m.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu grāmata ar leļļu teātri, Ucipuci meklē mājas, laiž klajā jaunu tirāžu, kura papildināta ar jaunumiem – Latvijas Radio leģendu Sandras Glāzupas un Gunāra Jākobsona ierunātu audio lugu un grupas The Sound Poets līdera, Jāņa Aišpura, radītu dziesmu.

Autores Zanes Zustas grāmata Ucipuci meklē mājas tika laista pārdošanā pērnā gada nogalē, un nepilna mēneša laikā tika izpārdota pirmā tirāža. Darbs tika nominēts arī grāmatu mākslas konkursam Zelta ābele 2015, kur par skaistāko grāmatu titulu sacentās bērnu literatūras kategorijā, bet Latvijas vārdu joprojām pārstāv Latvijas oficiālajā stendā dažādās starptautiskās grāmatu izstādēs.

Veidojot jauno metienu, grāmata papildināta ar Ucipuci audio lugu, ko ierunājušas Latvijas Radio leģendārās balsis Sandra Glāzupa un Gunārs Jākobsons, bet lugas mūzikas un Ucipuci dziesmas autors ir grupas The Sound Poets līderis Jānis Aišpurs, kurš dziesmu iedziedājis kopā ar savu sešgadīgo meitiņu Emīliju. Līdz ar to grāmata lasītājiem vienlaicīgi piedāvā sešus produktus – grāmatu, zinības, leļļu teātri, lellītes, audio lugu un dziesmu.

Komentāri

Pievienot komentāru