Ja cenu konkurence ir pārspīlēta, ražotāji atsauc savas zāles no kompensāciju saraksta un pieejamo medikamentu izvēle speciālistiem un pacientiem sašaurinās. Par medikamentu cenām un ražotāju izmaksām intervijā DB stāsta uzņēmuma Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds Grindekam ir bijis šā gada pirmais ceturksnis, kā jums klājas?

Mums šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ir 9% apgrozījuma pieaugums. Eksportā mēs aktīvi savu tirgus daļu cenšamies palielināt Eiropas Savienības valstīs, kā arī Dienvidaustrumāzijā.

Konkrēti kurās valstīs Dienvidaustrumāzijā?

Pašlaik šajā reģionā notiek tirgus izpēte, ir ieceres reģistrācijai, bet tuvāk par to pagaidām negribētu stāstīt. Tāpat aktīvi darbojamies Krievijas un NVS valstu tirgos, kas dod lielāko īpatsvaru eksporta ieņēmumos. Mūsu stratēģija ir eksporta tirgus diversifikācija.

Ņemot vērā, ka valsts kompensējamo medikamentu tirdzniecība jau patlaban nav rentabla, Veselības ministrijas (VM) ieceres attiecībā uz zāļu cenu mazināšanu aptiekām būs jāiznes uz saviem pleciem, sacīja "AB City" uzņēmumu grupas stratēģiskās un veselības politikas direktore Kristīne Jučkoviča, komentējot VM informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.

"Lai gan veselības ministrs iepriekš plašsaziņas līdzekļos pauda, ka aptiekas neaiztiks, šajā gadījumā viss ir uz aptieku pleciem," uzsvēra Jučkoviča. Viņa atklāja, ka patlaban Latvijā ir vairāk nekā 120 dažāda izmēra aptiekas, kas ir nerentablas, un VM rosinājumi šo situāciju varētu tikai pasliktināt. Visvairāk apdraudēto aptieku ir tieši reģionos.

Jučkoviča pauda, ka farmācija Latvijā jau kādu laiku cieš no tāda kā vienota skatījuma trūkuma, turklāt nozare jau ilgstoši aicinājusi politiķus izstrādāt kopējo redzējumu. Cita starpā nozarei trūkstot vienota skata par aptieku lielumu un sniedzamo pakalpojumu klāstu, kas citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir atrunāts.

Tikai, liekot cilvēka vajadzības priekšplānā, ir iespējams veidot sabalansētu veselības aprūpes sistēmu no drošības izaicinājumu viedokļa, uzskata Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, kura ir viena no Dienas Biznesa konferences Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde iniciatorēm.

Viņai arī jautājumi par iniciatīvas nepieciešamību un farmaceitiskās aprūpes lomu veselības aprūpes sistēmā. Konference notiks 10. aprīlī.

Farmaceitiskā aprūpe - ko tā ietver, nozīmē?

Tas nenozīmē tikai to, ka, ieejot aptiekā, kāds padod zāļu kastīti. Jēga ir krietni plašāka. Viss sākas jau ar zāļu iegādi, turpinās ar reģistrēšanu, verifikāciju risinājumiem, kompensējamo medikamentu izsniegšanai nepieciešamo identifikāciju, tad seko farmaceita saruna ar pircēju. Tā nav vienkārši pārdošana kā ar maizi vai pienu, ko paņem no plaukta un iekasē naudu. Tā ir konsultācija, ieteikums, ar ko kopā medikamentus var lietot un ar ko nedrīkst. Tā skan ideālais stāsts par farmaceitisko aprūpi. Piekrītu, ne vienmēr viss ir ideāli.

Zāļu ražotāji ir satraukušies. Viņu zaudētā peļņa būs ieguvums Latvijas valstij un pilsoņiem

Tā intervijā saka veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Ar veselību un slimību profilaksi cieši saistīts jautājums ir veselīgs uzturs. Pirms kļūšanas par ministru jūs ļoti asi iestājāties pret Trans- atlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu (TTIP), pat sakot, ka «viņi grib mūs noindēt». Kā jūs kā valdības loceklis vērtējat šo vienošanos, kuru citi, tostarp Ārlietu ministrija, ļoti aizstāv?

Man par lielu nožēlu tā ir ne tikai viena no Ārlietu ministrijas prioritātēm, tā ir mūsu ārlietu ministra vismīļākā prioritāte. Tāpēc tas tiek virzīts uz priekšu milzīgos tempos. Man kā veselības ministram ir pilnīgi pretēja pozīcija un pat bažas. Ir vairāki apdraudējumi. Lētā, industriāli ražotā pārtika, kas nav piemērota bērniem un rada lielas bažas par veselību. Ja šis līgums stāsies spēkā, Latvijas kā mazturīgas valsts iedzīvotāji uzturā vēl vairāk lietos neveselīgu pārtiku. Mēs Veselības ministrijā (VM) iesim divus ceļus. Gādāsim, lai skolā būtu tikai veselīga pārtika. Es centīšos pasargāt mūsu iedzīvotājus arī ar ierosinājumu aplikt ar akcīzes nodokli transtauk- skābes, pievienoto cukuru, viskaitīgākās «e» vielas, ģenētiski modificētās sastāvdaļas. Ungārijā tas ļoti labi darbojas, un iegūtā nauda tiek novirzīta veselības aprūpei. Ungārijā Satversmē ir ierakstīts, ka tā ir brīva no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ar savu politisko darbību centīšos panākt, lai arī Latvija būtu pasargāta no ĢMO.

Zāļu valsts aģentūra saņēmusi «Kvalitātes inovāciju balvu 2012» par 2011. gadā izstrādāto un aģentūras mājaslapā publiski pieejamo interaktīvo Latvijas aptieku karti.

Šogad konkurss Kvalitātes inovāciju balva 2012 tika rīkots Somijā, Igaunijā, Latvijā un Zviedrijā, un svinīgais noslēguma pasākums ar balvas pasniegšanu notika pagājušās nedēļas beigās Helsinkos.

Kā vieni no galvenajiem inovāciju balvu piešķiršanas kritērijiem bija nozīmīgs devums sabiedrībai un ietekme uz vidi.

Zāļu valsts aģentūra savā mājaslapā zva.gov.lv izveidojusi un uztur aptieku karti, kurā var uzzināt informāciju par Latvijā licencētajām aptiekām, tai skaitā, par diennakts aptiekām, un to piedāvātajām iespējām.

Kartē, kas saņēma Kvalitātes inovāciju balvu 2012, informāciju var meklēt pēc aptiekas nosaukuma, adreses vai administratīvās teritorijas u.c. atlases kritērijiem. Pašlaik aptieku karte uzskatāma par visprecīzāko aptieku meklēšanas sistēmu, jo informācija tajā tiek aktualizēta tūlīt pēc Zāļu valsts aģentūras lēmuma pieņemšanas par licences piešķiršanu vai pārreģistrēšanu.

Viena no būtiskākajām problēmām veselības aprūpē, protams, ir saistīta ar pieejamību. Šoreiz runāšu tieši par medikamentu finansiālo pieejamību, kas daudziem pacientiem ir gana ierobežota.

Proti, daudziem pacientiem trūkst naudas, lai iegādātos sev nepieciešamās zāles. Jau labu laiku Veselības ministrijā sadarbībā ar nozari tiek meklēti risinājumi, kā zāles padarīt pacientiem pieejamākas. Viena viegla risinājuma nav, jebkurā gadījumā tas būs pasākumu komplekss. Tādēļ zināmu piesardzību rada ārvalstu zāļu ražotāju nule izplatītais paziņojums, ka zāļu cenu pazemināšanas nolūkos ir jāsamazina atļautais lieltirgotavu un aptieku piecenojums. Izklausās jau skaisti un pacientam draudzīgi, taču realitātē Aptieku biedrības, kas pārstāv individuālās aptiekas, valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene norāda, ka piecenojumu samazināšana nozīmēs to, ka aptiekas, īpaši tās, kuras nav ķēžu sastāvā, izdzīvot nevarēs. Jo pašlaik regulētais piecenojums veido 80% no aptieku apgrozījuma. Skaidrs, ka bez tā aptieku izdzīvošana ir apdraudēta.

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, pieprasot nedalītu vietu valsts prioritāšu saraksta augšgalā, jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, ko pamatā veido nepietiekamais valsts finansējums nozarei, kā arī ierobežotie cilvēkresursi un, likumsakarīgi, veselības aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība plašai sabiedrībai.

Skaidrs, ka veselības aprūpes pakalpojumi, mainoties vispārējai valsts ekonomiskajai situācijai, ik gadu kļūst aizvien dārgāki, kā jebkurā nozarē, un ar to jārēķinās. Problēmas, riskus un to (iespējamās) sekas ik dienas apliecina nozares skaudrā statistika, lai kādā virzienā mēs to skatītu – nodarbināto skaita sarukums nozarē, pacientu rindas pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem, zāļu, tostarp kompensējamo medikamentu pieejamība, un diemžēl arī mirstības rādītāji valstī. Un ne tikai.

Valsts finansējuma apjoms nozarei ir nepietiekams, iespējas to palielināt – ierobežotas. Valsts noteiktās prioritātes – neskaidras, jo visi sektori ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi. Ir jāsaprot, ko var un ko nevar atļauties, un pēc noteiktā arī vadīties. Ar ko sākt?

Pēc veselības aprūpes reformām sociālo iemaksu nemaksātāji Latvijā varēs saņemt tikai ģimenes ārsta aprūpi, neatliekamo palīdzību un ārstēšanu dažu slimību gadījumā, liecina Veselības ministrijas (VM) publiskotā informācija par precīziem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groziem nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems personas, kas veic sociālās iemaksas un pacientu grupas, kuras būs atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, piemēram, bērni līdz 18 gadu vecumam, pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki, trūcīgās personas un citas grupas, kuru precīzs saraksts tiks definēts likumā.

Ņemot vērā, ka noteiktās nodarbinātības jomās strādājošie, piemēram, mikrouzņēmumi, individuālie komersanti, autoratlīdzību saņēmēji un citi, nav sociālo iemaksu maksātāji, tiks paredzēta iespēja viņiem, veicot noteiktu ikmēneša maksājumu, saņemt pilno valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu.

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais projekts par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, kas paredz plānveida veselības aprūpes saņemšanu sasaistīt ar veselības nodokļa nomaksu.

Koncepcija paredz Latvijā izveidot jaunu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, ieviešot valsts veselības obligāto apdrošināšanu. Paredzēts noteikt valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas tiktu nodalītas no šobrīd spēkā esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (likme tiks precizēta likuma izstrādes laikā). Tādējādi iedzīvotājiem nodokļu slogs nepalielinātos. Paredzēts jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli ieviest no 2014.gada otrā pusgada.

Koncepcijas realizācijai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšanai ir nepieciešams papildu finansējums, pakāpeniski nozares budžetam līdz 2020.gadam sasniedzot 4,5% no iekšzemes kopprodukta.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājies par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1%, bet pakalpojumiem palielinājušās par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas sarukušas par 0,1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 0,1%.

2021.gada maijā, salīdzinot ar aprīli,būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+5,9%). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+4,9%), piena produkti (+3,5%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,6%), siers un biezpiens (+1,7%), jogurts (+4%), augu eļļa (+6,9%), konditorejas izstrādājumi (+1,3%), cūkgaļa (+1,8%) un olīveļļa (+6,1%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2%). Akciju rezultātā cenas samazinājās arī saldējumam (-3,8%), šokolādei (-2,8%) un sviestam (-3,8%).

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 0,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021.gada jūlijā, salīdzinot ar 2020.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 14,7%), kartupeļiem (par 8%), žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (par 7,2%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (par 9,5%), augu eļļai (par 21,3%), miltiem un citiem graudaugiem (par 8,8%), konditorejas izstrādājumiem (par 2,4%), rīsiem (par 12,7%). Dārgāks bija jogurts (par 7,7%), piena produkti (par 3,2%), kā arī sviests (par 3,1%).

Latvijas pacientiem viena no lielākajām problēmām ir zāļu nepieejamība. Turklāt tai var būt dažādas izpausmes, sākot no finansiālas, beidzot ar fizisku

Veselības ministre Ilze Viņķele norāda: «Zāļu fiziskās pieejamības jautājumā mēs saskaramies ar problēmām zāļu krājumu uzturēšanā, medikamentu daudzveidības trūkumu, farmaceitiskās aprūpes nepieejamību mazāk apdzīvotās vietās un citām līdzīgām sūdzībām. Piemēram, šī gada 5 mēnešos Zāļu valsts aģentūrā saņemti 245 ziņojumi par zāļu neesamību, no kuriem 104 gadījumi saistīti ar lieltirgotavu atteikumu aptiekai piegādāt konkrētus medikamentus, kaut zāles ir bijušas lieltirgotavu krājumos, vai arī aptiekas nav pieprasījušas medikamentus tai lieltirgotavai, kurā medikaments ir pieejams. Lai novērstu šādas situācijas, Veselības ministrija plāno jau vasarā nākt klajā ar virkni priekšlikumu likumdošanā, nosakot gan obligātu zāļu krājumu kontroles sistēmu lieltirgotavām, gan ierobežojot paralēlo eksportu, ja konstatēta medikamentu nepieejamība, tāpat domāts atvieglot procedūru zāļu ievešanai citas valsts iepakojumā un citi risinājumi.»

Veselības nozares priekšgalā var likt ģēnijus vai pilnīgus muļķus, nekas no tā nemainīsies, jo Latvijas nelaime ir tā, ka šeit tiek nepareizi sadalīti līdzekļi veselības aprūpei, intervijā laikrakstam Neatkarīgā pauž Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta direktors, Latvijas kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis.

«Mēs mokāmies ar pamatjautājumiem, un, kamēr tos neatrisināsim, viss pārējais ir tikai detaļas. Latvijas nelaime ir tā, ka šeit ir nepareizi sadalīti līdzekļi. Tikai nevajag pārprast: ne tikai tie līdzekļi, kas atrodas valsts pārziņā, bet visi, kurus izmantojam veselības aprūpei,» norāda Ērglis. Pēc viņa teiktā, Latvijas pacienti tiek atstāti pašplūsmā, ļaujot viņiem pašiem meklēt sev noderīgās lietas, un tas nav pareizi.

«Piemēram, es dzirdu, ka viens cilvēks gada laikā uztaisījis desmit vai 11 datortomogrāfijas. Viņš vienkārši izmet naudu vējā. Labāk lai samaksā nodokli un lai ārsts viņam pasaka, kur iet un ko darīt. Bet visi sāk kliegt: «Kādi vēl nodokļi?!» Taču tagad tajos 3%, kurus nefinansē valsts, ietilpst zāļu iegāde, privātārstu apmeklējums, vizītes pie šarlatāniem,» intervijā laikrakstam pauž pazīstamais kardiologs.

Nākotnē tiks noteikta jauna veselības aprūpes finansēšanas kārtība, ieviešot veselības apdrošināšanu un sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar nodokļa deklarēšanu un nomaksu.

To paredz otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstītais Veselības ministrijas izstrādātais veselības aprūpes finansēšanas likums, kas izstrādāts saistībā ar Ministru kabinetā atbalstīto koncepciju par veselības obligāto apdrošināšanu. Likums tālāk tiks izskatīts Saeimā.

Paredzēts, ka valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas ir likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā nodokļa daļa, kas ir plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts budžetam piekritīgā ieņēmumu daļa. Līdz ar to iedzīvotājiem nodokļu slogs nepalielināsies.

Tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi obligāti apdrošināmās personas un brīvprātīgi apdrošināmās personas iegūs, ja apdrošināšanas iemaksas ir paziņotas un veiktas noteiktu laika periodu (piemēram, darbiniekiem 11 iepriekšējā gada kalendāros mēnešus) vai ar nodokli apliekamo deklarēto ienākumu apmērs gadā ir ne mazāks kā 12 minimālās mēnešalgas.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Latvijā politiķiem trūkst mugurkaula un kompetences; energoneatkarības jomā būtu jāsāk kaut ko darīt, ne tikai tukši muldēt

Tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš atgādina, ka Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā (ES) pirms desmit gadiem kā nabadzīgākā valsts, un šobrīd valstij tiek uzspiestas dažādas ES prasības, kuras izstrādā un faktiski pieņem bagātās valstis, kas pēc sava sociāli ekonomiskās attīstības līmeņa ir daudz reižu bagātākas nekā Latvija. Tāpēc tām realizēt prasības ir daudz vienkāršāk, savukārt mēs, akli sekojot šīm prasībām, pieturamies pie principa, ka precīzi tās pildīsim, un pēc tam brīnāmies, ka Latvijai ļoti grūti klājas.

Darbaspēka jautājums

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.