Jaunākais izdevums

Latvijas rezultāts pēc padarītā krīzes pārvarēšanā ir 7, vērtējot 10 ballu sistēmā, trešdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē viedokli pauda Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Līdz pilnībai Latvijai neļauj nokļūt tas, ka joprojām pastāv lielas sociālās problēmas, piemēram, bezdarbs, cilvēki emigrē uz ārvalstīm, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi varētu tikt izmantoti labāk.

Kā pozitīvi vērtējamus faktus I. Šteinbuka minēja to, ka Latvijas ekonomika aug, turklāt ekonomikā vairs neveidojas «burbulis». Latvija arī atguvusi uzticamību finanšu tirgū un nav izmantojusi visu starptautisko aizdevumu.

Pašlaik Eiropā aktuāls ir jautājums par to, kā atgūt konkurētspēju, veicināt izaugsmi un mazināt bezdarbu. «Prognozes par Eiropas iekšzemes kopprodukta pieaugumu ir visai pesimistiskas,» atzina I. Šteinbuka, uzsverot, ka tieši tāpēc jādomā par to, kā veicināt izaugsmi.

Bažu dēļ par fiskālo situāciju Eiropā, iespējams, varētu ieilgt sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība atrodas savdabīgās krustcelēs, kur iespējami vairāki attīstības scenāriji, taču pašlaik mēģina sabalansēt nākotnes prioritātes un atrast attiecīgos finanšu resursus daudzgadu budžeta projektā

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekle, Fiskālās disciplīnas padomes locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.Viņa atzīst, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES, pirmkārt, jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit. Turklāt joprojām neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt — ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī tā dēvēto cieto – bez nosacījumiem un bez vienošanās. Otrkārt, 2019. gada maijā ir paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un, ja līdz šī sasaukuma pilnvaru termiņa beigām netiks akceptēts jaunais ES daudzgadu (2021.-2027.gada) budžets, tad pastāv risks, ka tajā ietverto struktūrfondu programmu atvēršana aizkavēsies un Latvijā būs šo fondu pārrāvums. Tai pat laikā Lielbritānijas aiziešana no ES radījusi jautājumus par ES budžeta ieņēmumiem, kas veidojas no ES dalībvalstu iemaksām, savukārt daudzas ES donorvalstis nevēlas maksāt vairāk. Savukārt dalībvalstis, kā, piemēram, Latvija, kura saņem no ES vairāk nekā iemaksā, ir gatavas palielināt savu iemaksu apmēru ES budžetā. Perspektīvā nevarot izslēgt ES paplašināšanos, it īpaši Balkānu reģionā, kur vairākas valstis ir paudušas ne tikai vēlmi, bet arī veic mājasdarbus atbilstoši ES uzstādījumiem, taču tas būs politisks lēmums, kuru diez vai esot iespējams sagaidīt tuvāko gadu laikā. Līdztekus šiem faktoriem vēl jāņem vērā ģeopolitiskie notikumi, piemēram, ASV un Ķīnas ievedmuitas cīkstiņš, kurā ES nav ierauta, bet šis process var ietekmēt ES gan tieši, gan netieši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem īstenotās nodokļu reformas rezultātā nodokļu ieņēmumos ik gadu zaudēts aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta, norādījusi Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekle Inna Šteinbuka.

Saskaņā ar viņas teikto, nodokļu reformai būs ietekme arī turpmākos gadus. Galvenokārt negatīvu efektu radījis kritums uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumos. Par nodokļu reformu lauzts gana daudz šķēpu un tā vērtēta ļoti kritiski. Piemēram, Eiropas Komisija atkārtoti norādījusi, ka nodokļu reformas ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu ir ļoti ierobežota.

Ne velti valdības vadītājs Krišjānis Kariņš paziņojis, ka tūlīt pēc budžeta pieņemšanas sāksies darbs pie izmaiņām nodokļu sistēmā, kas stātos spēkā 2021. gadā. Tajā pašā laikā uzņēmēji arvien uzsvēruši, ka nodokļu reformas neapšaubāmi pozitīvais ieguvums ir jaunais UIN regulējums, kas paredz, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētīs Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību

Lelde Petrāne, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zinātnes padome Valsts pētījumu programmas ietvaros finansēs Latvijas Universitātes (LU) pētniecības projektu "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)".

Projekta vadītāja ir LU profesore Inna Šteinbuka. Projekta kopējais finansējums ir 495 000 eiro.

"Apzināmies, cik pašlaik ir vitāli svarīgi apvienot pētnieku analītiskos secinājumus ar valsts, pašvaldību un NVO praktisko pieredzi, lai Latvijas tautsaimniecība ne tikai saglabātu nākotnes attīstības potenciālu, bet arī rastu atbilstošus un efektīvus valsts ekonomikas izrāviena rīkus. Plānojam pabeigt projektu pirms Ziemassvētkiem, tāpēc sākam strādāt jau pirms projekta apstiprināšanas," informē prof. I. Šteinbuka.

Projekta izstrādē tiks iesaistīta starpdisciplināra pētnieku komanda no Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Uzņēmēji vērtē banku "kapitālo remontu"

Māris Ķirsons, 03.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Lai arī lielākais vairums iedzīvotāju un uzņēmēju atbalsta finanšu sistēmas "kapitālo remontu", tomēr pēdējā gada laikā aptaujātie saskārušies ar papildu prasībām un pat uzskata, ka sadarbība ar bankām pasliktinājusies.

To liecina sabiedriskās domas pētījums, ko veica Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pēc Tiesību zinātņu pētniecības institūta iniciatīvas.

Nenoliedzami, ka pēdējā gada laikā būtiskas pārmaiņas piedzīvojis finanšu sektors, un tādējādi tas izvirza augstākas prasības arī klientiem – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.

"Šim pētījumam jāpievērš uzmanība ne tikai akadēmiskajās aprindās, komercbankās, bet arī tā galvenajiem lietotājiem – valdībai, finanšu izlūkiem, banku uzraugiem," vērtē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, profesore Inna Šteinbuka.

Viņa atgādina, ka "kapitālajam remontam" ir gan pozitīvās, gan arī negatīvās puses. "Ja gribam iegādāties telpas pēc kapitālā remonta, tad nereti tajās nekādas apdares nav un tajās dzīvot un strādāt bez to labiekārtošanas nav iespējams," norāda I. Šteinbuka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija no tā dēvētā Junkera investīciju plāna piesaistījusi apmēram pusmiljardu eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Viņa, vērtējot vakardienas EK prezidenta Žana Kloda Junkera runu Eiropas Parlamentā Strasbūrā, atzina, ka tā bijusi optimistiska. Ja pirms gada runā optimisma nebija, viņi bija norūpējušies par Brexit, savukārt vēl pirms gada Eiropā aktuālākais jautājums bija migrantu krīze.

Tādejādi šī gada runa ir bijusi optimistiska - gan Eiropas, gan Latvijas ekonomikas uzrāda izaugsmi, samazinās bezdarba līmenis un tāpat ekonomikās ieplūst investīcijas.

Šteinbuka norādīja, lai arī pēc Junkera investīciju plāna pasludināšanas, Latvijā valdīja skepse par šo līdzekļu apgūšanu, tagadējās aplēses liecina, ka Latvijas ekonomikā ieplūduši apmēram pusmiljards eiro tieši pateicoties šim plānam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas ekonomika attīstās strauji, bet radušies jauni riski negatīvām izmaiņām

Zane Atlāce - Bistere, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās Latvijas makroekonomikas prognozes 2020.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski starptautiskās tirdzniecības un banku sektora reputācijas jomā.

Apstiprinot inflācijas prognozi, Padome norāda, ka kopš 2018. gada oktobra inflācijas prognozē nav veiktas izmaiņas. Taču spiediens uz darba algu pieaugumu darba tirgū joprojām ir augsts, kā rezultātā inflācija varētu būt augstāka par pašreiz prognozēto FM līmeni.

«Latvijas darba tirgus turpina uzkarst – bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var palielināt inflācijas rādītājus,» norāda Inna Šteinbuka, FDP locekle.

Apstiprinot reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi,Padome norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2018. gada oktobrī, Finanšu ministrija reālo IKP pieauguma tempu 2019. gadam ir palielinājusi no 3,0% līdz 3,2%, t.i., par 0,2 procentpunktiem, bez izmaiņām turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanses zem viena jumta

Māris Ķirsons, 28.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Latvijas Bankai bija, ir un būs svarīga loma ne tikai makroekonomiskās stabilitātes jautājumos, tai jāiesaistās arī svarīgu tautsaimniecības jautājumu risināšanā.

Par to tiks runāts konferencē "Bankas mainīgajā pasaulē", ko rīko Tiesību zinātņu institūts sadarbībā ar Banku Augstskolu, Latvijas Universitāti un žurnālu "Dienas Bizness". Pagājušā gada nogalē Latvijas Banka ieguva jaunu prezidentu – Mārtiņu Kazāku, kuram netrūks izaicinājumu ne Latvijas un Eiropas, ne arī pasaules mērogā. Parlamentārieši jau ir iezīmējuši iespējamo Latvijas Bankas un pašreizējās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apvienošanu zem viena jumta. Jāatgādina, ka savulaik, 1997.gadā, tika uzsākts darbs pie finanšu un kapitāla tirgus vienotas uzraudzības koncepcijas, kas 2000. gadā rezultējās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma pieņemšanu, un 2001.gada 1. jūlijā šī komisija sāka savu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

ES struktūrfondi būs arī pēc 2020. gada

Rūta Kesnere, 09.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

9. maijā – Eiropas dienā – Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsver, ka Eiropas Savienība nodrošina mieru un augstāko dzīves kvalitāti pasaulē

EK 2. maijā nāca klajā ar priekšlikumu jaunam daudzgadu budžetam. Par to jau satraukušies lauksaimnieki. Vai varat ieskicēt, kādas pārmaiņas Latvijai sola jaunais priekšlikums? Vai lauksaimniekiem ir pamats satraukumam? Daudzi sašutuši, ka finanšu ministre piekritusi maksāt lielākas iemaksas ES budžetā.

Eiropas Komisijas piedāvātais jaunais ES daudzgadu budžeta projekts atspoguļo šodienas politisko realitāti. Bez tradicionālajām prioritātēm klāt nākušas jaunas – migrācija, cīņa ar terorismu, drošības apdraudējumi. Šīs prioritātes prasa līdzekļus, bet liela neto maksātāja – Lielbritānija – ir ceļā uz izstāšanos no ES. Tāpēc gluži pragmatiski radusies nepieciešamība ES budžetu modernizēt un padarīt efektīvāku. Nācis klāt priekšlikums par veidu, kā daļēji kompensēt Lielbritānijas izstāšanās rezultātā zaudētos ieņēmumus – tie ir jauni nodokļi par vides piesārņojumu, plastikāta atkritumiem un naudas emisiju. Latvija ir paudusi apņēmību palielināt savas iemaksas ES budžetā, un tas ir apsveicami, jo tā ir atbildīga un solidāra rīcība. Budžeta projekts ir labas ziņas Latvijas lauksaimniekiem, jo, saskaņā ar lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana teikto, EK priekšlikumā Baltijas zemniekiem paredzēts tiešmaksājumu pieaugums par vidēji 13%, kamēr 16 citām valstīm, ieskaitot, piemēram, Bulgāriju, maksājumi samazināsies par vidēji 4%. Baltijas zemnieki būs ieguvēji no šīs līdzekļu pārdales.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Cērps oficiāli piesakās kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu

LETA, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Uldis Cērps oficiāli ir pieteicies kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Cērps starp Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem neoficiāli tika minēts jau vairākus mēnešus, bet pirmdienas vakarā viņš sociālajos tīklos ierakstījis: «Šodien es pieteicu savu kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai Saeimas deputātiem, kam jāpieņem lēmums par šo amatu, būtu pietiekama izvēle.»

Pēc darba FKTK Cērps strādājis banku uzraudzībā Zviedrijā, bet pašlaik strādā Apvienoto Arābu Emirātu Centrālajā bankā par prezidenta padomnieku.

Starp Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem minēti arī Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, bijusī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre un Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka, kuri ir apliecinājuši gatavību ieņemt šo amatu un jau tikušies ar atsevišķām partijām. Iepriekš medijos starp iespējamiem pretendentiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu minēts arī Pasaules Bankas vecākais finanšu sektora speciālists Kārlis Bauze un Latvijas «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, kurš savukārt ir izteicies, ka par šo amatu nav īpaši ieinteresēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu palikuši tikai divi kandidāti - Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks un bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps, šodien žurnālistiem pēc Sadarbības padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Diskusija tiks turpināta rīt, 3.decembrī, cerot vienoties par vienu no amata pretendentiem, bet Saeima jautājumu par centrālās bankas prezidentu varētu izskatīt 12.decembrī. Jau ziņots, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka jaunā Latvijas Bankas prezidenta meklēšana būtu jāveic, rīkojot starptautisku konkursu, tādējādi nodrošinot lielāku atklātību amata atlases procesā, atklāja ministrs.

Līdz esošā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa beigām ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas. Bordāns skaidroja, ka ar šādu ideju jau vērsies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), kurš gan norādījis, ka jaunais Latvijas Bankas prezidents jāizvēl līdz 21.decembrim. Ministrs atzina, ka šādu ideju vajadzēja prezentēt agrāk, taču skaidroja, ka atlases procesā iesaistītie "paļāvušies, ka process tiks vadīts un darījuši darbus savās jomās".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Ūdeņraža ražošanas stacijas celtniecība Vienības gatvē

Zane Atlāce-Bistere, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju Bankas (EIB) viceprezidents Aleksanders Stubs un Eiropas Komisijas pārstāve Latvijā Inna Šteinbuka kopā ar Rīgas domes un uzņēmuma Rīgas satiksme pārstāvjiem pirmdien klātienē aplūkoja, kā norit ūdeņraža ražošanas, uzpildes un uzglabāšanas stacijas celtniecība Rīgā, Vienības gatvē 6.

Staciju plānots nodota ekspluatācijā šā gada beigās, sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Projekta kopējās izmaksas ir 8,1 miljons eiro, no tām 4,05 miljoni ir Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, bet 4,05 miljonus eiro segs Rīgas dome, izmantojot aizdevumu, kuru nodrošina Eiropas Investīciju banka (EIB), Ziemeļu investīciju banka (NIB) un SEB banka.

Jau vēstīts, ka Rīgas satiksme jūlijā noslēdza līgumus par finansējuma saņemšanu no EIB 75 miljonu eiro apmērā un Ziemeļu Investīciju bankas (NIB) 60 miljonu eiro apmērā. Finansējums paredzēts, lai aizstātu finansējumu 2016. gadā noslēgtajam iepirkuma līgumam par 20 jauniem zemās grīdas tramvajiem. Tāpat finansējums paredzēts ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu iegādei, kā arī investīcijām ūdeņraža ražošanas, uzpildes un uzglabāšanas stacijas un zemās grīdas tramvaju satiksmes infrastruktūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum un EIF jaunā garantiju programmā uzņēmējiem būs pieejami 15 miljoni eiro

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum ir parakstījusi ilgtermiņa sadarbības līgumu ar Eiropas Investīciju Fondu (EIF), kas COSME programmas ietvaros uzņēmējiem piedāvās garantijas 15 miljonu eiro apmērā, informē Altum.

Jaunās programmas garantijas uzņēmumiem, kas nav vecāki par 5 gadiem, sniegs iespēju saņemt Altum aizdevumus bez nodrošinājuma jeb ķīlas.

Beznodrošinājuma aizdevumi ar jaunās programmas garantiju būs pieejami turpmākos trīs gadus, maksimālā aizdevuma summa vienam uzņēmumam būs 150 tūkstoši eiro.

«Jaunā programma fokusēsies uz jauniem, dzīvotspējīgiem uzņēmumiem ar izaugsmes potenciālu, kuriem produkta vai pakalpojuma tapšanas stadijā nav nodrošinājuma Altum starta aizdevuma saņemšanai. Vienlaikus strādājam, lai jau drīzumā piedāvātu arī beznodrošinājuma mikroaizdevumus, kuri būs pieejami vēl plašākam uzņēmēju lokam. COSME programmas līgums ir vēl viens veids, kā Latvijas uzņēmēji var izmantot tā dēvētā Junkera plāna finansējuma iespējas,» skaidro Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Koalīcija esot vienojusies Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīt Kazāku

LETA, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas partijas esot vienojušās Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīt centrālās bankas padomes locekli Mārtiņu Kazāku, liecina neoficiālā informācija.

Pēc pirmdien notikušās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem paziņoja, ka valdību veidojošās partijas esot nonākušas līdz diviem kandidātiem - Kazākam un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam Uldim Cērpam.

Pirmdien vakarā Jaunās konservatīvās partijas frakcija nolēma, ka tā ir gatava atbalstīt arī Kazāka kandidatūru, lai arī sākotnēji ticis pieņemts lēmums amatā atbalstīt Cērpu.

Koalīcijas partijas vairākkārt uzsvēra, ka ir nepieciešams kopīgi vienoties par vienotu kandidātu centrālās bankas prezidenta amatam, lai nepieļautu situāciju, ka augstā amata ievēlēšanā izšķirošas būtu opozīcijas politiķu balsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks saskarsies ar virkni iepriekš nepieredzētu izaicinājumu, kas skar gan mūsu pašu lēmumus, gan ģeopolitiskos procesus.

Par to, ar kādiem izaicinājumiem būs jāsaskaras Mārtiņam Kazākam, diskutē Fiskālās Disciplīnas padomes priekšsēdētāja, profesore, dr.habil.oec, Inna Šteinbuka, bijušais Latvijas bankas prezidents un bijušais Ministru prezidents Einars Repše un Eiropas parlamenta deputāts, bijušais finanšu ministrs, dr.oec. Roberts Zīle. Diskusiju vada Dienas Biznesa valdes loceklis Jānis Maršāns.

Diskusijā apspriež:

  • Pārmērīgo naudas drukāšanu visā pasaulē
  • Milzīgo un neilgtspējīgo kredītportfeļa izmēru
  • Tirgus digitalizāciju un kriptovalūtu ietekmi uz nākotnes risinājumiem
  • FKTK pievienošanu Latvijas Bankai
  • Pārspīlējumu izskaušanu no politiskās ikdienas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas partijas vienojušās Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīt centrālās bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka kandidatūru, otrdien žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pavēstīja politiķi.

Kā informēja "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts, ir savākti nepieciešamie desmit deputātu paraksti Kazāka kandidatūras izvirzīšanai un balsojums gaidāms 12.decembra Saeimas sēdē.

Kā ziņots, koalīcijas partijām vienošanās panākšana par vienu kandidātu prasīja vairākas nedēļas. Vēl pirms tam deputāti tikās ar vairākiem potenciālajiem kandidātiem.

Šī augstā amata kandidātu vidū bija arī Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka, "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps. Pēdējās sarunu dienās notika izšķiršanās starp Kazāka un Cērpa kandidatūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 28.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam ceļamaizē ir iedots valsts finanšu sektora "kapitālais remonts".

Ar kādiem izaicinājumiem būs jāsaskaras jaunajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam, šīs nedēļas žurnālā diskutē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, bijušais Latvijas Bankas prezidents un bijušais Ministru prezidents Einars Repše, Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle, bet portālā www. db.lv iespējams noskatīties diskusijas video versiju.

28. janvāra numurā:

  • Numura tēma – Latvijas finanšu sektors pēc “kapitālā remonta”
  • Intervija - Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks
  • Aktuāli – 31. janvāra pusnaktī Apvienotā Karaliste vairs nebūs ES dalībvalsts
  • Tirdzniecība – gājēju ielu eksperiments Rīgā. Uzņēmēju pieredze gājēju ielās Kuldīgā, Jūrmalā un Liepājā
  • Biznesa braucieni – TOP galamērķi biznesā
  • Atpūtas braucieni – ceļojumu tendences
  • Zinātne – Rīgā taps Baltijas Biomateriālu ekselences centrs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka valsts atbalsta apjoms Covid-19 krīzes mazināšanai ir sasniedzis jau 9% no iekšzemes kopprodukta, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) atkārtoti aicina valdību ierobežot jaunus ekonomikas stimulēšanas pasākumus un sākt domāt par pakāpenisku valsts parāda samazināšanu.

To sestajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzinusi FDP. Ziņojumā teikts, ka 2020.gada jūlijā nodokļi pamatbudžetā tika iekasēti vairāk nekā 2019.gada jūlijā.

Arī speciālais budžets pildās salīdzinoši labi. Līdz ar to ar lielu varbūtību var secināt, ka nodokļu ieņēmumu zemākais punkts attiecībā pret iepriekšējo gadu Latvijai jau ir aiz muguras, norāda FDP. Valsts kases operatīvie dati liecina, ka valsts parāds kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas martā ir pieaudzis par apmēram diviem miljardiem eiro. Ņemot vērā pozitīvās tendences ekonomisko rādītāju un nodokļu iekasēšanā, FDP aicina valdību sākt domāt par pakāpenisku valsts parāda samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Kazāks: Esmu makšķerējis ar Rimšēviču, bet tuvu attiecību mums nav

LETA, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks ir makšķerējis ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, bet tuvu attiecību pusēm neesot, pirmdien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» atzina Kazāks, kurš tiek minēts kā viens no pretendentiem uz centrālās bankas prezidenta amatu.

Viņš stāstīja, ka krietni pirms 2018.gada februāra, kad tika aizturēts Latvijas Bankas prezidents, Kazāks ir makšķerējis kopā ar Rimšēviču, tomēr abu attiecības nevarot raksturot kā ciešas.

«Pāris reizes bijām makšķerēt, bet nevar teikt, ka tas liecina par ciešām saitēm. Nedomāju, ka biju draugu lokā. Jau labu laiku neesmu bijis ar viņu makšķerēt. [Rimšēviča] Reputācija pirms tam ir viena lieta, bet pēc tam - otra. Pēc 2018.gada februāra mums ir tikai darba lietas, ne vairs privātas,» atzina Kazāks.

Tāpat Kazāks norādīja, ka līdz 2018.gada februārim Rimšēvičam bija nevainojama reputācija, nozīmīga loma Latvijas ekonomikā, kā arī pielaide valsts noslēpumam. «Kur vēl drošāks cilvēks, ar kuru runāt par Latvijas ekonomiku,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidenta atalgojums šobrīd ir par lielu un tas būtu samazināms, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts, "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Es domāju, ka [Latvijas Bankas prezidenta atalgojums] ir par lielu. Nenodarbošos ne ar vairāksolīšanu, ne ar mazāksolīšanu. Ir jāpaskatās pa perimetru, kāds tas ir salīdzinājumā ar citām centrālajām bankām, kā arī ar būtiskākajām institūcijām Latvijā. Ir jābūt gatavam, ka tas tiek samazināts," teica Bērziņš, piebilstot, ka gadījumā, ja viņš kļūs par Latvijas Bankas prezidentu, rosinās atalgojumu samazināt.

Tāpat, runājot par veicamajiem darbiem, ja tiks iecelts Latvijas Bankas prezidenta amatā, Bērziņš minēja Latvijas banku sektora reputācijas atjaunošanu, skaidrākas pozīcijas noteikšanu attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas lēmumiem, kreditēšanas veicināšanu, Latvijas Bankas izmaksu samazināšanu un iniciatīvu piedāvāšanu tautsaimniecības attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK: Eiropas monetārā savienība ir labākā stāvoklī nekā pirms krīzes, tomēr daudz vēl darāms

Žanete Hāka, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) šodien ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms finanšu krīzes, norāda Eiropas Komisija.

Tomēr, neraugoties uz progresu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu un banku savienības uzsākšanu, EMS izveide joprojām nav pabeigta.

Eirozonas valstu ekonomikas snieguma atšķirības ir būtiskas, norāda EK. Ņemot vērā gandrīz 18 miljonus bezdarbnieku un daudzus mūsu sabiedrībā, kam draud sociālā atstumtība, vēl ir daudz darāmā, lai eirozonu izveidotu par pilnībā robustu struktūru. Eiropas Komisija tagad īsteno konkrētus pasākumus, lai pārietu no nepieciešamās krīzes pārvaldības pēdējo gadu laikā uz spēcīgāku savienību, kuras izveide ir pabeigta; uz savienību, kuras pamatā ir ilgstošs, taisnīgs un demokrātiski leģitīms pamats nākotnei un kura palīdz radīt vairāk darba vietu, veicina izaugsmi un labklājību visiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā vairāk nekā 91% no komandītsabiedrības Expo 2015 veiktajiem maksājumiem jeb 777 685 eiro no 851 867 eiro ir uzskatāmi par nepamatoti veiktiem, ņemot vērā nodevumu neesamību vai to apšaubāmo kvalitāti, kā arī izmaksu pamatojošo dokumentu trūkumu.

Tas secināts inventarizācijas komisijas ziņojumā par Ekonomikas ministrijas (EM) un komandītsabiedrības Expo 2015 noslēgto līgumu izpildi. Kopumā EM un Expo 2015 noslēdza divus līgumus - par Latvijas ekspozīcijas starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā, tehniskā projekta izstrādi un par Latvijas ekspozīcijas idejisko ieceri.

Kopumā komisija konstatēja, ka Expo 2015 nav iesniedzis pakalpojumu izmaksu pamatojošus dokumentus ne par pabeigtām aktivitātēm, ne arī darbiem, kas ir sākti un apmaksāti atbilstoši pieņemšanas-nodošanas aktā sniegtajam aprakstam, kuru faktisko izpildes apjomu nav iespējams identificēt. Līdz ar to nebija iespējams novērtēt, vai izmaksas atbilst godīgai komercpraksei. Atsevišķiem darbiem, kuriem pieņemšanas-nodošanas akta aprakstā pakalpojumu sniedzējs ir norādījis trešo pušu izmaksas, komisija norāda uz nepamatoti lielām administratīvajām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija secinājusi, ka vairāki pasākumi, ko Latvija īstenojusi saistībā ar aviosabiedrības airBaltic pārstrukturēšanu 2011. un 2012. gadā, bija saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. Komisija konstatējusi, ka airBaltic pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū, liecina medijiem sniegtā informācija.

Kopš 2008. gada airBaltic bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011. gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls, un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Komisija 2012. gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu.

Komisija izvērtēja aizdevumu 16 miljonu latu (aptuveni 22,65 miljonu eiro) apmērā, ko Latvija piešķīra 2011. gada oktobrī, turklāt 2011. gada decembrī tika ievērojami samazināta aizdevuma procentu likme. Komisija konstatēja, ka šo aizdevumu sniedza valsts kopā ar aizdevumu no uzņēmuma BAS, kas tolaik bija airBaltic galvenais privātais akcionārs, proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai. Komisija izskatīja Latvijas un BAS veikto bezkupona obligāciju iegādi, ko airBaltic emitēja 2010. gadā,

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas patērētāja tiesības uz godīgu cenu un privātumu

Evita Vaivode-Šulte, SIA Creditinfo Latvija Klientu apkalpošanas vadītāja, 06.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītinformācijas apmaiņa vienmēr cenšas sabalansēt divas, savā ziņā pretējas, patērētāju tiesības:

1) patērētāja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas maksimāli ierobežo jebkādu personas datu vākšanu un apstrādi;

2) patērētāju tiesības uz godīgu cenu jeb iespēju saņemt finanšu pakalpojumus, kredītresursus uz maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, kas paredz efektīvu un pilnīgu datu izvērtēšanu.

Par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību Eiropā runāts ļoti daudz un sen, tādēļ Eiropā šis jautājums ir visai labi sakārtots: to regulē ES Direktīva (95/46/EK), un Latvijā saskaņā ar šo direktīvu izstrādāts Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tajā galvenais, kas nodrošina šo tiesību ievērošanu, ir nosacījums, ka datu apstrādi var veikt tikai ar pašas privātpersonas piekrišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru