Latvija laba uz trūcīgo rēķina 

Tā var secināt no Eiropas Komisijas ieteikuma, izvērtējot gada laikā sasniegto saskaņā ar Latvijas 2013. gada valsts reformu programmu un Latvijas 2012.–2016. gada konverģences programmu.

Didzis Meļķis, 30.05.2013

Foto: LETA

Gada laikā kopš EK iepriekšējā ziņojuma un ieteikumiem pērn īsti uzlabojumi Latvijā notikuši tikai valsts budžetā. Visās pārējās iepriekš uzrādītājās problēmu jomās reformas ir notikušas tikai «vairāk vai mazāk». Toties nepārprotama mīnusa zīme Latvijai ielikta sociālās drošības jomā – tur EK nesaskata nekādus uzlabojumus.

Budžeta ziņā Latvija ES ir starp pirmrindniekiem, un tas ir viens no priekšnosacījumiem, lai īstenotos valsts vadītāju cerība uz pozitīvu lēmumu 9. jūlijā par Latvijas uzņemšanu eirozonā. Tomēr, koncentrējot politisko uzmanību uz šo vienu mērķi, Latvijas budžetārā izcilība sasniegta uz sociālās drošības politikas rēķina.

EK secina, ka liela daļa iedzīvotāju (40%) aizvien «riskē nonākt nabadzībā vai sociālā atstumtībā», un bērniem šis rādītājs ir vēl augstāks (43,6 %). Kopumā 2012. gadā nabadzības riska rādītājs nedaudz pat palielinājies, «kas liecina par to, ka izaugsme nenozīmē automātisku nabadzības samazināšanos un ir nepieciešama mērķtiecīga politika,» teikts ieteikumā.

Sevišķi sociālo problēmu risināšanā acīmredzami trūkst konkrētu lēmumu, DB komentē EK Ekonomikas un finanšu lietu direktorāta darbinieks, ekonomikas analītiķis Gatis Eglītis, kas piedalījies ieteikuma dokumenta tapšanā. Viņš spriež, ka Latvijas politiķu neizlēmība varētu būt eiro ieviešanas dēļ – lai «nešūpotu» valdību pirms svarīgā lēmuma Briselē jūlija sākumā. Sava loma varētu būt arī gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Citas «ne silts, ne auksts» problemātiskās jomas Latvijā EK vērtējumā aizvien ir fiskālā politika, enerģētika, profesionālā un augstākā izglītība un tieslietas. Komisija gan izsakās atzinīgi par darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, paveikto tieslietu jomā un cerīgo sākumu augstākās izglītības reformā, tomēr tas viss aizvien ir daudz par maz, lai Latvijai dotu jūtamu ekonomikas izrāvienu. Latvijas un citu dalībvalstu valdībām tagad jāformulē sava attieksme pret izskanējušajiem EK ieteikumiem, pirms tie – apspriesti un visdrīzāk arī palaboti – Eiropadomes jūnija samitā kļūs par saistošiem noteikumiem.

Jaunākais izdevums