Latvija līdere ES aplokšņu algās 

Latvijā, Nīderlandē un Igaunijā ir visvairāk respondentu, kas strādā nedeklarētu darbu (11%), liecina jaunākais Eirobarometra pētījums.

Žanete Hāka, 2014. gada 24. marts plkst. 15:43

Tomēr starp valstīm pastāv būtiskas atšķirības attieksmē un izpratnē par to, kas tiek uzskatīts par nedeklarētu darbu, kā arī attiecīgo pakalpojumu veida un apjoma atšķirības. Tiesa gan, nedeklarēta darba piedāvājums ir strauji samazinājies dažās valstīs, piemēram, Latvijā, savukārt Spānijā un Slovēnijā tas ir nedaudz pieaudzis, un ievērojami palielināts nedeklarētā darba pieprasījums ir konstatēts Grieķijā, Kiprā, Maltā un Slovēnijā.

Aptuveni katrs desmitais eiropietis atzīst, ka iepriekšējā gadā ir iegādājies preces vai pakalpojumus, kas saistīti ar nedeklarētu darbu, savukārt 4% atzīst, ka paši ir saņēmuši nedeklarētu samaksu par darbu, liecina pētījums.

Turklāt 3% no sava darba devēja ir saņēmuši daļēju samaksu skaidrā naudā jeb tā saucamās aplokšņu algas. Jaunākajā Eirobarometra apsekojumā secināts, ka nedeklarēts darbs joprojām ir plaši izplatīts Eiropā, lai gan problēmas apmērs un attieksme pret to dalībvalstīs ir atšķirīgi.
60% norāda, ka galvenais iemesls, kāpēc tie iegādājušies nedeklarētas preces vai pakalpojumus, ir zemāka cena, un 22% to darījuši, lai palīdzētu draugiem,

50% kā galvenos iemeslus nedeklarēta darba strādāšanai min labumus abām pusēm, bet 21% apgalvo, ka tiem ir grūtības atrast oficiālu darbu.

Kā liecina pētījums, 16% uzskata, ka nodokļu slogs ir pārāk liels, un 15% apgalvo, ka tiem nav citu ienākumu. Dienvideiropas iedzīvotāji īpaši bieži min grūtības atrast oficiālu darbu (41 %) vai, ka tiem nav citu ienākumu avotu (26 %);

Pētījums liecina, ka eiropieši nedeklarētām precēm vai pakalpojumiem vidēji gadā iztērē 200 eiro, savukārt nedeklarētā darba veicēji par šādu darbu vidēji gadā nopelna 300 eiro.

Vispieprasītākās nedeklarētās preces un pakalpojumi ir mājokļu remonts un rekonstrukcija (29%), automašīnu remonts (22%), mājas uzkopšana (15%) un pārtika (12 %).

Eirobarometra pētījums atklāj, ka eiropieši lielākoties veic nedeklarētu darbu tādās jomās kā mājokļu remonts un rekonstrukcija (19 %), dārzkopība (14 %), uzkopšana (13 %) un bērnu pieskatīšana (12 %).

Plānots, ka 2014. gada aprīlī Eiropas Komisija ierosinās izveidot Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai un atturēšanai no tā, kura apvienos dažādas dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes, piemēram, darba inspekcijas, sociālās nodrošināšanas, nodokļu un migrācijas iestādes, kā arī citas ieinteresētās personas. Platformai vajadzētu pastiprināt sadarbību ES līmenī, lai nepieļautu un novērstu nedeklarētu darbu efektīvāk un iedarbīgāk.

ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors skaidro, ka nedeklarēts darbs ne tikai pakļauj darbiniekus bīstamiem darba apstākļiem un zemākiem ienākumiem, bet arī atņem valdībām ieņēmumus un apdraud mūsu sociālās aizsardzības sistēmas. Dalībvalstīm jāīsteno politika, kas apkarotu nedeklarēto darbu vai arī sekmētu tā pārtapšanu par oficiālu darbu, un tām ir jāsadarbojas ciešāk, lai cīnītos pret šo postošo problēmu. Tāpēc aprīlī Eiropas Komisija ierosinās izveidot Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai un atturēšanai no tā, kas varētu uzlabotu sadarbību starp darba inspekcijām un izpildiestādēm visā Eiropā. 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2012. gada 27. novembris plkst. 8:31

Lai gan ēnu ekonomikas apjoms Latvijā pēc ekonomistu aplēsēm pārsniedz četrus miljardus...

2012. gada 08. novembris plkst. 9:57

Plānots, ka darba devējam, iesniedzot ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas...

2010. gada 24. maijs plkst. 10:46

Viena no efektīvākajām metodēm, kā cīnīties ar aplokšņu algām ir pieņemtie grozījumi...

Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2014. gada 18. marts plkst. 17:26

Pērn darba vietu pieaugumu galvenokārt noteica darbaspēka pieprasījuma palielināšanās...

2014. gada 18. marts plkst. 13:04

Aizņemto darba vietu skaits valstī pērnā gada beigās bija 862 tūkstoši, un,...

2014. gada 17. marts plkst. 13:02

Vienas stundas darbaspēka izmaksas valstī 2013.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā...

2014. gada 12. marts plkst. 15:37

Šā gada vasarā, skolēnu brīvlaikā, plānots atsākt īstenot nodarbinātības pasākumu...

2014. gada 11. marts plkst. 13:01

Kompānijas visās pasaulē ir kļuvušas pārliecinātākas par ekonomikas atveseļpšanos...

2014. gada 10. marts plkst. 17:39

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī šā gada februāra beigās bija 9,9% no ekonomiski...

2014. gada 04. marts plkst. 13:40

Pagājušajā gadā ekonomiski aktīvi bija 1,014 miljoni jeb 66% Latvijas iedzīvotāju vecuma...

2014. gada 21. februāris plkst. 15:29

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ir uzsākusi pilotprojekta «Profesionālās tālākizglītības...

2014. gada 14. februāris plkst. 15:58

Paredzams, ka šajā gadā bezdarbnieku skaits stabili samazināties, uzskata eksperti....

2014. gada 14. februāris plkst. 13:58

Vismazāk Latvijā pelna prāvests, kuram vidējā stundas likme ir 1,83 eiro, karstā...