Pandēmijai ievelkoties, saguris arī Eiropas auto tirgus. Šī nozare tradicionāli ir ļoti cikliska un spēkrata iegāde, kā visai liels pirkums, pieprasa zināmu skaidrību par nākotni. Šai skaidrībai izpaliekot, šādi pirkumi tiek atlikti. Katrā ziņā pieejamie dati liecina, ka vecajā kontinentā auto tirgus vasaras otrajā pusē sācis virzīties grāvja virzienā.

Jaunu automašīnu reģistrācija augustā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn Eiropas Savienībā (ES) sarukusi par 19%, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) apkopotā informācija. Auto tirgum ļoti neveiksmīgs bijis arī jūlijs, kad jaunu spēkratu reģistrācija sarukusi par 24%. Pagaidām gan visa šā gada skatījumā auto tirgus uz priekšu brauc ar plusa zīmi. Proti, janvāra-augusta (ieskaitot) periodā ES jaunu auto reģistrācija ir pieaugusi par 11,2%.

Čipu trūkums

Tiek izcelts, ka spēkratu ražošanai sprunguļus spieķos iemetušas globālās piegāžu problēmas. Piemēram, Eiropas autoražotājiem ir lielas grūtības vajadzīgajā apmērā iegūt pusvadītājus. Piemēram, tai pašai auto parka nomaiņai, kas pamatā paredz atteikšanos no spēkratiem ar iekšdedzes dzinēju par labu elektroauto, vajadzēs ļoti daudz pusvadītāju.

Latvija pērn bijusi viena no trim valstīm Eiropā, kur salīdzinājumā ar 2015.gadu samazinājusies jaunu komerciālo transportlīdzekļu (kravas automašīnu un autobusu) reģistrācija, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) trešdien publicētie dati.

Latvijā pērn reģistrēti 3986 jauni komerciālie transportlīdzekļi, kas ir par 0,3% mazāk nekā 2015.gada janvārī-decembrī. No 30 ACEA aplūkotajām Eiropas valstīm jaunu komercauto reģistrācijas samazinājums pērn gada izteiksmē reģistrēts vēl tikai Šveicē (-2,4%) un Grieķijā (-1,7%).

Savukārt pārējās 27 valstīs, par kurām datus apkopo ACEA, pērn reģistrēja vairāk jaunu komerciālo transportlīdzekļu nekā 2015.gadā.

Vislielākais jaunu komerciālo transportlīdzekļu reģistrācijas pieaugums pērn gada izteiksmē bija Itālijā (+49,9%), Lietuvā (+47%), Islandē (+43,2%), Slovēnijā (+31,7%) un Kiprā (+28,6%).

Lietuvā pērn tika reģistrēti 9060 jauni komerciālie transportlīdzekļi, bet Igaunijā pērn reģistrēja 4972 komerciālos transportlīdzekļus, kas bija par 8,7% vairāk nekā 2015.gadā.

Latvijā šī gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi bijis lielākais jaunu komerciālo transportlīdzekļu (kravas automašīnu un autobusu) reģistrācijas samazinājums Eiropā, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) ceturtdien publicētie dati.

Latvijā šī gada pirmajā mēnesī reģistrēti 134 jauni komerciālie transportlīdzekļi, kas ir par 22,1% mazāk nekā pagājušā gada janvārī, kas bija lielākais kritums 30 ACEA aplūkoto Eiropas valstu vidū.

Jaunu komercauto reģistrācijas samazinājums janvārī gada izteiksmē reģistrēts kopumā deviņās valstīs. Otrs lielākais samazinājums bija Ungārijā (-8%), kam sekoja Dānija (-6,1%) un Polija (-3,2%).

Savukārt pārējā 21 valstī, par kurām datus apkopo ACEA, pirmajā gada reģistrēja vairāk jaunu komerciālo transportlīdzekļu nekā pagājušā gada janvārī.

Vislielākais jaunu komerciālo transportlīdzekļu reģistrācijas pieaugums janvārī gada izteiksmē bija Kiprā (+35,7%), Spānijā (+31,5%), Zviedrijā (+27,9%), Portugālē (+26,3%) un Grieķijā (+26,1%).

Latvijā šī gada janvārī-martā salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem bijis trešais lielākais jaunu komerciālo transportlīdzekļu (kravas automašīnu un autobusu) reģistrācijas samazinājums Eiropā, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) trešdien publicētie dati.

Latvijā šī gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti 830 jauni komerciālie transportlīdzekļi, kas ir par 5,6% mazāk nekā pagājušā gada janvārī-martā. No 30 ACEA aplūkotajām Eiropas valstīm lielāks jaunu komercauto reģistrācijas samazinājums janvārī-martā gada izteiksmē reģistrēts sešās Īrijā (-10,1%) un Ungārijā (-8,1%), bet mazāks kritums bijis Čehijā (-1,1%), Bulgārijā (-0,9%) un Lielbritānijā (-0,1%).

Savukārt pārējās 24 valstīs, par kurām datus apkopo ACEA, pirmajos trīs gada reģistrēja vairāk jaunu komerciālo transportlīdzekļu nekā janvārī-martā pērn.

Vislielākais jaunu komerciālo transportlīdzekļu reģistrācijas pieaugums janvārī-martā gada izteiksmē bija Grieķijā (+47,9%), Kiprā (+32,5%), Somijā (+27%), Spānijā (+20,4%) un Lietuvā (+27,4%).

Latvijā pērn jaunu vieglo automašīnu reģistrācija samazinājusies par 25,8%, kas bija straujāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar šiem datiem pagājušā gada 12 mēnešos mūsu valstī reģistrēja 13 864 jaunus vieglos automobiļus.

Straujākais kritums pērn fiksēts Horvātijā (-42,8%), Bulgārijā (-36,8%), Portugālē (-35%) Spānijā (-32,3%) un Igaunijā (-29,5%). Lietuvā jaunu vieglo automobiļu reģistrācija sarukusi 12,9%.

Jaunu vieglo automašīnu reģistrācija 2020.gadā samazinājusies visās 30 Eiropas valstīs, par kurām datus apkopo ACEA, un šis kritums skaidrojams ar koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem.

Eiropas Savienībā vidēji pagājušajā gadā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija samazinājās par 23,7%, bet visās 30 ACEA aplūkotajās valstīs kritums bija 24,3% apmērā.

Jaunu automašīnu ar alternatīvam degvielas veidam pielāgotu dzinēju reģistrācijas apmēra kritums Latvijā pirmajā pusgadā bija trešais lielākais Eiropā, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) trešdien publicētie dati.

Saskaņā ar tiem mūsu valstī janvārī-jūnijā reģistrēja 155 jaunas automašīnas ar elektrisko, hibrīda vai citas alternatīvās degvielas dzinēju, kas bija par 21,3% mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē.

Bez Latvijas tādu automašīnu reģistrācijas kritums bijis vēl četrās valstīs, par kurām datus apkopo ACEA: Nīderlandē (-49,9%), Slovākijā (-36,0%), Itālijā (-13,7%) un Čehijā (-13,0%).

Igaunijā pirmajā pusgadā reģistrēja 353 jaunas automašīnas ar alternatīvu degvielas veidu, kas bija par 78,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Tas bija ceturtais lielākais pieaugums Eiropā.

Savukārt Lietuvā janvārī-jūnijā reģistrētas 254 automašīnas ar alternatīvas degvielas dzinēju, kas ir par 29,6% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē.

Eiropas auto tirgus līdz ar pavasara atnākšanu piedzīvojis strauju uzrāvienu. Martā pasažieru auto reģistrācija Eiropas Savienībā (ES) gada skatījumā izrādījās palēkusies par veseliem 87,3%.

Tā liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati. Kopumā reģionā reģistrēti 1,06 milj. jauni auto, kas spīdošs rādītājs uz pagājušā gada marta 567,3 tūkstošu fona.

Avots: ACEA

Jāteic, ka jaunu spēkratu reģistrācija janvārī gada skatījumā noplanēja zemāk par 24%, kur februārī tā saruka vēl par 19%. Tomēr spīdošais marts visa ceturkšņa mērījumu Eiropas auto tirgū izvilka plusos – kopumā šā gada pirmajā ceturksnī jaunu spēkratu reģistrācija ES augusi par 3,2%.

Avots: ACEA

Pandēmija vecā kontinenta ekonomikai stopkrānu norāva tieši pagājušā gada pavasarī, kas attiecīgi skatījumā izskaidro šādu datu atšķirību. Autobūve un šo spēkratu pārdošana ir izteikti ciklisks sektors, kurā tendences ir atkarīgas no tā, kā veicas tautsaimniecībai. Ja valda liela neskaidrība par nākotni, vien dabīga ir vēlme atlikt lielus pirkumus. Savukārt pandēmijas unikāla daba nozīmējusi, ka šādu pirkumu fizika izdarīšana bijusi apgrūtināta un nedroša.

Jaunu automašīnu ar alternatīvam degvielas veidam pielāgotu dzinēju reģistrācijas apmēra kritums Latvijā pērn bija mazākais Eiropā, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem mūsu valstī pērn reģistrēja 373 jaunas automašīnas ar elektrisko, hibrīda vai dabasgāzes dzinēju, kas bija par 3,9% mazāk nekā 2015.gadā. Latvijā pērn reģistrēto automašīnu ar alternatīvu dzinēju skaits bijis mazākais Eiropā.

Bez Latvijas tādu automašīnu reģistrācijas kritums bijis vēl četrās valstīs, par kurām datus apkopo ACEA: Nīderlandē (-41,1%), Itālijā (-12,1%), Slovākijā (-10,5%) un Čehijā (-4,6%).

Lielākais kāpums videi draudzīgāku spēkratu reģistrācijā pērn bijis Bulgārijā (+2723,8%, lai gan reģistrēto automašīnu skaits bija 593), Rumānijā (+135%), Ungārijā(+94,8%) un Igaunijā (+92,3%).

Igaunijā pērn reģistrēja 825 jaunas automašīnas ar alternatīvu degvielas veidu, bet Lietuvā pērn reģistrēja 465 automašīnas ar alternatīvu dzinēju, kas bija par 42,6% vairāk nekā 2014.gadā, tomēr tajā reģistrēto automašīnu skaits bija otrs zemākais pēc Latvijas.

Latvijā jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums šā gada pirmajā mēnesī salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri bija lielākais 30 Eiropas valstu vidū, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem šogad janvārī mūsu valstī reģistrēja 1445 jaunas vieglās automašīnas, kas bija par 32,7% vairāk nekā 2016.gada pirmajā mēnesī.

Nedaudz mazāks nekā Latvijā jauno vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums Eiropā janvārī gada izteiksmē bijis Nīderlandē (27,1%), Horvātijā (+23,6%) un Rumānijā (+21,7%).

Lietuvā janvārī tika pārdotas 1829 jaunas vieglās pasažieru automašīnas, kas bija par 17,2% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā mēnesī, bet Igaunijā pārdošanas apmērs sasniedza 2026 spēkratus, kas bija par 13,5% vairāk nekā šajā mēnesī pirms gada.

ACEA apkopojusi datus par 30 Eiropas valstīm, no kurām 27 salīdzinājumā ar 2016.gada pirmo mēnesi pārdoto jauno vieglo automašīnu skaits ir pieaudzis. Jaunu vieglo spēkratu reģistrācija kritums bijis trīs valstīs: Šveicē (-3,7%), Īrijā (-1,8%) un Slovākijā (-1,2%).

Latvijā jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums šā gada pirmajos divos mēnešos mēnesī salīdzinājumā ar janvāri-februāri pērn bija 11.lielākais 30 Eiropas valstu vidū, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem šogad janvārī-februārī mūsu valstī reģistrēja 2622 jaunas vieglās automašīnas, kas bija par 12,2% vairāk nekā 2016.gada pirmajos divos mēnešos. Tāds pats pieaugums gada izteiksmē reģistrēts arī Čehijā.

Lielāks nekā Latvijā jauno vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums Eiropā janvārī-februārī gada izteiksmē bijis Rumānijā (+40,9%), Grieķijā (+29,3%), Nīderlandē (22,2%), Dānijā (+18,4%), Ungārijā (+18,2%), Lietuvā un Polijā (abās valstīs +16,9%), Slovēnijā (+14,8%), Kiprā un Horvātijā (abās valstīs +14,5%), Islandē (+14%) un Bulgārijā (+13,7%).

Lietuvā janvārī-februārī tika pārdota 3471 jauna vieglā pasažieru automašīna, bet Igaunijā pārdošanas apmērs sasniedza 3637 spēkratus, kas bija par 6,8% vairāk nekā šajā laika posmā pērn.

Latvijā jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar janvāri-aprīli pērn bija ceturtais mazākais 30 Eiropas valstu vidū, liecina otrdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem šogad janvārī-aprīlī mūsu valstī reģistrēja 5481 jaunu vieglo automašīnu, kas bija par 2,5% vairāk nekā 2016.gada pirmajos četros mēnešos. Tāds pats pieaugums reģistrēts arī Vācijā, bet mazāks kāpums bijis vien Luksemburgā (+0,04%), Lielbritānijā (+1,1%) un Francijā (+2%).Lielākais jauno vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums Eiropā janvārī-aprīlī gada izteiksmē bijis Horvātijā(+25,3%), Rumānijā (+22,3%), Bulgārijā (+20%), Nīderlandē (19,2%), Ungārijā (+18,9%), Polijā (+18,8%), Grieķijā (+17,9%) un Lietuvā (+17,2%).

Lietuvā janvārī-aprīlī tika reģistrētas 7778 jaunas vieglās pasažieru automašīnas, bet Igaunijā reģistrācijas apmērs sasniedza 8095 spēkratus, kas bija par 7% vairāk nekā šajā laika posmā pērn.

Pandēmija milzīgus izaicinājumus atnesusi spēkratu industrijai. Auto ir pietiekami liels pirkums, un tādējādi visai saprotama ir situācija, ja neskaidros laikos tas tiek atlikts.

Britu auto industrijas pētnieki no "AutoAnalysis" aprīlī rēķināja, ka Eiropā pandēmijas iespaidā spēkratu pārdošana varētu samazināties par 2,6 miljoniem vienību un ASV – par diviem miljoniem. Tas novedīšot pie tā, ka Eiropā no jaunu auto pārdošanas netiks gūti ieņēmumi vismaz 66 miljardu ASV dolāru apmērā un ASV – 52 miljardu ASV dolāru apmērā.

Arī lietotas automašīnas pērk internetā 

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu...

Neskatoties uz šādu visai drūmu bildi, šajā tirgū negaisa mākoņiem tomēr tiek saskatīta arī neliela zelta maliņa. Iesmels ir pandēmijas potenciālā ietekme uz patērētāju paradumu maiņu. To apliecina, piemēram, kāda "Financial Times" aptaujāta Ņujorkas iedzīvotāja, kas norāda, ka nupat internetā iegādājusies "Honda" automašīnu: "Man kopš 1999. gada nav bijis personīgā auto. Es to negribēju. Tomēr tagad man ir nepieciešams veids, kā droši pārvietoties."

Vai mainīs tendenci

Milzīgas pārmaiņas auto tirgū pēdējos gados saistītas ar demogrāfiju. Pieņemts, ka izteikta vēlme tikt pie personīgā auto bijusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), bet jaunieši šādu nepieciešamību neizjūt. Gados jauni pilsētnieki arvien vairāk pēdējos gados lūkojušies dažādu personīgā auto alternatīvu virzienā, kur popularitāti guvusi ideja, piemēram, par mašīnas dalīšanu, kas nāk komplektā ar dažādu mobilo aplikāciju attīstību. Būtībā jauniešu vidū arvien pieņemamākas kļuvušas dažādas pārvietošanās alternatīvas, un personīgā mašīna līdz ar arvien attālākām domām, piemēram, par ģimenes dibināšanu vairs nav bijusi tik aktuāla vajadzība.

Tomēr šo tendenci pa spēkam pašķobīt var būt Covid-19, uz ko uzmanību vērš arī "Financial Times". Turklāt par to liekot domāt, piemēram, notiekošais Ķīnā, kuras ekonomikai pēc pandēmijas viļņa atveroties salīdzinoši ātrāk, vērojams pieprasījuma pieaugums pēc privātajiem spēkratiem. Aprīlī šajā valstī jaunu auto pārdošana, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, negaidīti palielinājusies par veseliem 4,4%, liecina China Association of Automobile Manufacturers pieejamie dati. Martā Ķīnas spēkratu pārdošana saruka par 43% un februārī – par 80%.

"Mēnesi pēc Covid-19 dziļākā punkta Ķīnā bija vērojama interese par iespēju pārslēgties prom no sabiedriskā transporta," novērojuši arī "Volkswagen" pārstāvji.

"Mums ir aizdomas, ka nesenā Ķīnas patērētāju interese par privāto transportu saglabāsies tik ilgi, kamēr vien būs bailes par Covid-19," "Financial Times" klāsta arī "Bernstein" auto analītiķi.

Faktiski, ja agrāk privāto auto pircējus vārēja pievilināt, piemēram, ar dzinēja jaudu vai komfortu, tad tagad to jau var darīt, piesolot labumu veselībai. Protams, jāņem vērā, ka pasaules tautsaimniecība šogad atradīsies asā recesijā, kura sliktākā gadījumā var pārvērsties par ekonomikas depresiju. Šādos brīžos daudz cerību izteikti cikliskiem biznesiem lolot nevajadzētu. Tomēr šādi dati auto industrijai rada nelielu cerību, ka laiki tomēr varētu būt nedaudz mazāk slikti.

"Ir kaut kas tāds, ko jūs gandrīz varētu nosaukt par tādu kā "spītīgu pirkšanas aktivitāti". Cilvēkiem ir apnicis ieslēgtiem sēdēt mājās, un viņi vēlas iet ārā un pirkt," piebildusi arī "Volvo" vadība.

Interese arī britiem

Jautājums, protams, ir par to, vai šāda tendence atbalsosies arī Eiropā un Ziemeļamerikā.

"Financial Times" vēl, piemēram, izceļ, ka Apvienotās Karalistes valdība mudinājusi savus iedzīvotājus pēc iespējas lielākā mērā izvairīties no sabiedriskā transporta. Viens no viediem, kā to var darīt, protams, ir pārvietošanās ar privāto auto.

Valdot šādam fonam, dienā, kad Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons nāca klajā ar šādu valdības paziņojumu, piemēram, tiešsaistes spēkratu tirdzniecības "Auto Trader" platformā interesentu aktivitāte esot palēkusies līdz jaunam rekordam. Tiek izcelta arī aptauja, kur aptuveni puse no šīs valsts autovadītāju apliecību ieguvējiem, kuriem spēkrats vēl nepieder, apsverot tā iegādi, lai izvairītos tieši no sabiedriskā transporta lietošanas arī pēc pandēmijas ierobežojumu beigām.

"Tas, kas sākās kā niecīga plūsma, pārvērtās par veselu straumi. Pasaule ir pamodusies dramatiskā veidā," savukārt teic cita auto pārdevēja "Citygate Automotive" pārstāvji.

"Pandēmijai ir potenciāls pretējā virzienā pavērst tendenci, kas pirms tam nozīmēja, ka jauniešiem nav intereses par personīgā auto iegādi. 35% no viņiem nu norāda, ka meklē iespēju, kā to tomēr iegādāties," savukārt piebilst konsultāciju uzņēmuma "Capgemini" analītiķi. Interesanti arī tas, ka no ASV no 15. marta līdz 21. martam, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, internetā meklējumu skaits frāzei "Vai šis ir labs brīdis, lai iegādātos auto" palielinājies septiņas reizes.

Nav gan izslēgts, ka notiekošais būs vien īstermiņa atlēciens. "Nav iedomājams, ka mēs visās lielākajās pilsētās aizstāsim sabiedrisko transportu ar individuālo. Notiekošais gan var veicināt pieprasījumu īsākā laika posmā," klāsta "Volkswagen" pārdošanas daļas vadītājs Kristians Dalhaims.

Gandrīz apstājies

Šonedēļ publicētie Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati par spēkratu reģistrāciju vecajā kontinentā (Eiropas Savienības valstīs) bija vairāk nekā vāji. Jaunu auto reģistrācija aprīlī gada skatījumā sarukusi par 76,3%. Savukārt kopumā gada četros pirmajos mēnešos tā noplanējusi gandrīz par 40% zemāk. Jau pirms tam nevarēja teikt, ka šis tirgus atradās uz stabila seguma. 2018. gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Savukārt pagājušajā gadā Eiropā autoražotājiem bija jāspēj pielāgoties stigrākiem izmešu regulējumiem, kas prasījis auto atsaukšanu un nozīmēja papildu izmaksas.

Grafikā: Jaunu auto reģistrācija ES. Avots: ACEA

Auto reģistrācija gada četros mēnešos strauji samazinājās visos lielākajos tirgos – Vācijā par 31%, Apvienotajā Karalistē – par 43,4%, Francijā, Spānijā un Itālijā – aptuveni par 50%. Mūsu valstī tie šajā periodā saplakuši par ceturto daļu.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Līdzīgi ir arī Igaunijas mērījumi, bet Lietuvā jaunu spēkratu reģistrācija četros mēnešos sarukusi nedaudz mazāk dramatiski - par 17,3%.

Kopumā Eiropā nav tādas valsts, kurā situācija neapliecinātu šī tirgus krahu vai pat pilnīgu apstāšanos. Nosacīta sacensība drīzāk ir par mazākajiem mīnusiem. Aprīļa skatījumā jaunu auto reģistrācija vairāk nekā par 90% samazinājusies, piemēram, Beļģijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Īrijā, tie ir attiecīgi 97,6%, 97,3%, 96,5% un 96,1%. Savukārt nupat pieminētie mazākie mīnusi Eiropā aprīlī šajā ziņā bijuši Dānijā (-37%), Zviedrijā (-37,5%) un Somijā (-38,6%).

Var arī salīdzināt, kādas tieši mašīnas eiropieši izvēlējušies vai, ņemot vērā unikālo pandēmijas dabu, tieši pretēji – sevišķi aktīvi neizvēlējušies. ACEA dati liecina, ka "Volkswagen" grupas (pieder arī "Audi", "Škoda", "Seat", "Porsche" zīmoli) automašīnu reģistrācija gada četros mēnešos saplakusi par trešo daļu, kas ir visai "OK", ja ņem vērā, ka daudziem citiem kritums bijis straujāks. Kopumā Eiropā 26,8% no reģistrētajiem auto nākuši no "Volkswagen" grupai piederošajām ražotnēm. Tas gada laikā ir kāpums par veseliem 2,4 procentpunktiem.

Šogad straujāk - par 44,4% - saruksi "PSA" grupas (pieder "Peugeot", "Opel", "Citroen" zīmoli) jaunu auto reģistrācija. Tā par veseliem 47% samazinājusies arī "Renault" grupai un par 48% - "FCA" grupai (pieder "Fiat", "Jeep", "Lancia", "Chrysler", "Alfa Romeo" zīmoli), bet "Ford" – par 47%.

Mazāk slikti klājies "Hyundai", kuras zīmolu auto reģistrācija samazinājusies par 31%, "BMW" grupai (kritums par 27,3%) un "Toyota" grupai (kritums par 24,4%). Jaunu "Daimler" ("Mercedes", "Smart" zīmoli) auto reģistrācija savukārt samazinājusies par 37,2%.

Protams, notiekošais ietekmē arī akciju investoru omu. "Volkswagen" akcijas cena Frankfurtes biržā šogad sarukusi par piekto daļu līdz 138 eiro atzīmei. Tiesa gan, kopš marta vidus tā ir palēkusies par 36%.

Grafikā: Volkswagen akcijas cena

Francijas "Renault" bilde ir bēdīgāka - šī uzņēmuma akcijas vērtība šogad noplanējusi par 60% zemāk. Turklāt šī uzņēmuma akciju nav skārusi "Volkswagen tipa" atveseļošanās. Līdzīgi depresīva ASV Ņujorkas biržā izskatās "Ford" akcijas cenas līkne.

Grafikā: Renault akcijas cena

Savukārt Japānas "Toyota Motor" akcija Tokijas biržā šogad kļuvusi "vien" par 17% lētāka.

Latvija šī gada pirmajos 11 mēnešos bijusi viena no septiņām Eiropas valstīm, kurā fiksēts jaunu komerciālo transportlīdzekļu (kravas automašīnu un autobusu) reģistrācijas kritums, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) publicētie dati.

Latvijā janvārī-novembrī reģistrēti 3528 jauni komerciālie transportlīdzekļi, kas ir par 1% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Samazinājums šajā periodā reģistrēts arī Īrijā (-14,2%), Čehijā un Lielbritānijā (abās valstīs -4,6%), Ungārijā (-2,6%), Dānijā (-1,9%) un Rumānijā (-1,4%).

No 30 ACEA aplūkotajām Eiropas valstīm straujākais jaunu komercauto reģistrācijas kāpums 11 mēnešos bijis Bulgārijā (+20,7%), Slovēnijā (+19,6%), Grieķijā (+17,4%) un Spānijā (+15,1%).

Lietuvā janvārī-novembrī tika reģistrēti 9912 jauni komerciālie transportlīdzekļi, kas bijis par 14,7% vairāk nekā šajā laika posmā pērn, bet Igaunijā pirmajos 11 šā gada mēnešos reģistrēja 5197 komerciālos transportlīdzekļus, kas bija par 11,1% vairāk nekā pirms gada.

Latvijā šogad janvārī-augustā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājusies par 28,4%, kas bija mazāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar šiem datiem šā gada pirmajos astoņos mēnešos mūsu valstī reģistrēja 9181 jaunu vieglo automobili.

Straujākais kritums janvārī-augustā fiksēts Horvātijā (-47,4%), Portugālē (-42%) Spānijā (-40,6%), Lielbritānijā (-39,7%), Grieķijā (-39,1%), Itālijā (-38,9%) un Bulgārijā (-37,6%). Igaunijā jaunu vieglo automobiļu reģistrācija sarukusi par 33,3%, bet Lietuvā - par 22,9%.

Jaunu vieglo automašīnu reģistrāciju janvārī-augustā samazinājusies visās 30 Eiropas valstīs, par kurām datus apkopo ACEA, un šis kritums skaidrojams ar koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem.

Eiropas Savienībā vidēji janvārī-augustā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija gada salīdzinājumā samazinājās par 32%, bet visās 30 ACEA aplūkotajās valstīs kritums bija 32,9% apmērā.

Latvijā šogad janvārī-septembrī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājusies par 26,2%, kas bija mazāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina piektdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar šiem datiem šā gada pirmajos deviņos mēnešos mūsu valstī reģistrēja 10 410 jaunus vieglos automobiļus.

Straujākais kritums janvārī-septembrī fiksēts Horvātijā (-45%), Portugālē (-39,3%) Spānijā (-38,3%), Bulgārijā (-36,7%), Grieķijā (-35,3%), Itālijā (-34,2%) un Lielbritānijā (-33,2%). Igaunijā jaunu vieglo automobiļu reģistrācija sarukusi par 30,9%, bet Lietuvā - par 18,2%.

Jaunu vieglo automašīnu reģistrāciju janvārī-septembrī samazinājusies visās 30 Eiropas valstīs, par kurām datus apkopo ACEA, un šis kritums skaidrojams ar koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem.

Eiropas Savienībā vidēji janvārī-septembrī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija gada salīdzinājumā samazinājās par 28,8%, bet visās 30 ACEA aplūkotajās valstīs kritums bija 29,3% apmērā.

Latvijā šā gada janvārī bijis zemāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar šiem datiem šogad janvārī mūsu valstī reģistrēja 1529 jaunus vieglos automobiļus, kas bija par 5,8% vairāk nekā 2017.gada pirmajā mēnesī.

ES vidēji janvārī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija gada griezumā pieauga par 7,1%.

No 30 Eiropas valstīm, par kurām datus apkopo ACEA, lielākais jauno vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums janvārī gada izteiksmē bijis Rumānijā (+66,4%), Slovākijā (+48,8%), Ungārijā (+38,5%) un Bulgārijā (+36,8%). Igaunijā šis pieaugums bijis 23,6%, bet Lietuvā reģistrēts 15,4% kāpums.

Jaunu vieglo auto reģistrācijas kritums janvārī bijis Norvēģijā (-29,5%), Lielbritānijā (-6,3%), Īrijā (-4,9%), Kiprā (-3,5%), Portugālē (-2,8%) un Zviedrijā (-1,3%).

Latvijā šā gada pirmajos trīs mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina trešdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar šiem datiem šogad janvārī-martā mūsu valstī reģistrēja 4185 jaunus vieglos automobiļus, kas bija par 3% vairāk nekā 2017.gada pirmajos trīs mēnešos.

ES vidēji janvārī-martā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija gada griezumā pieauga par 0,7%.

No 30 Eiropas valstīm, par kurām datus apkopo ACEA, lielākais jauno vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums janvārī-martā gada izteiksmē bijis Ungārijā (+29,8%), Rumānijā (+28,6%), Horvātijā (+28,4%), Grieķijā (+26,9%), Bulgārijā (+26,2%), Lietuvā (+17,3%) un Igaunijā (+15,5%).

Jaunu vieglo auto reģistrācijas kritums janvārī-martā reģistrēts deviņās valstīs, straujāko samazinājumu fiksējot Lielbritānijā (-12,4%), Norvēģijā (-11,6%) un Īrijā (-5,5%).

Latvijā šī gada pirmajos piecos mēnešos bijis straujāks jaunu komerciālo transportlīdzekļu (kravas automašīnu un autobusu) reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina otrdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar šiem datiem šogad janvārī-maijā mūsu valstī reģistrēti 1657 jauni komerciālie transportlīdzekļi, kas bija par 13,5% vairāk nekā 2017.gada pirmajos piecos mēnešos.

ES vidēji janvārī-maijā jaunu komerciālo transportlīdzekļu reģistrācija gada griezumā pieauga par 4,1%.

No 30 Eiropas valstīm, par kurām datus apkopo ACEA, lielākais jauno komerciālo transportlīdzekļu reģistrācijas pieaugums janvārī-maijā gada izteiksmē bijis Lietuvā (+25,1%), Ungārijā (+20,5%), Latvijā, kā arī Igaunijā un Spānijā (abās valstīs +11,4%).

Jaunu komerciālo transportlīdzekļu reģistrācijas kritums janvārī-maijā reģistrēts Lielbritānijā (-2,6%), Šveicē un Luksemburgā (abās valstīs -3,7%), Dānijā (-4,8%), Kiprā (-7%) un Islandē (-8%).

Latvijā šī gada pirmajos astoņos mēnešos bijis straujāks jaunu komerciālo transportlīdzekļu (kravas automašīnu un autobusu) reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina trešdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar šiem datiem šogad janvārī-augustā mūsu valstī reģistrēti 2668 jauni komerciālie transportlīdzekļi, kas bija par 15,9% vairāk nekā 2017.gada pirmajos astoņos mēnešos.

ES vidēji janvārī-augustā jaunu komerciālo transportlīdzekļu reģistrācija gada griezumā pieauga par 4,8%.

No 30 Eiropas valstīm, par kurām datus apkopo ACEA, lielākais jauno komerciālo transportlīdzekļu reģistrācijas pieaugums janvārī-augustā gada izteiksmē bijis Lietuvā (+23,8%), Ungārijā (+20,5%) un Zviedrijā (+20,4%). Igaunijā šajā periodā jaunu komerciālo transportlīdzekļu reģistrācija palielinājusies par 10,6%.

Jaunu komerciālo transportlīdzekļu reģistrācijas kritums janvārī-augustā reģistrēts Lielbritānijā (-3%), Kiprā (-4,6%), Islandē (-4,7%) un Dānijā (-6,6%).

Jaunie Eiropas Savienības (ES) noteikumi, kas paredzēs dīzeļdzinēju kaitīgos izmešus pārbaudīt ceļu testos, liks autoražotājiem no tirgus izņemt atsevišķus modeļus agrāk, nekā plānots, piektdien brīdināja Eiropas Automobiļu ražotāju asociācija (ACEA).

Šīs nedēļas sākumā ES dalībvalstis panāca sākotnēju vienošanos no 2017.gada dīzeļautomašīnu kaitīgo izmešu noteikšanai izmantot ceļu testus papildus pārbaudēm laboratorijās, kas mēdz uzrādīt zemākus rezultātus un bijušas Vācijas autobūves koncerna Volkswagen skandāla centrā.

Šie testi tiks piemēroti automašīnu modeļu jaunām versijām no 2017.gada un visiem jaunajiem automobiļiem, kas ES tiks pārdoti divus gadus vēlāk.

ACEA gan norāda, ka jaunos pārbaužu standartus autobūves kompānijām būs ārkārtīgi grūti sasniegt tik īsā laika periodā.

Tādējādi ievērojams dīzeļautomašīnu modeļu skaits tiks izņemts no tirgus agrāk, nekā plānots, radot nopietnu ietekmi uz ekonomiku un vidi, vēsta asociācija.

Latvijā šā gada pirmajos astoņos mēnešos bijis zemāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar šiem datiem šogad janvārī-augustā mūsu valstī reģistrēja 14 491 jaunu vieglo automašīnu, kas bija par 3,3% vairāk nekā 2016.gada pirmajos astoņos mēnešos.

ES vidēji janvārī augustā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija gada griezumā pieauga par 4,5%.

No 30 Eiropas valstīm, par kurām datus apkopo ACEA, lielākais jauno vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums janvārī-augustā gada izteiksmē bijis Horvātijā (+22%), Lietuvā (+19,8%), Ungārijā (+19,3%), Bulgārijā (+18,1%), Polijā (+17,8%) un Rumānijā (+16,6%). Igaunijā šis pieaugums bijis 12,2%.

Jaunu vieglo auto reģistrācijas kritums janvārī-augustā bijis Īrijā (-10%), Lielbritānijā (-2,4%) un Somijā (-0,1%).

Jaunu automašīnu tirgus Baltijas valstīs šī gada pirmajos mēnešos pēc pērnā gada krīzes pamazām atgūstas. Visstraujāk jaunu auto tirgus audzis Igaunijā, kur šī gada pirmos piecos mēnešos pārdots par 37,2% vairāk auto nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaugums bijis arī Latvijā (+17,3%) un Lietuvā (+7,2%), liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Īpaši strauji Baltijā aug pārdoto hibrīdauto un elektroauto skaits: Latvijā pārdoto hibrīdauto skaits šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis pat par 213,1%, elektroauto skaits – par 47,7%, savukārt ar tradicionālajiem benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem darbināmie auto zaudē popularitāti, un to pārdošanas apjomi strauji kritušies.

2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropā samazinājās par kopumā 23,7%. Lielākais kritums reģistrēts Kiprā - 42,8%, mazākais Dānijā - 12,5%. Igaunija 2020. gadu noslēdza ar pārdošanas apjoma kritumu par 29,3%, Latvija par 25,8% un Lietuva par 12,9%. Taču šī gada pirmajos piecos mēnešos situācija stabilizējusies: Eiropas Savienības no janvāra līdz maijam pārdoto jauno automašīnu skaits pieauga par vidēji 29,5% (Eiropas autoražotāju asociācijas (ACEA) dati). Igaunijā šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdotas kopumā 10 329 jaunas automašīnas (kāpums par 37,2%), Latvijā – 6215 automašīnas (+17,3%) un Lietuvā 15 160 automašīnas (+7,2%).

Jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropas Savienībā (ES) kopuma šā gada septembrī, salīdzinot ar analoģisku laika posmu pērn, sarukuši par 10,8%. Latvijā, salīdzinot šā gada septembri ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, jaunu automašīnu reģistrācijas apjomi samazinājušies par 19,7%, savukārt gada pirmajos deviņos mēnešos vērojams neliels jauno automobiļu skaita pieaugums, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (European Automobile Manufacturers Association, ACEA) dati.

Septembrī jaunu pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits Eiropā samazinājies 12 mēnesi pēc kārtas, sarūkot līdz 1,099 miljoniem reģistrēto vienību. Francijā jaunu automašīnu reģistrācijas skaits gada laikā samazinājies par 17,9%, Itālijā – par 25,7%, Vācijā – par 10,9% Spānijā – par 36,8%. No lielākajiem Eiropas tirgiem vienīgā valsts, kurā gada griezumā vērojams pārdošanas apjomu pieaugums, ir Lielbritānija - tajā jaunu automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 8,2%.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, jaunu automašīnu reģistrācijas apjomi ES samazinājušies par 7,6%.

Elektrisko automobiļu tirdzniecības apjoms pērn Eiropas Savienībā (ES) sasniedzis rekordaugstu tirgus daļu, liecina publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Elektriskās automašīnas ES pagājušajā gadā veidoja 12,1% no kopējā jaunu automobiļu tirdzniecības apjoma, salīdzinot ar 9,1% pirms gada un 1,9% 2019.gadā.

Elektroauto pārdošanas apjoms ES pērn palielinājās par 28% un pārsniedza 1,1 miljonu vienību.

Šo kāpumu būtiski veicināja izaugsme Vācijā, kur elektroauto tirdzniecība strauji palielinājās gada beigās pirms atbalsta mehānismu atcelšanas.

Tikmēr Norvēģijā četri no katriem pieciem pārdotajiem jaunajiem automobiļiem bijuši elektroauto, kas ir rekordaugsts līmenis.

Toties Itālijas tirgus bijis vienīgais, kur šo videi draudzīgo spēkratu tirdzniecība pērn samazinājusies, reģistrējot kritumu par 26,9%.

Latvijā šā gada maijā reģistrēts par 7,7% mazāk automobiļu nekā attiecīgājā laika posmā pērn – tas ir vienpadsmitais straujākais kritums Eiropā, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākajais ziņojums.

Ziņojumā tika iekļautas visas Eiropas Savienības (ES) valstis, izņemot Maltu, kā arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis - Šveice, Norvēģija un Islande. Jaunu pasažieru automašīnu reģistrācija gada laikā palielinājās septiņās no ziņojumā ietvertajām valstīm, bet lielākajā daļā valstu – 22 - jaunreģistrēto automašīnu apjoms samazinājās.

Latvijā maijā reģistrētas 960 jaunas pasažieru automašīnas, savukārt šā gada aprīlī – 1040 jaunas pasažieru automašīnas. Savukārt 2013. gada pirmo piecu mēnešu laikā Latvijā reģistrētas 4110 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir par 6,8% mazāk nekā 2012. gada attiecīgajā laika posmā.