Citas ziņas

Latvijā otrs lielākais nodarbināto skaita kritums ES

Žanete Hāka, 14.03.2014

Jaunākais izdevums

Pērnā gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbināto cilvēku skaits gan eirozonā, gan Eiropas Savienībā pieauga par 0,1%, liecina Eurostat dati.

Trešajā ceturksnī nodarbināto skaits eirozonā nemainījās, bet ES pieauga par 0,1%.

Pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, nodarbinātība eirozonā saruka par 0,5%, bet ES – par 0,1%.

Kā liecina Eurostat dati, 2013. gada pēdējā ceturksnī ES bija nodarbināti 223,6 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 145 miljoni bija eirozonā.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, lielākais nodarbināto skaita kritums pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bijis Igaunijā – par 1,3%, Latvijā – par 1,1% un Kiprā – par 0,6%. Savukārt lielākais pieaugums reģistrēts Lietuvā – par 1%, Īrijā un Portugālē – par 0,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts pārvaldē nodarbināto skaitu līdz 2020.gadam ik gadu samazinās par 2%

LETA, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldē nodarbināto skaits līdz 2020.gadam ik gadu tiks samazināts par 2%, paredz šodien ministru kabinetā atbalstītais valsts pārvaldes reformu plāns.

Ministri šodien vienojās, ka ministrijas sadarbībā ar Valsts kanceleju sagatavos izvērtējumu par resorā nodarbināto skaita samazinājumu un līdz 2018.gada 1.martam iesniegs to Valsts kancelejā, kura apkopos informāciju un rezultātus līdz 2018.gada jūnijam iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.

Tāpat ministri vienojās, ka atlaižamo amata vietu statistikā varēs iekļaut arī tās amata vietas, kas tika likvidētas iepriekšējos divos gados.

Valsts kancelejā norādīja, ka reformas mērķis ir nodrošināt nodarbināto skaita samazināšanu valsts tiešās pārvaldes iestādēs, uz kurām Ministru kabinetam ir tieša ietekme, par aptuveni 6 % jeb 3000 amata slodzēm triju gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Nodarbinātie 2014.gadā veselības problēmu dēļ kavējuši darbu 5 miljonus dienu

Žanete Hāka, 15.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā 29,4% nodarbināto neieradās darbā veselības problēmu dēļ, ilgāk slimoja gados vecāki, trūcīgāki strādājošie, kā nodarbinātie ar zemāku izglītību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP veiktā Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma rezultāti liecina, ka 2014. gadā 29,4% nodarbināto Latvijā neieradās darbā veselības problēmu dēļ. Salīdzinājumam 2008. gadā, kad noticis iepriekšējais apsekojums, 27,9 % nodarbināto kavēja darbu veselības problēmu dēļ.

Kopā 2014. gadā nodarbinātie veselības problēmu dēļ kavēja darbu 5 miljonus dienu. Biežāk darbu kavēja jaunieši, kā arī nodarbinātie ar augstākiem ienākumiem un izglītību. Tomēr ilgāk slimoja gados vecāki, trūcīgāki, nodarbinātie ar zemāku izglītību un Vidzemē, Latgalē strādājošie.

Nodarbinātie ar zemākiem ienākumiem retāk kavēja darbu veselības problēmu dēļ. 2014. gadā veselības problēmu dēļ darbu kavēja 24,9 % nodarbināto ar zemākajiem ienākumiem (1. kvintiļu grupa), kas ir par 4,5 % mazāk nekā vidēji Latvijā un par 6,4 % mazāk nekā nodarbinātie ar augstākajiem ienākumiem (5. kvintiļu grupa).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FM: Jāturpina virzīties uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 1. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par vienoto atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē, kurā ietverts atlīdzības sistēmas izvērtējums, kā arī turpmākā rīcību atlīdzības sistēmas pilnveidei, informē FM.

FM ieskatā jāturpina virzība uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi un jāturpina īstenot pasākumus, kas vērsti uz iespēju neparedzēt jaunas amata vietas jaunu tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu īstenošanai, tādējādi nepalielinot kopējo amata vietu skaitu valsts pārvaldes iestādēs un efektīvi izmantojot valsts budžeta resursus un cilvēkresursus.

Analizējot darba samaksas pieaugumu privātajā un vispārējās valdības sektorā (valsts tiešās pārvaldes institūcijas, pašvaldību institūcijas, valsts un pašvaldību kontrolētas kapitālsabiedrības), secināts, ka straujāks vidējās algas pieaugums pēdējos gados bijis privātajā sektorā. 2015. gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā palielinājās par 8,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, savukārt vispārējās valdības sektorā - par 6,7%. Privātajā sektorā vidējā darba samaksa ir jau gandrīz par ceturtdaļu augstāka nekā pirmskrīzes laikā, savukārt darba samaksas pieaugums vispārējās valdības sektorā - 4,9%. Savā ziņā atalgojuma pieaugumu ietekmēja arī minimālās algas celšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopumā nodarbināto skaits Latvijā reģistrētajos uzņēmumos samazinās, tomēr ir vietas, kurās to skaits ir būtiski pieaudzis

To liecina SIA Lursoft pētījums par nodarbināto skaita dinamiku sadalījumā pa novadiem pēc uzņēmuma (darba devēja) juridiskās adreses 10 gadu laikā. Iegūtie dati rāda neparastu ainu – proti, Rīgā reģistrēto uzņēmumu darbinieku skaits sarūk, savukārt Mārupes, Ķekavas, Stopiņu novados un visā Pierīgā reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaits pieaug. Taču pārsteidzošākais ir tas, ka salīdzinoši strauji audzis nodarbināto skaits tieši tajos uzņēmumos, kuri reģistrēti arī mazajās pašvaldībās.

LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis norāda, ka Pierīgā reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaits pieaug un tādējādi notiek vēl lielāka koncentrācija. Citi aptaujātie neizpratnē rausta plecus, jo Lursoft pētījuma dati liecina arī to, ka pēdējos divos gados nodarbināto skaits ir sarucis, tiesa, tikai dažās vietās. Vairāki vērsa uzmanību, ka 10 gadu laikā laukos ievērojami ekonomiski spēcīgāki kļuvuši lauksaimnieki un tādējādi arī pieaudzis tieši reģionos reģistrēto uzņēmumu nodarbināto skaits, vienlaikus tiek pieļauta arī nelegālās nodarbinātības samazināšanās. Tomēr, neraugoties uz minēto, jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā ceturksnī mazākais nodarbināto cilvēku skaita pieaugums ES

LETA, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šā gada otrajā ceturksnī piedzīvojusi mazāko nodarbināto cilvēku skaita pieaugumu Eiropas Savienībā (ES) ceturkšņa salīdzinājumā, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Nodarbināto cilvēku skaits Latvijā otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, palielinājās vien par 0,1%. Tādā pat apmērā nodarbināto cilvēku skaits gan palielinājās arī Vācijā, Francijā, Horvātijā, Kiprā un Ungārijā.

Lielākais nodarbināto cilvēku skaita pieaugums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts Portugālē - par 1,3%, Grieķijā - par 1,2%, kā arī Īrijā un Spānijā - par 0,9%.

Samazinājums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts vienīgi Somijā - par 0,3%, Lielbritānijā - par 0,2%, kā arī Bulgārijā un Lietuvā - par 0,1%.

Igaunijā nodarbināto cilvēku skaits šajā periodā palielinājies par 0,8%, bet Zviedrijā tas saglabājies nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Skābekļa bads darbinieku skaita kāpienā

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 04.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā «pazūd» tūkstošiem nodarbināto – Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā statistika par darba ņēmēju skaitu izgaismo lūzumpunktu

Iedzīvotāju, nodarbināto skaita un augsti kvalificētu darbinieku skaita ziņā pārāk maza valsts, lai saražotu pietiekamā apjomā, lai patērētu pietiekamā apmērā, lai uzturētu tirgu pietiekamā aktivitātē, lai eksportētu ar pietiekamu jaudu. DB intervētie uzņēmēji nereti pauduši līdzīgas atziņas, apzinoties nelielā iedzīvotāju skaita radītos šķēršļus ekonomikas attīstībai un uzņēmējdarbības iespējām. Kā DB jau ir vēstījis, VID apkopotā darba ņēmēju skaita statistika signalizē, ka šā gada janvārī, salīdzinot ar pērnā gada pirmo mēnesi, nodarbināto skaits sarucis vairāk nekā par 4 tūkst. Tomēr nākamie mēneši arī nenes pozitīvākas vēsmas. 2 tūkst. cilvēku iztrūkums februāra datos, martā – vairāk nekā 4 tūkst. sarukums un virs 2 tūkst. nodarbināto zaudējums aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā ceturksnī ceturtais mazākais nodarbināto cilvēku skaita pieaugums ES

LETA, 15.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērnā gada ceturtajā ceturksnī piedzīvojusi ceturto mazāko nodarbināto cilvēku skaita pieaugumu Eiropas Savienībā (ES) ceturkšņa salīdzinājumā, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Nodarbināto cilvēku skaits Latvijā ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, palielinājās vien par 0,4%. Tādā pat apmērā nodarbināto cilvēku skaits palielinājās arī Dānijā, Ungārijā un Slovākijā.

Lielākais nodarbināto cilvēku skaita pieaugums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts Maltā - par 1,7%, Horvātijā - par 0,8%, Spānijā, Luksemburgā, Polijā, Portugālē un Zviedrijā - par 0,7%.

Samazinājums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts vienīgi Igaunijā - par 2,4%, Lietuvā - par 0,3% un Lielbritānijā - par 1%.

ES valstīs nodarbināto cilvēku skaits ceturkšņa salīdzinājumā pieauga par 0,1%, bet eirozonā reģistrēts kāpums par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Latvijā nodarbināti bija 884,6 tūkst. jeb 59,1% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2013. gadu, nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,9 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits ir samazinājies par 9,2 tūkst., kas skaidrojams ar iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Salīdzinot ar 2013. gadu, gan vīriešu, gan sieviešu nodarbinātības līmenis 2014. gadā ir palielinājies attiecīgi par 1,3 un 0,7 procentpunktiem. Sieviešu īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā bija nedaudz lielāks nekā vīriešu – attiecīgi 50,4% un 49,6%.

2014. gadā transporta un uzglabāšanas nozarē un būvniecībā nodarbināto skaits ir palielinājies, taču lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē, izglītībā, kā arī apstrādes rūpniecībā bija lielākais nodarbināto skaita samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo vairāk tiek celta minimālā alga, jo vairāk pieaug nepilno darba laiku strādājošo skaits. Tādējādi ir izkropļots darba tirgus, šodien preses konferencē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Saskaņā ar VID datiem 2015.gada februārī 20,3% nodarbināto saņēma par minimālo algu mazāku algu. Janvārī šādu nodarbināto bija 19,5%, bet pagājušā gada decembrī, kad minimālā alga bija 320 eiro, alga zem minimālās bija 17,6% nodarbināto.

Pētersone arī informēja, ka 2015.gada februārī nepilnu darba laiku strādāja 395 700 nodarbināto, janvārī tie bija 436 200 nodarbinātie. Pērn decembrī nepilnu darba laiku strādāja 392 800 nodarbinātie.

«Acīmredzami, ka minimālās algas likmes celšana nesasniedz savu mērķi un kropļo darba tirgu. Ir jāmeklē citi risinājumi, kā celt trūcīgākās iedzīvotāju daļas ienākumu līmeni,» sacīja Pētersone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 902,1 tūkstotis jeb 64,7 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,3 procentpunktiem, tomēr valstī 13. martā izsludinātā ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību ir negatīvi ietekmējusi darba tirgu. Gada laikā nodarbināto skaits samazinājās par 1,5 tūkstošiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,7 procentpunktiem (tas ir vislielākais samazinājums ceturkšņos kopš 2010. gada), bet nodarbināto skaits – par 11,0 tūkstošiem. Vislielākais nodarbināto skaita samazinājums bija būvniecības nozarē.

Vērojams visstraujākais darbinieku (darba ņēmēju) skaita samazinājums pēdējo septiņu gadu laikā – 1. ceturksnī bija par 22,6 tūkstošiem mazāk darbinieku, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Laukos aug, Rīgā dilst

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaklu var nolauzt, mēģinot izkāpelēt pa nodarbinātības statistikas pakāpieniem. Pēdējo gadu laikā Latvijas uzņēmumos nodarbināto skaits piedzīvojis gan kritumus, gan kāpumus, sevišķi, vērtējot pa pašvaldībām. Ir arī bedres. Diemžēl vienojošā trīs pēdējo gadu tendence ir nodarbināto skaitam sarukt – ja salīdzina 2016. un 2015. gadu, tad gada laikā Latvijas uzņēmumos uzrādīto nodarbināto skaits samazinājies par teju septiņiem tūkstošiem.

To liecina Lursoft pētījuma dati (plašāk – DB 12.12.). Savukārt, ja pavērojam situāciju ar lielāku laika distanci, tad pērn legāli nodarbināts par teju 72 tūkstošiem iedzīvotāju vairāk nekā 2007. gadā.

It kā jau nav pārsteigums, ka pētījumā par nodarbinātību izceļas Pierīga, tomēr pārsteidzoša ir atsevišķu Pierīgas pašvaldību izteiksmīgā dominance. Piemēram, Mārupes novads ar 22,7 tūkstošiem nodarbināto (pēc juridiskās adreses) jau trešo gadu pārtrumpo Liepāju un otro – Daugavpili, bet pilnīgi miltos daudzu gadu garumā samaļ Jelgavu, Jūrmalu, Ventspili un pārējās piecas republikas nozīmes pilsētas, protams, izņemot Rīgu. Pierīga kopumā ir īpašs stāsts, turklāt tās nozīme nodarbinātības kartē ar katru gadu nedaudz pieaug. Tikmēr zīmīgi, ka nupat piesaukto republikas nozīmes pilsētu pozīcijas vājinās, lai gan tieši šīm pilsētām ir vislielākais uzņēmējdarbības potenciāls, par miljoniem uzlabojot biznesa infrastruktūru, piemēram, Rēzeknē. Šīs naudas atdevi līdzīgā pētījumā vajadzētu ieraudzīt pēc dažiem gadiem. Interesanti, ka pieaugums novērojams virknē mazo pašvaldību, kas, iespējams, saistīts arī ar darbinieku legalizēšanu jeb iznākšanu no aplokšņu algu vides. Šāda situācija ir Jaunpiebalgas, Vārkavas, Varakļānu, Jaunpils, Rundāles, Līgatnes un daudzos citos novados ar salīdzinoši nelielu nodarbināto skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Pirmskrīzes bezdarba līmenis joprojām nesasniegts

Zanda Zablovska, Inguna Ukenābele, Vēsma Lēvalde, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO Starptautiskās darba organizācijas jaunākajās prognozēs par darba tirgus attīstību pasaulē Latvijai pārāk iepriecinoša aina netiek zīmēta – būtiska bezdarba samazināšanās nav gaidāma.

Vietējo ekspertu prognozes gan ir optimistiskākas – bezdarba līmenis sarūk, tiek radītas jaunas darba vietas. Jūtams arī algu kāpums, taču ar šiem rādītājiem jābūt uzmanīgiem. «Situācija Latvijas darba tirgū pakāpeniski uzlabojas – to raksturo gan bezdarba kritums, gan arī nodarbināto skaita palielināšanās,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne DB norāda, ka Latvijā situāciju joprojām būtiski ietekmē salīdzinoši lielais bezdarbnieku skaits. «Mēs paredzam, ka 2014.gadā bezdarba situācija varētu nostabilizēties un izteikts bezdarbnieku skaita samazinājums vairs nav sagaidāms,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kapitālisma citadelēs aug municipālo kompāniju svars

Māris Ķirsons, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 15–20 gadu laikā pasaulē pieaudzis publiskā sektora – valsts un pašvaldības uzņēmumu –, kā arī tajos strādājošo skaits. Šādu kompāniju skaits pieaug ne tikai Rietumeiropā, bet arī ASV un Kanādā

To rāda Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa Ulda Oša pētījums.

Tajā secināts, ka valsts un pašvaldību organizēta un pārvaldīta uzņēmējdarbība ir ne tikai plaši izplatīta, bet arī populāra, turklāt vairāku Vācijas pilsētu komunālo pakalpojumu sniedzēji pēdējo gadu laikā nonākuši valsts un pašvaldību īpašumā. Pētījuma dati ir pretrunā ar Latvijā pēdējos gadu desmitos pastāvošām doktrīnām par to, ka valsts un pašvaldības nedrīkst sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību vai arī to drīkst darīt tikai tad, kad tiek konstatētas brīvā tirgus nepilnības. Ja arī valsts un jo īpaši pašvaldību uzņēmējdarbība tādās jomās kā elektroenerģija, siltums, ūdensapgāde, atkritumu apsaimniekošana, veselības aprūpe (slimnīcas), arī lielo infrastruktūras projektu izveide un uzturēšana nevienu nepārsteidz Latvijā, tad ārzemēs municipalitātes nodarbojas arī ar ostu, lidostu biznesu, augstāko izglītību (universitātēm), būvniecību, mežsaimniecību, kokapstrādi, vīnogu audzēšanu, vīna ražošanu un tirdzniecību un pat investē bankās. Latvijā visi valsts un pašvaldības uzņēmumi darbojas kā kapitālsabiedrības, taču, piemēram, Vīnē pašvaldības aktīvu apsaimniekošanu veic departaments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldē likvidētas 1652 amata vietas, tādējādi ietaupot 22,44 miljonus eiro, kas turpmāk novirzāms pārējo darbinieku atlīdzības un motivācijas palielinājumam, otrdien valdību informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš stāstīja par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi. Viens no plāna mērķiem paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, «iesaldēt» jaunu amata vietu veidošanu un samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešajā pārvaldē par aptuveni 6%. Līdz šim amatu vietu skaits samazināts par 4,11%, kas Valsts kancelejas vadītājam ļauj domāt, ka reformu plāna mērķis tiks sasniegts.

Līdz šim 6% mērķi pārsniegusi Izglītības un zinātnes ministrija, kuras resorā nodarbināto skaits sarucis par 30%. Tas neesot saistīts ar pedagogu skaita samazinājumu, bet gan to, ka sarucis to amata vietu skaits, kurās bija nodarbināti tie, kas nodarbojās ar Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumiem. Pēc Valsts kancelejas apkopotās informācijas, 6% mērķi sasniegusi arī Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Ministru kabinets, Satiksmes ministrija un Veselības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CSP pirmo reizi publicē datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā

Lelde Petrāne, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pirmo reizi publicējusi datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā, kas ir alternatīvs rādītājs esošajām administratīvajām teritorijām un teritoriālajām vienībām – pilsētām un ciemiem. Blīvi apdzīvota teritorija ir no administratīvā un teritoriālā iedalījuma neatkarīga, nošķirta teritorija – apmešanās vai darba vieta, kurā viens otram kaimiņos vai netālu dzīvo vai strādā vismaz 50 pastāvīgie iedzīvotāji.

Ciemu robežas nosaka pašvaldība, taču nepastāv vienoti kritēriji to noteikšanai, tādēļ ciemi nav savstarpēji salīdzināmi. Piemēram, visa Audriņu un Naujenes pagastu teritorija ir sadalīta ciemos. No 1 438 ciemiem ar oficiāli noteiktām robežām 2019. gada sākumā deviņos ciemos vispār nav pastāvīgo iedzīvotāju, 410 to ir mazāk par 50, norāda CSP Izplatīšanas risinājumu daļas vadītājs Dāvis Kļaviņš.

2019. gadā Latvijā ir 1 319 blīvi apdzīvotas teritorijas, 131 no tām pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 50, taču tajās strādā vismaz 50 nodarbināto. Šādu teritoriju skaits kopš 2000. gada ir samazinājies visos statistiskajos reģionos: visvairāk – Latgalē un Vidzemē (par 25 %), vismazāk – Pierīgā (par 2 %). Latgalē un Vidzemē teritoriju skaita samazināšanās ir saistīta ar depopulāciju, savukārt Pierīgā pretēji – ar apdzīvotības pieaugumu, vairākām teritorijām laika gaitā saplūstot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Zemgalē savu uzvaras gājienu turpina mazkapitāla SIA

Žanete Hāka, 20.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Zemgalē savu uzvaras gājienu aizvien turpina mazkapitāla SIA, jo kopš 2010. gada maija, kad tiek piedāvāta šāda iespēja, reģionā reģistrēta jau 2841 SIA ar samazinātu pamatkapitālu, liecina Lursoft apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā Zemgale straujāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugumu piedzīvojusi 2011. gadā, kad reģionā reģistrēti 1162 jauni uzņēmumi. Piedevām šajā gadā arī zemāko punktu piedzīvojis likvidēto uzņēmumu skaits.

2011. gadā, ņemot vērā jaunreģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaitu, reģiona uzņēmēju pulks paplašinājies par 815 komersantiem, kas ir vērā ņemams pieaugums pēc 2010. gada, kad Zemgales uzņēmumu skaits audzis vien par 371. Gan 2012., gan 2013. gadā reģionā bijusi vērojama stabilitāte, uzņēmēju skaitam attiecīgi katru gadu palielinoties par 600 uzņēmumiem, savukārt šogad, visticamāk, līdzšinējās tendences strauji mainīsies, jo līdz 1. oktobrim reģionā likvidēts jau 521 uzņēmums, kas ir augstākais rādītājs visā apskatītajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Gada laikā nodarbinātības līmenis nedaudz audzis

Žanete Hāka, 24.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3. ceturksnī valstī bija nodarbināti 885,7 tūkstoši jeb 59,3% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, tai skaitā 4,1 tūkst. nodarbināto, kuriem saglabāts bezdarbnieka statuss.

Gadu iepriekš nodarbināti bija 59%, bet 2014. gada 2. ceturksnī – 59,3% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Nodarbināto sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu – attiecīgi 50,1% un 49,9%.

Samazinoties iedzīvotāju skaitam valstī, ir samazinājies arī nodarbināto iedzīvotāju skaits (par 3,4 tūkst., salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni). Tas, galvenokārt, samazinājās administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, operācijās ar nekustamo īpašumu, finanšu un apdrošināšanas darbībā, apstrādes rūpniecībā, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijās nodarbināto skaits pieaug, bet Latvijas iedzīvotāju kļūst aizvien mazāk

Laikā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits ievērojami samazinās, kā arī tiek optimizētas izglītības un ārstniecības iestādes, ir ieviesti neskaitāmi palīglīdzekļi, lai atvieglotu un aizvietotu cilvēka darbu, ministriju centrālo aparātu darbinieku štata vietu skaits nesteidz sarukt. Gluži pretēji. Vispirms, salīdzinot 2015. gadu ar tālo 1994. g., kas ir neatkarību atguvušās Latvijas otrās valdības laiks, ministriju centrālajos aparātos nodarbināto skaits palielinājies par aptuveni 36%. Savukārt, salīdzinot ar 2004. gadu, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, darbinieku skaits ministrijās palielinājies par 13%. Kulmināciju šis rādītājs piedzīvo trekno gadu iespaidā. 2008. gadā ir par 11% vairāk darbinieku nekā šogad. Tam seko krīze, kas nākamajos gados optimizācijas veidolā atsaucās arī uz valsts pārvaldē strādājošo skaitu. Taču 2014. gadā ministrijas atkal «pieņēmušās svarā». Kopumā šim rādītājam vajadzētu iet roku rokā ar kopējo situāciju valstī un stāvokli dažādās nozarēs, tam būtu jāmainās līdzi darba ražīgumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā produkciju tikai savam patēriņam ražoja 46,2 % saimniecību, bet 53,8 % savu saražoto produkciju pārdeva, kas ir par 9,9 % vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Visu saražoto produkciju pārdeva 6 % saimniecību jeb par 2,7 % vairāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultāti.

2016. gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits kopumā pieaudzis par 26,8 %, kopā apsaimniekojot 71,1 % no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības jeb par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā.

2016. gadā bija 69,9 tūkst. ekonomiski aktīvu lauku saimniecību (ar izmantoto LIZ lielāku nekā 1 ha vai standarta izlaidi lielāku par 70 eiro neatkarīgi no platības), kas apsaimniekoja 1930,8 ha izmantotās LIZ platības. Salīdzinot ar 2013. gadu, kopējais ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits 2016. gadā samazinājās par 14,5 %, bet izmantotās LIZ platība pieauga par 2,8 %. Būtiski samazinājās mazo lauku saimniecību skaits – par 19,2 % jeb 14,1 tūkst., salīdzinot 2013. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc būtiskā bezdarba līmeņa krituma pagājušajā gadā, kad bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma bija samazinājies par 0,9 procentpunktiem, bezdarba samazināšanās turpinās arī šogad un ir pat kļuvusi vēl straujāka. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma dati šā gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 8,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ir par 1,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada.

Bezdarba līmeņa samazināšanās pamatā ir jau vairāk nekā gadu vērojamā straujā ekonomikas izaugsme, kas būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc darbiniekiem, īpaši tādās pašlaik ļoti strauji augošās nozarēs kā informācijas tehnoloģijas un būvniecība. Kopējais tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada pirmajā ceturksnī bijis par 15,5 tūkstošiem jeb par 1,8% lielāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada.

Šāds nodarbināto skaita pieaugums ir straujākais kopš 2015.gada beigām un vienlaikus atspoguļojas arī augošā darba ņēmēju skaitā, kuri maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā kārtībā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem darba ņēmēju skaits šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, palielinājies aptuveni par 2,2%, uzrādot straujāko kāpumu kopš 2012.gada. Līdzās straujajai ekonomikas izaugsmei šādu kāpumu ir veicinājušas arī izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa regulējumā, veicinot strādājošo pāreju no mikrouzņēmumiem uz sociāli daudz aizsargātākajiem darba ņēmējiem parastajā nodokļu maksāšanas režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mazākie tekstilizstrādājumu un apģērbu ražotāji palielina darbinieku skaitu

Žanete Hāka, 26.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī pēdējos gados mazākie tekstilizstrādājumu un apģērbu ražotāji piedzīvojuši apgrozījuma kritumu un nācies strādāt ar zaudējumiem, nozarē strādājošo darbinieku skaits audzis visu lielumu uzņēmumu grupās, liecina Lursoft dati.

Analizējot tekstilizstrādājumu un apģērbu ražotāju nozarē nodarbināto skaitu, redzams, ka lielākā daļa jeb 68% no nozarē strādājošajiem darbiniekiem ir nodarbināti 2 -25% lielākajos uzņēmumos, vēl 16% strādā 1% lielākajos tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas uzņēmumos, bet atlikušajos nozares uzņēmumos strādā vien 16% no sfērā nodarbinātajiem cilvēkiem. Ievērojamo atšķirību būtiski vairojis fakts, ka nozares līderi nodarbina katrs vidēji 200 strādājošos, kamēr mazākajās tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas firmās strādā vien vidēji 2 darbinieki.

Vērtējot, kā piecu gadu periodā mainījies nozarē nodarbināto skaits, jānorāda, ka to pieaugums bijis vērojams visu lielumu grupu uzņēmumos. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka, piemēram, 1% lielākajos uzņēmumos kopējais strādājošo skaits kopš 2009.gada audzis par teju 49%, savukārt pārējos uzņēmumos šis pieaugums veido aptuveni 21%

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

200 transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumos pārbaudīs darba aizsardzību

Žanete Hāka, 01.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija (VDI) pirmdien uzsāks darba aizsardzības tematisko pārbaudi transporta un uzglabāšanas nozarē, tostarp ostu uzņēmumos, informē VDI.

Šāda veida preventīvā pārbaude šajā nozarē notiks pirmo reizi, un tās laikā plānots pārbaudīt vismaz 200 uzņēmumus visā Latvijā.

Transporta un uzglabāšanas nozarē ir pieaudzis darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits. 2011.gadā Darba inspekcija kopumā reģistrēja 199, bet 2012.gadā – jau 226 nelaimes gadījumus darbā. Būtiski palielinājās tieši smago un letālo nelaimes gadījumu skaits – smagi cietušo skaits pieauga par 11%, bet darbā bojā gājušo skaits divkāršojās un veidoja 20% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem darbā. Šogad Darba inspekcijā reģistrēti 10 smagi un 2 letāli nelaimes gadījumi darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru