Ražošana

Latvija panākusi būtiski izdevīgākus nosacījumus sarunās par emisiju samazināšanu līdz 2030.gadam

LETA, 21.07.2016

Jaunākais izdevums

Pēc vairāk nekā gadu ilgušajām intensīvajām sarunām ar Eiropas Komisiju (EK), Latvijas mērķis siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai ir nevis sākotnēji plānotais 10%, bet gan tikai 6% samazinājums, salīdzinot ar 2005.gadu.

Latvijai pašlaik piedāvātais mērķis ir trešais zemākais starp visām 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, aģentūru LETA informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Oskars Vizbulis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), komentējot sasniegto, atzīst gandarījumu, ka intensīvās sarunās Latvijas interešu aizstāvībai visos līmeņos ir sasniegts rezultāts.

Redzam, ka EK ir ņēmusi vērā Latvijas paustos argumentus un situācijas skaidrojumu. EK priekšlikums, protams, vēl detalizēti jāvērtē. Kad iekšējā vērtēšana būs pabeigta, par to diskutēsim arī Ministru kabinetā, akcentēja ministrs.

Lai sagatavotu niansētu Latvijas nostājas projektu, pašlaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākusi tikko publicētā priekšlikuma detalizētu vērtēšanu. Septembrī sāksies darbs pie EK priekšlikuma izskatīšanas ES Padomē. Tā laikā dalībvalstis centīsies pilnveidot EK priekšlikumu tā, lai tas būtu pieņemams vairumam no ES dalībvalstu. Pēc vienošanās panākšanas starp valstu pārstāvjiem ES Padomē ar ES Parlamentu tiks sāktas sarunas par EK priekšlikuma galīgo redakciju.

VARAM šobrīd gatavo ziņojumu, kurā, balstoties uz jūnijā notikušo plašo starpnozaru diskusiju, būs apkopoti dažādu nozaru - enerģētikas, transporta, lauksaimniecības un mežsaimniecības - pasākumi emisiju samazināšanai. Tas ļaus spriest par potenciālajiem risinājumiem mērķa sasniegšanai.

Jau ziņots, ka EK 2016.gada 20.jūlijā publicēja tiesību akta priekšlikumu par ES kopējā SEG emisiju samazināšanas mērķa pārdali starp dalībvalstīm un pieejamajām elastībām mērķa sasniegšanai.

Priekšlikums balstīts uz 2014.gada oktobrī apstiprinātajiem Eiropadomes secinājumiem, kas noteica ES kopējā mērķa lielumu un pamatnosacījumus tā pārdalei un mehānismus tā izpildes nodrošināšanai. Eiropadomes secinājumi noteica, ka dalībvalstu individuālais mērķis nevar būt mazāks par 0% un nevar pārsniegt 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atbalsts elektromobiļu iegādei Latvijā no 2022. gada – mīti un patiesība

Arnis Bergs, biedrības "Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība" valdes priekšsēdētājs, 15.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdības pieteiktās elektromobiļu un lādējamo hibrīdu iegādes atbalsta programmas izstrādē kā prototips ir izmantots Lietuvas atbalsta programma: no 2020.g. 20.aprīļa līdz 2021.gada 1.februārim Lietuvā varēja iesniegt pieteikumu subsīdijai jauna un lietota elektroauto iegādei – attiecīgi 4000 un 2000 eiro apmērā.

Mīts: Latvijas valdība nedraudzējas ar realitāti

Kopumā projektam bija paredzēti 5 miljoni eiro. Kā redzam, mūsu kaimiņi jau dara to, ko Latvijas valdība plāno uzsākt no 2022. gada. Tātad, Latvijas valdības lēmums par atbalsta programmu vieglā transporta elektrificēšanai saskan ar pārticības ziņā līdzvērtīgas kaimiņvalsts – Lietuvas – lēmumu.

2021. gadā Lietuvas Vides ministrija paziņoja, ka no 8. jūnija pieņems juridisko personu pieteikumus subsīdijām par jaunu elektrisko transportlīdzekļu iegādi. Vienam transportlīdzeklim var iegūt pat 11 000 eiro lielu atbalstu. Atbalstam kopumā piešķirti 5 miljoni eiro. Kāpēc Lietuvā tāda centība? Kāpēc Lietuvas valdība nospraudusi mērķi – 46 000 elektromobiļi 2025. gadā, kas, pārrēķinot proporcionāli esošajiem autoparkiem, Latvijā atbilstu ap 23 000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV zinātnieki paziņojuši par izrāvienu, kas gūts vadāmās kodolsintēzes tehnoloģiju jomā.

Zinātnieki jau desmitgadēm ilgi centušies attīstīt vadāmās kodolsintēzes tehnoloģijas, lolojot cerības, ka tās nākotnē pavērs neierobežotas iespējas tā dēvētās tīrās enerģijas ieguvei.

Otrdien zinātnieki paziņojuši, ka pārvarēts lielākais šķērslis, kodolsintēzes eksperimentā iegūstot vairāk enerģijas, nekā patērējot tā veikšanai.

Tomēr eksperti brīdina, ka vēl būs nepieciešams zināms laiks, lai sāktu ražot enerģiju patēriņam.

Eksperiments veikts ASV Nacionālajā Lorenca Livermolas laboratorijā Kalifornijā.

Kodolsintēzes laikā no vieglākiem atoma kodoliem tiek sintezēti smagāki kodoli, kas ir pretējs šobrīd atomelektrostacijās izmantotajam kodolu dalīšanas procesam, kad smagāki atomu kodoli tiek sašķelti vieglākos.

Komentāri

Pievienot komentāru