Rīgā nākamnedēļ sāksies iedzīvotāju patruļas pie «legālo narkotiku» bodītēm, savukārt no 18.novembra pilsētā sāksies plaša informatīvā kampaņa par šo vielu kaitīgumu.

Iedzīvotāju patruļās varēs iesaistīties ikviens, kurš vēlas piedalīties «legālo narkotiku» rūpala apkarošanā. Iecerēts, ka brīvprātīgo grupas koši zaļās vestēs ar uzrakstu «Stop Drugs» patrulēs pie tirdzniecības vietām un informēs jauniešus un citus potenciālos klientus par šo narkotiku bīstamību, kā arī veiks pārrunas ar tirgotājiem un tirdzniecības vietu iznomātājiem.

Patruļu darbu koordinēs Latvijas Džudo federācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Raimonds Rubļevskis, kā arī atvaļinātais NBS kapteinis Sandris Bergmanis. Abu koordinatoru kontakti būs publiski pieejami, lai ikviens interesents varētu piedalīties šajās aktivitātēs.

Šonedēļ iedzīvotāji un policisti sākuši patruļas pie «legālo narkotiku» bodītēm, tāpat pie tām izvietoti plakāti ar «legālo narkotiku» upuriem.

Iedzīvotāju patruļās var iesaistīties ikviens, kurš vēlas piedalīties «legālo narkotiku» rūpala apkarošanā.

Patlaban Rīgā darbojas 52 šādas apreibinošo vielu tirdzniecības vietas. «Faktiski tas ir tikpat izplatīts tīkls kā Narvesen vai citu kiosku tīkli,» iepriekš atzina Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Iedzīvotāju patruļu darbu koordinē Latvijas Džudo federācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Raimonds Rubļevskis, kā arī atvaļinātais NBS kapteinis Sandris Bergmanis. Gatavību iesaistīsies patruļās apstiprinājis vairums nevalstisko organizāciju, sporta asociāciju, federāciju vadītāji un to domubiedri, arī motokluba «Free Hawks» biedri.

Eiropas Mobilitātes nedēļas ietvaros Rīgas Pašvaldības policija patruļās izmantos velosipēdus, elektriskos velosipēdus, elektriskos skrejriteņus, segvejus un elektromobili.

Velosipēdus un segvejus Rīgas Pašvaldības policija patruļās izmanto arī ikdienā. Kopumā policijas rīcībā patlaban ir četri velosipēdi un trīs segveji. Sadarbībā ar Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrību, uzņēmumu Impresso un AV transports Eiropas Mobilitātes nedēļas laikā patruļās policija izmantos arī divus elektriskos velosipēdus, divus elektriskos skrejriteņus un vienu elektromobili.

Paredzēts, ka ar elektromobili Rīgas Pašvaldības policija veiks patruļas 18. septembrī Mežaparkā un 19. septembrī Rīgas centrā, ar elektriskajiem velosipēdiem – Eiropas Mobilitātes nedēļas pasākumu norises vietās, pilsētas parkos, skvēros un veloceliņos. Arī patrulēšana ar velosipēdiem un segvejiem notiks visu Eiropas Mobilitātes nedēļu no 16. līdz 22. septembrim gan Mežaparkā, gan pilsētas centrālajā daļā.

Iekšlietu ministrijas (IeM) ieskatā komandantstundas saglabāšanas gadījumā šo ierobežojumu varētu saīsināt līdz plkst.2 naktī, liecina IeM šodien valdībā iesniegtā prezentācija.

Līdz šim komandantstunda bija spēkā piektdienās un sestdienās laikā no plkst.22 līdz 5.

Galvenie mājsēdes atcelšanas ieguvumi būtu tādi, ka policija efektīvāk nodrošinātu epidemioloģiski svarīgu ierobežojumu kontroli, tādejādi mazinot saslimstību. Tāpat IeM ieskatā sabiedrībai būtu vieglāk uztverami ierobežojumi, kā arī iekšlietu sektoram rastos ietaupījums uz nakts darba izmaksām, norāda IeM.

Atceļot komandantstundu, darbadienu naktīs patruļas nodrošinātu ne mazāk kā līdz šim un tās mēģinātu iesaistīt pēc iespējas vairāk pulcēšanās un citu ierobežojumu kontrolei - transporta līdzekļos, mājsaimniecībās, citās publiski nepieejamās vietās.

Tāpat atceļot mājsēdi, brīvdienu naktīs tiktu nodrošinātas papildu patruļas aptuveni 30% apmērā no mājsēžu laikā nodrošinātajām patruļām.

Pirms diviem gadiem savā pēdējā sēdē Aigara Kalvīša valdība būvēt patruļkuģus Latvijas armijas vajadzībām bez konkursa uzticēja premjera padomnieka Vasilija Meļņika uzņēmumam. Pamatojums - aizsardzības nozare savus līdzekļus ieguldīs vietējā ražošanā, atbalstīs pašmāju kuģubūvi. Tagad atklājies, ka patruļkuģus Latvijā tomēr nebūvēs, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

V. Meļņiks kļuvis par starpnieku - kuģus izgatavos kāda Vācijas kuģu būvētava.

Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija. To prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti. Līdz šim tas noticis ar Zviedrijas dāvinātajiem kuteriem. Šobrīd tie savu laiku nokalpojuši, lūzt un bieži jāremontē. Armija jau pirms pieciem gadiem sāka meklēt jaunu kuģu iegādes iespējas. Jūras spēku vadībā tolaik bija kapteinis Ilmārs Lešinskis.

Viņš Nekā personīga stāstīja, ka savulaik izlasījis V. Meļņika rakstu, kurā viņš apgalvojis, ka ir gatavs būvēt karakuģus Latvijai par pašizmaksu.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Rīgas Brīvostas pārvalde ir sākusi darbu pie ostas kuģošanas kanāla tīrīšanas projekta, lai jau tuvākajā laikā Rīgas ostā nodrošinātu arī capesize (ar kravnesību virs 150 000 tonnu) kuģu pieņemšanu.

Šobrīd šāda izmēra kuģi Baltijas jūras austrumu krasta ostās praktiski netiek apkalpoti, līdz ar to iespēja to darīt Rīgā sniegtu būtiskas tirgus priekšrocības ne vien salīdzinājumā ar Baltijas valstu, bet arī Krievijas ostām.

“Pasaulē kravu pārvadājumos pa jūru tiek izmantoti arvien lielāki kuģi. Galvenais iemesls kuģu gabarītu pastāvīgam pieaugumam ir kravu pārvadātāju vēlme samazināt pārvadājumu izmaksas. Īpaši svarīgi tas ir apjoma beramkravu, piemēram, ogļu un metāla rūdu, segmentā, kur lielāku kuģu izmantošana dod iespēju nodrošināt krietni izdevīgāku kuģa frakta likmi uz katru pārvadāto tonnu. Spēja uzņemt ostā lielos capesize klases kuģus sekmētu pieeju jaunām kravām un tālākiem tirgiem salīdzinājumā ar šābrīža iespējām, izmantojot Panamax izmēra kuģus, tādējādi veicinot arī kravu apgrozījuma pieaugumu,” stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

«Aizsardzības ministrija šorīt veic pasākumus mūsu sabiedroto atbalstam,» uzrunājot ASV likumdevējus, ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels, piebilstot, ka paredzēts paplašināt aviācijas mācības Polijā un nodrošināt lielāku ASV iesaistīšanos NATO gaisa patruļās Baltijas valstu gaisa telpā.

Pēc Baltijas valstu lūguma ASV nodrošinās papildus sešu iznīcinātāju klātbūtni patrulēšanai Baltijas valstu gaisa telpā, pastāstīja aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) padomnieks Andis Jēkabsons.

«Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis apstiprina, ka ASV palielinās militāro atbalstu Baltijas valstīm un tas ir balstīts uz Baltijas valstu lūgumu, proti, papildus tiktu izvietoti Baltijas valstu patrulēšanas misijā seši NATO iznīcinātāji. Pagaidām ir runa par šāda veida atbalstu,» norādīja Jēkabsons.

ASV palielinās militāro atbalstu Baltijas valstīm un Polijai, trešdien paziņoja ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels.

A/s Rīgas kuģu būvētava fokusēsies uz mazo un vidēja izmēra kuģu būvniecību, kā arī rietumvalstu kuģu remontu.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) jaunais stūrmanis – valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs, kurš uzņēmuma vadību pārņēmis sarežģītā situācijā – notiek akcionāru savstarpējais karš, tiek prasīta uzņēmuma maksātnespēja, iepriekšējo gadu tirgus aizvēršanās Krievijā un Ukrainā, sarežģīta situācija ar pasūtījumiem Eiropas kuģu būvētavās, jo lielo kuģu būves pasūtījumi pārcēlušies uz Dienvidaustrumāziju (Ķīnu, Dienvidkoreju), rezultātā tādu būvēšana ES ir kļuvusi par sava veida reliktu. RKB nebūt nav pirmais uzņēmums, kura valdē strādā J. Skvarnovičs, jo viņš ir vadījis ne tikai kolhozu Tukuma rajonā vēl PSRS laikos, bet arī a/s Tukuma piens, a/s Rīgas piena kombināts, a/s Limbažu piens, SIA Forburga, a/s Stats Invest, bijis valdē a/s Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un SIA Stats. Ar šādu vadītāja pieredzes bagāžu viņš pauž optimismu par uzņēmuma nākotnes perspektīvu.

Istrēgstot akseleratora pedālim, kāds Toyota Prius īpašnieks uz Kalifornijas automaģistrāles zaudējis kontroli pār savu auto kurš traucies pa ātrgaitas maģistrāli ar 90 jūdzēm stundā.

61 gadu vecais Džeimss Saiks (James Sikes), pārvietojoties ar 2008.gada Toyota Prius pa autoceļu Sandjego, apdzinis citu transportlīdzekli un tūlīt pat sapratis, ka viņš vairs nevar samazināt ātrumu.

Neraugoties uz to, ka viņš spēcīgi spiedis bremžu pedāli, automašīna turpinājusi paātrināt ātrumu.

Traucoties pa ceļu, Dž. Saiks zvanījis 911 un uz notikuma vietu nosūtīts patruļas darbinieks.

Izmantojot skaļruni, patruļas darbinieks stāstījis vīrietim, kā viņam jārīkojas, lai mašīna atkal samazinātu ātrumu.

Kad Prius samazinājis ātrumu, vadītājs varējis izslēgt dzinēju un izdevies mašīnu apstādināt.

Policijas darbinieki medijiem norādījuši, ka viņiem nav neviena iemesla neticēt vīrieša stāstītajam par problēmām ar akseleratora pedāli.

ASV robežsardze atklājusi sarežģītas konstrukcijas tuneli ar ierīkotu apgaismojumu, ūdens sūkņiem un ventilācijas sistēmu. Tunelis izrakts zem Arizonas-Meksikas robežas, vēsta Reuters.

Tunelis atrodas 250 pēdu jeb aptuveni 76 metru dziļumā. Tas sākas kādā pamestā ēkā Nogalesā, Meksikā un ved uz pilsētu ar tādu pašu nosaukumu – Nogalesa, Arizonas štatā.

Kontrabandistu tuneli izmeklēšanas laikā atklāja ASV robežsardze, sadarbojoties ar ASV Narkotiku apkarošanas administrāciju un Meksikas valdību.

«Tunelis ir dauzkārt sarežģītāks nekā tie, kurus mums ir izdevies atklāt līdz šim,» pavēstīja patruļas pārstāvis Rendijs Hils.

«Tunelis izrakts cauri klintij, tad tajā ievilkta elektrība, ūdens sūkņi un ventilācijas sistēmas. Šis ir lielisks piemērs, cik milzīgu risku ir gatavi uzņemties kontrabandisti, turklāt cik laikietilpīgs ir kontrabandas tuneļa rakšanā ieguldītais darbs,» piebilst patruļas pārstāvis.

Ceturtdien, 16.janvārī, Rīgas domes sēžu zālē notiks otrā sabiedriskā sanāksme cīņai pret legālajām narkotikām, kuras mērķis ir pārrunāt sociālās kampaņas «Stop drugs!» līdzšinējos rezultātus un plānot turpmāko rīcību, informē Rīgas dome.

Sanāksmē piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji, sabiedriskas organizācijas, dažādu sporta klubu dalībnieki.

Jau ziņots, ka Rīgā jau vairākkārt organizētas iedzīvotāju akcijas «Stop drugs» patruļas.

Šajās patruļās to dalībnieku galvenais uzdevums ir atturēt potenciālos interesentus no bīstamo vielu iegādes, tāpēc pircējiem, kas mēģināja iegādāties augu maisījumus, tika stāstīts par postu, kādu šīs narkotikas var nodarīt organismam.

Fotoradaru apsaimniekošana būtu jāuzņemas Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) vai Valsts policijai (VP), uzskata vairākums Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, septembra beigās veiktais pētījums.

Visbiežāk aptaujātie Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka, viņuprāt, fotoradaru apsaimniekošana būtu jāuzņemas CSDD (40%) vai VP (38%).

Salīdzinoši retāk ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem norāda, ka, viņuprāt, fotoradaru apsaimniekošana būtu jāuzņemas īpaši izveidotai valsts kapitālsabiedrībai (9%), kādai privātai kompānijai (4%) vai citai institūcijai (1%).

Savukārt astoņiem procentiem aptaujā nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) ceturtdien,11.februārī, aicinās Ministru kabinetu atcelt komandantstundu, lai novirzītu uzraudzības resursus ierobežojumu kontrolei dienas laikā un brīvdienās, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrija.

"Jāpārskata mājsēdes ierobežojuma lietderība, jo šāds ierobežojums tika pamatots ar nepieciešamību novērst cilvēku tradicionālo masveida pulcēšanos gadu mijas brīvdienās, īpaši Jaungada naktī. Mērķis tika sasniegts," norāda ministrs.

Mājsēdes atcelšana nekādā gadījumā nenozīmē epidemioloģisko ierobežojumu atvieglošanu, bet iespēju mērķtiecīgi novirzīt nepieciešamos resursus tur, kur tie visvairāk nepieciešami. Jebkurā gadījumā tikai kopīgi ar sabiedrību mēs varēsim pārvarēt pandēmijas radīto krīzi, skaidro Ģirģens.

Pārvietošanās ierobežojumu kontrolei nakts laikā tika iesaistīti apjomīgi Valsts policijas, Valsts robežsardzes, pašvaldību policiju, kā arī Zemessardzes resursi. Taču Valsts policija nav atbrīvota no savu pamatuzdevumu izpildes - noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības. Tāpat ir nepieciešams ievērot procesuālos termiņus gan administratīvajā procesā, kriminālprocesā, gan operatīvās darbības procesā, norāda ministrs.

Ministru kabinets ceturtdien lēma ārkārtējās situācijas laikā neturpināt komandantstundu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Līdz šim komandantstunda bija spēkā piektdienās un sestdienās laikā no plkst.22 līdz 5.

Izbeigt komandantstundu rosināja Iekšlietu ministrija (IeM), kas atzina, ka galvenie tā dēvētās mājsēdes atcelšanas ieguvumi būtu tādi, ka policija efektīvāk nodrošinātu epidemioloģiski svarīgu ierobežojumu kontroli, tādejādi mazinot saslimstību. Tāpat IeM ieskatā sabiedrībai būtu vieglāk uztverami ierobežojumi, kā arī iekšlietu sektoram rastos ietaupījums uz nakts darba izmaksām.

IeM arī informēja, ka, ka, atceļot komandantstundu, darbadienu naktīs patruļas nodrošinātu ne mazāk kā līdz šim un tās mēģinātu iesaistīt pēc iespējas vairāk pulcēšanās un citu ierobežojumu kontrolei - transporta līdzekļos, mājsaimniecībās, citās publiski nepieejamās vietās.

Rīgas brīvostas pārvalde ir noslēgusi auto un dzelzceļa tilta Kundziņsalas dienvidu daļā pārbūvi. Līdz ar to ir noslēdzies pirmais posms vērienīga projekta īstenošanā, kas paredz stiprināt Rīgas ostas komerciālo konkurētspēju, vienlaikus uzlabojot Latvijas un sabiedroto militāro mobilitāti.

Lai to īstenotu, šī gada pavasarī tika noslēgts trīspusējs līgums starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA "Baltic Container Terminal" (BCT) par Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšanu, uzlabojot ostas infrastruktūru Kundziņsalā. Šobrīd darbi pie projekta realizācijas Kundziņsalā turpinās.

Tilts pār Sarkandaugavu no Uriekstes ielas uz Kundziņsalu tika būvēts laika posmā no 1979. līdz 1981. gadam, un ir vienīgais dzelzceļa tilts, kas nodrošina dzelzceļa kravu apgrozījumu ar Kundziņsalas teritoriju. Šobrīd, līdz jaunā satiksmes pārvada izbūvei no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, šis ir arī vienīgais savienojošais posms smagā autotransporta un militārā transporta satiksmei uz/no Kundziņsalas kravu termināļiem.

Lielākajā Rīgas ostas konteineru terminālī Baltic Container Terminal (BCT) Kundziņsalā notiek aktīvi piestātnes būvniecības darbi, un ir pabeigta zemūdens darbu sadaļa jauna piestātnes posma būvniecībā.

Projektam noslēdzoties, tiks paātrināts kravu iekraušanas un izkraušanas process terminālī, kas paaugstinās termināļa darba efektivitāti un komerciālo konkurētspēju. Ņemot vērā, ka terminālī notiek arī militāro kuģu uzņemšana, palielinot piestātnes kapacitāti, vienlaikus tiek veikts ieguldījums militārās mobilitātes paaugstināšanā un mūsu valsts un NATO kopējās drošības stiprināšanā.

Projekts paredz pagarināt BCT piestātni KS - 34 par 57,3 metriem, izbūvējot tās papildu posmu. Rezultātā BCT piestātņu līnija, kas apvieno trīs piestātnes, kopā sasniegs 506,3 metrus. Tas ļaus terminālī vienlaicīgi pietauvot un apkalpot divus lielus kuģus - konteinerkuģus, ro-ro kuģus (kravas prāmjus) vai militāros kuģus, kā arī pietauvot kuģus, kuru garums sasniedz 340 metrus.

Noslēgusies SIA Rīgas brīvostas flote izsludinātā izsole par laika frakta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu 2016.-2018. gadā.

Izsolei pieteicās divi pretendenti, no kuriem viens neatbilda izsoles kvalifikācijas prasībām un līdz ar to izsolē piedalījās tikai viens pretendents – SIA STREK, kas arī ieguva laika frakta līguma slēgšanas tiesības.

Izsoles priekšmets paredzēja SIA Rīgas brīvostas flotes velkoņu Santa, Sfinksa un Stella laika frakta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas paredz iepriekš minēto velkoņu un to apkalpes nodošanu izsoles uzvarētājam jeb fraktētājam. Saskaņā ar laika frakta līguma projektu, izsoles uzvarētājam (Fraktētājam) ir pienākums uz sava rēķina visā laika frakta līguma darbības laikā nodrošināt kuģus ar degvielu, smērvielām, ūdeni un tauvām, maksāt visus normatīvajos aktos noteiktos valsts un pašvaldību nodokļus un nodevas, kā arī citus Rīgas brīvostā noteiktos maksājumus, kas uz izsoles uzvarētāju (Fraktētāju) vai kuģiem ir attiecināmi. Izsoles uzvarētājam (Fraktētājam) nav jāmaksā nodokļi, nodevas vai citi maksājumi, kas attiecināmi uz kuģu apkalpi vai kuģa uzturēšanu.

Kompānija Air Lease Corp pasūtījusi 51 Airbus lidmašīnas 4,4 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tas noticis pirmdien, 19. Jūlijā, notikušajā Fārnboro internacionālajā lidmašīnu šovā, vēsta Associated Press.

Lidmašīnu finansēšanas un līzinga kompānija Air Lease Corp pasūtījusi 20 A321 un 31 A320 modeļu lidmašīnas. Losandželosā bāzētā kompānija iepirks un izīrēs lidmašīnas aviokompānijām visā pasaulē.

Lielu pasūtījumu saņēma arī Amerikas kompānija Boeing Co. Kāda Apvienoto Arābu Emirātu aviolīnija pasūtījusi 30 lidmašīnas, tāpēc iespējams prognozēt, ka tuvākajā laikā tirgus ievērojami atkopsies.

Boeing Commercial Airplanes presidents Džims Abo (Jim Abaugh) informējis, ka gaisa telpas tirgus ir atdzīvojies negaidīti ātri un kompānija ir divkārt palielinājusi pasūtījumu skaitu.

Arī Starptautiskā gaisa satiksmes asociācija prognozējusi, ka globālās industrijas ienākumi šogad sasniegs 2,5 miljardus ASV dolāru. 2009. gadā industrija cieta 9,4 miljardus dolāru lielus zaudējumus.

Viens no pēdējā laika karstajiem jautājumiem ir valsts uzņēmuma Pasažieru vilciens mega-iepirkums par jauna ritošā sastāva iegādi apmēram 144 miljonu latu vērtībā. Viens no konkursa dalībniekiem ir pašmāju Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR), kura sola sadarbību ar koncernu Bombardier. Iepirkums izpelnījis mediju uzmanību ne tik daudz no aspekta, kāda komforta un izmaksu efektivitātes (jo par vilcieniem maksāsim tieši mēs – nodokļu maksātāji) vilcienos mēs brauksim, cik no iespējas atbalstīt vietēju ražotāju ar vērienīgu pasūtījumu. Kā zināms, Latvijas eksportspēja ir viens no galvenajiem faktoriem, kas noteiks Latvijas ekonomikas atdzimšanu nākotnē un attiecīgi valsts konkurētspēju starptautiskajā tirgū.

RVR padomes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis septembra Kapitālā saka, ka vilcienu ražošana Latvijā varētu radīt 5 000 darba vietu, modernu tehnoloģiju pieejamību, augstas pievienotās vērtības radīšanu Latvijas eksportam uz NVS valstīm (jo sliežu platuma dēļ RVR produkcijai noiets var būt tikai austrumu pusē). Pēdējā Деловые Вести numurā viņš prognozē vien 700 darba vietas, bet nākotnē, kopā ar piegādātāju ražotnēm – līdz pat 8 800 darba vietām. Salīdzinājumam – AMO PLANT Jelgavas rūpnīcā, kad tā sasniegs maksimālo jaudu, strādās apmēram 250 darbinieki, tagad – mazāk par 100.

Carnival Corporation (CC) saņems pirmo kuģi jau nākamgad; ceļotāju skaits aug

Līdz ar AIDAnova ķīļa ielikšanas ceremoniju Vācijas kuģu būves uzņēmumā Meyer Werft 6. septembrī Hamburgā pietuvojies brīdis, kad arī kruīzu nozarē būs pirmais kuģis, kas kā degvielu gan ostās, gan jūrā pilnībā izmantos sašķidrināto dabasgāzi (SDG). Piecu gadu laikā, sākot ar 2018. gadu, vācu un somu kuģubūves uzņēmumi uzbūvēs CC septiņus kuģus, kas ļaus kompānijai sasniegt uzstādītos ilgtspējības mērķus vides aizsardzības jomā. Meyer Werft plāno piegādāt 950 milj. USD vērto AIDAnova nākamā gada rudenī.

Tā neapšaubāmi ir nozares tendence, ko var redzēt jauno kuģu pasūtījumos, par SDG kā kuģu degvielas izmantošanu saka SIA Baltic GSA direktors Mārcis Kalniņš, kura vadītā kompānija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pārstāv arī Carnival Cruise Lines, Costa Cruises un P&O Cruises. Kā liecina Cruiseindustrynews.com dati, 16 no 84 kruīza kuģiem, ko plānots piegādāt no 2018. gada līdz 2026. gadam, kā degvielu izmantos SDG.

Ledus savā varā šoziem Rīgas ostā pārņēmis 34 kuģus. Ironiski, ka uz viena no tiem ir Latvijas autoceļu uzturētājiem nepieciešamā tehniskā sāls.

Kuģis atrodas 50 jūdzes no Rīgas, taču pagaidām pārvadātāji saņēmuši atbildi, ka «jūsu kuģim pakaļ neies», norāda SIA Viatek1 valdes priekšsēdētāja Māra Ābola.

«Pirms pāris dienām mēs aizvilkām 15 kuģus, aizvakar 9, vakar ne mazāk, tā ka parasti dienā mēs apkalpojam 11 kuģus, un nav pamata teikt, ka Rīgas brīvosta vai ledlauzis Varma nepietiekami efektīvi strādā. Mēs strādājam 24 stundas diennaktī,» DB sacīja Rīgas brīvostas Stratēģiskās plānošanas un projektu vadīšanas departamenta direktors Vladimirs Makarovs.

Tomēr, kā liecina kapteiņu dienesta informācija, kopš 18. februāra nevienu dienu Rīgas ostā nav ienākuši 15 kuģi - 18. februārī tikai divi, 19. februārī - pieci, 20 februārī - septiņi, ieskaitot pasažieru prāmjus Silja Festival un Romantika, kas neizmanto ledlauža Varma palīdzību. V. Makarovs apgalvo, ka kuģi tiek apkalpoti noteiktā rindas secībā, priekšroku dodot tiem, kam draud beigties degvielas rezerves, bet citu prioritāšu neesot.

Tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās, informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

“Šis bijis grūts laiks Baltijas jūras reģionam, bet ir cerības, ka pakāpeniski atkal atgriezīsimies pie augšupejošas tendences, kā tas bija pirms pandēmijas un Krievijas sāktā kara sākuma Ukrainā”, situāciju nozarē komentē Jens Chr. Skrede, Cruise Europe izpilddirektors.

Šī gada aprīlī Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Ro-Pax Terminal un Riga Cruiseship Agency piedalījās “Seatrade Global 2024”, kur pārstāvēja Rīgas ostu un pilsētu pasaules lielākajā kruīza tūrisma izstādē, tikās ar nozares partneriem un kruīza kompāniju pārstāvjiem, lai pārrunātu nākamo gadu kruīzu līniju plānus un aktuālās rezervācijas. Foruma laikā gūts apstiprinājums, ka tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās.

MK apstiprinājis divu flotes kuģu nodošanu pārstrādei.

Pērnā gada 1. septembrī aizsardzības ministrs uzdevis atsavināt kuģus A-18 un P-04, pamatojoties uz to, ka kuģu turpmākai ekspluatācijai nebūs pieejami līdzekļi, ekspluatācija nav rentabla, jo tie būvēti 1963. un 1967.gadā, un to funkcijas var pildīt citi kuģi. Ierosināts kuģus nodot pārstrādei.

Tā kā atsavināmie kuģi tika saņemti kā dāvinājums no Polijas un Norvēģijas un par to saņemšanu nav saglabājušies nekādi dokumenti, Aizsardzības ministrija (AM) ir lūgusi Polijas un Norvēģijas Aizsardzības ministriju atļauju nodot kuģus otrreizējai pārstrādei. No Norvēģijas šāda atļauja ir saņemta.

AM vairākkārt mēģinājusi iegūt arī Polijas Aizsardzības ministrijas atļauju kuģa A-18 atsavināšanai, bet Polijas puse, aizbildinoties ar dokumentu trūkumu un nespēju identificēt kuģi, nav sniegusi un nesniegs nedz atbildi par atļauju vai liegumu kuģi atsavināt un pārstrādāt, nedz skaidrojumus par nespēju sniegt atļauju. Ievērojot Polijas puses vilcināšanos un atbildes nesniegšanu, aizsardzības ministrs ir uzdevis turpināt kuģa A-18 atsavināšanu bez Polijas atļaujas, jo kuģis vairs nav nepieciešams Nacionālo bruņoto spēku (NBS) funkciju veikšanai, ir nolietots un nav racionāli izmantojams, līdz ar to nododams pārstrādei.

Zviedrijas ostu darbinieku arodbiedrība ceturtdien nolēma bloķēt ar Krieviju saistītos kuģus, reaģējot uz Krievijas karadarbību Ukrainā, ziņoja Zviedrijas telekanāls SVT.

Arodbiedrība pirms divām nedēļām nosūtīja Zviedrijas infrastruktūras ministram Tomasam Enerotam vēstuli ar aicinājumu pārtraukt apkalpot Zviedrijas ostās Krievijas kuģus un ar Krieviju saistītos kuģus, citādi ostu darbinieki paši sāks šo kuģu blokādi.

Arodbiedrības vadība ceturtdienas sēdē nolēma īstenot šo blokādi un to paziņoja darba devēju organizācijai un starpniecības institūcijai.

Arodbiedrības vadītāja vietnieks Ēriks Helgesons pavēstīja, ka blokāde sāksies 28.martā, bet arodbiedrība ir gatava rīkoties arī agrāk, ja tas būtu nepieciešams.

Blokāde attieksies uz kuģiem, kas brauc uz Krieviju vai no Krievijas, kuģiem, kas pārvadā Krievijas preces, un Krievijai piederošiem kuģiem.