2006.gadā pamatdarba vietā neto darba algu līdz 81 latam mēnesī saņēma 9,8% darba ņēmēju, 12,2% darba ņēmēju saņēmuši 81,01-100,00 latus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apsekojuma rezultāti.
Katrs ceturtais (22,3%) algotu darbu strādājošais saņēma algu 100,01-150,00 latu robežās, katrs piektais (20,3%) 150,01-200,00 latu robežās, katrs sestais (17,8%) darba ņēmēju saņēma algu 200,01-300,00 latu robežās, katrs divpadsmitais (8,3%) darba ņēmējs saņēma algu 300,01-500,00 latu robežās, 2,1% darba ņēmēju saņēma algu 500,01-1000,00 latu robežās, savukārt, tikai neliels skaits (0,4%) bija tādu, kas saņēma algu virs 1000 latiem.
Darba alga netika aprēķināta (sakarā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs uzsākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 3,1% darba ņēmēju. Diemžēl, daļa (3,7%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu atteicās izpaust.
Likumā paredzētais nedēļas darba laiks ir 40 stundas. Apsekojuma dati liecina, ka gandrīz trīs piektdaļas (57,5%) nodarbināto strādāja likumdošanā noteiktās 40 stundas nedēļā, katrs astotais (12,9%) strādāja mazāk par 40 stundām nedēļā (pārsvarā tās bija sievietes), bet katrs ceturtais (25,8%) - vairāk par oficiālo darba nedēļu (savukārt šajā grupā lielākā daļa bija vīrieši). Tas liecina, ka daudzi cenšas iegūt papildus ienākumus, strādājot ilgākas darba stundas pamatdarbā.
Pašreizējos ekonomiskos apstākļos visai bieži vienā darba vietā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. Aptaujas rezultāti liecina, ka 2006.gadā 62,6 tūkst. cilvēku (5,8% no nodarbināto kopskaita) bija papilddarbs. Taču iespējams, ka to skaits bija lielāks, jo ne katrs aptaujātais vēlas atklāt savu papildienākumu avotu un sfēru, kurā darbojoties tie iegūti.
Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti bieži uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Apkopotie rezultāti liecina, ka būtiskākie no tiem bija darba samaksa – nedaudz vairāk kā pusei (55,3%), trešdaļai (32,3 %) iedzīvotāju atbalstu (gan naudā, gan citādi) sniedza radi, draugi vai ģimenes locekļi, ceturtdaļa (23,2%) iedzīvotāju saņēma pensiju, septītā daļa (14,8%) saņēma kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pabalstiem (bezdarbnieku, maternitātes, slimības, apbedīšanas u.c.).
Apsekojuma rezultāti iegūti, nejaušās izlases rezultātā atlasot 10,3 tūkst. mājsaimniecības, kurās aptaujāja 15,1 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojumā datu vispārināšanai tiek izmantots aprēķinātais iedzīvotāju skaits 2006.gada sākumā.