Vācijas televīzijas un laikraksti pievēruši lielu uzmanību latviešu tālbraucējiem šoferiem, no kuriem vismaz 10 ir liepājnieki un kuri Dortmundes pilsētā nonākuši neapskaužamā situācijā. Kravu viņiem nav, tāpēc šoferi spiesti nedēļām ilgi nīkt uz vietas un dzīvot automašīnās, raksta laikraksts Kurzemes Vārds.

Pēc uzņēmuma pasūtījuma viņi izpildījuši reisus, nogādājuši kravas gan Francijā, gan Itālijā. Taču pēc nokļūšanas Dortmundē viņiem pateikts, lai gaida, jo kravu nav. Tā arī viņi tur gaida. Viens no šoferiem gaida jau 31 dienu.

Latviešu šoferiem dzīvojot uz vietas, viņiem uzmanību sākuši pievērst vietējie iedzīvotāji. Uzzinājuši par situāciju, vācieši sākuši gādāt viņiem pārtikas produktus. Par to informācija nonākusi līdz vietējiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri tagad regulāri apciemo un iztaujā latviešu šoferus. Vienā dienā viņus apmeklēja veselas trīs televīzijas, ieskaitot pazīstamos SAT 1 un RTL. Tā kā vāciešus arī jūtami skārusi ekonomiskā krīze, viņi veido līdzjūtīgus sižetus par latviešiem, kuri, lūk, spiesti nedēļām ilgi dzīvot svešas zemes ceļmalā. Piektdien par latviešu šoferiem publicēts raksts populārajā Vācijas laikrakstā Bild.

Girteka Logistics paši apmāca šoferus un ņem vērā darbinieku viedokli problēmu risināšanā.

Šis ir risinājums šoferu trūkumam, ar ko saskaras transporta kompānijas, par pērn uzbūvēto šoferu akadēmiju saka Kristians Kāss Mortensens, kas Girteka Logistics (GL) attbild par sabiedriskajām attiecībām un lielākajiem kompānijas klientiem. Tas, kā GL izturas pret saviem šoferiem, neesot ierasts industrijas standarts, turklāt citām kompānijām Eiropā nav tik labu šoferiem paredzētu telpu. Ap 10 milj. eiro vērtajā ēkā ir gan biroju telpas darbiniekiem, gan apmācību, atpūtas, virtuves, dušu telpas šoferiem, gan iespēja izmazgāt un izžāvēt darba drēbes pēc reisa uz kompānijas rēķina.

Dienā, kad Dienas Bizness apmeklēja Šauļus, darbā pieteikties bija atnākuši seši šoferi, savukārt vienā no telpām apmācības notika krievu valodā, kas liek domāt, ka tie bija potenciālie šoferi no Ukrainas, Baltkrievijas un, iespējams, arī Latvijas. GL darbā pieņemot tikai tos, kam jau ir pieredze, un papildu apmāca, kā braukt ekonomiski, izvairīties no negadījumiem vai apieties ar refrižeratoru. Pēc viņa teiktā, GL netiek īstenota industrijā ierastā prakse piestādīt šoferiem rēķinu, piemēram, par auto skrāpējumiem u. tml. lietām. Patlaban kompānijai ir ap 7000 šoferu. GL aplēsusi, ka kompānijas darbinieku mainības rādītājs ir par 20% labāks nekā konkurentiem. Ieguvums no tā, ka šoferiem tiek nodrošināta apmācība, labi darba apstākļi, jaunas mašīnas un labas algas (ienākumi esot vismaz 2000 eiro uz rokas, bet Skandināvijas virzienā vairāk) ir tas, ka katru gadu no jauna nav jāpieņem darbā 1500 šoferi. Vizuāli GL vadītāji izskatījās jaunāki (ap 35 gadiem) nekā Latvijā, kur kompānijas sūdzas par jaunās paaudzes neieinteresētību kļūt par tālbraucējiem. Katram GL šoferim ir par viņu atbildīgais vadītājs, kura pārziņā ir ap 30 šoferu. DB vizītes dienā GL uzsvēra savu misiju Mēs rūpējamies (par saviem darbiniekiem, klientiem, sabiedrību), organizējot darbiniekiem, jo īpaši šoferiem, izklaides un saliedēšanās pasākumu. Ik pa brīdim to patraucēja militārās lidmašīnas, kas pacēlās no blakus tieši esošā NATO lidlauka.

Uzņēmējs, SIA Pica serviss līdzīpašnieks Aloizs Norkus tiek turēts aizdomās par noziedzīgu nodarījumu. Viņa un SIA Pica serviss otras līdzīpašnieces Montas Magones mantai uzlikts arests, Db.lv apstiprināja SIA Pica serviss mārketinga speciāliste Dita Vasiļjeva.

SIA Pica serviss pieder deviņas picēriju tīkla Čili Pica franšīzes - pa divām picērijām Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī, kā arī pa vienai ēstuvei Ogrē un Valmierā.

«Līdzīpašnieku mantas arests nav saistīts ar uzņēmuma saimniecisko darbību un attīstību. Esošajiem 277 uzņēmuma darbiniekiem visas darba vietas tiek saglabātas,» norādīja Pica serviss pārstāve.

Uzņēmuma rīcībā pašlaik nav informācijas, vai tam varētu tikt atņemtas Čili Pica franšīzes tiesības, pauda, D. Vasiļjeva.

Lēmumi arestēt mantu pieņemti kriminālprocesa ietvaros par SIA Pica serviss izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kas radījuši zaudējumus valstij lielā apmērā.

Konkurences padome (KP) piemērojusi kopumā 233 791 eiro lielu naudas sodu SIA "PK Serviss", SIA "Koro būve" un SIA "Tavs laikmets" par aizliegtu vienošanos privātā pasūtītāja SIA "Lyngson" rīkotā būvniecības iepirkumā, otrdien preses konferencē informēja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Sodītie uzņēmumi vienojušies par dalības nosacījumiem "Lyngson" rīkotā iepirkumā par jaunas ražošanas ēkas projektēšanu un būvniecību Olainē. Kopējā iepirkuma summa bija ap diviem miljoniem eiro, un iepirkums noslēdzās 2019.gada nogalē. Ražošanas ēka patlaban jau ir uzbūvēta.

KP vadītājs uzsvēra, ka šis ir pirmais KP atklātais kartelis privāta pasūtītāja rīkotā iepirkumā.

KP aizliegto vienošanos izdevies konstatēt, pamatojoties uz Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas departamenta sniegto informāciju un izpētes gaitā papildu gūtajiem pierādījumiem.

KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite sacīja, ka kartelī iesaistīto dalībnieku darbību rezultātā iepirkuma pasūtītājs saņēma saskaņotus, nevis patiesas konkurences apstākļos gatavotus piedāvājumus - pretendenti apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju par vienas vienības izmaksām, tādējādi izslēdzot konkurenci iepirkumā konkurentu starpā.

"Tallink Grupp" kuģis "Romantika" veiks speciālos nodarbinātības reisus Rīgas – Stokholmas maršrutā 29.04. un 30.04., lai nodrošinātu kravu pārvadājumus un darbaspēka ar atļaujām kustību.

"Tallink Grupp" ir vienojusies veikt vienu speciālo reisu abos virzienos ar kuģi "Romantika" Rīgas – Stokholmas maršrutā 29. - 30.04. pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras lūguma un ar Latvijas Satiksmes ministrijas atļauju.

Speciālā reisa mērķis, kurš no Rīgas aties 29. aprīļa vakarā un no Stokholmas - 30. aprīļa vakarā, ir nodrošināt svarīgu transporta maršrutu tiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem ir jāceļo uz Zviedriju darba pienākumu dēļ un kuri pašreiz nevar ceļot ar citiem transporta veidiem spēkā esošo ceļošanas ierobežojumu dēļ. Speciālais reiss ir arī vajadzīgs, lai pārvadātu preces starp abām Baltijas jūras valstīm.

Attīstot savu darbību ārpus Latvijas robežām, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) meitas sabiedrība “LDZ ritošā sastāva serviss” ir saņēmusi sertifikātu “СЕРТ АСУ”, kas uzņēmumam dod iespēju sniegt lokomotīvju remonta pakalpojumus Ukrainā bāzēto lokomotīvju īpašniekiem.

Līdz ar saņemto sertifikātu, SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” jau tuvākajā laikā varēs sākt veikt plaša spektra remontdarbus uz Ukrainas sliežu ceļiem ekspluatējamajām lokomotīvēm.

“Šāda sertifikāta saņemšana ir kvalitātes apliecinājums „LDZ ritošā sastāva serviss” sniegtajiem pakalpojumiem un paver plašākas iespējas pakalpojuma sniegšanai ārpus Latvijas robežām, tādējādi attīstot arvien jaunas biznesa iespējas un ļaujot diversificēt mērķa tirgus, kuros strādājam. Esam gandarīti, ka mūsu sniegtie pakalpojumi atbilst visām augstākajām prasībām un ka varam sāk savu darbību tirgū, kur ir plaši attīstīta dzelzceļa infrastruktūrām un apjomīgs ritošais sastāvs,” norāda SIA „LDZ ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētājs Ģirts Ivanovs, piebilstot, ka sertifikāta saņemšana bija sarežģīts un laikietilpīgs process, kura ietvaros tika veiktas dažāda veida kvalitātes un drošības pārbaudes.

Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par pašvaldības kapitālsabiedrību Rīgas serviss vairākos gadījumos faktiskā situācija ir atspoguļota nekorekti, tādējādi izdarot nepamatotus secinājumus, skaidrojumā Rīgas domes vadībai norāda uzņēmuma vadība.

Rīgas serviss apgalvo, ka pašvaldība ir veikusi apmaksu tikai par saņemtajiem pakalpojumiem, nekādi nepamatoti maksājumi nav veikti, savukārt Valsts kontrole Revīzijas ziņojumam nav pievienojusi aprēķinus, kas pamatotu tās secinājumus.

Uz to, ka informācija revīzijas ziņojumā atspoguļota nekorekti, pašvaldība esot norādījusi arī savā paskaidrojumā par revīzijas ziņojuma projektu. «Attiecībā uz pašvaldības paskaidrojumos uzdoto jautājumu par to, vai Revīzijas ziņojumā ietvertā norāde uz krāpšanās risku SIA Rīgas serviss nozīmē, ka Valsts kontrole ir konstatējusi Krimināllikumā minētā nodarījuma - krāpšanas - pazīmes, Valsts kontrole atbildēja noliedzoši, paskaidrojot, ka šāds jēdziens tiek lietots Starptautisko revīzijas standartu izpratnē un ka, ievērojot konstatētās neprecizitātes, Valsts kontrole ir konstatējusi iespējamību jeb risku, ka, piemēram, SIA Rīgas serviss var tikt apzināti pieļautas kļūdas rēķinu izrakstīšanā,» teikts Rīgas servisa paskaidrojumā.

Sākot ar šā gada 1.februāri, aviokompānijas airBaltic pasažieriem jārēķinās ar izmaiņām.

Kā iepriekš skaidroja, Mihaels Grimme (Michael Grimme), airBaltic komercdirektors: «Ja visi pasažieri izmantotu reģistrāciju internetā un mobilo reģistrāciju, viņi kopā ietaupītu līdz pat 90 miljoniem minūšu gadā un tādējādi samazinātu arī rindas lidostās. Tas ir ievērojams laika ietaupījums – vairāk nekā 15 gadi – tāpēc mēs vēlamies iedrošināt mūsu pasažierus lietot modernās tehnoloģijas. Līdz ar to mēs uzlabosim interneta un mobilo reģistrāciju, kā arī ieviesīsim maksu pasažieriem, kuri vēlas izmantot personalizētu reģistrāciju lidostā.»

Plašs uzlabojumu klāsts tikšot ieviests pašapkalpošanās reģistrācijai, šāds pakalpojums ir pieejams interneta vietnē airBaltic.com un viedtālruņos, ievadot adresi airBalticMobi.com. Papildus labākai funkcionalitātei, reģistrācija internetā būs pieejama līdz vienai stundai pirms reisa izlidošanas, iepriekšējo divu stundu vietā. Tādējādi airBaltic pasažieriem tikšot sniegta lielāka brīvība, reģistrējoties lidojumiem, jo turpmāk to varēs veikt internetā, no savām mobilajām ierīcēm, esot ceļā uz lidostu vai lidostā. Reģistrācija internetā pieejama laikā no plkst. 12.00 iepriekšējā dienā pirms paredzētā lidojuma. Veicot reģistrāciju internetā, pasažieri, kuriem nav reģistrējamās bagāžas, var doties tieši uz lidostas drošības kontroles punktu. Savukārt pasažieriem, kuriem ir reģistrējamā bagāža, tā ir jānodod tam speciāli paredzētā vietā.

Sākot ar šā gada 1.februāri, Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic «ievieš plašus uzlabojumus interneta un mobilās reģistrācijas sistēmā», liecina kompānijas izplatītais paziņojums medijiem.

Mihaels Grimme (Michael Grimme), airBaltic komercdirektors, skaidro: «Ja visi pasažieri izmantotu reģistrāciju internetā un mobilo reģistrāciju, viņi kopā ietaupītu līdz pat 90 miljoniem minūšu gadā un tādējādi samazinātu arī rindas lidostās. Tas ir ievērojams laika ietaupījums – vairāk nekā 15 gadi – tāpēc mēs vēlamies iedrošināt mūsu pasažierus lietot modernās tehnoloģijas. Līdz ar to mēs uzlabosim interneta un mobilo reģistrāciju, kā arī ieviesīsim maksu pasažieriem, kuri vēlas izmantot personalizētu reģistrāciju lidostā.»

Plašs uzlabojumu klāsts tikšot ieviests pašapkalpošanās reģistrācijai, šāds pakalpojums ir pieejams interneta vietnē airBaltic.com un viedtālruņos, ievadot adresi airBalticMobi.com. Papildus labākai funkcionalitātei, reģistrācija internetā būs pieejama līdz vienai stundai pirms reisa izlidošanas, iepriekšējo divu stundu vietā. Tādējādi airBaltic pasažieriem tikšot sniegta lielāka brīvība, reģistrējoties lidojumiem, jo turpmāk to varēs veikt internetā, no savām mobilajām ierīcēm, esot ceļā uz lidostu vai lidostā. Reģistrācija internetā pieejama laikā no plkst. 12.00 iepriekšējā dienā pirms paredzētā lidojuma. Veicot reģistrāciju internetā, pasažieri, kuriem nav reģistrējamās bagāžas, var doties tieši uz lidostas drošības kontroles punktu. Savukārt pasažieriem, kuriem ir reģistrējamā bagāža, tā ir jānodod tam speciāli paredzētā vietā.

Visās ekonomiski attīstītajās valstīs pakāpeniski tiek īstenota ražošanas un sadzīves automatizēšana, ieviešot jaunākās kibertehnoloģijas. Neizbēgami, tehnoloģijām attīstoties, cilvēks nodod stafeti robotiem. Pretēja situācija vērojama kravu autopārvadājumu nozarē: pasaulē arvien straujāk palielinās loģistikas speciālistu un kvalificētu šoferu trūkums. Darbinieku meklēšana loģistikas uzņēmumiem ir kļuvusi par izaicinājumu, kurš pēc ekspertu prognozēm tuvākajā nākotnē tikai turpinās sarežģīties. Kaut arī bezpilota kravas automašīnu projekti jau ir ieskicēti, līdz tik radikālas ieceres īstenošanai vēl paies zināms laiks. DB sarunā ar Latvijā lielākā kravu autopārvadātāja - SIA Kreiss- komercdirektoru Pāvelu Solovjovu, uzzināja, kā uzņēmumam sekmējas darbaspēka piesaistīšanā, un kādi vēl faktori nosaka izaugsmes dinamiku.

SIA Kreiss komercdirektors Pāvels Solovjovs atklāja DB, ka ceturtdaļgadsimta ilgā darba Eiropas un NVS valstīs rezultātā uzņēmums ir pierādījis savu atbilstību tirgus standartiem un spēju uzturēt dialogu ar klientiem. Klientu atzinība uzņēmuma komandai ne vien ļauj lepoties ar paveikto, bet arī vienlaikus uzstāda stingrākus kvalitātes standartus un paaugstina atbildību. Neskatoties uz daudzpusīgo pieredzi un panākumiem darbā, Kreiss, kā arī pārējo Eiropas Savienības kravu pārvadātāju, izaugsmes «griestus» nosaka tādi faktori, kā darbaspēka pieejamība un pārvadājumus regulējošie noteikumi.

«Neviens neteiks, ka tagad ir viegli strādāt kravu pārvadājumu biznesā. Kvalificētu autovadītāju trūkuma apstākļos ir jāatrod risinājums, kā palēnināt kadru mainību. Mums ir saliedēts kolektīvs, kurā daudzi strādā jau desmitiem gadu. Tomēr, šoferi mēdz nostrādāt Kreiss pusotru gadu, tādā veidā iegūstot atzītu darba pieredzi un apliecinot savu profesionalitāti, un tad sāk meklēt labākus darba piedāvājumus citās Eiropas valstīs, kur viņus labprāt gaida.

Jo tuvāk nāk brīdis, kad noslēgsies konkurss par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, jo skarbāki ir pārmetumi Autotransporta direkcijai un tās vadītājam Kristiānam Godiņam.

Situācija ir gluži kā pie pokera galda, kad kārtis vēl nav redzamas, bet apkārt sēdošie izrunājas un slēpj dūžus piedurknēs, un visi spēlētāji vienlaikus nekad nesēž pie galda. Proti, Satiksmes ministrija, kas dod finansējumu, pārvadātāji, kuri piedalīsies konkursā, un šoferu arodbiedrības sarunājas pa stūriem, divatā, bet pie galda visi blefo.

Šoferi grib 10 eiro

5. jūlijā pie Autotransporta direkcijas (ATD) notika Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) rīkots pikets, kura galvenā prasība skanēja vienkārši: «10 eiro par nobraukto stundu autobusu šoferiem!» Bija aicinājums: «Godiņ, nāc ārā!» Bija citi saukļi, tomēr cauri visam vijās neapmierinātība par to, ka valsts vēl 2030. gadā autobusu šoferiem paredzējusi 6,05 eiro par nobraukto stundu.

Situācija ar garajām kravas automašīnu rindām uz Lielbritānijas robežas, kas saistīta ar noteiktajiem aizliegumiem pārvadājumiem, kravas auto šoferiem rada papildu stresu, bet ne paniku, jo pirmā Covid-19 "viļņa" sākumā šāda veida situācija jau pieredzēta.

Tā sacīja Latvijas Nacionālā kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas (LAFF) ģenerālsekretārs Māris Dreimanis.

Saistībā ar svētdienas, 20.decembra, vakarā slēgto tuneli zem Lamanša šauruma starp Lielbritāniju un Franciju, pie robežas veidojas kilometriem garas rindas ar kravas auto pārvadātājiem, starp kuriem ir arī Latvijas pilsoņi. Kā norādīja Dreimanis, arī viņi Ziemassvētku laikā cenšas nokļūt mājās, tomēr daudziem tas šogad neizdosies un svētki būs jāpavada automašīnā.

Vienlaikus šoferiem ir iespēja doties uz Nīderlandi vai citām ostām, izmatojot prāmjus, taču tas joprojām ir sarežģījums šoferiem, jo uz prāmjiem iespējams tikt tikai ar kravas mašīnām, kam ir piekabes. "Arī tur jau veidojas rindas, kas noved pie papildu izmaksām pārvadātājiem, sūtot pretī šoferus, kas var turpināt tālāk ceļu ar šiem transportlīdzekļiem. Pēc robežu atvēršanas būs nepieciešams transporta nodrošinājums aiz robežas palikušajiem šoferiem, lai tiktu uz mītnes zemi," sacīja Dreimanis.

Transporta platforma "Bolt" ir ieviesusi jaunu funkciju savā aplikācijā, ļaujot pasažieriem atstāt dzeramnaudu šoferiem brauciena beigās.

Jaunā funkcija tagad ir pieejama gandrīz visās valstīs, kur darbojas "Bolt". Lai to izmantotu, visiem aplikācijas lietotājiem jāpārliecinās, ka ir veikts pēdējais lietotnes atjauninājums.

Uzņēmums informē, ka šoferi dzeramnaudu saņems pilnā apmērā. Pasažieri redzēs iespēju atstāt dzeramnaudu brauciena beigās, kad tiem tiks lūgts novērtēt braucienu. Pasažieriem būs iespēja izvēlēties no jau piedāvātām summām vai ierakstīt konkrētu summu pašam. Šāda iespēja būs pieejama 15 minūtes pēc brauciena beigām.

"Bieži vien mēs vēlamies pateikties līdzcilvēkiem, kas īpaši centušies padarīt mūsu pieredzi patīkamu. Tā kā mūsdienās skaidras naudas norēķini kļūst aizvien retāki, esam nodrošinājuši iespēju atstāt dzeramnaudu arī ar aplikācijas starpniecību. Mēs ieviešam šo funkciju, lai ļautu pasažieriem pateikties un izrādīt atbalstu šoferiem šajos laikos," norāda Kārlis Ķezberis, "Bolt" reģionālais vadītājs Latvijā.

Tekstilizstrādājumu un higiēnas aprīkojuma nomas un servisa uzņēmums AS “Elis Tekstila Serviss” ir iegādājies Latvijas veļas un apģērbu mazgāšanas uzņēmuma SIA “Irve” ražotni Salaspilī.

Darījums noticis šā gada 1. februārī, iegādājoties kā ražotni, tā arī visu tās tehnisko aprīkojumu un darba apģērbu un gultas veļas nomas biznesu.

“Kopš 2019. gada sākuma, kad ieviesām Latvijā darba apģērbu servisu, esam strauji attīstījušies šajā jomā, un pieaugošā darba apjoma dēļ ar esošajiem resursiem un aprīkojumu kļuvis sarežģītāk veikt nepieciešamos procesus darba apģērbu servisa nodrošināšanai. Nopirktā veļas mazgāšanas ražotne Salaspilī sniegs iespēju palielināt “Elis” jaudu un turpināt attīstīt mūsu darba apģērbu servisu, nodrošinot klientiem augstas kvalitātes darba apģērbu mazgāšanu, labošanu un operatīvu piegādi visā Latvijā,” informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gints Salnājs.

Aviokompānija airBaltic ir ieviesusi papildu uzlabojumus savā pašapkalpošanās reģistrācijas sistēmā, nodrošinot tās pieejamību 72 stundas pirms paredzētā lidojuma iepriekšējo 36 stundu vietā.

Kopš šā gada 1.februāra airBaltic ieviesa izmaiņas interneta un mobilās reģistrācijas sistēmā. Tā, piemēram, reģistrācija internetā ir pieejama līdz vienai stundai pirms reisa izlidošanas iepriekšējo divu stundu vietā.

Veicot reģistrāciju internetā, pasažieri, kuriem nav reģistrējamā bagāža, var doties tieši uz lidostas drošības kontroles punktu. Savukārt pasažieriem, kuriem ir reģistrējamā bagāža, tā ir jānodod tam speciāli paredzētā vietā.

Visiem pasažieriem, kuri vēlas izmantot personalizētu reģistrāciju lidostā, šis pakalpojums tagad tiek piedāvāts par 7 LVL (10 EUR).

Ar mērķi veicināt biznesa attīstību, tiek apvienots interneta pakalpojumu sniedzējs «Stream Networks» un tā meitas uzņēmums «LATNET Serviss». Apvienotais uzņēmums turpmāk darbosies ar nosaukumu «Latnet», informē tā valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs.

Ar šo apvienošanos tiek noslēgta uzņēmumu reorganizācija, kuras mērķis bija uzlabot «Stream Networks» un «LATNET Serviss» biznesa procesus, kā arī veicināt uzņēmumu attīstību. Apvienotais uzņēmums turpinās līdzšinējo darbību, apkalpojot gan esošos, gan potenciālos klientus un attīstot «One IT» koncepciju. Vienlaikus, tas vēl nopietnāk pievērsīsies unikālu, biznesa klientu vajadzībām pielāgotu tehnoloģisko risinājumu izstrādei, īpašu uzmanību veltot integrētajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un mobilo sakaru pakalpojumiem, kas tiek izstrādāti sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru BITE, kurš kompāniju «Stream Networks» un tās meitasuzņēmumu «LATNET Serviss» iegādājās šā gada pavasarī.

Zīmola Čili Pica turētāja SIA Čilija Pica turpinās sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodīto franšīzes ņēmēju Liepājā SIA Pica serviss, apstiprina Čilija Pizza pārstāve Jūlija Sergutina-Leitāne.

Viņa norāda, ka sadarbības turpināšanai ir vairāki iemesli. «Uzņēmums Pica serviss vairāk nekā 11 gadu laikā sevi ir apliecinājis kā stabils un augošs uzņēmums, kas ārpus Rīgas ieņem līderpozīcijas ēdināšanas jomā. Tas pārvalda deviņus restorānus un nodrošina darbavietas 300 Liepājas, Jelgavas, Valmieras un citu reģionu iedzīvotājiem.»

Sergutina-Leitāne arī atzīmē, ka laika periodā no 2012.gada līdz 2014.gada 30.jūnijam Pica serviss ir nomaksājis nodokļos valsts budžetā 6,2 miljonus eiro.

«Šo pēdējo divu gadu laikā Pica serviss ir daudz darījusi, lai novērstu nepilnības uzņēmuma grāmatvedības sistēmās, kā arī ieviesusi papildu mehānismus iekšējai kontrolei, lai nepieļautu līdzīgu gadījumu atkārtošanos,» uzsver Čilija Pizza pārstāve.

Patlaban SIA Plus punkts veic pārrunas ar SIA Preses serviss un preses piegāde tiks atjaunota tuvākajā laikā, norādīts Plus Punkta paziņojumā.

«Līguma izpildes laikā periodiski rodas dažādas domstarpības, kuras puses parasti atrisināja līgumā paredzētajā strīdu izskatīšanas kārtībā. Arī šobrīd ir dažādi skatījumi uz vairākiem komercdarbības jautājumiem, kā tas dažreiz notiek starp partneriem,» norāda Plus Punkts pārstāve Svetlana Kiseļova.

«Mūs pārsteidz, ka šoreiz, lai risinātu iekšējas viedokļu atšķirības, Preses serviss nolēmis izmantot masu mediju starpniecību, apejot līgumā noteiktu strīdu izskatīšanas kārtību un neievērojot komercinformācijas konfidencialitātes principu, tajā pašā laikā noraidot visus mēģinājumus atrisināt nesaskaņu līguma noteikumu ietvaros,» norāda Plus Punkta pārstāve.

A/s Rīgas siltums (RS) apsver iespēju iesniegt a/s Māju serviss KSA maksātnespējas pieteikumu.

Tikmēr a/s Māju serviss KSA pauž neizpratni par šo siltumapgādes uzņēmuma pausto informāciju, norādot, ka parāda summa salīdzinoši nav liela, turklāt iepriekš ar RS ir runāts par parādu nomaksas grafiku.

Tiekoties ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu, RS valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs apliecinājis uzņēmuma gatavību sniegt pieteikumu par a/s Māju serviss KSA maksātnespēju.

Kā norādījis siltumenerģijas piegādātājs, pašlaik Māju serviss KSA parādu dēļ apkure joprojām nav pieslēgta 57 dzīvojamām mājām Rīgā.

Rīgas dome tāpēc aicina iedzīvotājus izvērtēt savu namu apsaimniekotāju darbu un izvēlēties piemērotāko veidu, kā nodrošināt māju apsaimniekošanu, pārejot pie citiem privātajiem vai pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumiem.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop», pamatojoties uz ES regulu 261/2004, pērn iesūdzēja tiesā aviokompāniju «airBaltic», pieprasot izmaksāt lidojumu kompensācijas 385 pasažieriem par kavētu, atceltu vai virspārdotu lidojumu.

«Pēc garas un smagas cīņas Lietuvas tiesā, panākta vienošanās, ka «airBaltic» izmaksās pieprasīto kompensāciju summu aptuveni 120 tūkstošu eiro apmērā,» teikts Skycop paziņojumā.

Tiesa gan, «airBaltic» atsevišķā paziņojumā šos apgalvojumus noraida, uzsverot, ka pašlaik uzņēmums uzsācis izlīguma sarunas, kuru ietvaros izlīgumi tiks slēgti katrā individuālajā gadījumā atsevišķi.

«Šajā procesā tiks vērtēts, vai kompensācija pasažieriem būtu jāizmaksā atbilstoši Regulai 261/2004, kā arī, vai Skycop procesa laikā iesniegs atbilstošus procesuālos dokumentus. Pirms tiesas kompensācijas Skycop klientiem netika izmaksātas gadījumos, kad Skycop prasītais kompensācijas apmērs nebija atbilstošs Regulas 261/2004 noteikumiem, vai arī Skycop nesniedza atbilstošus dokumentus, lai būtu iespējams pārliecināties par viņu pārstāvības tiesībām,» norāda «airBaltic».

Regulāros starptautiskos lidojumus uz un no lidostas "Rīga" no 15.jūnija atsāk Ungārijas zemo cenu aviokompānija "Wizz Air".

Šobrīd no Rīgas ar "Wizz Air" iespējams doties uz Oslo (Norvēģija), Eindhovenu (Nīderlande) un Dortmundi (Vācija).

Kopumā pašlaik no lidostas "Rīga" ir iespējams doties uz 17 galamērķiem un lidojumus nodrošina četras aviokompānijas - "Wizz Air", nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un Somijas gaisa pārvadātājs "Finnair".

Lidosta atgādina, ka, plānojoties doties ceļojumā, pasažieriem rūpīgi jāiepazīstas gan ar lidostas, gan aviokompānijas izvirzītajām epidemioloģiskās drošības prasībām, gan uzturēšanās ierobežojumiem galamērķa valstī. Piemēram, nacionālās aviokompānijas "airBaltic" gaisa kuģos netiek ielaistas personas, kuru ķermeņa temperatūra pārsniedz 37,8 grādus. Temperatūras kontrole pasažieriem tiek veikta lidostā pirms drošības kontroles zonas.

Lielbritānija izsniegs līdz pat 10 500 pagaidu darba vīzas kravas automobiļu šoferiem un mājputnu audzēšanas nozarē strādājošiem, lai mazinātu akūtu darbinieku deficītu, nedēļas nogalē paziņoja valdība.

Lēmums par īstermiņa vīzām, kas tiks piešķirtas no oktobra līdz decembrim, pieņemts laikā, kad valstī ir šoferu un vairāku citu profesiju strādājošo deficītu, kas negatīvi ietekmējis degvielas piegādes un citas nozares.

Turklāt šis lēmums ir pretstatā Lielbritānijas valdības nostājai, tai pēc valsts izstāšanās no Eiropas Savienības nosakot stingrākus imigrācijas noteikumus un uzstājot, ka Lielbritānijas atkarībai no ārvalstu darbaspēka ir jābeidzas.

Valdība šim solim pretojusies mēnešiem ilgi, neskatoties uz aplēsēm, ka valstī trūkst aptuveni 100 000 kravas automobiļu šoferu, un vairāku nozaru brīdinājumiem par piegāžu deficītu.

Uzņēmumu vadītāji gan uzskata, ka šāda rīcība ir nepietiekama un nepalīdzēs mazināt problēmas nopietnību.

Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupas "Civinity" īpašnieks Deivids Jacka ir iegādājies inženiertehnisko uzņēmumu Ionica serviss, tādā veidā paplašinot un nostiprinot grupas uzņēmumu pakalpojumu klāstu komercsektorā Latvijā.

"Ionica serviss jau vairāk nekā 15 gadus sniedz pakalpojumus apkures, ventilācijas, dzesēšanas, siltumsūkņu un vispārējā klimata apkalpošanas jomā, kā arī veic projektēšanu un montāžu. "Ionica serviss" ir unikāla pieredze automātikas projektēšanas jomā (BMS-Building Management Systems) ar kvalitatīvi izveidotām un projektētām sistēmām, kas atšķiras no konkurējošām sistēmām ar stabilitāti, rentabilitāti, optimālu veiktspēju un, ņemot vērā sistēmu darbības ilgtermiņu, tām tirgū nav analogu.

" Ar Ionica serviss pievienošanu mūsu grupas uzņēmumu saimei, mēs spēcinam savu pakalpojumu portofeli, paplašinam un nostiprinam kompetenču klāstu klientiem un līdz ar to stiprinam savas pozīcijas tirgū. Ionica serviss profesionālās komandas ilgadējā pieredze ir pierādījusi augsto kompetenci un kvalitāti inženiertehniskajos pakalpojumos, ne tikai Latvijas mērogā, bet arī Baltijā. Ar šo darījumu mēs plānojam paplašināt savu darbību komercsektorā un nodrošināt klientiem vienas pieturas servisu", skaidro Sanita Bērziņa, Civinity Grupas vadītāja Latvijā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas satiksme (RS) veiktajiem iepirkumiem, tādējādi izmeklējot amatpersonu kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, aģentūra LETA uzzināja KNAB.

Birojā skaidroja, ka kriminālprocess sākts par RS 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā RS veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Jau ziņots, ka KNAB izmeklētajā lietā par RS iepirkumiem tiesa drošības līdzekli apcietinājumu piemērojusi piecām no sešām aizturētajām personām.

Šajā lietā apcietināti ir uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, Martinsons, Čehijas uzņēmuma Škoda Transportation amatpersona Vladislavs Kozaks un nu jau neaktīvu uzņēmumu bijušais valdes loceklis un dalībnieks Edgars Teterovskis, kurš savulaik bijis Kokinas biznesa partneris, savukārt LTV vēsta, ka Kokina un Teterovskis ir dzīvesbiedri, kā arī Kokina ir Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā figurējošā uzņēmēja Renāra Kokina māsa.